Eiropas Savienîba un Latvijas MVU

MVU atbalsta politika, balstoties uz ES normatîvajiem aktiem

ES uzòçmçjdarbîbas politikas juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas lîguma 157.pants, kura ir oficiali formulçta ES apòemšanas sniegt savu palîdzîbu tada klimata izveidç, kura var veiksmîgi attîstîties uzòçmumi, rûpniecîba un inovacijas.

2000.gada 23. un 24.marta Lisabonas Eiropas Padome noteica stratçìiju - desmit gadu laika padarît ES ekonomiku par viskonkurçtspçjîgako un dinamiskako, uz zinašanam balstîtako ekonomiku pasaulç, kas demonstrç ilgtspçjîgu ekonomisko attîstîbu, sniedz vairak un labakas darba vietas, ka arî lielaku socialo saliedçtîbu.Lisabonas stratçìija ietver gandrîz visu no ES ekonomiskas, socialas un vides politikas. Lisabonas mçría sasniegšanai izvirzîtie uzdevumi ir iedalîti 3 blokos:

Sagatavoties parejai uz konkurçtspçjîgu, dinamisku, uz zinašanam balstîtu ekonomiku (pieòemts Lisabonas Eiropas Padomç 2000.g. 23.-24.marta);

Sociala modeïa modernizçšana, ieguldot lielakas investîcijas cilvçkresursos un veidojot labklajîbas valsti (pieòemts Lisabonas Eiropas Padomç 2000.g. 23.-24.marta);

Nodrošinat vides aizsardzîbu un ilgstpçjîgas attîstîbas iespçjas (pieòemts Gçteborgas Eiropas Padomç 2001.g. 15.-16.jûnija).

Uz maziem un vidçjiem uzòçmumiem ir attiecinams 1.bloks, kas paredz radît labvçlîgu vidi inovatîvas uzòçmçjdarbîbas izveidošanai un attîstîšanai, îpaši attiecîba uz MVU.

ES uzòçmçjdarbîbas politikas mçríi ir uzòçmçjdarbîbas gara, inovatîvas biznesa vides, vçl vairak guvumu no iekšçja tirgus veicinašanas, jaunu koordinacijas metožu izmantošana: benèmarkings, parraudzîba (monitorings) un dalîšanas ar labo praksi, ka arî jaunu biznesa modeïu stimulçšana e-ekonomika.

ES uzòçmçjdarbîbas politika tiek finansçta no dažadiem Kopienas avotiem. Galvenais no tiem ir Daudzgadçja uzòçmumu un uzòçmçjdarbîbas programma 2001.– 2005. Ar inovacijam saistîtos pasakumus balsta ES Inovaciju programma. Citi finanšu resursi, kas tiešak vçrsti uz uzòçmumiem, ietver Strukturalos fondus un Eiropas Investîciju banku (EIB). EIB atbalsta projektus un nodrošina aizdevumus caur finanšu starpniekiem, kuri strada nacionala, reìionala un vietçja lîmenî. Finanšu shçmas ietver apmacîbu programmas, pieejas tirgum veicinašanu, kvalitates uzlabošanu, vides aizsardzîbu, sadarbîbas sekmçšanu u.c.

ES MVU politikas aizsakumi meklçjami pirmaja Kopienas rîcîbas programma, kura tika izveidota îpaši MVU, un kura tika akceptçta 1983.g. Otra šada programma tika pasludinata 1987.gada. 1994.gada Eiropas Komisija uzsaka darbu pie mçríu sasniegšanas, kuri noteikti 1993. gada Baltaja dokumenta (White Paper), pieòemot integrçtu programmu MVU un amatniecîbas nozarei. Treša daudzgadçja MVU programma (1997.–2000.) ietvçra noderîgas iniciatîvas un ta balstîjas uz Amsterdamas lîgumu. Japiezîmç, ka ES MVU politika paredz atbalstu MVU attîstîbai, kas, galvenokart, tiek realizçta nacionalo programmu ietvaros. Atbalsta politikas galvenie mçríi ir uzòçmumu konkurçtspçjas veicinašana, nodrošinot pieeju jaunajam tehnoloìijam un pçtîjumiem, uzòçmçjdarbîbas vides uzlabošana, ka arî finanšu resursu un kredîtu pieejamîbas atvieglošana.

2000.g. decembrî, Eiropas Padome pieòçma jauno - ceturto Daudzgadçjo uzòçmumu un uzòçmçjdarbîbas programmu, îpaši attiecîba uz MVU 2001.-2005. Tas darbîbas sfçra ir plašaka neka iepriekšçjam programmam, jo ta nodrošina pasakumus vairak neka 30 valstîs, ieskaitot Eiropas Ekonomisko telpu un ES dalîbvalstis.

Daudzgadçja programma ir pasakumu plans, kura mçríi ir:

uzòçmçjdarbîbas izaugsmes un konkurçtspçjas palielinašana uz zinašanam balstîta internacionalizçta ekonomika;

uzòçmçjdarbîbas veicinašana;

uzòçmçjdarbîbas administratîva un regulatîva ietvara vienkaršošana un pilnveidošana, lai veicinatuizpçti, inovacijas un uzòçmumu veidošanos;

finanšu vides pilnveidošana uzòçmçjdarbîbai, îpaši MVU;

sniegt uzòçmumiem vieglaku pieeju Kopienas atbalsta pakalpojumiem, programmam un tîkliem, un šo iespçju koordinacijas pilnveidošana.

Daudzgadçjas programmas mçríi tiek sasniegti caur pasakumu virkni, kurus var iedalît trijas daïas: 1. Eiro Info Centru (EIC) tîkls; 2.Finanšu instrumenti; 3.Politikas attîstîba:

EIC darbojas ka starpnieks starp Eiropas institûcijam un vietçjiem aktieriem. EIC mçríis ir  nodrošinat labaku iespçju MVU piekïût un saòemt informaciju par ES, tas politiku, likumdošanu un programmam, tadçjadi palîdzot attîstît viòu uzòçmçjdarbîbu un spçju pielagoties jaunajam tirgum. EIC tîklu no 39 centriem ka vienu no galvenajiem elementiem atbalsta programma MVU 1987.gada izveidoja Eiropas Komisijas 23. Ìeneraldirektorats (Uzòçmumu ìeneraldirektorats). 2003.gada darbojas jau 255 EIC14 eiro info korespondçtajcentri, 340 relejpunkti un 31 asociçtais biedrs 42 valstîs (t.sk. ES dalîbvalstîs, ES kandidatvalstîs un Eiropas Ekonomiskas zonas valstîs).

Pirmais EIC Latvija tika izveidots 1997. gada pie Latvijas Attîstîbas aìentûras. 2003. gada maija noslçdzies EK rîkotais un EM koordinçtais konkurss par otra EIC izveidošanu Latvija. EIC-2 ir uzsacis savu darbîbu Daugavpilî pie Latgales reìiona Attîstîbas aìentûras.

Daudzgadçjas programmas finanšu shçmas parvalda Eiropas Investîciju fonds (EIF), un tas ir vçrstas uz finanšu vides uzlabošanu uzòçmçjdarbîbai, sevišíi MVU. EIF ir sadarbîbas partneris ES dalîbvalstîm un kandidatvalstîm garantiju nodrošinašanas un riska kapitala piesaistes projektu îstenošanas jomas. 2003. gada marta EIF sadarbîba ar EM apzinaja potencialas EIF Latvijas partnerinstitûcijas turpmakas sadarbîbas nodrošinašanai. Par EIF sadarbîbas parteri ir izvçlçta Latvijas Hipotçku un zemes banka (LHZB). Uz šo brîdi LHZB ar EIF ir noslçgusi konceptualu vienošanos, saskaòa ar kuru bûs pieejama EIF garantija, kas paredz segt 50% no zaudçjumiem, kas ir iespçjami MVU kreditçšanas programmas îstenošanas rezultata. EIF garantija attieksies uz aizdevumiem, kurus izsniedz MVU lîdz 100 stradajošiem laika perioda 2004.-2005. gadam (maksimali 1.1 milj. eiro apjoma). Lîgumu paredzçts noslçgt lîdz 2003.gada beigam. Tadçjadi EIF atbalsts bûs spçka no 2004.gada.

Daudzgadçjas programmas treša daïa paredz valstu MVU politikas attîstîbu caur programmas BEST (Business Environment Simplification Task) un horizontalajiem projektiem. BEST projektu ietvaros EK un nacionalas parvaldes institûcijas aktîvi sadarbojas, lai iegûtu labaku izpratni par dažadiem jautajumiem, kas skar uzòçmçjdarbîbu, lai identificçtu labakas prakses un novçrtçtu politikas izvçli. Kopš 2002.gada arî Latvijas eksperti no valstiskajam un nevalstiskajam institûcijam piedalas BEST un horizontalo projektu darba grupas. Divas reizes gada Ekonomikas ministrija gatavo parskatu par Latvijas ekspertu paveikto Daudzgadçjas programmas projektu darba grupas. [40,92]

Saskaòa ar Lisabona nolemto, 2000.gada 19.-20.jûnija ES dalîbvalstis Eiropas Padomç Feira apstiprinaja Mazo uzòçmumu Eiropas hartu. Harta ir viens no svarîgakajiem politiskajiem dokumentiem, ka arî tie ir socialas un vietçjas integracijas Eiropa virzîtajspçks un tautsaimniecîbas izaugsmes pamats. [37,91]

ES mazo un vidçjo uzòçmumu (MVU) politika paredz plašu atbalstu MVU, jo tieši mazie un vidçjie uzòçmumi jau šobrîd dod lielu ieguldîjumu ekonomikas attîstîba, un tiem ir vislielakais attîstîbas potencials. Arî Latvijai ka ES dalîbvalstij bûs jadefinç un jaîsteno mazo un vidçjo uzòçmumu atbalsta politika.

ES mazie un vidçjie uzòçmumi tiek atbalstîti ar îpašu programmu palîdzîbu, atbalsts MVU tiek sniegts arî ar struktûrfondu starpniecîbu. Laika no 1989. lîdz 1999.gadam 1,5 miljoni ES mazo un vidçjo uzòçmumu ir saòçmuši atbalstu no struktûrfondiem. Rezultata, tika radîtas un saglabatas 2 miljoni darba vietas.

Eiropas Savienîba mazo un vidçjo uzòçmumu atbalsta politikas galvenie mçríi ir uzòçmumu konkurçtspçjas veicinašana, nodrošinot pieeju jaunajam tehnoloìijam un pçtîjumiem, uzòçmçjdarbîbas vides uzlabošana, ka arî finansu resursu un kredîtu pieejamîbas atvieglošana. ES dalîbvalstis lielu uzmanîbu pievçrš uzòçmumu dibinašanas nosacîjumu atvieglošanai, uzòçmçjdarbîbu regulçjošas likumdošanas vienkaršošanai, jauno tehnoloìiju izmantošanai saziòa starp uzòçmumiem un valsts administraciju.

2002. gada Eiropas Komisijas iniciçtas Mazo un vidçjo uzòçmumu finansçšanas programmas ietvaros tika piešíirti kredîtresursi 25 miljonu eiro apjoma Hansabank Grupai mazo un vidçjo uzòçmumu kreditçšanai. Finansu lîdzekïi tiks izsniegti ar izdevîgakiem noteikumiem un zemakam procentu likmçm. Priekšroka tiks dota uzòçmumiem îpaši atbalstamos reìionos un reìionos, kur bezdarba lîmenis parsniedz 10%, ka arî jauniem uzòçmumiem. Priekšroka tiks piešíirta arî vairakam nozarçm: ražošanai, tûrisma attîstîbai, enerìijas taupîbas projektiem un vides aizsardzîbai, celtniecîbai, tirdzniecîbai un pakalpojumu sfçrai. [38,92]

Latvijas politika uzòçmçjdarbîbas joma kopuma atbilst ES pamatnostadnçm, lîdz ar iestašanas brîdi Latvija ir apòçmusies pilnîba paròemt ES standartus.

Ekonomiska krîze Krievija atklaja virkni nepilnîbu Latvijas uzòçmçjdarbîbas vidç un grûtîbas, ar kuram sastopas Latvijas uzòçmumi, parorientçjot tirdzniecîbu, lai spçtu konkurçt pasaules tirgû. Krîzes rezultata, Latvija tika likti pamati jaunai rûpniecîbas politikai, pievçršot lielaku uzmanîbu tirgus prasîbu un rûpnieciska procesa analîzei. Jaatzîst, ka Latvijas uzòçmumu konkurçtspçja pagaidam bûtiski atpaliek no ES dalîbvalstu biznesa apstakïiem. Pçc Krievijas krîzes bûtiski palielinajas ES tirgus nozîme Latvijas uzòçmçjiem, jo tika pievçrsta lielaka uzmanîba noieta tirgû diversifikacijai, un galvenokart šî parorientacija notika ES virziena.

2000.gada februarî Latvija tika pieòemts rûpnieciskas politikas darbîbas plans. Îpašs uzsvars taja likts uz šíçršïu likvidçšanu investîcijam un to pieplûdes veicinašanu. Tiek pievçrsta pastiprinata uzmanîba arvalstu investorus interesçjošiem jautajumiem, proti, kvalificçtam darbaspçkam, cîòai ar korupciju, ilgtermiòa finansçjuma avotu pieejamîbai, robežu šíçrsošanas formalitatçm un nodokïu politikai. 2000.gada marta tika pieòemts stratçìisks dokuments investîciju vides uzlabošanai Latvijas ekonomika. 2001.gada marta tika pieòemtas “Latvijas rûpnieciskas attîstîbas vadlînijas”, kuras kïuva par pamatu nacionalas programmas radîšanai MVU attîstîbas joma 2002.-2006.gadam.

Ir turpinats progress privatizacijas un uzòçmumu parstrukturizçšanas jomas, tomçr tas ir bijis visai lçns. Privatizacija rûpnieciskaja sektora ir gandrîz pabeigta, ta tiek turpinata lielajos uzòçmumos un komunalo pakalpojumu un infrastruktûras joma. Progress ražošanas uzòçmumu parstrukturizacija dažados sektoros ir atšíirîgs. Veiksmîgakie piemçri ir koka un metalapstrade, savukart partikas un íîmiskaja rûpniecîba progress ir niecîgs. Viena no lielakajam problçmam uzòçmçjdarbîbas attîstîba vçl arvien ir ierobežota pieeja finansçjumam. Latvija nepieciešams veicinat atbalstu uzòçmçjdarbîbas formu parstrukturizçšanai jauniem apstakïiem un jaunu konkurçtspçjîgu jomu attîstîšanai. 

Ieguvumi: 

ES tiek veicinata visdažadako uzòçmçjdarbîbas formu attîstîba, tadçï Latvijas iesaistîšanas šîs politikas realizacija bûs ieguvums gan Latvijas uzòçmçjiem, gan patçrçtajiem;

Latvijas uzòçmumiem bûs iespçja daudz brîvak konsultçties ar radniecîgiem uzòçmumiem ES dalîbvalstîs, paròemt pozitîvu pieredzi un izvairîties no kïûdam;

Ne tikai uzòçmçji, bet katrs Latvijas iedzîvotajs iegûs no ES standartiem nodarbinatîbas, socialas saliedçtîbas, sabiedrîbas veselîbas un vides aizsardzîbas joma uzòçmçjdarbîbas ietvaros;  

Zaudçjumi: 

Latvijai pievienojoties ES, zaudçtaji bûs tie vietçjie uzòçmumi, kas nespçs savlaicîgi pielagot produkciju tirgus prasîbam, veiksmîgi parstrukturizçjoties un ieviešot nepieciešamos standartus;

uzòçmçji var nespçt îstenot nepieciešamas prasîbas tadas jomas ka darba drošîba, preèu maríçšana un vides aizsardzîba;

pieaugs izejmaterialu un darbaspçka izmaksas, kas nopietni ietekmçs daudzu Latvijas uzòçmçju darbîbu. [39,92]

Laika posma no 2004.- 2006.gadam Latvijai ka Eiropas Savienîbas dalîbvalstij pirmo reizi bûs pieejams Struktûrfondu (SF) finansialais atbalsts, kas ir ES reìionalas izlîdzinašanas politikas îstenošanas instruments. Latvija ES SF konteksta ir viens mçría reìions.[70,93]

ES fondus nosacîti var iedalît divas daïas. Vienu daïu no fondiem, piemçram, LIFE (apkartçjas vides aizsardzîbas fonds) vai 6. Ietvara Programma (pielietojamas zinatnes atbalsta fonds) apsaimnieko Eiropas Komisija (EK) centralizçti, respektîvi, attiecîgie EK ìeneraldirektorati vai to pilnvarotas institûcijas. Daïu no fondiem EK nodod apsaimniekošana dalîbvalstîm.[71,93]

Prioritates un mçríus, kam Latvija paredzçjusi lietot SF atbalstu, nosaka Attîstîbas plans jeb Vienotais programmdokuments (Single Programing Document), kas gala versija divpusçji tiks saskaòots starp Latvijas Republikas Ministru kabinetu un Eiropas Komisiju š.g. decembra laika.

Kopçjie Latvijai SF ietvaros pieejamie lîdzekïi, uz ko varçs pretendçt gala saòçmçji (uzòçmçji, pašvaldîbas, u.c.), veidojas no ES finansçjuma (75%) pluss LR valsts un pašvaldîbu budžeta lîdzfinansçjuma (25%). Uzòçmçjiem, lai pretendçtu uz SF atbalstu, bûs papildus janodrošina arî savs lîdzfinansçjums.

No 2004. – 2006. gadam Latvijai SF ietvaros kopçjais pieejamais finansçjums ir  841,4 milj. EUR (ES SF finansçjums 625,6 milj. EUR pluss LR finansçjums 215,8 milj. EUR). Finansçjums tiks piešíirts Attîstîbas plana noteikto prioritašu virzienos:

prioritate - Lîdzsvarotas attîstîbas veicinašana;

prioritate - Uzòçmçjdarbîbas un inovaciju veicinašana;

prioritate - Cilvçkresursu attîstîba un nodarbinatîbas veicinašana;

prioritate - Lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas veicinašana;

prioritate - Ilgspçjîgas zivsaimniecîbas attîstîbas veicinašana.[73,93]

Finansçjuma sadalîjums starp prioritatçm

4.1. attçls.

Datu avots: Sastadija autore pçc  Eiropas Savienîbas Struktûrfondi

Ekonomikas ministrijas kompetencç ir sekojošas Attîstîbas plana prioritates un/vai to daïas, tam atbilstošais finansçjums un gala saòçmçji (sîkaku informaciju skatît n.pielikuma).

Latvijai no 2004. lîdz 2006. gadam ir pieejami èetru Eiropas Savienîbas struktûrfondu lîdzekïi, kuru maksimalais apjoms kopa ar valsts lîdzfinansçjumu ir 856 miljoni eiro: [71,93]

Eiropas Reìionalas Attîstîbas fonds (ERAF)

Ša struktûrfonda ietvaros kopçjais pieejamais finansçjums ir 490 miljoni eiro. Ta uzdevums ir palîdzçt mazak attîstîtajiem reìioniem Eiropas Savienîbas ietvaros, galvenokart koncentrçjoties uz efektîvam investîcijam, infrastruktûras uzlabošanu un vienotu tirgus attîstîbu.

ERAF sniedz atbalstu šadiem pasakumiem

biznesa vides sakartošanai un konkurçtspçjas paaugstinašanai;

vietçjas ekonomikas un nodarbinatîbas attîstîbai, tostarp nodarbinatîbas veicinašanai tûrisma un kultûras jomas;

izpçtei un tehnoloìiju attîstîbai;

vietçjo, reìionalo un trans-eiropas transporta, telekomunikaciju un enerìçtikas tîklu un tiem piekïaujošas infrastruktûras attîstîbai;

vides aizsardzîbai un attîstîbai;

lîdztiesîbas nodrošinašanai starp sievietçm un vîriešiem nodarbinatîbas joma.

Eiropas Socialais fonds (ESF)

Ša struktûrfonda ietvaros kopçjais pieejamais finansçjums ir 183 miljoni eiro. ESF ir izveidots, lai izskaustu visa veida diskriminaciju un nevienlîdzîbu darba tirgû, ka arî attîstîtu cilvçkresursus, sekmçtu informacijas sabiedrîbas izveidi. Ar ESF atbalstu tiek îstenota Eiropas Nodarbinatîbas stratçìijas ieviešana, ikgadçjo nodarbinatîbas vadlîniju un nacionalo rîcîbas planu izstrade.

ESF veicina un atbalsta dalîbvalstu aktivitates darba tirgus un cilvçkresursu attîstîšanai, jo îpaši, ja šadas aktivitates ir iekïautas dalîbvalstu izstradatajos daudzgadu cilvçkresursu attîstîbas planos.

ESF finansçjums var tikt novirzîts šadiem pasakumiem

aktîvas darba tirgus politikas attîstîšana un veicinašana, lai sekmçtu nodarbinatîbu, novçrstu gan sieviešu, gan vîriešu nonakšanu ilgtermiòa bezdarba situacija, veicinatu ilgstošo bezdarbnieku integraciju darba tirgû un atbalstîtu jaunu cilvçku profesionalo integraciju; 

vienadu iespçju veicinašana darba tirgû, îpašu uzmanîbu pievçršot tam sabiedrîbas riska grupam, kuras tiek pakïautas socialas izstumtîbas draudiem; 

apmacîbu, izglîtîbas, konsultaciju sistçmas pilnveidošana mûžizglîtîbas veicinašanai ar mçríi veicinat un uzlabot piekïûšanu un integraciju darba tirgû, ka arî sekmçtu darbaspçka mobilitati; 

kvalificçta, izglîtota un pielagoties spçjîga darbaspçka attîstîba, jaunrades un pielagotiesspçju veicinašana, uzòçmçjdarbîbai un jaunu darba vietu radîšanai labvçlîgas vides veicinašana, darbinieku prasmju vairošana un potenciala palielinašana pçtîjumu, zinatnes un tehnoloìiju jomas; 

pasakumi, kas sekmç sieviešu lîdzdalîbu darba tirgû.

Eiropas Lauksaimniecîbas virzîbas un garantiju fonds (ELVGF)

Ša struktûrfonda ietvaros kopçjais pieejamais finansçjums ir 141 miljons eiro. Fonds atbalsta lauksaimniecîbas parstrukturizçšanas un lauku attîstîbas veicinašanas pasakumus.

Pašreizçjas politikas ietvaros finansçjums tiek piešíirts:

ienakumu atbalstam lauksaimniecîba un dzîvotspçjîgu agraro kopienu saglabašanai kalnos vai lauksaimniecîbai mazak piemçrotos apvidos;

lai atbalstîtu jaunos lauksaimniekus saimniekošanas uzsakšanai;

saimniecîbu efektivitates uzlabošanai;

ražotaju asociaciju izveidei;

lauksaimnieciskas produkcijas dažadošanai un kvalitates uzlabošanai;

lauku infrastruktûras attîstîbai;

investîcijam tûrisma attîstîba;

citiem pasakumiem - tadiem ka dabas katastrofu seku novçršana, lauku ciematu atjaunošana, lauku mantojuma aizsardzîba, apmežošana, pçtniecîbas un attîstîbas pasakumi, vides un lauku aizsardzîbai un finansu pakalpojumi

ES finansçjums lauku attîstîbai Latvija 2004. – 2006. gada

4.2. attçls.

Datu avots: Lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas veicinašana

Zivsaimniecîbas Vadîbas Finanšu Instruments (ZVFI)

Ša struktûrfonda ietvaros kopçjais pieejamais finansçjums ir 42 miljoni eiro. Ta mçríis ir nodrošinat strukturalos pasakumus zivsaimniecîbas sfçra, ka arî šo produktu apstradi rûpniecîba un tirdzniecîba.

Zivsaimniecîbas vadîbas finansçšanas instrumenta atbalstîto pasakumu uzdevums ir:

palîdzçt sasniegt noturîgu zivsaimniecîbas resursu un to izmantošanas lîdzsvaru;

stiprinat struktûru konkurçtspçjîgu un ekonomiski stabilu nozares uzòçmumu attîstîbu;

uzlabot zivsaimniecîbas un ûdenssaimniecîbas produktu tirgus piedavajumu un pievienoto vçrtîbu;

veicinat to jomu atjaunošanu, kas ir atkarîgas no zivsaimniecîbas un ûdenssaimniecîbas.

ES fondu finansçjums zivsaimniecîbas attîstîbai Latvija 2004. – 2006. gada

4.3. attçls.

Datu avots: Lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas veicinašana [72

Lai attîstîtu savu biznesu, uz šiem lîdzekïiem var pretendçt gan privatuzòçmçji, gan valsts un pašvaldîbas uzòçmumi. Galvenais pamatprincips lîdzekïu saòemšanai ir tas, ka finansu atbalsts tiek piešíirts tikai pçc sekmîgas projekta îstenošanas vai atsevišíos gadîjumos arî pçc sekmîgas projekta posmu îstenošanas. Praksç tas nozîmç, ka sakuma uzòçmçjam projekta ir jaiegulda sava nauda, kas pçc tam tiek atmaksata.

ES struktûrfondi Latvija 2004. – 2006. gads

4.4. attçls.

Datu avots: Sastadija autore pçc Eiropas Savienîbas Struktûrfondi [71,93]

Latvijas valdîbas sagatavotais Attîstîbas Plans esošas septiògades pçdçjiem trîs gadiem, paredz arî vairaku nelielu ta saukto Kopienas Iniciatîvu (Interreg un Equal) izmantošanu. Papildus ar Kohçzijas fondu trîs gadu laika dažadu projektu atbalstam ir planots novirzît aptuveni 1 miljardu eiro, jeb aptuveni 600 miljonus latu publiska sektora lîdzekïu (ES un Latvijas).

Kohçzijas fonds, kas ir visapjomîgakais, paredzçts tikai valsts un pašvaldîbu projektu lîdzfinansçšanai vides un transporta joma. Lauksaimniecîbas (ELVGF) un Zivsaimniecîbas (ZVGF) fondi faktiski ir esošas SAPARD programmas turpinajums, kas pirmkart paredzçts tikai salîdzinoši šauram tautsaimniecîbas sektoram -  lauksamniecîbas un zivsaimniecîbas sektora stradajošiem uzòçmumiem. Savukart ar Reìionala (ERAF) un Sociala (ESF) fondu lîdzfinansçjumu patlaban ir planotas 10 atbalsta programmas privatajam sektoram, kuru ietvaros tiktu lîdzfinansçti projekti uzòçmumiem dažados gan rûpniecîbas, gan pakalpojumu sektoros.

ERAF ietvaros planotas 8 atbalsta programmas (iekavas noradîts indikatîvais publiskais finansçjums miljonos latu katrai programmai 3 gadu periodam no 2004. lîdz 2006.g.):

Konsultatîvs atbalsts uzòçmumiem inovaciju vadîbas joma (6,5);

Atbalsts uzòçmumiem ar jaunu produktu radîšanas kapacitati (9,1);

Vietu un telpu atjaunošana uzòçmçjdarbîbas vajadzîbam (46,9);

Atbalsts marketinga pasakumiem arvalstu tirgos (8,6);

Konsultatîvs un informatîvs atbalsts obligato un brîvpratîgo kvalitates prasîbu ieviešana (ieskaitot atbalstu standartu tulkošana) (8,6);

 Atbilstîbas novçrtçšanas sistçmu modernizacija un uzlabošana (13,2 );

Riska kapitala finansçjums uzòçmçjdarbîbas uzsakšanai un uzòçmçjdarbîbas paplašinašanai (12,2 );

Finansu vadîbas konsultacijas (4,3);

ESF ietvaros planotas 2 atbalsta programmas (iekavas noradîts indikatîvais publiskais finansçjums miljonos latu katrai programmai 3 gadu periodam no 2004 lîdz 2006.g.):

Nodarbinato parkvalifikacijas un kvalifikacijas celšanas nodrošinašana (8,5);

Nodarbinato uzòçmçjdarbîbas un pašnodarbinatîbas uzsakšanai nepieciešamo konsultaciju nodrošinašana (3,2).  

Kopuma tiešam uzòçmçjdarbîbas atbalstam caur 10 minçtajam atbalsta programmam trîs gadu laika pçc iestašanas ES ir planots novirzît aptuveni 120 miljonus latu, jeb 20% no kopçjiem aptuveni 600 miljoniem latu ES fondu finansçjuma šim laika periodam.[71,93]

Ka redzams 4.1. tabula 2004. gada piešíîrums no ES struktûrfondiem ir ~ 161 miljons eiro, bet to var izmantot 3 gadu laika. Òemot vçra citu Eiropas valstu pieredzi ES struktûrfondu apguvç, ka arî Latvijas pieredzi pirmsiestašanas fondu piesaistç, ir skaidrs, ka pirmaja gada mçs nevarçsim iztçrçt visu 2004. gada piešíîrumu, bet aptuveni trešdaïu - 45 miljonus eiro. Tas apliecina to, ka 2004. gada budžeta paredzçtie lîdzekïi - 50 miljoni latu - ES fondu lîdzfinansçjuma nodrošinašanai ir pietiekami un pilnîba atbilstoši nakama gada ES lîdzekïu tçrçšanai.[71,93]

4.1. tabula

Finanšu plûsma 2004.-2008. (milj. Eiro)

Datu avots: Eiropas Savienîbas Struktûrfondi [71,93]

Eiropas Savienîbas lîdzekïu iegûšanas problçmas MVU

Nodaïa par MVU atbalsta politiku tika minçtas atbalsta programmas, kas varçtu sekmçt MVU attîstîbu Latvija, tomçr šî atbalsta politika ir visai teorçtiska, jo praktiski lîdz ar Latvijas iestašanos Eiropas Savienîba MVU naksies saskarties ar daudzam problçmam un mûsu MVU bûs visai sarežìîti iegût fondu lîdzekïus.

Jaunie kritçriji, kurus Latvijas Investîciju un attîstîbas aìentûra (LIAA) iesniegusi izvçrtçšanai Ekonomikas ministrija, paredz, ka uzòçmuma, kas pretendçs uz fondu naudu, pašu kapitala îpatsvaram aktîvu kopsumma javeido vismaz viena ceturta daïa. Savukart uzòçmuma likviditates koeficients, kas atspoguïo apgrozamo lîdzekïu attiecîbu pret îstermiòa saistîbam, nedrîkstçs bût mazaks par skaitli 1. Uzòçmumam jabût pozitîvai naudas plûsmai no savas pamatdarbîbas.

'Kritçriji atbilst normalai uzòçmçjdarbîbas praksei, ka uzòçmumiem bûtu jadarbojas. Taèu realaja dzîvç daudziem varçtu bût problçmas,' sacîja ekonomists Uldis Osis. [58,92]

U. Osis uzsvçra, ka sakuma kritçrijiem vajadzçtu bût nedaudz elastîgakiem un prasîbas varçtu pastiprinat ar laiku, lai Latvijas uzòçmumi varçtu adaptçties. Pretçja gadîjuma rezultats varçtu bût lîdzîgs ka šoks sabiedrîba pçc elektrîbas tarifu pacelšanas.

Viòš noradîja, ka nav aprçíinu, cik uzòçmumu varçtu atbilst fondu apguvei izvirzîtajam prasîbam, taèu vismaz vienai piektajai daïai ES fondi varçtu bût nepieejami tieši finanšu stabilitates kritçriju dçï. [58,92]

Arî Tautsaimniecîbas padomes vadîtajs Viktors Kulbergs noradîja, ka kritçrijiem bûtu jaatbilst vismaz 70-75% uzòçmumu un no ša punkta arî bûtu jaiziet.

'Nevar jau skatîties tikai absolûtos skaitïos. Ir jaskatas, cik procentu šim sietam iet cauri. Ja tiek atsijats vairak par pusi neka iepriekšçja varianta, tad tas neder,' sacîja Kulbergs, piebilstot, ka kritçrijus tomçr nevar attiecinat arî uz visiem vai pat 90% uzòçmumu.

Tautsaimniecîbas padome aìentûras izstradatos kritçrijus vçrtçs îpaša sanaksmç un tad savu viedokli iesniegts Ekonomikas ministrija, solîja Kulbergs. [58,92]

Iepriekšçja finanšu kritçriju varianta bija paredzçts, ka pašu kapitala îpatsvaram aktîvu kopsumma jabût vismaz 30%, taèu šis îpatsvars tika samazinats, òemot vçra citu, tostarp Lauku atbalsta dienesta pieredzi lîdzîgu projektu îstenošana. Iepriekš bija arî paredzçts, ka uzòçmuma papildus uzkratie zaudçjumi nedrîkstçs bût lielaki par pašu kapitalu. Taèu no šîs prasîbas LIAA nolçma atteikties, jo arî parçjie kritçriji ir pietiekami, lai parliecinatos par uzòçmumu finansialo stabilitati.

Izstradajot kritçrijus, LIAA konsultçjusies ar Latvijas Komercbanku asociaciju, Latvijas Biznesa konsultantu asociaciju, Rîgas reìiona attîstîbas aìentûru, ka arî uzklausîjusi uzòçmçju viedokïus. LIAA administrçs ES strukturalo fondu naudas piešíiršanu uzòçmumu projektiem.

Lîdz ar iestašanos Eiropas Savienîba, maziem un vidçjiem uzòçmumiem bûs ne tikai ierobežota piekïuve fondu lîdzekïiem, bet arî pieaugs izmaksas, lîdz ar to daïa uzòçmumu tiks likvidçta. Sevišíi šîs izmaksas skars lauksaimniecîbu. Viena no pamatproblçmam ir saimniecîbu pielagošana ES prasîbam. Lauksaimnieciskas produkcijas ražošana iesaistîti (tai skaita pašapgades nolûka) 45,7% no visiem lauku iedzîvotajiem. Lauksaimniecîba (tai skaita mežsaimniecîba un medniecîba ) ir nodarbinati 16,7% Latvijas tautsaimniecîba nodarbinato, ES vidçji šis skaitlis ir 4,3 %. Saskaòa ar LVAEI veiktajiem aprçíiniem, lai saimniecîba Latvija bûtu uzskatama par preèu ražošanas saimniecîbu, tai jaatbilst noteiktiem kvantitatîvajiem radîtajiem, piemçram, piena lopu skaitam saimniecîba jabût virs 50, bet Latvija tikai 3% saimniecîbas ir vairak ka 10 govis (skatît 4.1. attçls).

Saimniecîbu sadalîjums pçc slaucamo govju skaita (2001. gada dati)

4.5.attçls.

Datu avots: Sastadija autore pçc  Vai iestašanas ES ir drauds Latvijas lauksaimniecîbai? [48,92]

Latvija lielaka daïa saimniecîbu produkciju neražo pardošanai vai pardod mazak ka 50% no saražotas produkcijas (skatît 4.2. attçls).

Saimniecîbu sadalîjums pçc ta, kada daïa no saražotas produkcijas tiek pardota (2001. gada dati)

4.6.attçls.

Datu avots: Sastadija autore pçc  Vai iestašanas ES ir drauds Latvijas lauksaimniecîbai? [48,92]

Varam secinat, ka visu ES standartu un normu ieviešana, ka arî ražošanas atbalsts un kvotas, neizbçgami novedîs pie ta, ka daudzas lauku saimniecîbas ar savu pašreizçjo darbîbu vairs nespçs nodrošinat lîdzšinçjo ienakumu lîmeni.

Lai turpinatu ražot lauksaimniecîbas produktus, daudzu saimniecîbu îpašniekiem bûs jaizdara izvçle, naksies izšíirties par ražošanas paplašinašanu un noteiktu specializaciju. Taèu tam ir vajadzîgi naudas lîdzekïi, kuriem bûs visai ierobežota piekïuve.

Viens veids, ka risinat šo problçmu, ir veicinat bioloìisko lauksaimniecîbu – piešíirot papildu lîdzekïus bioloìiskas lauksaimniecîbas attîstîbai, ka arî ieinteresçjot, informçjot un izglîtojot zemniekus par tam iespçjam, ko dod bioloìiska saimniekošana. Popularizçjot bioloìisko lauksaimniecîbu, lîdzekïi javelta arî patçrçtaju izglîtošanai un informçšanai par bioloìiskajas saimniecîbas ražojot produktu priekšrocîbam.[48,92]

Iestašanas ES ekonomiskas sekas

Ta ka kopš 2004. gada 1. maija Latvija jau ir ES sastava, aktuals ir jautajums, kadu ietekmi iestašanas atstas uz MVU. Diemžçl lîdz šim valdîbas atbalsts MVU ir bijis diezgan vajš, neskatoties uz daudzajam programmam un veiktajiem pasakumiem MVU attîstîbai.

„Pašreizçjas valdîbas atbalsts MVU bieži vien ir tikai deklaratîvs. 1997. gada pieòemta 'MVU attîstîbas nacionala programma 1997.-2001. gadam' bija neveiksmîga, jo lielai daïai programma paredzçto pasakumu valdîba nepiešíîra nepieciešamos finansu lîdzekïus. Nedienas piemeklçjušas arî tadas MVU darbîbas veicinašanai svarîgas institûcijas ka Latvijas Garantiju aìentûra un Latvijas Eksportkredîts. Pirma no tam praktiski nedarbojas, bet Latvijas Eksportkredîts tiek likvidçts”, atzîst Valdis Dombrovskis, partijas Jaunais laiks valdes loceklis.[57,92]

Vçl viens spilgts piemçrs, kas liecina par pašreizçjas valdîbas attieksmi pret MVU, ir 2000. gada beigas pieòemtie grozîjumi likuma 'Par uzòçmumu ienakuma nodokli'. Tas paredz uzòçmumu ienakuma nodokïa atlaidi 40% apmçra no kopçjas investîciju summas, ja  uzòçmums atbalstamo investîciju projekta ietvaros triju gadu laika iegulda summu, kuru parsniedz 10 miljonus latu. Tik liela investîciju summa ir pa spçkam tikai nedaudziem Latvijas lielajiem uzòçmumiem, ka arî bagatajiem arvalstu investoriem. Tadçjadi šî norma ir uzskatama par klaji diskriminçjošu MVU. Jau likumprojekta apspriešanas laika Latvijas uzòçmçji aicinaja nenoteikt šo atlaides saòemšanai nepieciešamo 10 miljonu latu ierobežojumu, bet valdîba uzòçmçju viedokli neuzklausîja.[45,92]

Autore uzskata, ka arî pçc iestašanas ES atbalsts MVU ir viens no svarîgakajiem jautajumiem. Bûtu jaturpina mazo un vidçjo uzòçmçju kreditçšanas programmas, japiesaista lielaki finansu resursi un jaatbalsta uzòçmçju lîdzdalîba Eiropas Savienîbas programmas. Nodaïa par ES lîdzekïu iegûšanas problçmam MVU autore analizçja dažas problçmas, ar ko saskarsies MVU, lai iegûtu finansçjumu. Šaja nodaïa tiks apskatîtas citas ekonomiskas sekas, kas ietekmçs Latvijas mazos un vidçjos uzòçmumus pçc Latvijas iestašanas ES.

Ieguvumi:

Latvijas tirgotajiem ES bûs plašakas iespçjas. Kïûstot par vienu no kopçja tirgus dalîbniecçm, situacija varçtu mainîties un Latvija varçtu kïût aktîvaka tirdzniecîba ar paplašinatas savienîbas 24 dalîbvalstîm. Latvijas uzòçmçji varçs rçíinaties ar kadu îpašu ES atbalstu - eksporta subsîdijam, kuras varçs saòemt, vedot preci pardot uz citam valstîm arpus savienîbas. [50,92]

2004.gada Latvijas dalîbas maksa bûs 69 miljoni eiro, bet paredzamie ES lîdzekïi Latvija – 272 miljoni eiro. Tatad plusa 203 miljoni eiro jeb 125 miljoni latu.[51,92]

No Eiropas Savienîbas prezidçjošas valsts Danijas kompromisa priekšlikuma izriet, ka vislielakas ieguvçjas no ES finansiala atbalsta bûs Baltijas valstis. Priekšlikums, kura kopa ar piedavajumiem katrai valstij iekïauti arî kopçjie finansialie aprçíini, liecina - lai gan absolûtos skaitïos citas valstis saòems lielaku atbalstu, tomçr, sadalot uz vienu iedzîvotaju, Baltijas valstu guvums bûs vislielakais. No gandrîz 39 miljardiem eiro (23,4 miljardi latu), ko jaunas dalîbvalstis no ES saòems pirmajos trijos gados pçc uzòemšanas, Latvijas finansialais ieguvums tiešo maksajumu, lauksaimniecîbas tirgus atbalsta, lauku attîstîbas fondu un strukturalas palîdzîbas forma bûs aptuveni 1,6 miljardi eiro (aptuveni 960 miljoni latu) jeb 344 eiro (Ls 206) uz vienu iedzîvotaju.[52,92]

Ka vienu no galvenajiem ieguvumiem, iestajoties ES, kokrûpnieku asociacijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers minçja iespçju brîvi šíçrsot robežu. 'Tas ir îpaši svarîgi mazajiem un vidçjiem uzòçmumiem, jo nebûs jagaida lielas rindas uz robežam. Bieži vien nav iespçjams laikus piegadat preci tikai tapçc, ka vairakas dienas janostav uz robežas.' Latvijai pievienojoties eiro, pazudîs arî valûtu maiòas riski. 'Valûtas maiòa mazina uzòçmumu ienakumus un tikai palielina naudas mijçju ienakumus,' atzina kokrûpnieku parstavis.[53,92]

Latvijas zemnieki pçc iestašanas ES tiešajos maksajumos par hektaru graudaugu vai eïïas augu 2004.gada saòems aptuveni 37 latus. Par hektaru proteînaugu lauksaimnieki varçtu saòemt 42,48 latus, par šíiedras linu hektaru - 37,17 latus. Tiešas subsîdijas cietes kartupeïiem varçtu bût 26,09 lati par tonnu. ES Latvijai ir nakusi pretî, piešíirot papildu 19 miljonus eiro, lai lauksaimnieki tiešos maksajumus varçtu sakt saòemt esošaja gada. Ka pozitîvu sasniegumu A.Íesteris minçja, ka Latvija ir panakusi tiesîbas pardot arî maza izmçra reòìes (ES to nedrîkstot darît) un lûšu medîbu kvotu (50 dzîvniekus gada).[54,92]

Latvijas uzòçmumi varçs brîvi konkurçt daudz plašaka ES vienotaja tirgû. Pieaugs konkurence, lîdz ar to Latvijas iedzîvotajiem tiks piedavats arvien lielaks un daudzveidîgaks preèu un pakalpojumu klasts. Konkurences saasinašanas veicinas ekonomisko attîstîbu un modernizaciju. Pieaugs Latvijas iespçjas aizstavçt savas intereses attiecîbas ar starptautiskajam finansu un tirdzniecîbas organizacijam.[42,92]

Iestajoties ES, zvejas tiesîbas Rîgas lîcî saglabasies tikai Latvijas un Igaunijas zvejniekiem, taja paša laika Latvija iegûs brîvu pieeju ES dalîbvalstu ûdeòiem Baltijas jûra, izòemot 12 jûras jûdžu piekrastes joslu, un saglabas visas esošas zvejas tiesîbas Atlantijas okeana ûdeòos. Latvija iegûs ES strukturalo palîdzîbu zivsaimniecîbas joma, taja skaita atbalstu piekrastes flotei un flotes modernizacijai, parstrades uzòçmumu modernizacijai, akvakultûras attîstîbai, ostu infrastruktûras pilnveidošanai zivsaimniecîbas vajadzîbam. Atbalsts bûs iespçjams arî dažadiem socialekonomiskajiem pasakumiem, piemçram, individualam kompensacijam sakara ar zvejas aktivitašu partraukšanu.

ES valstu pieredze pierada, ka daudzas dalîbvalstîs sekmîgi darbojas nacionala likumdošana, kas ïauj mazajiem uzòçmumiem saglabat savu ražošanu un turpinat attîstîties, tadçjadi nodrošinot darbavietas un ienakumus. Ka piemçru var minçt ES dalîbvalsti Daniju. Taja darbojas èetras lieljaudas kautuves, kas ir atzîtas un veic eksportu uz ES, taèu 40% no visa Danijas gaïas tirgus apjoma aizòem 127 mazjaudas kautuves, no kuram tikai deviòas ir atzîtas ES un tiesîgas eksportçt uz parçjam savienîbas valstîm, bet parçjas darbojas tikai vietçja tirgû un pastiprinatas ES prasîbas uz tam neattiecas.

Iestašanas ES Latvijas bioloìiskajiem lauksaimniekiem beidzot dos iespçju pievienoties Eiropas atzîto bioloìisko lauksaimnieku saimei. Pçc 1. maija viòiem bûs iespçja iegût bioloìiskas saimniecîbas sertifikatu kada no Eiropa un pasaulç atzîtam sertifikacijas sistçmam, piemçram, 'Okol' vai 'Demeter'. [56,92]
Zaudçjumi:

Palielinasies cenu lîmeòis un tam sekos izmaksu palielinajums Latvija ražotam precçm. Zinams, ka Eiropas Savienîbas dalîbvalstîs cenu lîmenis ir ievçrojami augstaks ka Latvija. Iestajoties ES, tas vairaku faktoru ietekmç palielinatos arî pie mums, tadçjadi izraisot izmaksu pieaugumu Latvija ražotam precçm un pakalpojumiem, ka arî pazeminot iedzîvotaju dzîves lîmeni.[46,92]

Latvija arî pçc diviem gadiem Eiropas Savienîbas sastava nevarçs ieviest eiro, jo noteiktos Mastrihtas kritçrijus parsniegs inflacija, atsaucoties uz finansu ministra Valda Dombrovska sacîto, ziòo BNS. Pçc iestašanas ES gaidama cenu izlîdzinašanas starp jaunajam un vecajam ES dalîbvalstîm, kas Latvija nozîmçs inflacijas kapumu. No vienas puses, ir Mastrihtas kritçriji, kas nosaka pietiekami zemu inflacijas lîmeni, no otras puses, ir gaidams cenu pieaugums, integrçjoties ES. Mastrihtas kritçriji prasa inflaciju mazaku par trim procentiem. Ministrs tomçr mierinajis, ka kritçriju neievçrošana nenozîmç milzu inflaciju Latvija, jo tas vidçjais lîmenis, arî izlîdzinoties cenam ar vecajam ES valstîm, varçtu bût 3–3,5% robežas.[47,92]

Bûs jarçíinas ar neizdevîgam un nepamatotam saimnieciskas likumdošanas normam. Daudzas ES direktîvas un regulas ietekmçs Latvijas mazos, vidçjos un pat lielos uzòçmçjus. Bûs jarçíinas gan ar tadam likumdošanas normam, kas attieksies uz ekonomiku kopuma (“Tax free” tirdzniecîbas aizliegums starp dalîbvalstîm, jauna Darba likuma prasîbas, ierobežojumi brîvo ekonomisko zonu darbîba u.c), gan ar tadam specifiskam likumdošanas normam, kas attieksies uz atsevišíu nozaru uzòçmumiem. Minçto prasîbu izpilde prasîs ievçrojamus lîdzekïus, kas savukart liks paaugstinat produkcijas cenas vai samazinat investîcijas ražošanas reala paplašinašana (piemçram, ir aprçíinats, ka “Liepajas Metalurgam” ES minimalo prasîbu ieviešana izmaksas 90 miljonu eiro).[46,92]

Nekontrolçti pieaugs konkurence. Konkurence pati par sevi nav ne laba, ne slikta - atkarîba no apstakïiem ta var bût stimulçjoša (tatad attîstîbu veicinoša), vai iznîcinoša. Diemžçl prognozçjams, ka konkurences pieaugums iestajoties ES daudziem vietçjiem uzòçmçjiem bûtu liktenîgs, jo kopš neatkarîbas atgûšanas nav radîti apstakïi, lai vietçjie uzòçmçji nostiprinatos. Lai arî konkurences politika Latvija pašreiz uzskatama par sakartotu un atbilstošu ES standartiem, pievienošanas vienotajam tirgum radîs arî papildu grûtîbas. Ta ka konkurences uzraudzîba un regulçšana norisinasies ES vienota tirgus ietvaros, Latvijas uzòçmumiem bûs jamacas aizstavçt savas intereses, balstoties uz ES likumdošanas aktiem un tiesu spriedumiem. Aizstavot vietçjos uzòçmçjus ES konkurences apstakïos, Latvijai bûs jamacas pçc iespçjas pilnîgak izmantot ES likumdošana pieïautos valsts atbalsta instrumentus. Bûs jastrada arî pie institucionalas kapacitates palielinašanas un Latvijas ierçdòu izglîtošanas konkurences politika. Daïa Latvijas vajako uzòçmumu nespçs izturçt pieaugošo konkurenci, uzòçmumiem bûs jamacas aizstavçt savas intereses, balstoties ne tikai uz vietçjo likumdošanu, bet arî uz ES likumdošanas aktiem un tiesu spriedumiem, sarežìîsies konkurences uzraudzîba, sarežìîsies tiesvedîba par konkurences jautajumiem.[42,92]

Negatîva ietekme uz zivsaimniecîbu. Šobrîd ar zivju parstradi Latvija nodarbojas liels skaits uzòçmumu, un vairums no tiem ir ïoti nelieli, arî ìimenes uzòçmumi, kuri nespçj nodrošinat visu higiçnas normu ievçrošanu. Tadçï daïai uzòçmumu naksies izvçrtçt savas iespçjas un, iespçjams, partraukt savu darbîbu. ES kvalitates un higiçnas prasîbu ieviešana uzòçmumiem izmaksa ïoti dargi, un šis process norit ïoti sasteigti, tadçï Latvijas uzòçmumiem gan šobrîd, gan tuvakaja nakotnç par higiçnas prasîbu ievçrošanu naksies maksat daudz vairak neka ES dalîbvalstu uzòçmumiem. Latvijas tiešas parstavniecîbas zaudçšana starptautiskajas zvejniecîbas organizacijas, kas veic pieïaujamo nozvejas kvotu sadali. Pastav risks, ka atsevišíu dalîbvalstu viedoklis var vispar netikt ievçrots, ja šis viedoklis bûs mazakuma, jo tas, òemot vçra atšíirîbas starp dažadu jûru zivju krajumiem, to izmantošanas intensitati, apgrûtinas visam valstîm pieòemamu un vienotu lçmumu pieòemšanu.[47,92]

Negatîva ietekme uz lauksaimniecîbu. Iestajoties ES, Latvijas saimniecîbam bûs jaatbilst lopu labturîbas, higiçnas, vides un produkcijas kvalitates standartiem. Saimniecîbas tiks parbaudîtas un prasîbam neatbilstošajam ar lopkopîbu nodarboties vairs neatïaus. Liela daïa saimniecîbu šobrîd neatbilst visam ES prasîbam, un visu standartu ieviešanai bûs nepieciešamas investîcijas. Ja ražošanas apjoms ir neliels, bet izmaksas augstas, tad ekonomiski izvçrtçjot, šadas saimniecîbas kïûst nerentablas. Lîdz ar to, daïa mazo saimniecîbu bûs spiestas aiziet no piena ražošanas, jo tam nebûs izdevîgi ieviest kvalitates standartus. Pçc Latvijas Valsts agraras ekonomikas institûta aprçíiniem, lai uzceltu jaunu lopu novietni 100 govîm, atbilstoši ES kvalitates, vides un higiçnas prasîbam, viena govs vieta izmaksas 2000 latu.
ES standartu ieviešana bûs nepieciešama arî visos partikas ražošanas un parstrades uzòçmumos. Pçc iestašanas ES partikas parstrades uzòçmumiem tiks dots laiks prasîbu ievçrošanas nodrošinašanai, jo iestašanas sarunas tika panakta virkne parejas periodu. Piemçram, ES higiçnas un uzòçmumu iekartojuma prasîbas piena parstrades joma bûs pilnîba jaievieš no 2005.gada, bet gaïas parstrades joma no 2006.gada.[48,92]

Pçc Latvijas iestašanas Eiropas Savienîba pieaugs nodokïu slogs, jo akcîzes nodokïi ir japalielina lîdz ES noteiktajam minimalajam likmçm, bet pievienotas vçrtîbas nodokli (PVN) saks piemçrot medikamentiem un visam gramatam, bet vçlak arî apkurei. Šadas izmaiòas gaidamas tadçï, ka ES tiek regulçtas apgrozîjuma nodokïu jeb akcîzes un PVN minimalas likmes un aplikšanas kartîba, lai veiksmîgi varçtu darboties kopçjais tirgus un to neizkropïotu parak dažadie nodokïi. Kopçja tirgus dçï mainîsies arî muitas nodokïi - preèu kustîbai starp ES dalîbvalstîm tos vairs nepiemçros, bet importam no citam valstîm ir noteiktas visai ES kopçjas muitas nodokïu likmes. Parçjo nodokïu noteikšana ir atstata pašu dalîbvalstu ziòa. Visstraujakais kapums ir gaidams akcîzes nodoklim par naftas produktiem. Likmju pieaugums gan paredzçts mazaks, neka to sakuma piedavaja ES, jo Latvija vçlas, lai tas aprçíina pçc 2002.gada beigu, kad beidzas sarunas par Latvijas pievienošanos ES, nevis tagadçja lata un eiro kursa, jo pçdçja laika eiro ir kïuvis daudz dargaks. Vçlak akcîzes likmes kaps, lîdz sasniegs ES noteikto lîmeni. Latvijai dažadiem degvielas veidiem ir piešíirti parejas periodi akcîzes palielinašanai lîdz pat 2013.gadam.

Akcîzes kapums bûs arî cigaretçm. Taèu par tam nodokli Latvija saka palielinat jau pçrn un likmes no 1.maija nepieaugs. No ša gada sakuma kombinçto akcîzes nodokli veido 6,3 lati par 1000 cigaretçm un 6,1% no to maksimalas mazumtirdzniecîbas cenas.

Savukart no 2005.gada nodoklis palielinasies lîdz 6,9 latiem par 1000 cigaretçm un 10,5% no to tirdzniecîbas maksimalas cenas, no 2006.gada - lîdz 7,6 latiem un 14,8%, no 2007.gada - lîdz 8,4 latiem un 19,2%, no 2008.gada - lîdz 9,3 latiem un 23,5%, bet no 2009.gada - lîdz 10,5 latiem par 1000 cigaretçm un 27,9% no mazumtirdzniecîbas maksimalas cenas. Savukart 2010.gada, kad beigsies parejas periods, akcîzes likme sasniegs jau minçtos 17,8 latus par 1000 cigaretçm un 32,2% no mazumtirdzniecîbas maksimalas cenas. Pçc Finanšu ministrijas aprçíiniem, lîdz 2010.gadam cigarešu paciòas cenas vidçjais pieaugums, salîdzinot ar tagadçjo, bûs par 80 santîmiem. [44,92]

Bûs grûtak uzsakt uzòçmçjdarbîbu. Lai uzsaktu uzòçmçjdarbîbu kada Eiropas Savienîbas valstî ir nepieciešami daudz lielaki lîdzekïi. Ta ka ES standarti tiks ieviesti arî Latvija, vidusmçra Latvijas iedzîvotajam krietni samazinasies iespçjas nodibinat savu uzòçmumu, jo daudzo ES prasîbu ieviešanai bûtu nepieciešami pravi lîdzekïi. Šados apstakïos jau ta nabadzîgie vidçjie iedzîvotaji zaudçtu iespçju kadreiz kïût turîgiem ar savu uzòçmîbu, faktiski kïûstot atkarîgiem no arvalstu investoru labvçlîbas. [46,92]

Latvijai iedalîtas kvotas nebût nenozîmç, ka uzòçmçjiem jau tagad ir brîva pieeja ES tirgum. Kvotas tiek izsolîtas Eiropas tirgotaju vidû, un viòi ir lçmçji, vai nepieciešamos produktus iepirks Latvija vai kada cita valstî. 'Tiem, kuri jau tagad ir atraduši stabilus tirdzniecîbas partnerus, bûs vieglak arî pçc iestašanas ES. Grûtak bûs tiem, kuri neko lîdz šim šajas valstîs nav tirgojuši un vçlçsies tur savus produktus pardot. Bûs vien jabrauc un jadibina kontakti,' uzsvçra Zemkopîbas ministrijas Lauksaimniecîbas stratçìijas departamenta direktore Rigonda Lerhe. 'Latvijas partikas ražotajiem pirmajos gados varçtu klaties grûti, taèu ilgaka laika spçku samçrs, domajams, izlîdzinasies,' uzskata Lauksaimniecîbas tirgus veicinašanas centra vadîtaja Ingûna Gulbe. Vçl viena problçma, kas pirmaja brîdî pçc iestašanas var sagaidît Latvijas partikas rûpniekus, ir nespçja izpildît ES partikas ražošanas prasîbas un normas.

Bûtu jarçíinas ar neizdevîgu centralizçto naudas politiku Eirozonas ietvaros un daïçji arî parçjas dalîbvalstîs tiek realizçta centralizçta naudas politika. Ta ka dalîbvalstu attîstîbas lîmeòi un ekonomiskas vajadzîbas bûtiski atšíiras, tad minçtas politikas realizçšana bieži izraisa neapmierinatîbu - bagatakas un lielakas dalîbvalstis (Vacija, Francija u.c.) panak sev izdevîgus pasakumus, bet citiem jasamierinas ar šo pasakumu radîtajam negatîvajam sekam. [46,92]

Nebûs iespçja patstavîgi veidot attiecîbas ar trešajam valstîm. ES ietvaros nebûs iespçja patstavîgi veidot attiecîbas ar trešajam valstîm, jo, lîdzîgi ka visu arpolitiku, arî saimnieciskas attiecîbas ar valstîm arpus ES regulç pati impçrija. Varam iztçloties ša ierobežojuma negatîvas sekas gadîjuma, ja Latvijai rodas izdevîba noslçgt izdevîgu tirdzniecîbas lîgumu ar kadu sev draudzîgu valsti arpus ES, bet kopçja politika šadu iespçju neparedz. Turklat jaòem vçra, ka pašlaik daudzi vietçjie uzòçmumi izmanto lçtas Krievijas izejvielas, kuras nebûs izdevîgi importçt, jo tas tiks apliktas ar augstiem muitas nodokïiem. Tadçjadi Latvijas uzòçmçju konkurçtspçja ievçrojami samazinasies. [46,92]

Zudîs iespçja patstavîgi veidot investîciju vidi. Šo priekšrocîbu vairs nevarçs izmantot, jo bûs japakïaujas kopçjai ES saimnieciskajai politikai. Tadçjadi zudîs iespçja piedavat investoriem bûtiski pievilcîgakus nosacîjumus nodokïu, likumdošanas un citos jautajumos. Ta ka parçjie nosacîjumi bûtu lîdzîgi, Latvija piedavatu lçtaku darbaspçku, bet esošas dalîbvalstis daudz attîstîtaku infrastruktûru. Grûti prognozçt, kuru piedavajumu investori izvçlçtos, òemot vçra to, ka tehnoloìiju attîstîbas rezultata darbaspçka izmaksu îpatsvars pašizmaksa samazinas, bet infrastruktûras nozîme valsts attîstîba palielinas. Turklat jaatceras, ka bez Latvijas gatavojas uzòemt arî daudzas citas valstis, kas ar savu darbaspçku un infrastruktûru radîs konkurenci investîciju piesaistç.

Pastiprinasies kvalificçta un mazkvalificçta darbaspçka emigracija. ES ietvaros ir brîva darbaspçka kustîba. Ta ka pašreizçjas dalîbvalstîs vidçja alga ir ievçrojami augstaka ka Latvija, pçc pievienošanas savienîbai liela daïa darbaspçka (sevišíi, kvalificçta) dotsies labak apmaksata darba uz arzemçm. Pat ja to varçtu uzskatît par šo cilvçku individualu ieguvumu, no valsts un sabiedrîbas viedokïa ta bûs negatîva paradîba, jo Latvijas saimniecîba zaudçs vienu no bûtiskakajam tas priekšrocîbam - salîdzinoši stradîgu un kvalificçtu darbaspçku.

Pieaugs reìionala atpalicîba. Problçmas lauksaimniecîba un ar to saistîtaja partikas parstradç galvenokart ietekmçs tieši Latvijas reìionus, tadçjadi vçl vairak palielinot reìionu atpalicîbu. Turklat stingro prasîbu ietekmç daudzi pakalpojumu sniedzçji (piemçram, mazie lauku veikaliòi) likvidçsies un eironormam atbilstošie pakalpojumi bûs pieejami tikai lielaku reìionu centros. Rezultata samazinasies jau ta maza ekonomiska aktivitate reìionos.