Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  


BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

EIROPAS UN AMERIKAS CIVILIZACIJU SASKARSME

vēsture

+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger




Eiropas un Amerikas civilizaciju saskarsme

Divu atšķirīgu kultūru neveiksmīga saskarsme spēj radīt moralu mēri.

K. Malapartes gramata „Ada” tiek atspoguļotas II Pasaules kara aizkulises amerikaņu kareivju atbrīvotaja Neapolē. Šī Italijas pilsēta kļuva par morali samaitatu un zaudēja savas garīgas vērtības. Ta bija reakcija uz eiropiešiem tik neierasto amerikaņu optimistisko dzīves skatījumu, godīgumu, cilvēcīgu labvēlību un arkartīgo parakuma apziņu. Jau pašos pamatos atšķirīga pasaules uztvere rada postu un pagrimumu Neapoles ielas, ta vieta, lai justos brīvi, cilvēki saslimst ar šo moralo mēri. Mēris liek piešķirt lielu nozīmi cilvēka adai un izdzīvošanai par katru cenu.



Amerikaņiem raksturīgais naivais dabiskums, šķīstība un morala skaidrība attēlotajos notikumos nelabvēlīgi ietekmēja atbrīvoto tautu. Amerikaņi ir godīga tauta, un lielaka daļa no tiem ir vidusmēra cilvēki, kas nav īpaši izglītoti. Viņi sava pozitīva domašana un „melnbaltaja” skatījuma uz dzīvi jūtas paraki par tautu, ko viņi ir atbrīvojuši. „Ada” amerikaņi sauca itaļus par dirty bastards un nosodīja moralo pagrimumu. Tomēr viņi centas palīdzēt un būt augstsirdīgi, bet viņu bralīgi sniegta palīdzības roka, stūma atbrīvoto tautu dziļak posta. Paši amerikaņi, neapzinoties šīs situacijas iemeslus, šausmu parņemti un aizkustinati, juta līdzi. Tomēr amerikaņu idealisms, kas raksturīgs visam materialisma zemēm, liek piešķirt ļaunumam, postam, badam un fiziskam sapēm moralu dabu un nesaskatīt ekonomiskos un vēsturiskos iemeslus. Viņi neievēroja savas klatbūtnes graujošas sekas un naivi iedomajas, ka Eiropa ir bijusi tada vienmēr.

Eiropa ir bijuši daudzi kari, kas atstaja savu vēsturisko mantojumu tautai. Gadi, ko ta ir pavadījusi apspiesto karta, cietusi badu un pardzīvojusi slimību epidēmijas, atstaj neizdzēšamas pēdas tas apziņa. Un tautai nacas pielagoties, lai izdzīvotu. Ta mainījas, kļuva viltīgaka, iemacījas sadzīvot ar iebrucējiem, samierinaties ar uzspiesto kartību un klusi ciest par tuvu cilvēku zaudējumu. Sabiedrības apziņu ir ietekmējuši arī vairakos gadsimtos valdošie monarhi, kas liedza demokratiju valstīs. Pieraduši pie apspiesto kartas un bez ierunam pakļauties pavēlēm, maz bija tadu, kas vēlējas sacelties pret pastavošo kartību. Un atbrīvotaju tēls viņu apziņa asociējas nevis ar brīvību, bet ar jaunu apspiešanas kartību.

Eiropa amerikaņu acīs bija izglītota, rafinēta, aspratīga, satraucoša, bet tomēr neizprotama. Eiropai ir sena vēsture, kas pietrūkst Amerikai, tomēr tas arī ļauj amerikaņiem baudīt optimistisko dzīves uztveri, jo viņu īsaja vēsturē izpaliek daudzas šausmas, ko piedzīvojusi Eiropa. Tadēļ K. Malapartes „Ada” aprakstītais amerikaņu atbrīvošanas gajiens pari Eiropai II Pasaules kara laika un ta sekas ir tik bēdīgas. Amerikaņi nak, lai davatu brīvību, bet ka jau minēju, eiropiešiem atbrīvotaji asociējas ar jaunu apspiešanas kartību. Un davajot brīvību, amerikaņi iegrūž posta. Pirms atbrīvošanas tauta izjuta kopības sajūtu cīnoties pret ienaidnieku un augsti godaja savu lepnumu. Visi bija gatavi drīzak mirt, neka padoties. Līdz ar brīvības paradīšanos, pazuda kopības sajūta. Kara gados izpostītaja apvidū izdzīvot bija ļoti grūti, īpaši ja nebija kadas noteiktas kartības, bija tikai brīvība, un katrs centas izdzīvot ka prata. Tas ir ta saucamais moralais mēris, kas ļoti spilgti ir attēlots K. Malapartes gramata. Šis Italijas pilsētas izplatītais garīgais pagrimums ir spilgts piemērs divu atšķirīgu kultūru neveiksmīgai saskarsmei. Neapoles ielas bija redzamas neparprotamas mēra izpausmes – sievietes pardod savu un savu bērnu miesu par niecīgu samaksu, nēģeru karavīri tiek pieņemti ģimenē, lai tie davatu savu privilēģiju un naudas iespējas, viss tiek pardots, jo ir kas pērk. Nekam vairs nav nozīmes, izņemot savu adu. Un tam visam par iemeslu, amerikaņu pozitīva attieksme un dasnums.

Bada un trūkuma makti itaļi, kam vairs nebija kopīga ienaidnieka pret ko cīnīties, zaudēja moralas vērtības un saka izmantot savu brīvo miesu un garīgas vērtības ka preci. Un uzvarētaju tauta – amerikaņi – šo pagrimumu redzot, to nosodīja. Tomēr tieši viņi bija tie, kas pirka šo dzīvo preci, kas pieņēma atbrīvoto neapoliešu zemošanos sava priekša. Viņi aicinaja uz ballēm itaļu sievietes bez pavadoņiem, lai atņemtu godu tam sievietēm, kas nepadevas mērim un nenodarbojas ar prostitūciju, jo amerikaņi augstpratīgi uzskatīja sevi par paraku tautu, veiksminiekiem, bet eiropieši viņu acīs bija salašņu bars, kas ļava viņiem tos necienīt un pilnība izjust savu uzvaru.

Amerikaņu kultūra ir balstīta uz atšķirīgam no Eiropas vērtībam, tie neizjuta godbijību pret eiropiešiem svarīgam lietam. Iebrūkot itaļu karaļa pilī, amerikaņu karavīri kartoja savas dabiskas vajadzības troņa zales stūros. Svarīgu personu vakariņu galda tika celtas retas, slavenas Neapoles akvarija zivis, kas bija karaļu un citu ievērojamu cilvēku davana pilsētai. Amerikaņu materialisms nespēja novērtēt šo lietu garīgo nozīmi un arī viņu attieksmes graujošo ietekmi uz Eiropas sabiedrības apziņu.  

Grūti spriest cik apzinati notika itaļu un citas Eiropas tautu pagrimuma veicinašana, tomēr amerikaņu graujoša ietekme uz atbrīvoto tautu sabiedrību ir nenoliedzama. Viņu vieglpratīga attieksme pret dzīvi, parakuma apziņa un vienkaršums eiropiešu sarežģītakai dzīves uztverei un pieredzei nav saprotami. Iespējams, to miesas tirgu kas radas pēc atbrīvošanas var uzskatīt par amerikaņu izmantošanas un izdzīvošanas veidu. Tomēr, japiekrīt K. Malapartes rakstītajam – kadreiz cilvēki pacieta badu, spīdzinašanu, visdrausmīgakas mocības, slepkavoja un mira, sagadaja ciešanas un cieta paši, lai izglabtu dvēseli, lai glabtu dvēseli sev un citiem. Aprakstītajos laikos cilvēki darīja to pašu tikai lai glabtu savu adu. Un tas ir garīga pagrimuma apliecinajums. Pagrimuma, ko rada apjukums un trūkums. Tomēr šis moralais mēris varētu izpalikt, ja amerikaņi neizradītu savu parakumu un neizmatotu izmisušu ļaužu piedavatas pazemojuma davanas.





Politica de confidentialitate



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1115
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2023 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site