CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
Dators ir universala ierīce; tas ir paredzēts dadaadu uzdevumu risinaanai. Datora uzbūve ir tada, ka jauna uzdevuma risinaanai nevajag mainīt to konstrukciju, - nepiecieams tikai uzstadīt un palaist attiecīgu programmu.
Katra laika brīdī dators strada kadas konkrētas programmas vadība. Tūlīt pēc ieslēganas operatīvaja atmiņa ieladas operētajsistēmas kodols un arējo iekartu draiveri. Vēlak lietotajs var ieladēt tadu programmatūru, ar kuru viņ taisas stradat (teksta vai grafisko redaktoru, datu bazes vadības sistēmu, spēli) Beidzot darbu ar kadu programmu, lietotajs var aizvērt to un palaist citu. Daas operētajsistēmas (piemēram, Windows) atbalsta daudzuzdevumu reīmu (ļauj paralēli izpildīt vairakas programmas).
Datorprogramma jeb vienkari programma satur datoram saprotama valoda sastadītas instrukcijas (komandas). Programma norada datoram, ka apstradat datus vēlama rezultata ieguvei. Datora programmnodroinajums ir visas datora izmantotas programmas. Tikai ar programmatūru apgadats dators kļūst par izmantojamu darbarīku. Parasti programmatūras cena ir vismaz puse no datora cenas, bet kada specifiska programmatūra var būt desmit un vairak reiu dargaka neka datora aparatūra, un tas ir absolūti normali.
Programmnodroinajumu var nosacīti sadalīt adas kategorijas:
1. Sistēmas programmatūra - nodroina visu datora ierīču normalu darbu, ka arī datora un cilvēka sadarbību. Pie sistēmas programmatūras pieskaita: operētajsistēmas un čaulas, daadu ierīču draiverus, utilītas (programmas aparatūras testēanai un iestatīanai). Tepat var minēt antivīrusu programmas un arhivēanas programmas (kaut gan biei tos izdala atseviķas grupas)
Programmēanas sistēmas - paredzētas programmnodroinajuma veidoanai un modificēanai. (Dai autori neizdala programmēanas sistēmas atseviķa grupa, bet arī pieskaita pie sistēmas programmatūras.)
3. Lietojumprogrammas (lietiķa programmatūra) - paredzēta dadaadu uzdevumu risinaanai, sakot ar teksta ievadi un rediģēanu līdz inenieru būvju projektēanai. Te var minēt teksta, grafiskus un muzikalus redaktorus, izklajlapas (jeb elektroniskas tabulas), datu bazes vadības sistēmas, automatiskas projektēanas sistēmas un daudz ko citu. Atseviķas grupas var izdalīt apmacoi izglītojoas programmas (datorizētas macību gramatas, enciklopēdijas, vardnīcas, testus, trenaierus) un izklaides programmas (spēles, interaktīvus audio un video sietus).
Literatūra
Teksta redaktori paredzēti dokumentu veidoanai, rediģēanai un sagatavoanai drukaanai. Pēc savam iespējam redaktori ir ļoti daadi - no vienkarakiem (tipa NC-edit un Notepad), kas piedava minimalus līdzekļus darbam ar tekstiem, līdz izdevniecības sistēmam (piemēram, PageMaker un Ventura Publisher). Mūsdienu personalos datoros popularakais teksta redaktors ir MS WORD.
Attīstīto teksta redaktoru pamatiespējas.
Teksta rediģēana (simbolu un fragmentu ievietoana-aizvietoana-parvietoana-dzēana, teksta fragmentu automatiska meklēana un aizvietoana, makrosecību veidoana un izmantoana, pareizrakstības automatiska parbaude).
Teksta formatēana (simbolu formatēana: fonti, izmēri, krasas, stili utt; rindkopu formatēana: atkapes, izlīdzinaanas reīmi, starprindu intervals; stilu definēana; automatiska satura veidoana, atsauces (vēres); kolumntitulu noformēana (galvenes un kajenes; daudzkolonnu reīms).
Noformēana, objektu ievietoana (tabulas, diagrammas, zīmējumi,)
Darbs ar failiem (saglabaana, rediģēana, paralēls darbs ar vairakiem dokumentiem, importēana-eksportēana citos formatos, sērijveida vēstules, t.sk. izmantojot izklajlapas un datu bazes).
Papildu iespējas (informacijas aizsardzība, kolektīva faila apstrade pa tīklu, help-sistēma, fontu veidoana un rediģēana, programmēanas iespējs)
Tagad teksta redaktorus izmanto praktiski visi, kas strada ar datoriem.
Teksta redaktoru piemēri: NC-edit, WordPerfect, ChiWriter (novecoja), MS Word, WordPad, NotePad, TEX (zinatnisko publikaciju gatavoanai), PageMaker, Ventura Publisher (izdevniecības sistēmas),
Starp citu, pirmo teksta redaktoru personalam datoram izveidoja kinoreisors Maikls reiders. Viņ iegadajas komplektu datora Altair konstruēanai, samontēja to un uzlaboja, pieslēdzot tastatūru un televizoru. Aizravas ar programmēanu; drīz viņam apnika drukat savu programmu aprakstus lietotajiem ar rakstammaīnu, un viņ saprogrammēja vienkaru teksta redaktoru 'Elektroniskais zīmulis' (tas prasīja gadu laika, stradajot ap 16 st. diennaktī).
Grafiskie redaktori paredzēti attēlu veidoanai, rediģēanai un sagatavoanai drukaanai. Pēc attēlu apstrades un glabaanas principiem tos var sadalīt divas lielas grupas: rastra (tipa Paint, PaintBrush, PhotoShop) un vektoru (tipa Draw, Corel Draw).
Rastra attēls sastav no pikseļiem (atmiņa glabajas visu punktu krasas).
Vektoru attēls sastav no objektiem: standarta figūram un līknēm, kurus nosaka 'bazes punktu' koordinates, līniju un aizkrasoanas krasas un stili.
Ļoti viegli noteikt, kada tipa ir redaktors, pēc dzēanas veida: rastra redaktoros parasti ir 'dzēgumija', ar kuru var dzēst jebkuru attēla gabalu - bet vektoru redaktoros var iezīmēt un dzēst tikai veselu objektu-figūru (labakaja gadījuma tas fragmentu starp bazes punktiem).
Rastra redaktoru galvena priekrocība ir vienkarība. Galveni trūkumi: vienkara zīmējuma glabaana prasa parak daudz atmiņas; attēla deformēanas procesa var ievērojami samazinaties ta kvalitate. Dai rastra redaktori strada ar saspiestiem failu formatiem (piemēram, jpg - Photoshop), kas novēr vienu no trūkumiem.
Vektorgrafikas priekrocības un trūkumi ir pretēji rastra grafikai: vienkari zīmējumi glabajas ļoti kompakti, tie piedava plau līdzekļu komplektu zīmējumu parveidoanai, turklat rotacija un deformacija notiek praktiski bez zudumiem.
Grafisko redaktoru pamatiespējas.
Attēla veidoana un rediģēana (standarta figūru zīmēana, daadu stilu un krau izmantoana; fragmentu kopēana, aizvietoana un dzēana; fragmentu rotacija un deformēana; vektorgrafika: objektu grupu vadīana)
Attīstīti redaktori ļauj veidot zīmējumu no vairakiem slaņiem (un rediģēt katru slani atseviķi), ļauj mainīt atseviķas krasas, piedava specialus rīkus daadu efektu veidoanai; tos biei izmanto fotoattēlu uzlaboanai.
Darbs ar failiem (saglabaana, rediģēana, drukaana, imports-eksports, zīmējumu bibliotēku izmantoana - ClopArt).
Pie grafiskajiem redaktoriem var pieskaitīt arī līdzīgas lietolnes, paredzētas animacijas objektu veidoanai un rediģēanai (Animator, 3dMax, Flash,)
Programmas, paredzētas darbam ar grafisko informaciju, tagad izmanto ne tikai multiplikatori, makslinieki, dizaineri, konstruktori un reklamu veidotaji, bet arī parasti lietotaji. Piemēram, Paint ir bērnu iemīļota programma.
Grafisko redaktoru piemēri
Paint, PaintShopPro, PhotoShop, Draw, CorelDraw,
Izklajlapas paredzētas informacijas apstradei (galvenokart, skaitliskas informacijas apstradei) un dokumentacijas sagatavoanai. Elektroniskas tabulas izmanto ekonomisku, finansu, statistisku, matematisku, inenier-tehnisku uzdevumu risinaanai, daadu procesu simulēanai un planoanai.
Elektroniskas tabulas ietver:
komandu valodu, translatoru
lietotaja interfeisu izvēlņu sistēma, help-sistēma
servisa programmas macību un demonstrējumu programmas programmas atskaiu un diagrammu veidoanai , ka arī ablonus standarta uzdevumu risinaanai
Pamatiespējas:
tabulas veidoana un rediģēana daadu tipu datu, formulu un komentaru ievade, rediģēana un dzēana
informacijas apstrade aprēķini, meklēana, kartoana izklajlapas piedava ļoti plau standarta funkciju komplektu matematiskas, statistiskas, loģiskas, specialas var pielietot formulas datu blokiem, var izmantot diapazonu vardus; iespējams organizēt iteraciju (cikliskus) aprēķinus var vienlaicīgi stradat ar vairakam tabulam t.sk. izmantojot datu konsolidaciju
informacijas attēloana daadas formas tabulas, diagrammas, atskaites, sēriju vēstules ar plaam formatēanas un noformēanas iespējam
darbs ar failiem saglabaana, rediģēana, imports-eksports citos formatos
darbs tīkla informacijas aizsardzība sadarbība ar citam programmam aprēķinu procesa optimizēana darba vides parametru uzstadīana
makrokomandu veidoana un izmantoana, programmēana
Elektroniskas tabulas informacija attēlota tabulu forma; var vērsties pie atseviķam ūnam ell; piemēram blokiem (Block; piemēram 5:D15), rindam Row un kolonnam jeb ailēm (Column). Formulas var izmantot standarta operacijas, funkcijas, konstantes un datus: A2*B2; AVERAGE(C2:C22); If(B3<100;10%*B3;20%*B3) utt
Izklajlapu piemēri
SuperCalc, MultiPlan, Lotus, Excel
Starp citu pirmais, kas izveidoja programmu - elektroniskas lapas (Visible Calculator), ir Roberts Frenkstons, .gada tika izpardoti tukst. eks. pa
DBVS paredzētas informacijas lielu apjomu glabaanai un apstradei, automatiskai datu meklēanai un atskaiu veidoanai.
Datu baze (DB) ir datu kopums, kas glabajas noteikta formata (piemēram, ierakstu faili).
Datu banka ietver datu bazes, attiecīgu DBVS, datu vardnīcu (kura ir informacija par DB resursiem, datu avotiem, lietotaju pieejas tiesībam utt.) un interfeisu.
DBVS ir programma (programmu kopums), kas nodroina centralizētu informacijas vadību datu bazēs (datu bazes veidoanu un modificēanu, datu meklēanu un kartoanu, statistisko apstradi, dokumentacijas sagatavoanu).
DBVS ietver:
komandu valodu; translatoru, vizualas izstrades līdzekļus,
lietotaju interfeisu izvēlņu sistēma, help-sistēma
servisa programmas macību un demonstrējumu programmas programmas formu, vaicajumu un atskaiu veidoanai un ablonus
DBVS pamatiespējas:
Datu bazes veidoana un modificēana struktūras veidoana un modificēana datu ievade, rediģēana un dzēana
Informacijas apstrade datu meklēana pēc nosacījumu kopuma datu kartoana statistiska apstrade
Datu attēloana daadas formas tabulas, diagrammas, izziņas, atskaites, sērijas vēstules
Darbs ar failiem saglabaana, rediģēana, imports-eksports citos formatos
Darbs tīkla informacijas aizsardzība sadarbība ar citam programmam darba vides parametru uzstadīana
DBVS lielaka daļa atbalsta strukturēto vaicajumu valodu SQL (Structured Query Language) un vaicajumus pēc parauga RQBE (Relation Query by Exsample)
Nespecializētu DBVS lielaka daļa pamatojas uz relacijas datu modeli. Relacijas modelī dati ir stingri strukturēti un attēloti savstarpēji saistītu tabulu veida. Tabulas piemērs
lauki (Fields)
Name |
Address |
Phone |
ieraksti (Records) |
Jankovskis J. |
Bērzu iela | ||
Petrovs P. |
Liepas iela, | ||
Bebris B. |
Ozolu iela, 5-15 |
Relacijas modeļa galvena priekrocība ir datu apstrades vienkarība; galveni trūkumi - problēmas ar nestandarta informacijas glabaanu (piemēram, ja kads no laukiem vajadzīgs tikai 2-3 ierakstos no 1000) un (biei) neracionala atmiņas izmantoana.
Bez relacijas datu modeļa ir arī tīklu un hierarhiska datu modeli.
Tīklu modelis ļauj glabat praktiski nestrukturētus datus ar nejauam saitēm starp tiem (ada datu bazē ir visa informacija, kura varētu noderēt). Tīklu modeļa vienīgais pluss ir pilnība, bet galvenais trūkums - datu automatiska apstrade ir gandrīz neiespējama. Tīklu modelis biei ir hiperteksta pamata (hiperteksts ir teksts ar noradēm uz saistītam lappusēm).
Tīkla datu modeļa piemēri - Help-sistēmas daadas lietotnēs un programmēanas sistēmas, web-lapas, enciklopēdijas.
Hierarhisko modeli ir ērti izmantot tadas informacijas glabaanai, kad objektus var sistematizēt. Piemēram, datus par izglītības iestadēm pilsēta:
izglītības iestades
pirmsskolas skolas augstskolas
mazbērnu bērnu sakumsk. pamatsk. vidussk. spec.sk. DU RTU
novietnes darzi
1.vsk 2.vsk.
Tada veida datu kokam pievieno zarus kas precizē un papildina informaciju par objektu Hierarhisko modeli arī var izmantot hiperteksta ja informacijas raksturs ļauj izvedot lapu hierarhiju Hierarhiskais modelis biei ir sadalīto datu bau pamata (daadi 'zari' glabajas daados datoros, apvienotos tīkla).
Hierarhiska modeļa tipisks piemērs - OS Windows datu reģistrs (registry)
Postrelacijas DBVS pamatojas uz relacijas datu modeļa. Tas ir objektorientētas un paplainadamas (var glabat daveidīgu informaciju, var veidot jaunus programmas moduļus un modificēt eksistējous).
DBVS piemēri dBase, FoxPro, Paradox, Clipper, Lotus, Access, Oracle.
Starp citu, vienu no pirmam komercialam DBVS 'Вулкан' izveidoja Veins Retlifs 1981.gada, ar tas pardoanu ļoti sekmīgi nodarbojas Dors Teits, kas nosauca programmu DBaseII (II nozīmē, ka ta ir it ka uzlabota un parstradata versija).
Operētajsistēma ir programmu komplekss, kas nodroina cilvēka un datora dialogu, datora sastavdaļu saskaņotu darbību, lietojumprogrammu izpildīanu, ka arī vada datora resursus.
OS piedava lietotajiem un lietojumprogrammam ērtu saskarsmes veidu - interfeisu. Lietotaju interfeiss ir komandu komplekss darbam ar daadam datora ierīcēm. Programmu interfeiss ir procedūru komplekss atmiņas, arējo ierīču un citu resursu vadībai, kuras var izmantot programmētaji, veidojot programmatūru.
Daudzuzdevumu OS sadala resursus (atmiņu, procesora laiku, arējo ierīču laiku) starp vienlaicīgi stradajoam programmam. Daas OS nodroina iespēju pasargat datora resursus un informaciju no nesankcionētas pieejas. Gandrīz visas OS nodroina arī datora darbu tīkla.
Vispopularakas operētajsistēmas personalajiem datoriem ir DOS (bija), Unix, Linux, OS/2, Windows.
MS DOS (Microsoft Disk Operation System)
MS DOS - firmas MicroSoft diska operētajsistēma. Ta bija populara OS personalajiem datoriem IBM ar procesoru vai vecako Mūsdienu personalajiem datoriem labak piestav kada OS no saimes Windows.
MS DOS pirma versija paradījas .gada DOS ir (bija) ļoti pieticīga resursu ziņa vienkara un droa galveni trūkumi neparedzēti nekadi līdzekļi, lai varētu pasargat datus un datora resursus no nesankcionētas pieejas; nav iespējas stradat ar pietiekami lieliem atmiņas apjomiem (ierobeota gan operatīva, gan diska atmiņa).
DOS atbalsta kokveida failu struktūru FAT (File Allocation Table), kas dod iespēju izveidot ielikto katalogu sistēmu failu sagrupēanai.
Windows
Windows 95, 98, NT, 2000, XP, 2003 ir popularas operētajsistēmas mūsdienu personaliem datoriem. Salīdzinajuma ar MS DOS tam ir daudz plaakas iespējas, un tai paa laika tas ir prasīgakas pret resursiem. Lai varētu stradat Windows vidē bez īpaam problēmam, vajadzīgs dators ar procesoru ne sliktaku ka PENTIUM-2, operatīvu atmiņu 32 M vai vairak, cieto disku ar ietilpību vairaki Gigabaiti, CD vai DVD ierīci.
Windows 95-98 atbalsta failu sistēmu FAT32, kas it līdzīga DOS FAT, bet ļauj ierakstīt lielaku failu skaitu uz diska un izmantot garakus failu vardus. Windows NT strada ar failu sistēmu NTFS, kura nodroina iespēju katram failam uzdod pieejas tiesības un tadejadi pasargat sistēmu un datus no nepieredzējuiem (un nekaunīgiem) lietotajiem.
Windows ir daudzuzdevumu operētajsistēma - ta nodroina vairaku programmu paralēlu darbu (piemēram, var vienlaicīgi palaist kadu skaitļoanas uzdevumu, ieslēgt mūziku un drukat tekstu WORDa); pie tam OS rūpējas par to, lai katra aktīva programma iegūtu nepiecieamus resursus, lai tas varētu stradat bez konfliktiem un bez cīņas par atmiņu un procesora laiku. Bez tam, Windows nodroina datu apmaiņas iespēju starp daadam lietotnēm (piemēram, Word dokumenta var ievietot tabulas un diagrammas, izveidotas EXCELa, zīmējumus un fotoattēlus, sagatavotus kada grafiskaja redaktora, pat audio un video fragmentus).
Windows ir daudzlietotaju operētajsistēma. Ta ļauj katram lietotajam izveidot savu profilu, saglabat taja tadus vides parametrus, ar kadiem viņam ir ērti un patīkami stradat. Lietotajs var arī zinama mēra pasargat savus failus no kolēģiem.
Windows ietilpst arī līdzekli darbam lokalos un globalos datoru tīklos (Windows komplekta ir specialas programmas, kuras lietotajs var izmantot 'staigaanai' pa tīkliem: Network Neighborhood un Internet Explorer).
Windows komplekta ietilpst simtiem arējo iekartu draiveri (lai varētu stradat ar daadu tipu monitoriem utt); Windows uztur tehnoloģiju Plug-and-Play (tūlīt pēc datora ieslēganas notiek aparatūras testēana un gadījuma, ja tiek atrasta kada jauna iekarta, uz ekrana paradas attiecīgs paziņojums un piedavajums instalēt tai draiveru).
Windows piedava lietotajam grafisko interfeisu - un tas nozīmē, ka informacija tiek attēlota maksimali uzskatama un ērta forma. Windows uztur multivides (multimedija) aparatūru un programmatūru, un lietotajs var justies it ka skatoties kinofilmu ar iespēju aktīvi jaukties visos notikumos.
Windows nodroina iespēju stradat ar datu formatiem, pieņemtiem daadas valstīs, stradat ar tekstiem daadas valodas; gandrīz vienlaicīgi ar jaunu 'anglisku' Windows versiju paradas arī krievu, latvieu un citas Windows versijas, kas ļoti atvieglo dzīvi tiem lietotajiem, kas nevēlas zinat nevienu sveu valodu.
Neskatoties uz visam skaistam iespējam, Windows saimes operētajsistēmam piemīt arī trūkumi. Neskatoties uz instalēanas procesu automatizaciju, sistēmas uzstatīana tomēr prasa no lietotaja zinamu zinaanas un prasmju līmeni, ka arī laiku (dareiz gadas arī ta, ka vispar nav iespējams novērst konfliktu starp kadam iekartam, un nakas tas mainīt). Windows droība arī ir talu no ideala, pat stradajot ļoti kartīgi un profesionali (bet ja lietotajs strada ļoti aktīvi un neuzmanīgi, parinstalēt operētajsistēmu nakas ik pusgadu ka minimums). Lietotaji, kas strada galvenokart ar teksta informaciju, biei sastopas ar failu konvertēanas problēmu: parnesot failus uz datoru, kura ir cita Windows versija, nacionalo alfabētu simboli dareiz pieņem savadu izskatu.
Liels anekdou skaits par Windows apliecina gan lielu operētajsistēmas trūkumu skaitu, gan tas popularitati.
Programmēanas sistēmas paredzētas programmnodroinajuma veidoanai. Programmēanas sistēma ietver sevī:
programmēanas valodu,
translatoru (kompilatoru vai interpretatoru), atkļūdotaju (debugger), izkartotaju jeb saiu redaktoru (builder),
standarta apakprogrammu bibliotēkas,
lietotaju interfeisu (redaktors, izvēlnes, help-sistēma).
Translators partulko programmu, uzrakstītu noteikta programmēanas valoda, maīnkodos (t.i. valoda, kuru saprot dotais dators). Kompilatori sakuma parbauda un analizē visu programma, pēc tam parveido to maīnkodos, veidojot uz diska izpildamo failu; eksistē arī optimizējoi kompilatori, kas tulkoanas procesa optimizē kodu, 'izmetot' no ta nevajadzīgus mainīgos un ciklus un aizvietojot neracionali uzrakstītus programmas fragmentus ar efektīvakiem. Interpretatori analīzē, tulko un izpilda programmu rinda pēc rindas, tapēc salīdzinajuma ar kompilatoriem strada ievērojami lēnak, toties tie ir vienkarakie un mazak prasīgi pēc datora resursiem. Sastopas arī translatoru 'hibrīda' varianti (piemēram, interpretējos kompilators BASIC datoram BK). Interpretatori ir vienkarakie, bet kompilatori - efektīvaki. Piemēram, programma, uzrakstīta valoda qBASIC (interpretators), izpildas 30-50 reizes lēnak, neka tas pats algoritms valoda PASCAL (kompilators) viena un tas paa datora. Optimizējoi kompilatori C/C++ un FORTRAN nodroina iespēju veidot kodu, kura efektivitate ir salīdzinama ar programmam, uzrakstītam zema līmeņa valoda ASSEMBLER (5-7 reizes atrak, ka PASCAL).
Daadas programmēanas sistēmas var būt daadi varianti, ka organizēta tulkoana no augsta līmeņa programmēanas valodas maīnkodos: tiei vai ar asamblera starpniecību. Translatoru, kas parveido asamblera programmu maīnkodos, arī sauc par asambleru.
Pēc līmeņa programmēanas valodas var iedalīt divas grupas: augsta līmeņa (piemēram, Basic un Pascal) un zema līmeņa (piemēram, Assembler).
Zema līmeņa programmēanas valodas ir maīnorientētas (tas nozīmē, ka katram procesoram ir sava valoda) un problēmneatkarīgas (zema līmeņa valodas var risinat jebkadus uzdevumus, kurus vispar iespējams atrisinat ar doto tehniku). Darbs ar zema līmeņa valodam prasa no programmētaja ļoti augstu kvalifikaciju, pie tam jazina ne tikai pati programmēanas valoda, bet arī datora arhitektūra. No otras puses, zema līmeņa valodas ļauj maksimali efektīvi izmantot visus datora resursus, programmēt sistēmas līmenī, iegūt ļoti efektīvu izpildamo kodu. Zema līmeņa programmēanas valodu piemēri: Assembler, Macro Assembler. Daas augsta līmeņa programmēanas valodas, piemēram C/C+, arī nodroina plaas iespējas izmantot zema līmeņa līdzekļus.
Augsta līmeņa programmēanas valodas ir maīnneatkarīgas (piemēram, valodas BASIC datoriem BK un IBM ir ļoti līdzīgi), un problēmorientētas (katra no augsta līmeņa programmēanas valodam tika paredzēta noteikta rakstura uzdevumu risinaanai). Iemacīties risinat vienkarus uzdevumus augsta līmeņa programmēanas valodas ir salīdzinami viegli, tapēc tas izmanto ne tikai programmētaji, bet arī zinatnieki, inenieri, ekonomisti, skolotaji, skolēnu utt.
Augsta līmeņa programmēanas valodu piemēri:
FORTRAN (FORmula TRANslating system) - 1956 D.Bekuss valoda zinatniekiem un inenieriem; satur apjomīgu apakprogrammu bibliotēku matematiskajiem aprēķiniem; izpildama koda efektivitate ir salīdzinama ar asambleru.
COBOL (COmmon Buisiness Oriented Language) - 1960 pēc Pentagona pasūtījuma valoda ekonomistiem; piedava plaas un ērtas iespējas datu statistiskai apstradei un dokumentacijas sagatavoanai.
LISP (LISt Processing language) - 1956 - Makkarti valoda teksta informacijas apstradei; tiek izmantota makslīga intelekta uzdevumu risinaanai.
PROLOG (PRogramming in LOGic) - 1973 A.Kolmeroe valoda teksta (rakstīta dabiskas valodas) loģiskai analīzei; tiek izmantota makslīga intelekta uzdevumu risinaanai.
ALGOL (Algoritmic Language) ne ļoti veiksmīgs mēģinajums izveidot universalu valodu, kura varētu attīstīties un paplainaties, pamatojoties uz paas valodas līdzekļiem.
SMALL TALK - 1972 A.Keits valoda darbam ar maīngrafikas objektiem.
С 1970-1975 D.Ritči sistēmprogrammēanas valoda ar auksta un zema līmeņa iespējam,
PASCAL - 1970 N.Virt paredzēta studentiem-neprogrammētajiem, lai tie varētu apgūt programmēanas pamatus; valoda sanaca tik veiksmīga, ka to kadu laiku labprat izmantoja arī profesionali programmētaji.
BASIC (Beginner's All-purpose Symbolic Instruction Code) - 1964 D.Kemeni, T.Kurz valoda humanitaro fakultau studentiem, kas grib iepazīties ar programmēanu. BASICam raksturīga vienkarība un ne ļoti stingra sintakse; to var izmantot arī, macot programmēanu vidējo klau skolēniem.
LOGO (no griķu varda logos - vards) - 1967 S.Peipers valoda pavisam maziem bērniem, kuriem patīk bruņurupucis - zīmētajs.
VISUAL BASIC, DELPHI, VISUAL C++, C++ BUILDER vizualas programmēanas vides.
Valodas var klasificēt arī pēc programmēanas ideoloģijas:
Procedūrprogrammēana jeb imperatīva programmēana (programma ir operatoru secība, kuri izpildas pēc kartas) - Basic, Pascal, C/C++ utt.
Funkcionala jeb aplikatīva programmēana (programma sastav no daadam funkcijam, kuras tiek secīgi pielietotas ieejas datiem) - LISP, ML utt.
Loģiska programmēana (Programma pielieto datiem filtrus-nosacījumus, kuri nosaka darbību secību) - PROLOG.
Objektorientēta programmēana (objektos tiek apvienoti dati un to apstrades metodes tas atvieglo lielu programmu veidoanu un modificēanu) - Turbo Pascal, C++.
Vizuala programmēana paradījas uz procedūrorientētu un objektorientētu valodu pamata, papildinot tas ar vizualu (un nevizualu) komponentu bibliotēkam un izstrades vidi (kas automatizē un maksimali vienkaro Windows lietojumprogrammatūras standarta interfeisa veidoanu) - VISUAL BASIC, DELPHI, VISUAL C++, C++ BUILDER.
Scenariju valodas (tas ir mēģinajums vienkarot programmēanas procesu, plai izmantojot komponentu un gatavu algoritmu bibliotēkas, shēmas, dabisko valodu konstrukcijas. Scenariju valodas paredzētas galvenokart interfeisu veidoanai un datu plūsmu vadīanai) - Perl, Tcl, noteikta pakapē Visual Basic.
Specialas valodas DBVS, tabulu procesoru, teksta redaktoru sastava ietilpst programmēanas sistēmas, kas nodroina makrokomandu un vaicajumu veidoanu, hiperteksta dokumentu sagatavoanu, ka arī pilnvērtīgas lietojumprogrammas. Patlaban tas ir vizualas vides, paredzētas ne tik daudz programmētajiem, cik daadu jomu specialistiem. Piemēri: SQL, FoxBase (DBVS), Visual Basic for Application (MS Office).
Pēc paaudzēm (Language Generation) programmēanas valodas var (nosacīti) sadalīt adas grupas:
LG1: programmēana maīnkodos;
LG2: zema līmeņa valodas (Assembler);
LG3: augsta līmeņa valodas 'tīra vaida' (Fortran, Basic, Pascal, Lisp, Prolog );
LG4: vizualas un specialas valodas (Delphi, Visual Basic, SQL, )
LG5: grupas LG4 attīstība tada virziena, lai parietu no kodēanas (tradicionalas programmēanas) uz dabiskajam valodam, shēmam un attēliem.
Diemēl, pagaidam nav īstas skaidrības, kadas valodas pieder pie ceturtas un kadas - pie piektas paaudzes.
Starp citu, firmu Microsoft dibinaja Harvardes Universitates 1.kursa students Bills Geits un jauns programmētajs Pols Alens pēc sekmīgas darīanas: viņi izveidoja un pardeva BASIC interpretatoru vienam no pirmajiem personalam datoram Altairs 1975.gada (viņi tikko uzzinaja, ka firmai Altairs vajadzīgs BASIC, un tūlīt paziņoja, ka īs BASIC viņiem jau ir; ļoti atri uzrakstīja programmu-interpretatoru, pamatojoties tikai uz dokumentacijas datora programmas lagoanai viņiem nebija. Lidmaīna pa ceļam uz firmu-pasūtītaju viņi rakstīja programmas pēdējus fragmentus)
Ļoti biei dati satur lieku informaciju. Mainot informacijas kodēanas paņēmienu un izmetot informacijas daļu, kura nav būtiska uztveranai, var ievērojami saspiest datus: dareiz vairakas reizēs, dakart desmitiem un pat simtiem reizēs (в десятки и даже сотни раз).
Informacijas saspieanas procesu sauc par datu arhivēanu, un programmas, kuras saspie datus, sauc par arhivatoriem.
Popularu arhivēanas programmu piemēri: arj, zip, rar, WinZip, WinRar.
Attiecīgiem failiem-arhīviem ir paplainajumi: arj, zip, rar.
Izmantot arhivēanas programmas ir ļoti viegli. Piemēram, ja datora instalēts WinZip, iearhivēt failu (vai nu mapi ar vairakiem failiem) var, piemēram, ta: iezīmēt - klikķinat labo peles pogu uz iezīmēta objekta - konteksta izvēlnē izvēlēties Add To vards.zip (ja nepiecieams mainīt arhīva vardu vai ceļu, jaizvēlas Add To Zip).
Iearhivēta veida faili aizņem mazak atmiņas, bet dareiz tie ir nepieejami apskatīanai, rediģēanai un palaianai. Tapēc pirms izmantoanas tos nepiecieams atarhivēt: iezīmēt arhīvu - klikķinat ar labo peles pogu - Extract To Folder ceļ (lai varētu mainīt ceļu, jaizvēlas Extract To).
Arhivatoriem uz daudz interesantu opciju, piemēram:
arhivēana ar paroli (Password) - aja gadījuma atarhivēt failus varēs tikai tas, kas zina paroli;
sadalīt lielu arhīvu vairakas daļas (Multiply disc spanning) - lai to varētu saglabat uz disketēm;
izveidot paatarhivējamu arhīvu () - adam arhīvam būs paplainajums exe un to var atarhivēt ar dubultklikķi pat datoros, kuros nav nekadu arhivēanas programmu.
Daudzas programmas (redaktori un parlūkprogrammas) prot stradat ar failiem, kuros informacija glabajas saspiesta veida noteiktos formatos. Uzmanīgie lietotaji zina, ka viens un tas pats zīmējums formata jpg aizņem daudz mazak atmiņas, neka formata bmp. Viņi pamanīja arī, ka arhivējot zīmējumus (piemēram, ar WinZip), bmp-failus var saspiest desmitiem reizēs, bet jpg nekļūs mazaki. Tas ir izskaidrojams ar to, ka jpg-formata attēls jau ir saspiests ar attiecīgu algoritmu JPEG.
Arhivēanas algoritmu izstradaana ir informatika nodaļa, kura palaik strauji attīstas. Mūsdienu algoritmi izmanto sareģītu matematisku aparatu (funkciju analīze, fraktalu teorija utt. ). Bet mēs aplūkosim pau vienkaru algoritmu idejas, lai saprastu, kas ir saspieanas iespējas pamata.
Saspieanas algoritmus var sadalīt divas lielas grupas: saspieana bez zudumiem un saspieana ar zudumiem.
Informaciju, iearhivētu bez zudumiem, var atjaunot izejas veida. Ta parasti arhivē teksta informaciju.
Viena no idejam ir ada - vienadu simbolu virkni aizvieto ar pari (simbols - skaits), piemēram: АААААББББВВВВВ - (А,5)(Б,4)(В,5). Starp citi, ī metode varētu būt diezgan efektīva tadu bmp-zīmējumu saspieanai, kas sastav no lielu objektu neliela skaita (jo te ir garas virknes no vienas krasas pikseļiem). Otras idejas pamata ir daadu bitu skaitu izmantoana daadiem simboliem (īsaka tiem simboliem, kas sastopas biei, un garaka - retiem, ka Morze abecē).
Arhivēanu ar zudumiem parasti pielieto grafiskai, audio un video informacijai. Ta nodroina lielus saspieanas koeficientus, jo detaļas, nebūtiskas uztveranai, tiek izmestas no failiem. Pie tam attēla un skaņas kvalitati daudz necie. adi algoritmi ir saistīti, no vienas puses, ar cilvēka uztveranas īpaībam (piemēram, psihoakustika var dod padomu: priek kam jaglaba skaņas ar frekvencēm <20 Hz un >20000Hz, ja cilvēks vienalga nevar tas dzirdēt) un, no otras puses, ar mūsdienu matematikas un fizikas sasniegumiem. Arhivēanas ar zudumiem gadījumos nav iespējams atjaunot informaciju sakotnēja varianta; biti līmenī iearhivētiem datiem nav neka kopīga ar izejas datiem, bet neskatoties uz to, mūsu uztveranas līmenī saspiesta informacija izskatas un skan ļoti līdzīgi oriģinalam, bez ievērojamiem kvalitates zudumiem.
Arhivēanas visparīgie principi. Metou klasifikacija
Datu formati lielakoties ir tadi, ka ar informaciju ir viegli stradat, to ērti lasīt, bet pie tam dati aizņem vairak atmiņas, neka vajag. Algoritmus, kas saspie informaciju (likvidējot to parpalikumu) sauc par datu saspieanas algoritmiem, jeb arhivēanas algoritmiem.
Visus saspieanas algoritmus var sadalīt divas grupas:
arhivēanas algoritmi bez zudumiem (iespējama atarhivēana bez izmaiņam),
arhivēanas algoritmi ar zudumiem (var būt zaudēta neievērojama informacijas daļa, kura neietekmē informacijas būtību vai kuru cilvēks vispar neuztver).
Kriptografija izmanto tikai arhivēanu bez zudumiem. Otras grupas algoritmus var pielietot skaņas, zīmējumu un video saspieanai.
Arhivēanas algoritmi bez zudumiem
Arhivēanai bez zudumiem parasti izmanto vienu no trim algoritmiem:
Haffmana algoritms - neatkarīgu baitu saspieana,
Grupu kodēana (RLE) - blakus stavou vienadu simbolu kodēana,
Lempela-Ziva algoritms - teksta saspieana, analizējot atkartojoas simbolu secības.
Haffmana algoritms (Huffman, 1952.g.) izmanto to, ka teksta dai simboli sastopas samēra biei, bet citi - ļoti reti. Parasti (ASCII sistēma) katrs simbols aizņem 1 baitu (8 bitus), kas ļauj izmantot 256 daadus simbolus. Haffmans piedavaja biei sastopamus simbolus kodēt ar īsakam bitu secībam, un retakus - ar garakam. Tas var ievērojami samazinat faila izmēru.
Starp citu, analogs princips strada Morze abecē: popularakiem simboliem atbilst īsi kodi (piemēram, e , t _, m --, i ), mazak izplatītajiem - garaki kodi (q -- -, z -- , p ). Un uz tastatūras popularaki simboli ir centra, retak vajadzīgi - sanos.
Grupu kodēanas algoritmi (групповое кодирование), jeb RLE (Run Length Encoding) vienkari aizstaj vienadu simbolu grupu ar vienu simbolu un simbolu skaitu grupa visur, kur tas ir izdevīgi. Piemēram: aaaaabbbbbbccddddddd - (a,5)(b,6)cc(d,7).
Haffmana algoritms sak savu darbu ar teksta analīzi.
1) aprēķina, cik reizes sastopas teksta katrs simbols, piemēram: a-7, b-20, k-10, i-15;
2) apvieno divus 'visretakos' simbolus: ak-17, b-20, i-15;
3) atkarto 2. punktu līdz kamēr visi simboli tiks apvienoti:
aki-32, b-20;
akib-52.
Pēdējais skaitlis (52) ir teksta garums baitos (simbolu skaits teksta)
4) attēlo o procesu uz grafa:
5) simbolu kods binaraja sistēma ir ceļ no grafa virsotnes līdz im simbolam:
a-000, k-001, i-01, b-1.
Var redzēt, ka tieam simbola koda garums ir atkarīgs no simbola 'popularitates' teksta.
Lempela-Ziva algoritms (1978.g.) analizē atkartojoas simbolu secības un aizstaj tas ar noradēm formata 'nobīde (смещение) - garums (длина)'. Piemēram:
informatika=informacija+automatika - informatika=(-12,7)cija+auto(-22,6).
Arhivēanas algoritmi ar zudumiem.
Fraktalu algoritms strauji attīstas no 1992.g. Fraktals ir palīdzīgs (самоподобный) objekts: tas nozīmē, ka objekta daļas ir līdzīgas paam objektam. Viens no pazīstamakiem fraktaliem ir Barnsli paparde (папоротник Барнсли) - sk.zīm.
Fraktalu algoritms meklē līdzīgus (подобные) objektus, kuri var būt iegūti cits no cita, pielieto tiem afīnu parveidoanas (афинные преобразования):
Saglabajot informaciju par nelieliem z m juma fragmentiem un parveido anas koeficientus var atjaunot z m jumu bez iev rojamiem kvalitates zudumiem
Fraktalu algoritms ir oti sare ts prasa daudz resursu bet auj sasniegt lielus saspie anas koeficientus stradajot ar fotoatt liem
JPEG un ta modifikacijas ir viens no jaunakajiem pirmais standarts parad jas g ) un labakajiem algoritmiem pilnkrasu att liem Tas sadala att lu kvadratos x kuriem pielieto matematiskas metodes Furje parveido anas Iev rojami kvalitates zudumi paradas blakus kontrastam krasu robeam ka ar pie lielam saspie anas koeficienta v rt bam
Rekurs vais jeb vilnu algoritms Wavelet orient ta uz att liem ar nepartrauktam krasu parejam
Vilnu saspie ana pielieto Furje parveido anas veselam att lam nedalot att lu uz kvadratiem ka JPEG kas paaugstina saspiesta z m juma kvalitati Faila tiek saglabata z m juma samazinata kopija un koeficientu tabulas kas auj pakapeniski atjaunot att lu katra sol uzlabojot ta kvalitati
Attēlu saspieanas algoritmi un formati
Pēc datu glabaanas veida grafiskus formatus var sadalīt divas lielas grupas:
rastra grafika,
vektorgrafika.
Rastra grafikas attēls ir divdimensiju masīvs ir elementiem - pikseļiem. Savukart, ir vairaki daadi formati pikseļu glabaanai. Piemēram, grafika ar paleti katram pikselim atbilst viens skaitlis - krasas numurs paletē, bet RGB (red-greem-blue) sistēma katram pikselim atbilst trīs skaitļi - sarkanas, zaļas un zilas krasas intensitates. Rastra attēli var izmantot daadas krasu sistēmas, ka arī saturēt daada rakstura papildu informaciju par daadiem krasu modeļiem, kanaliem, slaņiem, vektoriem, animaciju utt.
Vektorgrafikas attēls sastav no standarta objektiem (līnijam, taisnstūriem utt.); katru objektu nosaka ta pamatpunktu koordinates, līnijas un tonēanas krasas un stili, speciali efekti. Daadi vektorgrafikas formati izmanto atķirīgus kodēanas principus, un biei var būt nesavietojami.
Bet arī viena formata saglabatie zīmējumi var būt ļoti atķirīgi:
attēli ar nelielu krasu skaitu un lieliem apgabaliem, aizpildītiem ar vienu krasu (piemēram, diagrammas, shēmas),
attēli, kuros ir nepartrauktas krasu parejas (плавный переход цветов), izveidotas ar datora palīdzību (piemēram, prezentacijas),
fotoattēli utt.
Pielietojot daadus algoritmus daadu tipu attēliem, var parliecinaties, ka saspieanas algoritmu efektivitate ir stipri atkarīga no ta, kadi dati ir jaarhivē. Ja algoritms pats no sevis ir labs, bet neatbilst konkrētu datu tipam, var gadīties, ka pēc saspieanas faila izmērs ne tikai nesamazinasies, bet pat kļūs lielaks.
Sakuma zīmējumu saspieanai izmantoja standarta algoritmus bez zudumiem (Haffmana, RLE, Lempela-Ziva). Vēlak tika izstradati specialie algoritmi ar zudumiem, paredzēti tiei zīmējumu saspieanai (JPEG, rekursīva jeb vilnu saspieana, fraktalu saspieana utt.).
Arhivatori ar zudumiem parasti ļauj izvēlēties saspieanas koeficientu (un, attiecīgi, kvalitates samazinaanas pakapi). Arhivēanas kvalitati uzskata par teicamu, ja cilvēka acis nevar atķirt iearhivētu attēlu to no ta oriģinala. Saspieanas kvalitate ir laba, ja atķirību var pamanīt, tikai salīdzinot divus blakus stavous attēlus.
Daudzos grafiskos redaktoros ir iebūvētie saspieanas līdzekļi, un attēli tiek saglabati uz diska jau iearhiveta veida.
BMP (Windows Device Independent Mitmap) - rastra grafikas formats, paredzēts darbam Windows vidē. Iespējama (taču nav ieteicama) RLE-saspieana.
GIF (Graphics Interchange Format) - formats izstradats 1987.g. rastra attēlu parraidei datoru tīklos (firma CompuServe). GIF izmanto Lempela-Ziva saspieanu (precīzak - LZW - Lempel, Ziv, Welch).
GIF ir neatkarīgs no aparatūras. Tas ļauj ierakstīt un lasīt attēlu 'ik pēc rindas' (через строчку - Interlaced), pateicoties tam var izvadīt attēlu, nolasot tikai daļu no faila,- protams, ar sliktaku izķirtspēju (с меньшим разрешением). īs formats ļauj saglabat arī Alpha-kanalu (kai ir atbildīgs par caurspīdīguma efektiem). Viena GIF-faila var būt vairaki zīmējumi, kuri ieladas pēc kartas ar noteiktiem starplaikiem (animacija). Galvenais ierobeojums - krasu skaits līdz 256.
Samēra jauns formats PNG (Portable Network Graphics) ir līdzīgs formatam GIF, bet izmanto efektīvaku saspieanu bez zudumiem Deflate.
JPG - neatkarīgs no aparatūras rastra grafikas formats; to var izmantot gan IBM PC, gan Macintosh datoros. JPG formata tiek izmantots saspieanas algoritms JPEG, kas ļoti labi saspie zīmējumus ar fotokvalitati (JPG var būt līdz 500 reizes kompaktaks, ka BMP). Eksistē vairakas JPG formata modifikacijas.
TIF (Tagged Image File Format) - neatkarīgs no aparatūras rastra grafikas formats; kuru 'saprot' praktiski praktiski visas IBM PC un Macintosh grafikas programmas. Ļoti dros un ērts datu importam izdevniecības sistēmas. Var izmantot visas krasu modeļus, ka arī daadus papildu datus. Formata TIFF paredzēta iespēja saspiest datus, saglabajot tos (JPEG, ZIP, LZW, RLE, Haffmana algoritms). Taču jaievēro, ka veca programmatūra nesaprot saspiestus TIFF.
CDR (CorelDRAW Document) - vektorgrafikas formats. Līrz 7.versijai tas bija nedros un slikti savietojams ar ne-Corel programmam, bet mūsdienu versijas vecas problēmas jau atrisinatas. Vektorattēliem un rastra attēliem tiek pielietoti daadi saspieanas algoritmi.
WMF (Windows Metafile) - vektorgrafikas formats datu apmaiņai caur Clipboard. WMF saprot visi grafiskie redaktori, stradajoi Windows vidē (bet WMF-failu veidoanai vispiemērotakais ir CorelDRAW). Iespējama RLE-saspieana.
Skaņas saspieanas algoritmi un formati
Skaņa pēc savas dabas ir vilni (gausa svarstīanas), tapēc skaņu saglabaanai nepiecieama tas kodēana (diskretizacija). Parasti skaņu sadala mazos laika sprīos un katram sprīdim ieraksta svarstīanas koeficientus - o procesu sauc par impulsu-kodu modulaciju (импульсно-кодовая модуляция). Jo lielaka ir modulatora platība (разрядность), jo vairak raksturlielumu tas saglaba katram skaņas gabaliņam un jo tuvak oriģinalam būs ierakstīta skaņa.
Standarta arhivēanas metodes bez zudumiem parasti nevar dod labu rezultatu skaņas saspieana, pat pēc adoptacijas tiei skaņas apstradei. Tapēc tika izstradati speciali algoritmi ar zudumiem (MPEG, AAC un citi).
Skaņas saspieanas algoritmos izmanto adas metodes:
Pauu saspieana (сжатие тишины, или сжатие пауз) - grupu saspieanas (RLE) analogs.
Psihoakustikas metodes - pamatojoties uz cilvēku skaņas uztveranas īpaībam, aprēķina laika intervalus diskretizacijai un izmet maznozīmīgu informaciju ta, ka ir grūti pamanīt izmaiņas (kaut gan skaņas kodam paliek ļoti maz kopīga ar oriģinalu).
Minēsim daus interesantus skaitļus, kas raksturo cilvēka skaņas uztveranu.
Frekvenču diapazons: 20Hz - 20kHz; tas nozīmē, ka ar diskretizacijas frekvenci 40kHz var apstradat skaņu bez jūtamiem kvalitates zudumiem.
Maksimala jutīguma diapazons: 2kHz - 4kHz,
Skaļums - līdz 96 dB;
Piemēram, frekvencēs ap 1 kHz cilvēks nejūt frekvences izmaiņas līdz 0.3%;
Skaļuma izmaiņas grūti pamanīt, ja tas neparsniedz 1 dB;
Cilvēks nevar pamanīt arī, ja augstas frekvences pazūd uz laiku līdz 2 ms.
Vispar, cilvēks reali uztver tikai 10% informacijas skaņas signala; atlikuas 90% var izmest (tikai janoskaidro, kada informacija ir svarīga, un kada - nevajadzīga).
Nesaspiestas skaņas kvalitati ciparu formata nosaka diskretizacijas frekvence un bitu skaits katram sprīdim (разрядность). Piemēram, ierakstot skaņu kompaktdiskos, izmanto diskretizacijas frekvenci 44,1kHz (kas atbilst skaņas frekvencēm līdz 22kHz - tas pat mazliet parsniedz cilvēka uztveranas diapazonu) un bitu skaitu 16, kas nodroina 216=65536 skaņas līmeņa vērtības. adas skaņas parraidei 'reala laika' bez saspieanas nepiecieams parraides atrums 44.1*16 700 Kbiti/s. Stereo skaņai - divreiz lielaks 1400 Kbiti/s. Saspieanas algoritmi ļauj ievērojami samazinat informacijas apjomu un kopa ar to nepiecieama atruma vērtību apmēram 10 reizēs bez ievērojamiem skaņas kvalitates zudumiem.
Aplūkosim vairakus skaņu formatu piemērus.
VOC (saīsinajums no voice - balss) - izmanto skaņu platēs SoundBlaster.
AU, SND m-law, kompanija Sun/NeXT) - izplatīts interneta formats, neatkarīgs no aparatūras. Windows nealbalsta o formatu, bet var izmantot, piemēram, shareware programmu GoldWave.
PMC (Pulse Code Modulatiom) - impulsu kodu modulacija. Faili ar adu paplainajumu sastopas ļoti reti, bet PMC princips ir visu skaņas failu pamata. DPCM un ADPCM - taupīgaki PCM varianti.
WAV (Waveform, firmas Microsoft un IBM) - vienkars (ties) formats skaņas informacijas glabaanai diskrēta veida; paredzēts darbam Windows vidē.
AIFF (Audio Interchange File Format) un AIFC (compressed) - paredzēts datoriem Macintosh, bet stradat ar to var arī Windows vidē, izmantojot kadu programmu tipa GoldWave.
MPEG (Moving Pictures Exxperts Group) - tiek izmantota 'psihoakustikas' skaņa saspieana; darbam ar failiem nepiecieama speciala programmatūra.
RA (Real Audio) - izplatīts formats skaņas parraidei Interneta 'realaja laika'.
Video saspieanas algoritmi un formati
Video objekti ir, laikam, vislielakie objekti datoros. Piemēram, visizplatītakajam standartam NTSC (raidīanas kvalitate - вещательное качество) atbilst kadra izmērs 640x480, 24 bitu pikseļi, frekvence 30 kadri sekundē. Tas nozīmē, ka nesaspiesta veida 1s video aizņem apmēram 30 M atmiņas.
Ciparu video saspieanai izmanto kodekus (codec - кодек) - specialus saspieanas algoritmus. Ir metodes, kuras samazina krasu skaitu, kadra izmēru, frekvenci un - kopa ar to arī kvalitati. Sareģītakas metodes analizē ne tikai atseviķus kadrus, bet arī kadru secības, kas ļauj ievērojami saspiest video bez manamiem kvalitates zudumiem.
Interneta parasti izmanto videoformatus MPEG un QuickTime
MPEG (Motion Picture Experts Group) videofailiem parasti ir paplainajums MPG. Saspieanas algoritma izmanto pareģoanas mehanismu (предсказание): aktīva kadra saturs tiek izmantots nakoo kadru prognozei. ada veida videofailus nav iespējams rediģēt saspiesta stavoklī.
MPEG nodroina labus saspieanas koeficientus gan video, gan audio informacijai (1:50), ka arī augstu arhivēanas un atarhivēanas atrumu (līdz 1.5M/s) bez ievērojamiem kvalitates zudumiem. Bet, no otras puses, MPEG-video veidoanai nepiecieama speciala (un diezgan darga) aparatūra, kuras iespējas izmanto saspieanas algoritmi.
Formats QuickTime (firma Apple) atbalsta jebkuras video, audio, animacijas un teksta kombinacijas, pat interaktīvas komandas. Failu paplainajums - MOV. Datus formata QuickTime var rediģēt. QuickTime izmanto vairakus saspieanas algoritmus (Photo-JPEG, Apple Video, MPEG u.c.), pielietojot katru atbilstoa tipa datiem.
Sakuma QuickTime tika paredzēts tikai datoriem Macintosh, bet vēlak paradījas arī programmatūra Windows videi.
Формат AVI (Audio/Video Interleaved - firma Microsoft) paredzēts video un audio informacijas glabaanai un izmantoanai Windows vidē. Video un audio kadri glabajas kopa viena faila, kas nodroina to sinhronizaciju. Datu saspieanai izmanto algoritmus Intel Indeo un Cinepack. Parasti AVI failus 'atskaņo' neliela loga 320x240 ar frekvenci 15 kadri sekundē, bet, izmantojot atbilstoo aparatūru un programmatūru var sasniegt arī pilnekrana variantu ar 30 kadriem sekundē.
Literat ra un norades
:
https://www.listsoft.ru/articles/7/
http www kletsel com articles formats html
JPEG Wavelet
https://www.iss.ru/technologies - JPEG Wavelet?
https://arctest.narod.ru/descript/rastr-comp.htm
http www sf amc ru dv fractal
https://compression.graphicon.ru/book/ -
WWW
https://cad.ntu-kpi.kiev.ua/CsLab/proj/matuha/
http cad ntu kpi kiev ua CsLab proj matuha part html
http www melody ru styles other sak ex html zvuk shtml
http trackers pp ru info pack php
http websound ru index cgi articles theory earcompr
ISO MPEG MUSICAM
http www satpro ru articles algorithm shtml
https://kursovoic.narod.ru/list.html
Business Software Alliance BSA ir bezpe as organizacija kas dibinata ASV gada, lai tas biedri vienoti c n tos pret datorprogrammu nelegalu kop anu un izplat anu citiem vardiem datorprogrammu piratismu No 2001.gada BSA darbojas arī Latvija.
Autortiesību parkapējs saucams pie likuma noteiktas atbildības. Pagaidam Latvijas likumdoana par nelicencētas programmatūras izmantoanu ir samēra niecīgs sods līdz Ls 250,- (Administratīvo parkapumu kodeksa 204.panta 6.daļa). Piratiskas produkcijas lietotaji var tikti sodīti arī pēc Kriminallikuma (148. vai 149.pants). Te paredzētais maksimalais sods ir lielaks. Par atkartotu parkapumu var piespriest pat līdz trīs gadiem cietuma, naudas sodu līdz 100 minimalajam mēnealgam un piemērot arī mantas konfiskaciju. Pagaidam gan Latvija neviens tik bargi nav sodīts.
Visai programmatūrai jabūt legalai, tas ir licencētai (saskaņa ar 06.04.2001. autortiesību likumu licence ir līgums, ar kuru viena puse - autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei - darba izmantotajam - izmantot darbu un nosaka darba izmantoanas veidu, vienojoties par izmantoanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tas izmaksaanas kartību un termiņu). Bez licences ta ir nelikumīga.
Ļoti labi, ja firmai ir specialists, kas spēj tikt gala ar licenču problēmu. Ne vienmēr viss ir viegli, it īpai mazakos uzņēmumos. Darbinieki, iespējams, ir pieradui, ka viņu datoros ir vairaki desmiti ikdiena nevajadzīgu programmu. Ja parbaudes laika atklasies, ka darbinieki firmas datoros ieinstalējui nelicencētas programmas pēc savas iniciatīvas, jaatbild būs firmas vadītajam. Tie, kuru lietotie datori ir novecojui un izmantota programmatūra aizvēsturiska, biei uzskata, ka viņiem licences nav nepiecieamas. Diemēl ta nav licence ir vajadzīga jebkurai uzņēmuma lietotai programmatūrai. Arī bezmaksas programmatūrai mēdz būt licences jeb lietoanas noteikumi ar kuriem var pieradīt to izmantoanas legalitati konkrētajos apstakļos.
Tagad ir diezgan daudz daadu licencēanas veidu. Aplūkosim vairakus variantus, kurus piedava Microsoft.
Preinstalēta programmatūra programmatūra, kas ir instalēta jauna datora. Iegadajoties jaunu personalo datoru, taja jabūt instalētai operētajsistēmai, piemēram, Microsoft Windows. Lai parliecinatos, vai kopa ar datoru iegadajaties īstu Microsoft programmatūru, vispirms ir jaskatas, vai jaunajam datoram ir piestiprinata autentiskuma sertifikata Certificate of Authenticity (COA) etiķete.
Ka apliecinajumu tam, ka esat licences īpanieks, saglabajiet lietotaja licences līgumu (EULA)*, autentiskuma sertifikatu (Certificate of Authenticity), iegades rēķinu un čeku.
Mazumtirdzniecības produkts - programmatūra, kas tiek pardota pa vienam eksemplaram mazumtirdzniecības tīkla un ko pardod Microsoft produktu dīleri. Ta tiek iesaiņota kastītēs, kuras parasti ietilpst datu nesēji un dokumentacija. Ja jums ir ne vairak ka pieci datori, idealais risinajums ir vienas Mazumtirdzniecības produkta vienības iegade.
Viena iespēja ka noteikt, vai Microsoft produkts ir īsts, ir atrast autentiskuma sertifikata COA etiķeti uz kastītes.
Open License 6.0 - vispiemērotaka, ja nepiecieamas piecas un vairak licences. Licences apliecinajuma dokuments ir lietotaja līgums End User License Agreement (EULA), kas papīra vai elektroniska formata ir atrodams programmprodukta. Ka apliecinajumu tam, ka esat licences īpanieks, saglabajiet lietotaja līguma EULA dokumentu papīra formata, ja tads ir, un iegades rēķina kopiju.
Open Subscription License (OSL) - Microsoft programmatūras abonēanas licences līgums. Ar OSL var licencēt Microsoft Windows, Office, ka arī citas programmas. is licences veids dod tiesības lietot izvēlētos Microsoft produktus uz līguma noteikto laiku. OSL līgums ir paredzēts uzņēmumiem, kuros izmanto no 5 līdz 500 un vairak datoru un kuri vēlas vienkarot programmatūras licencēanas procesu. OSL līgums dod tiesības izmantot izvēlēto produktu visjaunakas versijas, ka arī produkta iepriekējas versijas.
Software Assurance (SA). obrīd pieejama licencēanas programma Software Assurance (SA) lielapjoma licenču īpaniekiem ļauj vienkarak iegūt un parvaldīt jaunakos un progresīvakos Microsoft ® produktus. Saskaņa ar programmu SA klienti iegūst tiesības noteikta laika posma instalēt jaunakas to produktu versijas, kuri ir iekļauti līguma.
Microsoft produktu valodas maiņas tiesības - klienti, kas iegadajas Open License noteiktam produktam, drīkst pariet uz ī paa produkta citas valodas versiju bez papildu maksas, ja valodas versija, kuru klients vēlas izmantot, nav dargaka par sakotnēji iegadato valodas versiju.
Literatūra un URL
1. Datorzinību pamati Pirmie soļi pie datora (https://www.liis.lv/mspamati).
2. https://www.microsoft.lv.
3. https://www.autornet.lv.
4. NT-backup/Apmaina/Apraksti/Licenceshana/referats.doc
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 1667
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved