CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
Jēdziens 'ergonomika' visparīgi nozīmē daadu produktu un sistēmu atbilstību cilvēkam. Ergonomika pēta cilvēka kustības darba procesa, viņa enerģijas patēriņu, raīgumu un intensitati konkrētos darba veidos. Ergonomikas pamata ir vairakas zinatņu disciplīnas, sakot no anatomijas un psiholoģijas. Galvenais ergonomikas uzdevums ir tadas darba vides veidoana, kas sekmētu cilvēka veselības saglabaanu, darba efektivitates paaugstinaanu, noguruma samazinaanu, ka arī labu garastavokli visas darba dienas laika.
Attiecība uz informacijas sistēmam var runat par darba vides un vietas, datora aparatūras un programmatūras ergonomiskumu jeb piemērotību lietotajam. Ergonomikas zinaana un ievēroana palīdz izvairīties no daam problēmam, saistītam ar pasajūtu, veselību un darba raīgumu.
Iespējamas veselības problēmas, saistītas ar datoru lietoanu:
Uz veselību slikti ietekmē ilgstoa hipodinamija (sēdēana viena poza), nefizioloģisks ķermeņa stavoklis, ilgu laiku atkartojoas vienmuļīgas kustības, uzmanības saspringums, smags gaiss, elektromagnētisks starojums.
Prasības darba videi
Darba vieta
Ergonomisku produktu piemēri:
Darba un atpūtas reīms
Darba un atpūtas reīms ir atkarīgs no veicama darba rakstura. 8 stundu darba diena nepartrauktais darbs pie datora nedrīkst parsniegt 4 stundas.
Pēc katras stundas ieteicams 5-10 minūu partraukums, pēc katram 2 stundam - 15 minūu partraukums.
Partraukumu laika ieteicami fiziski vingrinajumi; atpūtas laika nevajadzētu veikt darbu, kas saistīts ar redzes kontroli, piemēram, lasīt vai spēlēt datorspēli.
Prasības programmnodroinajuma interfeisam
Galveni interfeisa ergonomiskuma kritēriji:
Interfeisa atbilstība lietotaja uzdevumam ir, protams, ta neatņemama īpaība.
Literatūra un URL:
1. Visparīgas ziņas par ergonomiku: https://www.rosdesign.com/design/ergoofdesign.htm
2. Darba vietas un mēbeļu ergonomika: https://www.ergonomics.ru/ergonomics/ - reklama
https://www.ixbt.com/peripheral/ergonomic.html
3. Interfeisa ergonomika: https://www.mediaterra.ru/ui/un2_quality.htm,
https://www.svteam.ru/
Datorus var klasificēt pēc daadam piezīmēm, piemēram:
pēc attīstības pakapes, pēc paaudzēm,
pēc arhitektūras, pēc procesoru skaita,
pēc raīguma, pēc pielietoanas jomam,
pēc ekspluatacijas noteikumiem
Jebkura klasifikacija vienmēr ir diezgan nosacīta, jo robeas starp daadam klasēm nav skaidras. Ar laiku paradas jaunas klases, ka arī mainas klau robeas.
Pēc raīguma un pielietoanas jomam datorus iedala adas klasēs:
Mikrodatori,
Minidatori,
Lieldatori,
Superdatori.
Mikrodatori (personalie datori) ir nelieli un samēra leti visparīgas lietoanas datori. ai grupai pieder galda datori un portatīvi datori.
Portatīvo datoru iespējas līdzinas galda datoru iespējam, taču tiem ir samazinats taustiņu daudzums (vienam taustiņam ir vairakas nozīmes) un iebūvēta pozicionēanas ierīce (parasti kursorbumba vai skarienpaliktnis). Parasti klēpjdatoriem ir arī pieslēgvietas monitoram, un tastatūrai, kas tos var parvērst galda datoros.
Ta ka portatīvo datoru izmēri ir mazi, to projektēana un izgatavoana ir sareģītaka. Portatīvie datori tiek komplektēti ar ķidro kristalu ekranu, kas parasti ir dargaka o datoru sastavdaļa. Savu specifisko sastavdaļu dēļ, portatīvo datoru cena ir aptuveni divas reizes lielaka neka galda datoriem.
Portatīvo datoru tipi:
Klēpjdators (laptop)
Piezīmjdators (notebook)
Plaukstdators (palmtop)
Minidators (minicomputer) ir neliels dators, kas gan pēc saviem izmēriem, gan iespējam ir starpposms starp mikrodatoriem un lieldatoriem. Minidatorus izmantoja nelielas organizacijas ka serverus. Mūsdienas minidatorus pakapeniski aizstaj mikrodatori.
Lieldators (mainframe computer) tiek izmantots ka galvenais dators (serveris) lielas organizacijas un valsts iestadēs, kas vienlaicīgi spēj apkalpot daudzas programmas un vairakus lietotajus.
Lieldatoriem ir liela atrdarbība, daudz atmiņas, parasti tiem ir vairaki procesori (piemēram, lieldatora IBM S/390 operatīvas atmiņas apjoms ir 342 T; darba vietu skaits no 20 līdz 200000). Rezultata tie ir dargi - lieldatora cena var parsniegt vairakus miljonus dolaru.
Superdators (supercomputer) ir visjaudīgaka tipa dators, kas izstradats sareģītu aprēķinu veikanai ar tadu atrumu, kadu pieļauj vismodernaka tehnoloģija. Tie ir daudzprocesoru un pat daudzmaīnu kompleksi ar paralēlas un konveijerizētas datu apstrades iespēju.
Superdatorus parasti izmanto zinatniskajos pētījumos sareģītu procesu modelēanai, meteoroloģisko prognou izstradaanai, ekonomiskajam analīzēm un citu līdzīga rakstura uzdevumu risinaanai. (TTC datubaze)
Pēc datora lomas tīkla:
Serveri
Darbstacijas
Tīkla datori
Terminali
Serveris (server) ir dators, kas apkalpo citus datorus tīkla. Ir vairaki serveru tipi: file-server, print-server, mail-server, data base server, aprēķinu serveris, lietotnes serveris u.c. Servera tipu nosaka ta resursu tips. No otras puses, serverus var klasificēt pēc tīkla mēroga: darba grupas serveris, uzņēmuma serveris utt.
Darbstacija (workstation) ir parasts vai specializēts personalais dators, kas pieslēgts datoru tīklam.
Tīkla dators (network computer) ir dators nelielu atmiņas apjomu un samēra mazjaudīgu procesoru, kas speciali projektēts izmantoanai datoru tīklos. adu vienkarotu datoru izmantoanas pamatideja ir saistīta ar to, ka tīkla datora lietotajam nav nepiecieamas visas parasta personala datora iespējas, jo viņ var izmantot tīkla serveru pakalpojumus un, pateicoties tam, lietot lētakus datorus. Tīkla datoros var nebūt atmiņas ierīču, tad operētajsistēma un vajadzīgas lietojumprogrammas tīkla datoram tiek ieladētas no servera. Serverī glabajas arī apstradajamie dati.
Terminalis (terminal) ir ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram datu ievadīanai un izvadīanai. Terminalis parasti ir apgadats ar tastatūru un displeju, kas lietotajam ļauj tiei sadarboties ar datoru. Terminaļus nosacīti var iedalīt divas grupas:
Trulais terminalis (dumb terminal) ir terminalis, kas nevar patstavīgi veikt datu apstradi un kas kalpo ka attala datora ievadizvades ierīce.
Intelektualais terminalis (intelligent terminal, smart terminal) ir terminalis, kas veic ne tikai datu apmaiņu starp lietotaju un datoru, bet arī datu apstrades funkcijas (tam ir kaut kads procesors un mazliet savas atmiņas).
Datoru paaudzes
Ar ESM paaudzēm saprot visu tipu un modeļu skaitļojamas maīnas, kuras būvētas, izmantojot vienus un tos paus zinatniskos un tehniskos principus.
Katru skaitļotaju attīstības posmu nosaka to elementu kopums, no kuriem skaitļotajus izgatavo. o elementu kopumu sauc par elementu bazi. Attīstoties elementu bazei, ievērojami mainas skaitļotaja raksturlielumi, izskats un iespējas. Jaunas elementu bazes paradīanas parasti ir saistīta ar fizikas un ķīmijas progresu, kad tiek atklatas jaunas materialu īpaības un izmantoti jauni tehnoloģiskie paņēmieni. Viegli saprast, ka līdz ar jaunu elementu bazi un pareju uz nakamo skaitļotaju paaudzi to lietoanas praksē ienak arī jaunas uzdevumu risinaanas metodes un jaunas programmnodroinajuma komponentes.
paaudze |
elementu baze |
sapraanas līmenis |
I (1945.-1955.) |
elektronu lampas, releji; perfokartes, lentes, drukaanas ierīces |
neliels komandu komplekts (katrai maīnai - savs), izmanto sareģītiem aprēķiniem; programmatūras praktiski nav. |
II (1955.-1965.) |
pusvadītaju tranzistori; magnētiskie diski; arējas iekartas; |
augsta līmeņa programmēanas valodas, programmatūra matematisko uzdevumu risinaanai. |
III (1965.- 1970.) |
integralas mikroshēmas; displeji; |
attīstītas operētajsistēmas; lietiķa programmatūra; savietojamo datoru saimes; datoru tīkli. |
IV (mūsdienu datori, pēc 1970.g.) |
lielas integralshēmas; mikroprocesori; daudzprocesoru sistēmas; attīstītas arējas iekartas; |
personalo datoru plaa izmantoana; attīstīti datoru tīkli. |
V |
jaunas tehnoloģijas |
makslīgais intelekts; ekspertu sistēmas. |
Literatūra un URL
1. ECDL, 1.tēma - https://www.liis.lv/mspamati
2. R.Freivalds. Kur lieto un kur nelieto skaitļotajus. - Rīga, LPSR Zinību biedrība, 1988.
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 1475
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved