Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  


BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Latvijas Republika 1934 – 1940.g.

vēsture

+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger


Latvijas Republika 1934 – 1940.g.

Iekšpolitika

  • Pēc 1934.g. maija apvērsuma, Latvija formali palika demokratiska republika, jo Satversme un citas demokratiskas institūcijas formali netika atceltas, tikai uz laiku bija apturēta to darbība. Faktiski Latvija izveidojas autoritars režīms.
  • K.Ulmanis izveidoja jaunu Ministru kabinetu, kurš darbojas arī ka likumdevējs, atsaucoties uz Satversmes 81.pantu. „Satversmes 81.pants paredz, ka laika starp Saeimas sesijam ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.” Izslēgts ar 03.05.2007. likumu, kas stajas spēka 31.05.2007.)
  • Tika mainīta pašvaldību iekarta. Pilsētu un pagastu „galvas” turpmak iecēla Iekšlietu ministrija.
  • Līdz 1938.g. juridiski bija spēka izņēmuma (arkartas stavoklis.) Pēc tam tika izdots Likums par sabiedrisko mieru.
  • Arēji valsts iestadēs nekas nemainījas. Tas darbojas ka parlamentaras iekartas laikos, bet bija nodibinajusies vienas personas autoritara vara – diktatūra, jo nebija nevienas institūcijas, kas ierobežotu K. Ulmaņa pilnvaras.
  • A.Kviesis palika amata līdz 1936.g. – savas prezidentūras beigam. Tad par valsts un ministru prezidentu kļuva K.Ulmanis, kurš pats sevi šaja amata iecēla.
  • Tika izveidota kameru sistēma. Tika izveidotas 4 saimnieciskas un 2 kultūras kameras. Katra kamera bija pakļauta noteiktajai ministrijai. Tas ievēlēja uz 3 gadiem. Kameras tika parstavētas Valsts saimniecības padomē un Valsts Kultūras padomē, kuram bija padomdevēj tiesības likumdošana. Kameras izveidojas laika posma no 1934.-1938.gadam.
  • Par valsts ideoloģijas pamatu kļuva vadonības kulta sludinašana.

Arpolitika (1934.-1940.g.)



  • Latvijas arpolitiku Ulmaņa diktatūras laika vadīja Vilhelms Munters. Arlietu ministra posteni vienlaikus ar Ministru prezidenta amatu ieņēma pats K. Ulmanis.
  • Līdz 1935.g. Latvijas arpolitika dominēja ideja par Austrumu paktu, ar kuru mazas valstis saņemtu lielvalstu garantijas savu robežu neaizskaramībai.
  • 30.gadu beigas V.Muntera vadība arpolitika tika uzņemts kurss uz stingru neitralitati..

Ekonomika.

  • Valdonības princips ienaca arī saimniecības valsts sektora. Par valsts uzņēmuma vadītajiem kļuva personas, kas bija uzticamas un bez ierunam pildīja valdības rīkojums. Valsts arvien vairak regulēja tautsaimniecību.
  • Valdība saka veidot uzkrajumus monumentalam celtniecības programmam. 1936.g. darbu uzsaka Nacionalas celtniecības komiteja. Rīga tika uzbūvētas moderns tirgus, Uzvaras laukums, Kara muzejs u.c.
  • Tika uzbūvēts un atvērts Ķeguma HES.
  • Valsts politika bija orientēta uz nacionalas saimniecības aizsardzību, ka rezultata autoritara režīma pirmaja posma valstī izveidojas samēra noslēgta saimniekošanas sisitēma. 
  • Attīstījas lauksaimnieciska ražošana, jo valsts tai veltīja īpašu vērību. Tika pievērsta uzmanība lauksaimnieku izglītošanai, attīstījas lauksaimniecības mehanizacija.
  • Valsts eksportēja sviestu, gaļu, linus, kokmaterialus u.c.

Sociala sfēra.

  • Saimniecības attīstība un valsts celtniecība sekmēja pieprasījumu pēc darbaspēka. Bezdarbs 30.gadu beigas samazinajas līdz minimumam.
  • Pieauga stradajošo sociala aizsardzība un arodbiedrību loma.
  • Efektīvi darbojas socialas apdrošinašanas sistēma.

Izglītība un kultūra.

  • 1934.g. tika pieņemts jauns kultūras fonda likums. Tas paredzēja, ka Kultūras fonda parvaldei bija janonak K.Ulmaņa cilvēku rokas.
  • 1935.g. tiek dibinats „Draudzīgais aicinajums”, kas paredzēja, ka visi Latvijas pilsoņi skolam davina macību gramatas, līdzekļus to iegadei u.c. macību materialus. Rezultata – skolas ieguva ap 1.7 milj. Macību gramatu, 4500gleznu, ka arī radioaparatus u.c. vienlaikus no skolu bibliotēkam tika izņemtas K.Ulmaņa režīmam nevēlamo autoru gramatas.
  • 1937.g. tika izveidots „Tēvzemes balvas” fonds izcilu darbinieku apbalvošanai par īpašiem nopelniem.
  • 1936.g. Nodibina Latvijas Vēstures institūtu.
  • Izglītības sistēma turpinaja attīstīties, un valsts tai nodrošinaja ievērojamus līdzekļus.
  • Izglītība bija nodrošinata visiem Latvijas bērniem.[1]

Latvija Otraja pasaules kara (1939. – 1945.g.)

PSRS okupacija

  • 1939.g. augusta PSRS noslēdza ar Vaciju sadarbības līgumu – Molotova – Ribentropa paktu.
  • 1939.g. rudenī PSRS valdība, draudot sakt karu, piespieda Latviju, Lietuvu un Igauniju noslēgt līgumus par sarkanas armijas daļu izvietošanu Baltijas valstīs.
  • Līdzīgas prasības tika izvirzītas arī Somijai, bet ta atteicas noslēgt līgumu. Rezultata PSRS iebruka Somija un pēc smagam cīņam, somu tauta nosargaja savu neatkarību, bet zaudēja daļu no teritorijas.
  • 1940.g. jūnija PSRS valdība Baltijas valstīm izsūtīja ultimatīvas prasības - tadas prasības, kuras prasa tikai pozitīvu atbildi, pretēja gadījuma draud iebrukums vai cita ultimata paredzēta rīcība – lai Baltijas valstu valdības ļautu izvietot jebkuru daudzuma Sarkanas armijas karavīru.
  • Ulmanis šo ultimatu pieņēma, jo PSRS valdība solīja, ka Latvijas valsts nezaudēs neatkarību un K.Ulmanis – savu amatu.
  • 1940.gada 17.jūnija Sarkanas armijas daļas ienaca Latvija.
  • Tika izveidota jauna valdība. Par tas vadītaju iecēla Augustu Kirhenšteinu. Faktiski valsti vadīja PSRS valdība. Valsts parņēma privatas un lielakas valsts rūpnīcas, bankas, kuģus.
  • Jau 1940.g.18.jūnija Latvija ieradas PSRS valdības parstavis Višinskis, kurš stingri pieprasīja sastadīt jaunu valdību. Viņa vadība tika sastadīta jauna valdība, kuru vadīja A. Krihenšteins.
  • Jūlija notika Saeimas vēlēšanas, bet tas nebija demokratiskas. Balsot vajadzēja tikai par tiem kandidatiem, kuri bija iekļauti iepriekš sastadīta saraksta. Vēlēšanas obligatu bija japiedalas visiem iedzīvotajiem, jo vēlētaju pasēs iespieda specialus zīmogus. Jaunievēlētai Saeimai jau pirmaja sēdē bija japieņem lēmumi par padomju varas atjaunošanu Latvija un iestašanos PSRS.
  • 1940.g. 5.augusta valdības locekļu delegacija devas uz Maskavu. Tur Augstaka Padomes sēdē Latviju iekļava PSRS sastava. Šī iekļaušana tika veikta pēc PSRS valdības rīkojuma.

Okupacijas vara Latvija 1940. un 1941.gada („Baigais gads”)



  • 1940.g. 25.augusta Latvija pieņēma pēc PSRS parauga veidotu Konstitūciju, kaut gan Latvijas Republikas Saeima netika oficiali atcelta. Tautas Saeima pasludinaja sevi par Augstako Padomi.
  • Īsi pirms nacistiskas Vacijas iebrukuma 1941.gada Latvijas iedzīvotajus naktī no 14.uz 15.jūniiju, preču vagonos izveda uz Sibīriju. PSRS valdība sastadīja īpašus „tautas ienaidnieku” sarakstus, kurus tad arī izveda uz Sibīrijas nomali. Līdz kara sakumam, ieslodzīja un smagi sodīja 24 000 (35 000) cilvēku.

Latvija Otraja pasaules kara

  • Iekļauta PSRS. Latvija tika iesaistīta kara jau pirmajas kara dienas. Rīgas un Daugavpils virziena uzbruka lielas Vacijas armijas vienības. Latvija tika izsludinata iesaukšana armija un tika formēta stradnieku gvarde – apbruņotas stradnieku vienības, kas apsargaja rūpnīcas, cīnījas pret ienaidnieka - , kas cīnījas pret vacu karaspēku. Sarkana armija cieta lielus zaudējumus. Sarkanas armijas virspavēlniecība neuzticējas bijušiem Latvijas nacionalas armijas daļam, un tapēc, pirms kara daudzi virsnieki un karavīri tika arestēti, izsūtīti un nošauti.
  • Vacu armijas triecienu pirma uztvēra Liepaja. Liepajas aizstavēšana ilga no 23.jūnija līdz 29.jūnijam. daļa 24. latviešu strēlnieku korpusa karavīru cīnījas pret vacu armiju. No stradnieku gvardes bataljoniem un padomju aktīvistiem Igaunija saformēja latviešu brīvpratīgo strēlnieku pulkus, kas izcīnīja atkapšanas kaujas Igaunija un pie Ļeņingradas.
  • Vacu armija ieņēma visu Latviju un 8.Jūlija sakas vacu okupacija. Masveida tika iznīcinati Latvija dzīvojošie ebreji un čigani. Kad vacu armija Austrumu frontē saka ciest sakavi, okupacijas vara Latvijas iedzīvotajus nelikumīgi iesauca armija. Tika izveidots leģions – vacu armija iesaukto latviešu karavīru daļas. Par augstakiem virspavēlniekiem tika iecelti vacu komandieri. Leģiona divīzijas atradas nepartrauktas kaujas no 1944.gada līdz Vacijas kapitulacijai.
  • Latviešu strēlnieku kauju ceļš gaja cauri Latvijai un beidzas Kurzemē, kur vacu karaspēks padevas 1945.g. 8.maija. ]
  • Otraja pasaules kara uzvarēja PSRS un tas sabiedrotie – Lielbritanija, ASV, Francija.
  • Latvija tika atjaunota padomju okupacijas vara, sakas kara sagrautas saimniecības atjaunošana.[2]


Kurlovičs G., Tomašūns A., Latvijas vēsture vidusskolai II – Zvaigzne ABC, 2000 – 169 - 188.lpp.

Kurlovičs G., Tomašūns A., Latvijas vēsture – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000 – 248-256.lpp.





Politica de confidentialitate



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1037
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2023 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site