Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  


BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

ERGONOMIKA

informācija

+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger


Ergonomika

Jēdziens 'ergonomika' visparīgi nozīmē dažadu produktu un sistēmu atbilstību cilvēkam. Ergonomika pēta cilvēka kustības darba procesa, viņa enerģijas patēriņu, ražīgumu un intensitati konkrētos darba veidos. Ergonomikas pamata ir vairakas zinatņu disciplīnas, sakot no anatomijas un psiholoģijas. Galvenais ergonomikas uzdevums ir tadas darba vides veidošana, kas sekmētu cilvēka veselības saglabašanu, darba efektivitates paaugstinašanu, noguruma samazinašanu, ka arī labu garastavokli visas darba dienas laika.



Attiecība uz informacijas sistēmam var runat par darba vides un vietas, datora aparatūras un programmatūras ergonomiskumu jeb piemērotību lietotajam. Ergonomikas zinašana un ievērošana palīdz izvairīties no dažam problēmam, saistītam ar pašsajūtu, veselību un darba ražīgumu.

Iespējamas veselības problēmas, saistītas ar datoru lietošanu:

  • Muskuļu-skeleta sapīgums un diskomforts (no ilgas sēdēšanas pie datora),
  • Plaukstas locītavu problēmas (no nepareizas tastatūras un peles izmantošanas),
  • Acu nogurums (no ilgas koncentrēšanas uz monitoru)

Uz veselību slikti ietekmē ilgstoša hipodinamija (sēdēšana viena poza), nefizioloģisks ķermeņa stavoklis, ilgu laiku atkartojošas vienmuļīgas kustības, uzmanības saspringums, smags gaiss, elektromagnētisks starojums.

Prasības darba videi

  • Telpa datoru iekartas janovieto viena rinda ne tuvak par 1 m cita no citas. Telpas platībai jabūt vismaz 6 m2 uz cilvēku, bet tilpumam - 19,5 m3, attalumam starp darba vietam - 1,5 m.
  • Gaisa temperatūrai ir jabūt no 19 līdz 23 C; gaisa relatīvam mitrumam - robežas no 40 līdz 60 %; gaisam ir jabūt svaigam (nepieciešama ventilacijai);
  • Apgaismojumam jabūt no saniem un vēlams no logiem, kas atrodas ziemeļu pusē. Telpas janodrošina kombinētais (visparējais un vietējais) apgaismojums (apgaismojuma līmenim ir noteiktas normas). Nav pieļaujams datoru novietojums ar ekraniem vienam pret otru.
  • ir arī noteiktas prasības trokšņa līmenim.

Darba vieta

  • Darba vieta jaiekarto atbilstoši ergonomikas prasībam: ir jabūt regulējamam darba galda augstumam (optimalais augstums - 72 cm), noteikts minimalais galda izmērs (160x90 cm). Darba krēslam jabūt ar roku balstiem un regulējamu sēdekļa un atzveltnes augstumu. Elkoņu saliekuma leņķis lielaks par 90 gradiem. Attalums no ceļiem līdz tastatūrai ir tik mazs, cik iespējams. Ja pēdas neatrodas pie grīdas, jalieto paliktnis;
  • Paši nozīmīgakie faktori, kad novietojiet monitoru ir ta novietošana pareiza augstuma un ta, lai no ta neatspīdētu gaisma. Jums tas janovieto, lai skatīšanas attalums būtu komfortabls un pielagot gaišuma un kontrasta uzstadījumus pareizi.
  • Lielaka daļa cilvēku izvēlas monitora skatīties it ka uz leju, kas nozīmē, ka monitors janovieto ta, lai ta augšēja mala būtu zem jūsu acu līmeņa. Labakais monitora attalums līdz acīm ir 45 līdz 71 cm.
  • Jūsu darbavietas apgaismojumam ir japiedava pietiekami daudz apgaismojuma klaviatūrai, bez tiešas spīdēšanas acīs vai atspīdēšanas no ekrana.
  • Nenovietojiet ekranu tieši blakus logam vai arī izmantojiet aizkarus, ja nepieciešams, lai samazinatu no ara nakošo gaismu.
  • Papīra dokumentiem, kurus jūs izmantojat, kamēr rakstat ir jabūt labi apgaismotiem, taču tie janovieto ta, lai uz tiem vērsta gaisma neatspīdētu ekrana - te varētu palīdzēt pareizi novietots dokumentu turētajs.
  • Tīra ekrana turēšana palīdz samazinat nevēlamus atspīdumus. Neaizskariet ekranu ar pirkstiem - pēc tam netīrumus ir ļoti grūti notīrīt.

Ergonomisku produktu piemēri:

  • Monitoru filtri, kas samazina ekrana atspīdumu, mirgošanu, visus starojuma veidus un padara attēlu vieglak uztveramu.
  • Specialas formas tastatūra un pele, ka arī paliktņi šīm ierīcēm.
  • Kaju paliktņi un speciali muguras balsti, kas ir piestiprinami pie krēsla vai uzvelkami mugura.
  • Dokumentu turētaji, kas ir piestiprinami pie monitora vai novietojami uz galda.

Darba un atpūtas režīms

Darba un atpūtas režīms ir atkarīgs no veicama darba rakstura. 8 stundu darba diena nepartrauktais darbs pie datora nedrīkst parsniegt 4 stundas.

Pēc katras stundas ieteicams 5-10 minūšu partraukums, pēc katram 2 stundam - 15 minūšu partraukums.

Partraukumu laika ieteicami fiziski vingrinajumi; atpūtas laika nevajadzētu veikt darbu, kas saistīts ar redzes kontroli, piemēram, lasīt vai spēlēt datorspēli.

Prasības programmnodrošinajuma interfeisam

Galveni interfeisa ergonomiskuma kritēriji:

  • Lietotaju darba atrums (ir viegli sameklēt vajadzīgu informaciju un izpildīt attiecīgas darbības)
  • Cilvēka kļūdu skaits (nav nevajadzīgu opciju, nekas nenovērš uzmanību)
  • Apmacīšanas atrums (viss atbilst standartam, ir uzskatams, loģisks un acīmredzams) 
  • Lietotaja subjektīvs apmierinajums (vienkarši un gaumīgi)

Interfeisa atbilstība lietotaja uzdevumam ir, protams, ta neatņemama īpašība.

Literatūra un URL:

1. Visparīgas ziņas par ergonomiku: https://www.rosdesign.com/design/ergoofdesign.htm

2. Darba vietas un mēbeļu ergonomika: https://www.ergonomics.ru/ergonomics/ - reklama

https://www.ixbt.com/peripheral/ergonomic.html

3. Interfeisa ergonomika: https://www.mediaterra.ru/ui/un2_quality.htm,

https://www.svteam.ru/

Datoru tipi

Datorus var klasificēt pēc dažadam piezīmēm, piemēram:

pēc attīstības pakapes, pēc paaudzēm,



pēc arhitektūras, pēc procesoru skaita,

pēc ražīguma, pēc pielietošanas jomam,

pēc ekspluatacijas noteikumiem

Jebkura klasifikacija vienmēr ir diezgan nosacīta, jo robežas starp dažadam klasēm nav skaidras. Ar laiku paradas jaunas klases, ka arī mainas klašu robežas.

Pēc ražīguma un pielietošanas jomam datorus iedala šadas klasēs:

Mikrodatori,

Minidatori,

Lieldatori,

Superdatori.

Mikrodatori (personalie datori) ir nelieli un samēra leti visparīgas lietošanas datori. Šai grupai pieder galda datori un portatīvi datori.

Portatīvo datoru iespējas līdzinas galda datoru iespējam, taču tiem ir samazinats taustiņu daudzums (vienam taustiņam ir vairakas nozīmes) un iebūvēta pozicionēšanas ierīce (parasti kursorbumba vai skarienpaliktnis). Parasti klēpjdatoriem ir arī pieslēgvietas monitoram, un tastatūrai, kas tos var parvērst galda datoros.

Ta ka portatīvo datoru izmēri ir mazi, to projektēšana un izgatavošana ir sarežģītaka. Portatīvie datori tiek komplektēti ar šķidro kristalu ekranu, kas parasti ir dargaka šo datoru sastavdaļa. Savu specifisko sastavdaļu dēļ, portatīvo datoru cena ir aptuveni divas reizes lielaka neka galda datoriem.

Portatīvo datoru tipi:

Klēpjdators (laptop)

Piezīmjdators (notebook)

Plaukstdators (palmtop)

Minidators (minicomputer) ir neliels dators, kas gan pēc saviem izmēriem, gan iespējam ir starpposms starp mikrodatoriem un lieldatoriem. Minidatorus izmantoja nelielas organizacijas ka serverus. Mūsdienas minidatorus pakapeniski aizstaj mikrodatori.

Lieldators (mainframe computer) tiek izmantots ka galvenais dators (serveris) lielas organizacijas un valsts iestadēs, kas vienlaicīgi spēj apkalpot daudzas programmas un vairakus lietotajus.

Lieldatoriem ir liela atrdarbība, daudz atmiņas, parasti tiem ir vairaki procesori (piemēram, lieldatora IBM S/390 operatīvas atmiņas apjoms ir 342 T; darba vietu skaits no 20 līdz 200000). Rezultata tie ir dargi - lieldatora cena var parsniegt vairakus miljonus dolaru.

Superdators (supercomputer) ir visjaudīgaka tipa dators, kas izstradats sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tadu atrumu, kadu pieļauj vismodernaka tehnoloģija. Tie ir daudzprocesoru un pat daudzmašīnu kompleksi ar paralēlas un konveijerizētas datu apstrades iespēju.

Superdatorus parasti izmanto zinatniskajos pētījumos sarežģītu procesu modelēšanai, meteoroloģisko prognožu izstradašanai, ekonomiskajam analīzēm un citu līdzīga rakstura uzdevumu risinašanai. (TTC datubaze)

Pēc datora lomas tīkla:

Serveri

Darbstacijas

Tīkla datori

Terminali

Serveris (server) ir dators, kas apkalpo citus datorus tīkla. Ir vairaki serveru tipi: file-server, print-server, mail-server, data base server, aprēķinu serveris, lietotnes serveris u.c. Servera tipu nosaka ta resursu tips. No otras puses, serverus var klasificēt pēc tīkla mēroga: darba grupas serveris, uzņēmuma serveris utt.

Darbstacija (workstation) ir parasts vai specializēts personalais dators, kas pieslēgts datoru tīklam.

Tīkla dators (network computer) ir dators nelielu atmiņas apjomu un samēra mazjaudīgu procesoru, kas speciali projektēts izmantošanai datoru tīklos. Šadu vienkaršotu datoru izmantošanas pamatideja ir saistīta ar to, ka tīkla datora lietotajam nav nepieciešamas visas parasta personala datora iespējas, jo viņš var izmantot tīkla serveru pakalpojumus un, pateicoties tam, lietot lētakus datorus. Tīkla datoros var nebūt atmiņas ierīču, tad operētajsistēma un vajadzīgas lietojumprogrammas tīkla datoram tiek ieladētas no servera. Serverī glabajas arī apstradajamie dati.

Terminalis (terminal) ir ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram datu ievadīšanai un izvadīšanai. Terminalis parasti ir apgadats ar tastatūru un displeju, kas lietotajam ļauj tieši sadarboties ar datoru. Terminaļus nosacīti var iedalīt divas grupas:

Trulais terminalis (dumb terminal) ir terminalis, kas nevar patstavīgi veikt datu  apstradi un kas kalpo ka attala datora ievadizvades ierīce.

Intelektualais terminalis (intelligent terminal, smart terminal) ir terminalis, kas veic ne tikai datu apmaiņu starp lietotaju un datoru, bet arī datu apstrades funkcijas (tam ir kaut kads procesors un mazliet savas atmiņas).



Datoru paaudzes

Ar ESM paaudzēm saprot visu tipu un modeļu skaitļojamas mašīnas, kuras būvētas, izmantojot vienus un tos pašus zinatniskos un tehniskos principus.

Katru skaitļotaju attīstības posmu nosaka to elementu kopums, no kuriem skaitļotajus izgatavo. Šo elementu kopumu sauc par elementu bazi. Attīstoties elementu bazei, ievērojami mainas skaitļotaja raksturlielumi, izskats un iespējas. Jaunas elementu bazes paradīšanas parasti ir saistīta ar fizikas un ķīmijas progresu, kad tiek atklatas jaunas materialu īpašības un izmantoti jauni tehnoloģiskie paņēmieni. Viegli saprast, ka līdz ar jaunu elementu bazi un pareju uz nakamo skaitļotaju paaudzi to lietošanas praksē ienak arī jaunas uzdevumu risinašanas metodes un jaunas programmnodrošinajuma komponentes.

paaudze

elementu baze

saprašanas līmenis

I (1945.-1955.)

elektronu lampas, releji;

perfokartes, lentes, drukašanas ierīces

neliels komandu komplekts (katrai mašīnai - savs), izmanto sarežģītiem aprēķiniem; programmatūras praktiski nav.

II (1955.-1965.)

pusvadītaju tranzistori;

magnētiskie diski;

arējas iekartas;

augsta līmeņa programmēšanas valodas, programmatūra matematisko uzdevumu risinašanai.

III (1965.- 1970.)

integralas mikroshēmas;

displeji;

attīstītas operētajsistēmas;

lietišķa programmatūra;

savietojamo datoru saimes;

datoru tīkli.

IV (mūsdienu datori, pēc 1970.g.)

lielas integralshēmas;

mikroprocesori;

daudzprocesoru sistēmas;

attīstītas arējas iekartas;

personalo datoru plaša izmantošana;

attīstīti datoru tīkli.

V

jaunas tehnoloģijas

makslīgais intelekts; ekspertu sistēmas.

Literatūra un URL

1. ECDL, 1.tēma - https://www.liis.lv/mspamati

2. R.Freivalds. Kur lieto un kur nelieto skaitļotajus. - Rīga, LPSR Zinību biedrība, 1988.





Politica de confidentialitate



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1258
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2023 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site