Transporta uzòçmuma reklamdarbîbas analîze

Ievads

Šaja ieskaites darba apskatama tçma ir ïoti aktuala. Aktuala ta ir tadçï, ka Latvija, pateicoties savam ìeografiskajam stavoklim, ir tranzîtvalsts un caur tas teritoriju katru dienu tiek vests tûkstošiem tonnu dažadu kravu. Pateicoties tam Latvija pieaug tadu firmu skaits, kas par savu pamatdarbîbu izvçlçjušas kravu parvadajumus.

Šeit arî rodas problçma, kas izpaužas ka sîva konkurence transporta pakalpojumu sfçra.

Lai firma varçtu veiksmîgi pastavçt un attîstîties, tai jaaizòem attiecîga niša savas nozares tirgû.

Tadçï gan lieliem uzòçmumiem, gan mazam firmam efektîvi jaoperç ar dažadiem reklamas lîdzekïiem panakot savas preces vai pakalpojuma izvirzîšanu tirgû.

Lai palielinatu biznesa daïu Latvijas ekonomikas valsts sektora nepieciešamas padziïinatas tirgus mehanismu zinašanas, zinašanas par stratçìiskas planošanas pamatiem un veidiem ka efektîvi iedarboties uz uzòçmuma konkurentpozîcijam tirgus apstakïos.

Vieni no pamatlîdzekïiem ar kuriem iedarboties uz klientiem ar mçríi paplašinat preces vai pakalpojuma noieta tirgu ir dažadie reklamas veidi un lîdzekïi.

Bez šaubam modernajai tirgus ekonomikai ïoti nepieciešama reklama. Bez tas krîtas pieprasîjums un samazinas ražošanas apjomi.

Vadoties pçc augstakminçta, par vienu no firmas pamatuzdevumiem kïûst pareizas marketinga politikas organizçšana.

Praktiska marketinga darbîba spçcîgi ietekmç cilvçkus, vai tie bûtu pircçji, pardevçji vai ierindas pilsoòi.

Marketinga mçríis ir sasniegt iespçjamo maksimali augstako preèu vai pakalpojumu izmantošnas lîmeni gandarîjot pircçjus, sniedzot tiem maksimali plašu izvçli un paaugstinot dzîves kvalitati.

Marketinga ekonomiska vçrtîba ir uzòçmuma vai organizacijas paatrinata ražošanas fondu atdošana, konkurçtspçjas palielinašana tirgû, ražošanas mobilitates pieaugums.  

Tieši marketinga kompetencç ir savlaicîga jaunu preèu radîšana un to izvirzîšana tajos tirgos kur var sasniegt maksimalu komercefektu.

Tieši tadçï marketings, ka tirgus izpçtes metožu apkopojums, veido efektîvus noieta kanalus un veic kompleksas reklamas kampaòas.

Vienkaršak sakot, lai tavu preci (pakalpojumu) pirktu, nepieciešams, lai to pazîtu. Tatad reklama ir viens no uzòçmuma pamatinstrumentiem ar kuru palîdzîbu virzît savu preci uz tirgu, t.i. pie pircçja.

Reklamas pienakums ir kalpot par konkrçtas auditorijas motivçšanas lîdzekli.

Dalot potencialos pircçjus pçc to dzîvesveida, nacionalitates un citiem parametriem, reklamdevçji tiecas „sasniegt” to vai citu cilvçku grupu.

Šî darba mçríis ir reklamdarbîbas analîze Latvijas transporta un loìistikas sfçra un dota materiala pasniegšana visparpieejama forma.

1. Reklama ka marketinga instruments

1.1. Jçdziens „reklama”

Iesakuma piedavaju tikt skaidrîba ar terminoloìiju, ko tad mçs domajam, kad sakam «reklama»? Pastav daudz skaidrojumu, tadu ka:

Reklama - darbîbas veids vai tas rezultata iegûta produkcija, kuru mçríis ir veicinat apkalpojošo uzòçmumu un sabiedrisko organizaciju noietu, ka arî risinat citus ražotaju uzdevumus, kuri noformçti tada veida, lai pastiprinati iedarbotos uz masu vai individualo apziòu, izsaucot izvçlçtaja patçrçtaju auditorija sev vçlamo reakciju.

• Reklama – informacija par fizisku vai juridisku personu, precçm, idejam un uzsakumiem (reklamas informacija), izplatama jebkada forma ar jebkadu informacijas lîdzekïu starpniecîbu, kas domata nenoteiktam personu lokam, un kuras mçríis ir formçt vai uzturçt interesi pie šîs fiziskas vai juridiskas personas, to precçm, idejam un uzsakumiem.
• Reklama - (franèu reclame, no latîn. reclamare – izkliegt) - pasakuma paveids, kura mçríis ir   informçšana par kaut ko, piemçram - precçm, izradçm, pakalpojumiem, kurus sniedz kads uzòçmums utt..
• Reklama – ta ir informacija, ko apmaksa preces vai pakalpojuma ražotajs vai pardevçjs/ sniedzçjs, sniedzama pircçjam ar mçríi mudinat pircçju iegadaties, izdarît izvçli t.i.-   «iepriekšpardot» preci.

Vards ‘reklama’ radies no franèu varda “reclame”. Vadîsimies pçc ta, ka reklama, vienkaršak izsakoties, kalpo, lai dažados veidos (dažreiz visos iespçjamajos) pavçstîtu par jaunam precçm vai pakalpojumiem un to patçrçšanas îpašîbam. Ta ir virzîta uz potencialo patçrçtaju un to apmaksa sponsors, ta kalpo ka šî sponsora produkcijas un mçríu virzîšanas lîdzeklis.

1.2. Reklamas vçsture.

Reklama nav mûsdienu cilvçka moderns izgudrojums, tapçc centîsimies izsekot reklamas aroda attîstîbas vçsturiskas íçdes posmiem.

Ziòotaju institûcija – viena no vecakajam valsts varas iestadçm. Šadi amati bijuši vairakas senajas valstîs.

Eiropas teritorija plaksnîtes ar profesiju uzskaitîjumu, kuras satopami ir arî ziòotaji, atrasti izrakumos Krçtas-Mikçnu kultûras centros un tas attiecas uz 14.gs. p.m.ç.

Kam šî profesija bija vajadzîga? Lai ikdiena informçtu tautu vietas, kur pulcçjas daudz cilvçku (par kadam var uzskatît senas pilsçtas).

Daudzos gadîjumos slçpjoties zem valstiskiem rîkojumiem – ediktiem - tika izteikti tîri politiski izsaukumi un apsûdzîbas. Protams, daudz biežak ziòotaji paziòoja iedzîvotajiem visparîgi svarîgu informaciju: par slavenu pulkvežu godinašanu, par vçstniekiem, kas ieradas pilsçta, par kartçjo maizes izdales pasakumu vai grandiozu cirka priekšnesumu.

Šajos sludinajumos visparnozîmîga informacija cieši saistîjas ar reklamu. Ziòotajiem uzticçja arî operatîvi pavçstît iedzîvotajiem par pilsoòu izsaukšanu uz tiesu, par tiesas spriedumiem un gaidamajiem sodiem.

Ar laiku šî ziòošanas sfçra partapa par juridiskas reklamas atzaru, kurš kïuvis tik aktîvs un rîcîbspçjîgs mûsdienas.

Viduslaiku çra tiek hronoloìiski apskatîta lîdz 476. gadam, kad Romu iekaro barbari un sakas lielas impçrijas sabrukums. Viduslaiku çru noslçdz Atdzimšana (15. – 16.gs.), par kuru vçl tiks runats.

No Agrîna viduslaiku perioda (5. -10.gs.) reklamteksti praktiski nav saglabajušies.

Un nav arî brînums, jo visa ekonomiskas dzîves uzbûve, ka pamata bija naturalas saimniecîbas, neparedzçja aktîvu šî tipa darbîbas attîstîbu.

Preèu cirkulacija notika parsvara vietçjo feodalo kopienu robežas un tai pamata bija starpersonu attiecîbas.

Ar tadas makslas ka gravîra attîstîbu radas iespçja verbalaja teksta ietvert aizvien vairak jçgas.

Vardam bija galvena loma, bet attçlam vairak reklamçjoša.

Ka redzams reklamai radas aizvien jaunas izteiksmes un ietekmes formas.

Bija palicis viens solis lîdz globalam informacijas apvçrsumam - tipografijas spiedes izgudrošana. Lidojoša lapa – tiešs mûsdienu skrejlapas priekštecis, izmantojams ka saistîba ar politiskiem mçríiem, ta arî tirdznieciskas reklamas nolûkos.

Operatîva jaunumu paziòošana bija nepieciešamais ražošanas attîstîbas un preèu aprites nodrošinajuma nosacîjums.

Informatîvie biroji sakotnçji atradas lielakajas pilsçtas; vietas, kur krustojas tirdzniecîbas ceïi.

Pamazam lîdzîgas masu informacijas iestades tiek izveidotas arî citas Eiropas pilsçtas.

Lielaka Vacijas ražošanas un tirdzniecîbas kompanija Fugeroff, kurai ir filiales visa Eiropa, no Nîderlandes lîdz Spanijai, sak šîs filiales regulari informçt. Sakot ar 1568. gadu, vairakas desmitgades pçc kartas, no Ausburgas uz firmas arzemju filialçm regulari tiek sûtîtas „Ordinare Zeitungen”. Avîze satur ziòojumus par cenu lîmeni, labîbu, dažreiz ziòojumus paziòojumu veida, ka arî garu Vînes firmu parskatu.

Šeit mçs varam novçrot pamatus nakotnes ciešajam saiknçm starp reklamu un periodiskajiem izdevumiem. Tos apvienoja tipografiska informacijas izplatîšanas metode.

Rakstvardu çra sakas ar nozîmîgo Johana Guttenberga izgudrojumu - tipografijas spiedi. No šî mirkïa skrejlapu tiražu varçja palielinat lîdz tûkstotim eksemplaru. Rietumeiropa veidojas bagats drukas tirgus, veidojas dažadi izdevçji un attîstîjas konkurence to starpa. Seko cîòa par izdevçja markas godu un aizvien uzbazîgaka gramatu produkcijas reklama.

1498. gada Alds Manûcijs izdod pirmo katalogu ar paša izdoto gramatu cenam.

Ta pateicoties gramatu iespiedçjiem veidojas jauns drukatas reklams žanrs – katalogs. Paralçli rodas arî tads ïoti svarîgs gramatu tirdziecîbas žanrs ka anotacija. Ap 15. gadsimtu sevi piesaka arî izdevniecîbas prospekta žanrs.

Informacijas plûsmas nemierîguma dçï ta aizvien stingrak bija jareglamentç. Dažadu valstu valdîbas centas noteikt gan skrejlapu izlîmçšanas un izplatîšanas vietas, gan arî to saturu.

Francijas karalis 1563. gada 10. septembrî izdeva pavçli: «Aizliegts izplatît apkaunojošas satîriskas paskviles, izlîmçt afišas un izlikt apskatei jebkadus citus darbus, nepakïaušanas gadîjuma - sods pakarot». Angïu dekrçts 1563. gada îpaši nosaka sludinajumu izvietošanas noteikumus: «komediantiem jaizkar afišas pie pasta vairakas dienas pirms izrades brîdinot tautu par teatralo darbîbu».

Tomçr dažadie ierobežojumi neparak iespaidoja reklamas uzplaukumu, ta iekïuva visas sociuma sfçras un apguva aizvien jaunakus, iespaidîgakus izplatîšanas veidus.

Krievijas kopçjai informacijas sistçmai no 15.– 17. gadsimtam raksturîgs regulars masu saziòas trûkums. Krievzemes protoavîze «Кuranti», kas pastavçja XVII gs. cara galma, tika veidota ïoti ierobežotam lasîtaju lokam: pašam caram un viòa tuvakajiem lîdzgaitniekiem.

Pçtnieki uzskata, ka šî ziòu biïetena «tiraža» neparsniedza divu eksemplaru robežu. «Кurantu» saturs parsvara bija rietumeiropas aktualako ziòu atstastîjums, kura gatavošana bija vçstnieka parziòa un kurš tika papildinats ar galma diplomatu ziòojumiem. Ierobežota «Кurantu» izplatîba un to klaja nakšanas neregularitate dod pamatu uzskatît šo izdevumu tikai par îstas preses aizsacçju. Îstas preses paradîšanos var saistît ar Pçterburgas «Vedomosti», kas saka iznakt 1703.gada. Informacijas vakums viduslaiku Krievijas pilsçtas lielakoties tika aizpildîts ar valodam, ko izplatîja klîstošie ceïotaji, «dieva cilvçki», ka arî teicçji, kas izpildîja ”biïinas”, vçsturiskas dziesmas un garîgas varsmas.

Citas Eiropas pilsçtas veidojas lîdzîga situacija, atšíirîgas bija tikai nacionalas un reliìiskas tradîcijas, mentalitate.

Daži vçsturiski nozîmîgi datumi:

1477. g. – pirmas reklamas paradîšanas Anglija;

1655. g. – radas termins «reklama»;

1704. g. – ASV tika izdota pirma reklamavîze;

1871. g. – ASV paradîjas pirma reklamas aìentûra;

1917. g. – radas Amerikas Reklamas Asociacija;

1947. g. – ASV radas pirma komerctelevîzija;

1990. g. – paradîjas globala reklama (reklama kïuva par pamatlîdzekli preces virzîšnai tirgû, radas pirmie, individualai lietošanai paredzçti, masu saziòas lîdzekïu tîkli).

1.3. Reklamas mçríi, uzdevumi un funkcijas

Reklamai var rast daudz uzdevumu tadas jomas, ka komunikacija ar patçrçtajiem un produkcijas realizacija. Reklamas mçríis – ta ir îpaša komunikatîva norma, kas paredz sasniegt noteiktu lîmeni konkurentauditorijas aptveršana noteikta laika perioda.

Dažas atšíirîbas dažadu reklamas veidu mçríos:

reklama — firmas, preces tçla izveidošana, potencialo pircçju informçšana par tiem;

tirdzniecîbas veicinašana — mudinašana veikt pirkumus, preèu ražošanas tîkla, darba stimulçšana;

sabiedriskas attiecîbas — augstas firmas reputacijas sasniegšana sabiedrîba;

tiešais marketings — abpusçjas ilgtermiòa komunikacijas nodrošinašana starp ražotaju un patçrçtaju.

Reklamas uzdevumi tiek klasificçti atkarîba no ta, uz ko tiecas uzòçmums – mçríauditorijas informçšana, patçrçtaju parliecinašana vai atgadinašana par precçm un pakalpojumiem.

Informatîvajai reklamai ir svarîga loma preces virzîšanas sakumstadija, kad galvenais uzdevums ir formçt sakuma patçriòu. Piemçram, jogurta ražotajam pirmkart jainfrormç patçrçtajs par sava produkta labajam îpašîbam.

Parliecinošajai reklamai îpaša nozîme rodas etapa, kura noris cîòa par konkurenci, kad reklamas kampaòas mçríis ir formçt izvçles pieprasîjumu uz noteiktu preci. Piemçram, ‘Chivas Regal’ cenšas parliecinat patçrçtajus, ka tieši viòu produkcijai un nevis citam viskija markam, piemît patiesi skotiska garša. Dažreiz parliecinoša reklama pieòem salîdzinošas reklamas formu (kad atklati tiek salîdzinatas divu vai vairak produktu îpašîbas). Тa ‘Burger King’ Corporation pielieto salîdzinošo reklamu cînoties ar McDonald’s (Burger King hamburgeri tiek cepti uz atklatas uguns, bet McDonald’s hamburgeri – uz eïïas). Íeroties pie salîdzinošas reklamas, organizacijai jabût parliecinatai par savu spçju pieradît uzsvçrtos parakumus vai priekšrocîbas un atbildçt uz reklama aizskarta konkurenta pretenzijam. Salîdzinošas reklamas pielietojums visrezultatîvakais ir tados gadîjumos, kad ta spçj motivçt patçrçtaju gan racionali, gan emocionali.

Atgadinošajai reklamai ir liela nozîme jau zinamu preèu virzîšana. Darga èetrkrasu Coca-Cola reklama žurnalos neinformç, bet atgadina patçrçtajam par nepieciešamîbu pirkt šo dzçrienu. Tas attiecas arî uz uzturošo reklamu, kuras mçríis – parliecinat patçrçtaju par izvçles pareizumu. Piemçram, automašînu reklamas nereti attçlo jauno modeïu gandarîtos îpašniekus.

Izvçloties reklamas uzdevumu javadas pçc esoša tirgus stavokïa analîzes. Piemçram, ja ražotajs ir tirgus lîderis, prece ir pietiekoši atpazîstama, bet pardošanas lîmenis nav îpaši augsts, tad reklamas kampaòas uzdevums varçtu bût - stimulçt pieprasîjumu. Ja ražotajs, kas nav viens no tirgus lîderiem, bet tam ir spçcîga ražošanas zîme, izlaiž jaunu produkciju, viòš visticamak par reklamas kampaòas mçríi izvçlçsies tirgus auditorijas parliecinašanu par savas produkcijas parakumu.

Reklama pilda sekojošas funkcijas:

1. Preèu nosaukumu prezentçšana, diferenciacija starp tiem.

2. Informacijas paziòošana par preci.

3. Potencialo pircçju ieinteresçtîbas stimulçšana ar jaunu preèu starpniecîbu un atkartota pieprasîjuma nodrošinašana jau esošajiem produktiem.

4. Preces noieta optimizacija.

5. Preces pielietojuma sfçras paplašinašana.

6. Prioritates nodrošinašana izvçloties starp precçm, un pircçja uzticîbas nodrošinašana pret produktu.

Papildus marketinga funkcijam, reklama var pildît arî virkni citu funkciju:

komunikatîvo;

izglîtojošo;

ekonomisko;

socialo.

1.4. Reklamas veidi

ASV un citas saimnieciski attîstîtas valstîs ar terminu “reklama” (advertising) saprot reklamas sludinajumus masu saziòas lîdzekïos (presç, radio, televîzija, reklamas stendos un izkartnçs) un nelieto šo terminu saistîba ar tirdzniecîbas veicinašanas pasakumiem, — “tirdzniecîbas veicinašana” (sales promotion), prestiži pasakumi ar mçríi iegût labvçlîgu sabiedrîbas attieksmi, — “publiskas attiecîbas” (public relations), ka arî pašlaik vçtraini attîstamo specifisko reklamas darbîbas jomu, kuras bûtîba ir vadama saikne starp ražotaju un patçrçtaju — “tiešais marketings” (direct-marketing) un “reklamu masu saziòas lîdzekïos”.

Atšíirîba no rietumu prakses, mûsu valstî reklamas jçdziens ir daudz plašaks. Pie reklamas pieskaita izstades, komercseminarus, iepakojumu, iespiežamo produkciju, suvenîru izplatîšanu un citus tirdzniecisko darbîbu stimulçjošus lîdzekïus.

Šeit nepieciešams sniegt sekojošus reklamdarbîbas formulçjumus:

starptautiska — mûsdienîga ekonomiski attîstîto valstu firmu darbîba, kas orientçta uz arvalstu noieta tirgiem òemot vçra to îpatnîbas;

iekšçji-ekonomiska — vietçjo uzòçmumu un organizaciju darbîba arvalstu tirgos, kura atspoguïo mûsdienu praksi;

iekšçja — vietçjo uzòçmumu un organizaciju darbîba iekšçja tirgus mçroga.

Tagad nepieciešams noteikt reklamas atšíirîbas starp reklamu masu saziòas lîdzekïos un tirdzniecîbas veicinašanu, publiskajam attiecîbam un tieša marketinga.

Reklama masu saziòas lîdzekïos parasti tiek radîta reklamas aìentûra, informç par ražotaju jeb šî ražotaja preci, noformç un uztur abu iepriekšminçto tçlu (image) un, to apmaksa reklamdevçjs pçc masu saziòas lîdzekïu noteiktajiem reklamu izvietošanas tarifiem. Reklamas aìentûras ienakumi veidojas no radoša darba apmaksas un komisijas maksas, ko saòem no reklamas izplatîtajiem.

Tirdzniecîbas veicinašana — radošo un komercideju realizacija, kas stimulç reklamdevçja produkta vai pakalpojuma pardošanu, nereti îsos termiòos. To pielieto gan òemot palîga preces iepakojumu, uz kura izvieto dažadus tirdzniecîbas veicinašanas atribûtus (piemçram, slavenîbu, multfilmu varoòu portreti, dargu automašînu markas), gan arî veicot îpašus pasakumus produkta tirdzniecîbas vietas. Ilgtermiòa mçríis – aprakstît firmas preces, kas maríçtas ar noteiktu firmas tirdzniecîbas zîmi ta, lai patçrçtaja uztverç tam piešíirtu lielu vçrtîbu; îstermiòa mçríis – patçrçtaja uztverç radît precei papildus vçrtîbu (added value). Darbîba tirdzniecîbas veicinašanas joma tiek apmaksata aprçíinot ekspertu patçrçto laiku, honorarus par radošo darbu un vadoties pçc tehniska darba tarfiem.

Sabiedriskas attiecîbas (PR) — no redakcijas puses pieejamo masu saziòas lîdzekïu izmantošana ar mçríi nodrošinat augsta prestiža reklamu, kas virzîta uz labvçlîgas attieksmes iekarošanu pret preèu kopam un tas ražotajiem. Sabiedriskas attiecîbas, viena no reklamdevçju saiknçm ar sabiedrîbu caur masu saziòas lîdzekïiem, to apmaksa notiek reklamas aìentûram saòemot ienakumus no reklamdevçjiem honoraru veida, ar kuriem apmaksa laiku, kas patçrçts to pasûtîjumu izpildei.

Tiešais Marketings (DM) — abpusçjas ilgtermiòa komunikacijas nodrošinašana starp ražotaju un patçrçtajiem vai firmam, kam ir acîmredzami nodomi pirkt noteiktas preces. Darbîba tieša marketinga joma parsvara tiek realizçta tiešas sarakstes (direct mail) veida, vai citos îpaši specializçtos reklamas izplatîšanas veidos. Reklamas aìentûras ienakumi tai stradajot tieša marketinga joma veidojas no komisijas atlîdzîbam un ir atkarîgi no klienta iztçrçto lîdzekïu apjoma.

Reklama masu saziòas lîdzekïos atšíiras ar savu ietekmi uz plašaku sabiedrîbas loku un tapçc ir lietderîgi to pielietot plaša patçriòa precçm un pakalpojumiem. Kad jalemj par masu saziòas lîdzekïu izmantošanu, tad galvenie „par” un „pret” alternatîvu risinajumu pieòemšana ir: reklamas atbilstîba tai mçrígrupai, kuru potenciali interesç reklamçta prece, cik populars šaja mçrígrupa ir šis izdevums vai raidîjums, kada ir to tiraža jeb attiecîgi - kada ir to skatîtaju vai klausîtaju auditorija, reklamas laukumu vai çtera laika tarifu lîmenis, iedarbîbas vai izplatîbas ìeografija. Protams, jarçíinas ar konkrçta reklamas izplatîšanas lîdzekïa îpatnîbam.

Kompleksas reklamas kampaòas, kas ietver sludinajumus presç, radio, televîzija, uz reklamas stendiem, tiek veidotas balstoties uz tam pašam reklamas idejam un radošajiem izgudrojumiem un ta, lai katra atsevišía lîdzekïa iespçjas papildinatu citus.

Reklama presç

Avîzes un žurnali – ideali reklamas lîdzekïi firmai, kas vçlas iegût plašu klientu loku. Tie ïauj nodot klientiem tadu detalizçtu informaciju ka cena, atlaides, ražojama produkta îpašîbas utt.

Vietçjie laikraksti un nedçïraksti ir ïoti populari mazo un vidçjo uzòçmumu vidû tieši pateicoties savam lielajam tiražam (reklama nonak lîdz lielam patçrçtaju skaitam), salîdzinoši nelielajiem reklamas laukumu izcenojumiem, ka arî iespçjai izvietot sludinajumu uzreiz pçc ta iesniegšanas un, ja nepieciešams, operatîvi mainît ta saturu.

Cita rakstura avîzes, kuras izdod, piemçram, mazakuma tautîbam, to vai citu partiju, kustîbu biedriem, lietišíiem cilvçkiem utt., vai arî ta sauktas centralas avîzes dod reklamdevçju informacijai iespçju nonakt pie tas auditorijas, kas izvçlçta pçc kadam pazîmçm, parametriem.

Pašlaik periodisko izdevumu skaits visas postpadomju valstîs ir strauji audzis. Tiek izdoti laikraksti datorlietotajiem, biznesmeòiem, tirgotajiem, orhideju audzçtajiem un adîšanas meistariem, noteikta administratîva apgabala, pilsçtas, rajona iedzîvotajiem. Ir arî kur izvçrsties, piem.- Italija, sava avîze tiek izdota katra ciemata. Uzòçmçjam jamak orientçties šaja avîžu jûra un sadarboties ar to avîzi, vai pat vairakam avîzçm un žurnaliem, kas nogadas reklamu tieši taja tirgus segmenta, uz kuru šî reklama virzîta.

Reklamai avîzçs ir rinda priekšrocîbu:

noteikta teritorija nav daudz savstarpçji konkurçjošu vietçjo laikrakstu, tas atvieglo saziòas lîdzekïa izvçli;

vietçjai avîzei parasti ir iespaidîga tiraža, tatad ta nonak pie lielaka patçrçtaju skaita neka citi vietçjie masu saziòas lîdzekïi. Pçc specialistu viedokïa tipiska avîze, kas pilsçta ieòem monopolstavokli, nonak pie 65% no pieaugušajiem pilsçtas iedzîvotajiem;

lasot sludinajumu avîzç, lasîtajam ir daudz vairak laika apdomat sludinajuma saturu neka gadîjumos, kad reklamu dzird pa radio vai redz televîzija;

ievietojot reklamu avîzç, jûs varat nekaitçjot pamatsaturam ievietot karti vai planu, kas palîdz nokïût lîdz jûsu firmai, ka arî papildinat to ar citu savu veikalu adresçm un pardošanas nosacîjumiem;

avîzes vispar ir ïoti elastîgas sava darbîba. Jûsu sludinajums paradîsies avîzes numura 1-3 dienas pçc sludinajuma iesniegšanas, burtiski pçdçja minûtç jûs vçl varçsiet mainît ta saturu;

ievietot sludinajumu avîzç ir vienkaršak un lçtak, neka citos masu saziòas lîdzekïos. Bez tam vienu reizi izveidojot maketa oriìinalu, jûs varat to izmantot daudzkartîgi.

Tomçr jaatceras arî par avîžu reklamas trûkumiem:

bieži patçrçtaji reklamu avîzçs ignorç. Šaja ziòa reklama televîzija un radio-reklama, ka arî reklama pa pastu, ir efektîvaka. Avîzç jûsu sludinajums paradîsies lîdzas neskaitamiem citu firmu sludinajumiem. Vçl vairak, ir diezgan sarežìîti izgatavot sludinajumu avîzei, lai tas tik ïoti atšíirtos no citiem, ka pievilktu lasîtaja skatienu;

avîzes lasîtaji parasti ir nobriedušas personîbas, kas savu pieíeršanos vienai vai citai precei maina daudz negribîgak neka citu masu saziòas lîdzekïu auditorija;

dažreiz avîzçs uzdrukata teksta kvalitate ir ïoti zema, tadçï zûd arî fotografiju kvalitate un šo faktoru dçï var pilnîba izzust dažas sludinajuma îpašîbas;

tipisks mûsdienu lasîtajs mazak laika atlicina avîzes lasîšanai neka to lasîtaji darîja agrak. Lasîtajs izvçlîgi parskrien slejam, bet reklamai - tikai îslaicîgi uzmet skatienu.

Tomçr avîzes mûžs, pretstatot žurnaliem, ir salîdzinoši îss. Pçtîjumi, kas tika veikti gan pie mums, gan arzemçs liecina par to ka ikdienas avîzei lasîtajs atvçl 12-14 minûtes. Šo trûkumu avîzes cenšas mainît ievietojot dažadu notikumu apskatus, rçbusus, testus, stastus, kas sadalîti vairakas daïas un lasami vairakas nedçïas. Parasti rîta avîzi no rîta izòem no pastkastîtes, nopçrk pa ceïam uz darbu, bet vakara avîzi, atceïa no darba. Aptuveni ap 15% no rîta avîzes materiala tiek dublçts vakara izdevumos. Tapçc ievietot identisku reklamu ka rîta, ta arî vakara izdevumos, nav jçgas.

Reklama presç ir specifiska un diktç sekojošas, îpašas veidošanas un izvietošanas pieejas:

virsrakstam japiesaista patçrçtaja uzmanîba, jasniedz viòam jaunu informacija, jasatur pamatargumentacija un preces nosaukums;

nav jabaidas no vardu plûdiem, jo ja visi vardi ir par lietu, tad garš virsraksts nostrada pat labak par îsu;

patçrçtajs nereti ir tendçts uztvert informaciju burtiski, tadçï labak iztikt bez negatîviem pavçrsieniem, jo patçrçtajam atmiòa var iespiesties negatîvie momenti un tie var arî turpmak asociçties ar reklamçjamo objektu;

jaizmanto vienkarši vardi, kas rada pozitîvu efektu uz visiem, piemçram- „bezmaksas”, „jaunums”, utt.;

ïoti liela vçrtîba ilustracijas ir intrigai, jo ta piesaista uzmanîbu;

fotoattçli nostrada efektîvak par attçliem, it îpaši, kad tie atspoguïo stavokli pirms un pçc reklamçjamas preces paradîšanas;

vienkaršs makets ar vienu lielu ilustraciju žurnala slejas formata - ideals variants sludinajumam presç;

ieteicams izmantot aprakstu zem attçla - to obligati izlasîs;

nav jabaidas no gariem tekstiem, jo ja patçrçtaju interesç detalizçta informacija, viòs pçc virsraksta izlasîšanas lasîs arî parçjo tekstu;

tekstam jabût viegli uztveramam, bez lielîbas, jaatspoguïo fakti, nevis tenkas un tukši apgalvojumi;

uzticîba reklamai palielinasies, ja foto un teksts atspoguïos realas dzîves ainu, aculiecinieku un autoritatîvu specialistu liecîbas;

nav vçrts drukat tekstu gaišiem burtiem uz tumša fona— to ir grûti lasît.

Reklama pa radio

Radio priekšrocîba salîdzinot ar citiem masu saziòas lîdzekïiem ir programmu dažadîba un 24-stundu çters, kas aptver daudzus reìionus. Radio var izmantot jebkura firma ar pietiekoši plašu patçrçtaju loku. Reklamas sludinajumi, kas izvietoti tiem atbilstošos radioraidîjumos aptver ievçrojamu daïu patçrçtaju mçríauditorijas neatkrîgi no ta, kur viòi atrodas — darba, ceïa vai atpûšas. Radio izsauc tûlîtçju reakciju uz piedavajumu. Tas attaisno cerîbas, ja iet runa par to, ka klientam stadît priekša firmu, ka arî palîdzçt šai firmai izveidot reputaciju. Pateicoties salîdzinoši nelielajam izmaksam un iespçjai patçrçtajus ietekmçt pçc izvçles, radioreklama ieòem otro vietu starp nelielo firmu reklamas rîkiem. Tomçr radio translçjamo reklamas materialu uztveršanas procesa nepiedalas klausîtaja redze, caur kuru cilvçks gûst lîdz 90% no informacijas. Bez tam ar radioreklamu ir sarežìîti nodrošinat abpusçju komunikaciju starp reklamdevçju un patçrçtaju. Nereti klausîtajam pie rokas nav zîmuïa vai papîra, lai pierakstîtu sludinajuma dzirdçtos datus.

Radioreklamas priekšrocîbas:

dod labus rezultatus pat salîdzinoši neliela biznesa;

ïauj iedarboties uz noteiktu auditorijas loku;

radît radioreklamas rullîti ir pietiekoši vienkarši un nedargi, tas pat ir diezgan aizraujoši;

reklama sasniedz arî aktîvus, mobilus cilvçkus, tas ïauj mazumtirdzniecîba iesaistîtajiem darbiniekiem burtiski izvilkt klientus no automašînam;

radio – viens no intîmakajiem masu saziòas lîdzekïiem. Ta ir vçrtîba priekš reklamdevçja;

reklama pa radio ap notikumiem (jauna veikala atvçršana, izpardošana, îpašie piedavajumi) izveido svinîguma un aktualitates atmosfçru;

viegli veikt izmaiòas reklamas teksta un atskaòošanas plana;

radioauditorija parasti ir nedaudz jaunaka par tipisko avîzes lasîtaju, tadçï daudz aktîvak pçrk jaunas preces un pakalpojumus.

Radioreklamas trûkumi:

daži klausîtaji parslçdz radioaparatus no vienas stacijas uz citu burtiski ik pa minûtei un îpaši nemîl reklamas un sludinajumu blokus;

ja reklamas tirgus ir plašs, reklamas laiks var bût ïoti dargs.

Lai paaugstinatu radioreklamas efektivitati ieteicams òemt vçra sekojošus ieteikumus:

centieties panakt, lai sludinajums ieslçgtu klausîtaja iztçli;

pievienojiet konkrçta produkta, pakalpojuma reklamai atmiòa paliekošu skaòu pavadîjumu;

reklamas idejai jabût lakoniskai, skaidri izteiktai;

janosprauž mçríi uzreiz ieinteresçt klausîtaju, citadi viòš var parslçgt citu programmu;

ïoti efektîvi ir radiosludinajuma atskaòot sabiedrîba pazîstamu cilvçku balsis;

vislabako rezultatu var sasniegt ja izmanto 'prime-time' — laiku, kad ir vislielakais skaits klausîtaju;

ja vienas un tas pašas preces reklamas kampaòa notiek paralçli arî televîzija, jaizmanto tie paši saukïi, lozungi, melodijas, teksti un personaži;

radioreklamu nevar vçrtçt pçc uzrakstîta teksta, ta ir jadzird;

sludinajumiem jaatbilst ta raidîjuma kontekstam, kura tie ir iekïauti.

Reklama televîzija

Katrai reklamas pieejai ir savas îpatnîbas. Televîzija sevî apkopo absolûtu visu veidu reklamu priekšrocîbu vairakumu. Televîzijas reklama var iejusties majas apdrošinašanas aìenta loma, demonstrçt jaunas preces, modi, paradît dažadu çdienu pagatavošanas makslu, paradît darbîba sadzîves tehniku, automašînas, lauktehniku un darzu inventaru, demonstrçt dažadus ieroèus, mûzikas instrumentus, reklamçt estrades izpildîtajus, izrades u.c.. Televîzija aptver vislielako auditoriju.

Veikalnieki var veiksmîgi praktizçt „televîzijas vitrînu” izveidi, kuras var çrti un izdevîgi prezentçt preces, kuras reklamç televîzijas raidîjumi. Televîzijas reklamas tiek izmantoti slaidi, video un kino-rullîši. Iespçjama arî tieša translacija no televîzijas studijas vai notikuma vietas. Kino un video-rullîši var bût ka spçïu, ta arî uzòemti daba, veidoti multiplikacija vai grafiski noformçti. Rullîši ar multiplikaciju ir ïoti populari un tiem ir plašas iespçjas, bet vçl lielaks efekts sasniedzams ar datoranimacijas palîdzîbu. Pçc sižetu tipa reklamas rullîšus iedala trîs kategorijas:

Aprakstošie (informçjošie) - tie satur noteikta rakstura informaciju;

Labklajîg i- sentimentalie, rada labklajîbas atmosfçru, kas tiek saistîta ar reklamçjamo preci, pasludinot to par atbilstoša dzîvesveida atribûtu;

Paradoksalie un šokçjošie - sižeta pretstata neçrtîbas un trûkumus, kadi piemeklç bez šî produkta un priekšrocîbas ar šo produktu;

Reklamas rullîšu radîšana - dargs un darbietilpîgs process. To radîšanai nepieciešams piesaistît augsti kvalificçtus specialistus, marketologus, producentus, scenaristus, operatorus, dažreiz arî aktierus un komponistus.

Svarîgakas televîzijas reklamas priekšrocîbas papildus jau nosauktajam:

vienlaicîgs vizualais un audio kontakts, notikumi tiek atspoguïoti kustîba, tas ievelk skatîtaju darbîba, ko tas redz uz ekrana;

tiešas parraides moments, kas palîdz kontrolçt paziòojuma saòemšanas brîdi;

spçja pçc izvçles ietekmçt konkrçtu auditoriju;

personiskais raksturs, kas pçc efektivitates šo saziòas lîdzekli pietuvina starppersonu tirdzniecîbai. Šo lomu vislabak spçlç kabeïtelevîzija;

milzîga auditorija;

tai ir ne ar ko nesalîdzinama spçja radît neaizmirstamus tçlus;

var paradît skatîtajam to, ka viòs jutîsies iegadajoties reklamçjamo preci vai pakalpojumu;

cilvçki parasti skatas televîziju atpûtas laika, kad nekur nesteidzas un nav ne ar ko aizòemti (it îpaši vakara);

pats fakts par jûsu firmas atrašanos uz televîzijas ekraniem var radît iespaidu, ka ta ir lielaka, spçcîgaka un stabilaka, neka ir patiesîba;

ierakstot to vai citu raidîjumu videolentç, skatîtaji taja iekïauto reklamu redzçs vçl ne reizi vien;

televîzija ap produktu var radît aktualitates, svinîguma un veiksmes auru.

Reklamai televîzija ir arî savi trûkumi:

televîzijas reklama ir îslaicîga un tai piemît epizodiskuma raksturs. Ja veidojot televîzijas reklamu nepareizi atmin potenciala pircçja režîmu, tad reklamas ziòa netrapîs laika;

televîzijas reklamas îsums neïauj detalizçti aprakstît preèu pozitîvas îpašîbas un neïauj arî piedavat auditorijai visu preèu klastu;

galvenais televîzijas reklamu ierobežojošais faktors ir dargas izmaksas;

neviens cits reklamas veids neprasa tadu meistarîbas, zinašanu un radošo dotîbu lîmeni;

vidçjais tirdzniecîbas firmu izmantotais reklamas laiks televîzijas raidîjumos ir no 5 sekundçm lîdz 1 min. Šo trûkumu var apiet, sadarbîba ar citam firmam veidojot televîzijas programmu ar reklamam.

Lai telereklama bûtu efektîva jaòem vçra sekojošais:

galvenais – interesants vizualais noformçjums (skatîtajs atceras pirmkart to, ko redz, nevis dzird);

vizualajam noformçjumam jabût skaidram un saprotamam;

japiesaista skatîtaja uzmanîba jau pirmajas 5 sekundçs citadi interese pazûd;

telereklama javeido ta, lai uzreiz bûtu saprotama tas bûtîba un ta neliktu parlieku domat;

sižetu labak veidot nevis ap priekšmetu, bet gan ap cilvçku, kas šo priekšmetu lieto;

jaizvairas no liekvardîbas — katram vardam japilda sava funkcija.

1.5. Reklamas radîšanas process

Šaja nodaïa nedaudz novirzîsimies no augstak izklastîta, lai gan tai ir tieša saikne ar transporta firmas reklamas kampaòu un tas mçríis ir aprakstît reklamas radîšanas procesu.

Agrak reklamu veidoja vai nu aprakstîtaji, kas „ložòaja” ap klienta biznesu tik ilgi, kamçr atrada kaut ko interesantu par ko varçtu rakstît, vai arî cilvçki, kuriem šim mçríim pietika ar vienu stundu pirms klienta prezentacijas. Mûsdienas šaja sfçra nekas nav îpaši mainîjies. Izòçmums varçtu bût tas, ka pašlaik visam pieiet no daudz zinatniskaka aspekta.

Reklamas kampaòas sakuma ir klienta centieni izkaidrot, ko tad îsti, kam un par cik viòš vçlas pardot. Diezgan vienkarši jautajumi, kas patiesîba prasa lielu laika un spçku resursu. Bieži klients griežas reklamas aìentûra ar lûgumu palîdzçt arî šo jautajumu risinašana.

1. Sapulce. Pirmaja sakuma stadija aìentûra zin vai nu maz, vai pavisam neko par turpmak veicamajam darbîbam. Sakuma projektu izstrada gramatvedîbas un planošanas nodaïas.

Tad pienak diena, kad atbildîga persona organizç sapulci un paziòo par jaunas kampaòas sakšanos. Šaja sapulcç var piedalîties arî reklamas parvaldnieks no klienta puses, lai ieviestu izmaiòas un labojumus klienta varda. Šaja sapulcç piedalas visa ta aìentûras komanda, kas atlasîta darbam pie šî projekta:

- radošie darbinieki;

- planotaji;

- planotaji - starpnieki;

- pircçji - starpnieki.

Šo sapulèu uzdevums - parliecinat visus, ka prece ir pietiekoši iepazîta un, ka tai perspektîva redzams reals noieta tirgus. Šaja etapa visam nodaïam un piesaistîtajiem cilvçkiem tiek doti sakotnçjie uzdevumi un dati, kuri japarbauda un jau javeic uzmetumi nakotnes reklamas kampaòai. Šis darbs tiek darîts lîdz pat tai dienai, kad viòi uz saviem galdiem saòem instrukcijas.

2. Instrukcija (rezumçjums). Var uzskatît, ka reklamas kampaòa ir sakusies, kad aprçíinu veicçji ir uz papîra iesnieguši rezumçjumu.

Par sakotnçjam instrukcijam atbildîgie specialisti nedrîkst aizmirst, ka:

- tam jabût pçc iespçjas îsakam;

- tam jabût pçc iespçjas visaptverošam;

- klienta vardam jabût uzrakstîtam gramatiski un citadi pareizi;

- jalûdz komentçt (tas ir - iesniegt atsauksmes, bet ne labojumus) laika lîdz nakošajai dienai.

Nonakot tik talu nemitîgi jaatgadina, ka sakot ar pirmo sapulci visiem nepartraukti jadoma par šo projektu.

Bûtîba šîs instrukcijas vçlreiz uzsver klienta mçríus un nodomus.

3. Kampaòa. Ka tikai kampaòa stajas spçka, no malas vçrojot var pamanît ka:

- gramatveži sak skraidît no nodaïas uz nodaïu ar mçríi saplanot šîs kampaòas budžetu;

- planotaji saspringti strada veidojot darbîbas planus aìentûras darbiniekiem un reklamas aìentûrai kopuma;

- planotaji - starpnieki nak klaja ar sarežìîtam diagrammam, kuras atspoguïota detalizçta vietçja tirgus analîze, noradîtas patçrçtaju mçrígrupas uz to preèu vai pakalpojumu veidu, kuru jûs taisaties reklamçt, ka arî reklamas aìentûras noteikta tçla plans, nepieciešams, lai uzturçtu produkta tçlu dažados iedzîvotaju slaòos;

- radošie darbinieki izstradas topošas reklamas sakotnçjas skices (plakatu, vitrînu uzmetumus, reklamas rullîša scenariju televîzijai utt.). 

Drîz pçc tam aprçíinu nodaïas darbinieki pieprasîs apspriedi ar radošas nodaïas darbiniekiem, lai apspriestu „sakotnçjo skatpunktu”. Šî sapulce beigsies ar to, ka tiks noteikti kopçjas rîcîbas plani šai reklamas kampaòai.

4. Pçtîjumi. Planotaji šaja etapa cenšas izskaidrot reklamas veidotajiem sekojošo:

а) kadi cilvçki gribçs nopirkt preci;

b) uz kadam sociali ekonomiskajam grupam jaorientçjas.

Jabût skaidram patçrçtaju dalîjumam sociali ekonomiskajas grupas. Drîzak ekonomiskajas neka socialajas, ja vadas pçc ta, ka kaut par naudu nevar nopirkt laimi, tomçr par to var nopirkt visu parçjo, ko aìentûra var pardot. Problçma slçpjas taja, ka:

- visi patçrçtaji uzskata sevi piederam augstakai sociali ekonomiskajai grupai neka patiesîba, izòçmums varçtu bût tie, kas atrodas paša zemakaja slanî;

- pircçja izvçle ne vienmçr ir tieši saistîta ar to cik viòam ir naudas.

Tomçr ir virkne statistikas metožu, kas balstîtas uz valsts vai reìiona attîstîbas radîtajiem, kuras palîdz noteikt kads ir patçrçtajs un ta bûtîba.

Ta ka patçrçtaju uzskata par indivîdu, kuram ir vesela virkne privilçìiju, klientam liek apzinaties, ka ir iespçjamas atšíirîbas taja ko viòš vçlas pardot no savas puses un taja ko patçrçtajs ir gatavs pirkt.

Var veikt pçtîjumus ar mçríi noteikt vçlamas preces îpašîbas, kas ir vçl viena galvassape reklamas veidotaju komandai, ja viòi pirmkart neatcerçsies par sevi. Prece, tas kvalitate un tas îpašîbas ir ïoti svarîgi laikos, kad ir tik ïoti daudz absolûti identisku preèu. Lieta tada, ka ïoti bieži cilvçki iegadajas preces pilnîgi neizskaidrojamu iemeslu dçï, piemçram, viòiem liekas, ka precei ir labsirdîgs smaids.

Lielakoties šadi secinajumi pçtîjumos rodas tadçï, ka patçrçtaji:

- parasti nezin, kapçc ir nopirkuši tieši to produktu;

- nepartraukti ir japarliecina, ka viòi ir veikuši pareizo izvçli, it îpaši gadîjumos, kad tiem priekša ir konkurentu reklama.

5. Starpnieka plans. Šis plans ir planotaju - starpnieku darbîbas rezultats. Taja atrodami: raidîšanas skaits radio çtera, televîzija, sludinajumu skaits presç vai reklamas plakatu skaits. Tas tiek nodots parskatîšanai klientam, t.i.- pircçji iepazîstas ar perspektîva gaidamo rezultatu un, ja tie ir neapmierinati, tad izsaka savas piezîmes un piedava labojumus.

Vienkaršakais apgalvojums ir: ja jûs gribat atrast cilvçkus, kam pardot konkrçtu preci, tad labakais veids to izdarît ir piesaistît darbam planotajus - starpniekus, kas spçs atrast ceïu uz klienta sirdi ar savu planu un diagrammu starpniecîbu. Tomçr jums jazin, ka šaja procesa pilnîgi neizskaidrojami iejaucas dažadi apstakïi, piemçram:

a) Klients uzstajîgi vçlas reklamu televîzija un radio jeb arî reklamu izplatamu ar pasta starpniecîbu;

b) Aìentûra izmisîgi cenšas atrast veidu, ka atslogot jau ta parslogotos reklamas raidlaikus;

c) Radoša grupa nevar atrast kopçju valodu ar klientu.

Tieši šajos gadîjumos starpnieka planam japalîdz koordinçt visas savstarpçjas attiecîbas un sadarbîbu starp reklamas aìentûram un klientiem. Îstenais planotaju-starpnieku veidoto planu - diagrammu mçríis nav paradît, kas jadara. Vienîgais to sakotnçjais mçríis ir piesaistît savam idejam un dažreiz arî piebremzçt svešas nesankcionçtas idejas.

6. Prezentacija. Pienak brîdis, kad japrezentç reklamas aìentûras sakotnçja darba rezultats. Prezentacija atspogoïo tieši to darba etapu, kura klientam piedava iepazîties ar gatavo reklamas aìentûras darbu, pirms tas ir laists apgrozîjuma. Pircçjs analizç tehniski ekonomiskos datus, izskata reklamas plakatu modeïus, reklamas sludinajumu un televîzijas reklamu sagataves. Pamatojoties uz iegûto informaciju viòš izsaka savu viedokli un, ja ir ar visu apmierinats, apstiprina projektu. Ja klientam ir kadas piezîmes vai iebildumi, tad viòs tos paziòo aìentûrai.

Prezentacija pati par sevi ir iepriekšçja reklamas kampaòa. Pamatojoties uz taja gûtajiem rezultatiem var apzinat reklamas stipras un vajas puses. Šis ir etaps, kura visu vçl var labot.

Kampaòas prezentaciju var veikt visa aìentûra, parasti gan to veic viens cilvçks, kurš atbildîgs par aprçíiniem. Pieòemts to darît klienta biroja.

7. Ražošana. Pieòemsim, aìentûrai ir izdevies sagatavot kampaòu, ar kuru klients ir apmierinats, nakošais solis - to realizçt. Jazin, ka ir viens svarîgs noteikums, kurš stajas spçka laika starp reklamas galîgo prezentaciju un mirkli, kad reklamas sludinajums vai rullîtis uzrodas: reklamdevçji nekad nesaòem galarezultatu tada veida, kada vçlçjušies to ieraudzît, aìentûras nekad neveic visu darbu, ko taisîjas veikt.

Viens no galvenajiem iemesliem tam, neòemot vçra visas nianses, kas iešaujas prata, bet diemžçl par vçlu - tas ir ražošanas izmaksas, cik reali izmaksa izveidot un ievietot rullîti un tamlîdzîgi. Jazin, ka ražošanas izmaksas vienmçr ir:

- lielakas neka klients var atïauties;

- mazakas neka gaidîja ražošanas nodaïas darbinieki;

- aptuveni tadas, ka gramatvedîbas aprçíinos.

Tatad, ja parsvara ražošanas izmaksas saistîtas ar komercialajiem televîzijas reklamas rullîšiem, jazin kaut kas vairak par šo XX gadsimta makslas formu. Tapat ka lielakaja daïa citu mûsdienas makslas jomu, par komercraidîjumiem nespriež pçc ta, ka raidîjums veidots, bet pçc ta, ka to uztver un ko par to doma publika.

Visi televîzijas reklamraidîjumi dalas divos tipos:

а) tiе, kas rada îstus, dzîvus cilvçkus;

б) tiе, kas to nedara.

Pirms uzòemt reklamas rullîti, to parada klientam. Komercraidîjuma saturs klientam var tikt izpausts sekojoši:

- summarais stastîjums, kas sastav no attçlu kopuma, sniedz ieskatu par to, kas un kada secîba komercraidîjuma sekos;

- multiplikacija, kas parstav karikatûras variantu;

- scenarijs, kurš var paradît visas kameras iespçjas, tas ir - tadi efekti, ka ECU (kameras pietuvošanas); LS (filmçšana no attaluma); SFX (skaòas efekti); VO (balss aiz kadra); MOOZ (partîšanas skaòa) u.c..

Ka komercrullîtis ticis apspriests un ir savakts arî komandas sastavs - viss ir gatavs filmçšanai. Sakas materialu un sižetu filmçšanas process. Komercsižeti var tikt filmçti arî kada cita studija. Daudzas studijas to izmanto, lai uzlabotu savu budžetu:

- izskaitïojot cik maksas darbs;

- pieliekot 30%;

- pieskaitot pašu noteikto peïòu;

- iegûto skaitli pareizinot ar 2.

Aìentûra, òemot par pamatu šo summu, papildus uzrçíina 40% un tikai tad to paziòo klientam. Pçc tam notiek iegûta materiala un sižetu montaža. Šeit tika apskatîts televîzijas reklamas veidošanas process, citus reklamas veidus veido lîdzîgi, bet uz tiem attiecas citas, specifiskas pieejas.

8. Publicçšana. Beidzot komercprogramma ir pabeigta. Ta tika filmçta, redaktçta, tika pievienoti visi specefekti. Pasûtîtajam paradîts rezultats. Pasûtîtaja reakcija variçs „no histçriskiem kliedzieniem lîdz lçnam elsam un mašanu ar galvu”. Viss kas atlicis - likt programmai sakt stradat.

Kad komercreklama, jebkura tas forma, tiek nodota çtera, atliek tikai pçdçjo vakaru pavadît kopa, nu jau pie banketa galda, lai arî turpmak sava darba gaita klients turpinatu sadarboties ar jûsu reklamas aìentûru.

Rezumçjums: redzam, ka reklamas aìentûras darbîbas sfçra pastav noteiktas teorçtiskas pieejas. Tas visas ir virzîtas uz efektîvas reklamas biznesa sistçmas izveidošanu. Reklamas aìentûram, kas vçlas gût peïòu un noturçties mûsdienu tirgus apstakïos javadas pçc galvenajiem teorçtisko izstražu postulatiem, jo tajos iekodçtas pagatnes kïûdas un atziòas, kuras obligati jaòem vçra.

Pašlaik pastav universala reklamas aìentûras shçma un ta sastav no èetram iedaïam: radoša, pçtniecîbas, komercnodaïa un reklamas budžeta nodaïa. Visu to darbîba vçrsta uz tadu mçríu sasniegšanu, kadi nosprausti efektîvas reklamas kampaòas realizçšanas sfçra, tadas kampaòas, kas nodrošinatu patçrçtaja (klienta) vçlmes. Daudzas aìentûras visa pasaulç tiek dibinatas vadoties pçc šîs shçmas, ieliekot taja savas iespçjas un mçríus, kuri izstradati par pamatu òemot firmas stratçìiju un misiju. Turpmakaja procesa balstoties uz reklamas aìentûras filosofiju un nospraustajiem mçríiem, tiek formçts darbinieku kolektîvs, no kuriem svarîgakais ir kontraktu slçdzçjs.

Pçc pašu politikas izstrades, reklamas aìentûra cînas par pasûtîjumu izpildi. Darbîbas mçríis ir klienta vçlmju piepildîšana. Tadçï reklamas kampaòas sagatavošanas procesa gaita, aìentûra vairakkart griežas pie klienta, lai saskaòotu savu darbîbu ar klienta prasîbam. Katra reklamas kampaòa sakas ar kopsapulci, kuras laika pasûtîtajs izskaidro savas prasîbas, bet aìentûras darbinieki pretstata tas savam iespçjam. Pçc tam seko reklamas ražošanas process, kura rezultats ir reklamas kampaòa.

Sekojoši, jebkurš darbs, tai skaita reklamas joma, prasa uzmanîgi izskatît teorçtiskas izstrades šaja sfçra, lai praksç un vadot citus saprastu efektîva darba principus.

1.6. Marketinga koncepcija transporta uzòçmumam

Marketings – sarežìîta paradîba, kas aptver milzîgu dažadu darbîbu spektru: no ražošanas lîdz politiskajai cîòai un no sporta lîdz socialajam kustîbam. Šî iemesla pçc marketingu grûti aprakstît ar vienas frazes palîdzîbu. Pamatoti teikts ir populara amerikaòu biznesmeòu rokasgramata: 'Marketingu noteikt nav viegli. Vçl nevienam nav izdevies noformulçt precîzi un visaptveroši šo jçdzienu, lai šis formulçjums bûtu piemçrojams universali'. Pašlaik daudzi pçtnieki seko formulçjumam, kurš tika dots 1985. gada un ka autors ir Amerikas Marketinga Asociacija. Marketings parstav planošanas un realizçšanas procesu, cenu veidošanas procesu, ideju, preèu un pakalpojumu izvirzîšanas un realizacijas procesu, ar maiòas starpniecîbu, apmierinot atsevišíu personu mçríus, organizaciju mçríus vai sabiedrîbas mçríus kopuma.

Mûsdienu marketinga koncepcija tiek bazçta uz divam pamatgultnçm: pirmkart, cilvçku prasîbu vai vajadzîbu apmierinašana un otrkart, apmaiòas veikšana. Vadoties pçc šîs koncepcijas viens no pasaules vadošajiem marketinga specialistiem Filips Kotlers definç marketingu sekojoši: „Par marketingu mçs varam saukt jebkuru cilvçka darbîbas veidu, kurš ir vçrsts uz cilvçka vajadzîbu un vçlmju apmierinašanu ar maiòas starpniecîbu'.

Marketinga koncepcija nosaka, ka organizacijas mçríu sasniegšanas íîla ir mçríauditorijas - tirgus vajadzîbu un prasîbu noteikšana un vçlama gandarîjuma nodrošinašana ar produktîvaku un efektîvaku ka konkurentam, lîdzekïu starpniecîbu. Metodes bûtîba: 'Atrodiet vajadzîbu un apmieriniet to', 'Ražojiet to ko varat pardot, nevis to, ko varat ražot', 'Mîliet klientu nevis preci', 'Lai notiek pçc jûsu prata', 'Jûs esat mûsu boss'. Šîs pieejas apkopo veikala J.K.Penin devîze: 'Darît visu kas mûsu spçkos, lai maksimali atbildçtu uz katru klienta iztçrçto dolaru ar vçrtîgu nozîmîgumu, kvalitati un apmierinatîbu'. Komerccentîba pardodot – ta ir koncentrçšanas uz pardevçja vajadzîbam, bet marketings - ta ir koncentrçšanas uz klienta vajadzîbam.

Pastav sešas galvenas idejas, kuras uzskata par marketinga koncepcijas pamatu transporta uzòçmumam: vajadzîba, prasîbas, pakalpojums, pieprasîjums, maiòa, darîjums.

Pirma pamatideja, kas kalpo par marketinga koncepcijas pamatnostadni ir cilvçcisko vajadzîbu ideja. Vajadzîba - ta ir cilvçka sajûta, ka kaut kas pietrûkst. Ja vajadzîba nav apmierinata, cilvçks izvçlas vienu no diviem iespçjamajiem variantiem – vai nu meklçt objektu, kas varçs apmierinat viòa vajadzîbu, vai arî mçìinat šo savu vajadzîbu apslapçt.

Otra galvena marketinga koncepcija transporta uzòçmumam - cilvçku prasîbu ideja. Prasîba - ta ir specifiska vajadzîbas forma, kas atkarîga no cilvçka kultûras lîmeòa un cilvçka personîbai piemîtošajam îpašîbam. Îpaši vajadzçtu uzsvçrt to, ka prasîbas ir mainîgas, vajadzîbas ir pastavîgakas. Paradoties citam ražojumam, kas spçj labak un lçtak apmierinat šo vajadzîbu, patçrçtajam rodas jaunas prasîbas, kaut gan vajadzîba paliek ta pati.

Piemçram, veikala îpašniekam ir vajadzîba piegadat preci un tadçï viòš griežas pie transporta organizacijas, kas var šo viòa vajadzîbu apmierinat. Ja radîsies cits piegades veids vai mehanisms jeb cita firma, kas nodarbojas ar parvadajumiem piedavas savus pakalpojumus ar izdevîgakiem noteikumiem, patçrçtaja prasîbas pçc pirmas firmas mazinasies, bet vajadzîba paliks iepriekšçja.

Тreša marketinga ideja – prece (pakalpojums). Ar jçdzienu „prece” saprot visu, kas var apmierinat vajadzîbu vai prasîbas. Pie tam jçdziens prece nav attiecinams tikai uz taustamiem objektiem. Arî pakalpojumi, organizacijas vietas, darbîbas veidi, darbaspçks: viss, kam ir kaut kada taustama vçrtîba, ir prece. Transporta uzòçmuma gadîjuma - prece ir kravu parvešananas pakalpojums, ja firma nodarbojas ar transporta pakalpojumiem vai pasažieru parvadajumiem.

Ceturta marketinga koncepcijas pamatideja transporta uzòçmumam - pieprasîjums. Cilvçku prasîbam nav robežu, bet iespçjas tas apmierinat ir ierobežotas. Cilvçks pirmkart izvçlas tas preces, kas viòa materialo iespçju robežas sniedz maksimalu apmierinajumu. Šîs prasîbas tad arî ir pieprasîjuma jçdziena pamats. Pieprasîjums - tas ir cilvçka vajadzîbas un pirktspçjas apvienojums, attiecîgi - transporta uzòçmums formçjot pieprasîjumu vadîsies pçc sava finansiala stavokïa, apmierinas tas savas vajadzîbas, kuras uzskata par prioritaram.

Piekta marketinga pamatideja - maiòa. Maiòa - tas ir vçlama objekta iegûšana no kada piedavajot kaut ko pretî. Maiòa ïauj fokusçties uz tadu preèu ražošanu, kuru ražošanas process jau labi apgûts, lai pçc tam mainîtu tas pret nepieciešamajam citu saražotajam lietam. Rezultata tiek saražots daudz vairak, atrak un kvalitatîvak neka citos gadîjumos.

Sesta marketinga koncepcijas pamatideja - darîjums. Darîjums - ta ir komercrakstura vçrtîbu apmaiòa starp divam iesaistîtajam pusçm. Parasti mçs saskaramies ar naudas darîjumiem, lai gan iespçjami arî darîjumi - barteri, kur maiòas objekts ir preces vai pakalpojumi. Darîjuma veikšanai nepieciešami vairaki apstakïi: vismaz divi objekti ar kaut kadu vçrtîbu, saskaòoti darîjuma veikšanas noteikumi, saskaòots darîjuma veikšanas laiks un saskaòota darîjuma veikšanas vieta. Darîjuma koncepcija tieši saistîta ar tirgus jçdzienu. Tirgus - ta ir esošo un potencialo darîjumu sfçra. No ekonomiska viedokïa to raksturo pieprasîjuma un piedavajuma attiecîbas.

Ja pardevçja tirgû (kur ir pieprasîjuma parsvars par piedavajumu) transporta uzòçmumam nav noieta problçmu, tad pircçja tirgû (kur novçrojams piedavajuma parsvars) apmaiòas process prasa milzîgas pûles un darba ieguldîjumu. Tatad, ja transporta uzòçmums vçlas efektîvi stradat šada tipa tirgû, tam jameklç pircçji, japrojektç attiecîgi pakalpojumi, javirza tos tirgû, janoruna cenas utt. Šis darbs arî ir marketinga vadîbas saturs.

2.Transporta uzòçmuma reklamas kampaòas îpatnîbas. Reklamas kampaòas efektivitates novçrtçšanas metožu analîze

2.1. Transporta uzòçmuma specifika

Transports — svarîga pasaules ekonomikas sastavdaïa, sava bûtîba ir materialu parnešana starp valstîm. Valstu specializacija, to kompleksa attîstîba nav iespçjama bez transporta sistçmas. Transporta faktors ietekmç ražotòu izvietojumu, nerçíinoties ar to nav iespçjama racionala ražošanas spçku izvietošana. Izvietojot ražotnes jaòem vçra parvadajumu nepieciešamîba, gatavas produkcijas materialu masa, spçja tos transportçt, transporta ceïu nodrošinajums, to caurlaišanas koeficients utt. Šo sastavdaïu ietekme arî nosaka uzòçmumu atrašanas vietu. Liela nozîme transportam ir arî sociali ekonomisko jautajumu risinašana. Teritorijas aprîkotîba ar labi attîstîtu transporta sistçmu ir viens no priekšnoteikumiem iedzîvotaju un ražošanas pievilinašanai, tas ir svarîgs iemesls, lai tur izvietotu ražošanas spçkus un tai piemît arî integracijas efekts.

Transporta, ka ekonomikas sfçras, specifika ir taja, ka tas pats par sevi neražo preces, bet tikai piedalas to radîšanas procesa nodrošinot ražošanu ar izejmaterialiem, aprîkojumu, iekartam un piegadajot gatavo produkciju patçrçtajiem. Transporta izmaksas tiek ietvertas produkcijas pašizmaksa. Dažas ražošanas nozarçs transporta izmaksas ir ievçrojamas, piem.- mežrûpniecîba, naftas rûpniecîbas nozarçs, tas var sasniegt lîdz pat 30% no produkcijas pašizmaksas.

Starptautisko ekonomisko sakaru joma transports nodrošina preèu (kravu) un cilvçku (pasažieru) parvietošanu starp divam un vairak valstîm, t.i.- starptautisko satiksmi.

Atkarîba no transporta lîdzekïu veidiem, kas tiek izmantoti parvadajumos, izšíir - jûras, upju, gaisa, dzelzceïu, auto un cauruïvadu satiksmi. Ta ir ta saukta - tieša starptautiska satiksme, ko nodrošina viens transporta veids. Gadîjumos, kad starptautisko pasažieru vai kravu parvadajumu veikšanai izmanto divus vai vairak transporta lîdzekïus pçc kartas, ta ir jaukta (kombinçta) satiksme. Ja šadi parvadajumi noformçti viena dokumenta, kurš aptver visus piesaistîtos transportlîdzekïus, to sauc par tiešo-jaukto satiksmi.

Šaja darba tiks apskatîts viens noteikts transporta parvadajumu veids - kravu parvadajumi, kas pieder autotransporta grupai.

Autotransports. Òemot vçra to, ka kravas autotransports pastavîgi palielina savu artavu kravas parvadajumu joma, šim parvadajumu veidam ir arkartîgi elastîgi kustîbas maršruti un grafiki. Kravas mašînas var parvadat preci „no durvîm lîdz durvîm” un tadçï sûtîtajam nav vajadzîbas veikt liekus parvadajumus. Kravas mašînas ir rentabls transporta un parvadajumu veids, ja jatransportç vçrtîgas preces salîdzinoši nelielos attalumos. Daudzos gadîjumos autotransporta parvadajumu tarifi veiksmîgi konkurç ar dzelzceïa parvadajumu tarifiem, pie tam - kravas mašînas parasti nodrošina operatîvaku pakalpojumu veikumu.

Тransports ir svarîgs saistošais posms pasaules ekonomika un îpaši svarîgs tas pçdçja laika ir kïuvis arî Latvijas ekonomika, kur bez ta nevar normali funkcionçt neviena saimnieciska nozare neviena valsts reìiona. Ekonomiskas situacijas stabilizçšana un ekonomiskais pieaugums nav iespçjams nerisinot svarîgakas transporta kompleksa problçmas. Pirmkart, jarisina investîciju piesaiste šai nozarei, japiesaista arzemju kapitals, jauzlabo pasûtîtaju kompleksa darbîba - jaattîsta transporta mašînbûves, elektrotehniskas mašînbûves un elektronikas ražošana, celtniecîbas industrija un citas jomas.

Papildus jau aprakstîtajam transporta nozares problçmu klastam, uzòçmumam, kurš nolçmis darboties šaja sfçra, akûts kïûst jautajums par potencialo patçrçtaju informçšanu par saviem pakalpojumiem un klientu piesaisti. Nav noslçpums, ka šaja ekonomikas nozarç ir plaša, nežçlîga konkurence, tapçc, lai veiksmîgi attîstîtos uzòçmumam ir pareizi javeido sava marketinga stratçìija, tai skaita reklamas joma.

2.2. Transporta uzòçmuma reklamas darbîba, ka daïa no marketinga kompleksa

Reklama ka saziòas lîdzeklis marketinga ir tikai viens no pardošanas instrumentiem, ar kuru palîdzîbu tiek nodrošinata lîdzvçrtîga maiòa starp transporta uzòçmumu un tirgu, ta mçríauditoriju. Reklamas nozîme mainas atkarîba no uzòçmçjdarbîbas rakstura un citu darbîbas veidu izmantošanas taja. Tai pat laika, reklamas loma ir ïoti atšíirîga dažadu pakalpojumu veidu marketinga. Šîs atšíirîbas ir to transporta uzòçmuma vadîbas veidota maketinga rîcîbu kompleksa ietvaros pieòemto lçmumu rezultats, kas izmantojami pakalpojumu virzîšanai uz tirgu.

Reklama un produkts

Ja mçríauditorija – tas ir svarîgs jautajums marketinga kompleksa izstrades procesa, tad gandrîz vienmçr šî kompleksa svarîgaka sastavdaïa - konkrçtais transporta uzòçmuma pakalpojums un dažadas vçrtîbas, kas ar to saistîtas. Šî iemesla dçï kompanijas izmanto dažadus lîzdekïus, kas padara šo pakalpojumu unikalu, atšíirîgu no lîdzîgiem konkurentu pakalpojumiem. Viens no šadiem lîdzekïiem ir reklama.

Reklama un cena

Cena bieži sava veida „apzîmogo” produkta reklamu. Avîžu sludinajumos bieži noradîts, ka preces domatas atrai pardošanai. Tadi sludinajumi uzsver zemas cenas, tiem japarliecina pircçju doties uz noradîto veikalu. Vienkaršaka valoda - reklama var nebût atgadinajumu par cenu, bet tad priekšplana bûs preces labas îpašîbas. Arî preces par paaugstinatam (premialajam) cenam ir pieprasîtas, jo maksa dargak.

Transporta uzòçmums bieži nosaka cenas reisiem izmantjot atlaižu piešíiršanas sistçmu. Atlaides pamata var bût vecums (bçrni vai pensionari), dzimums (marta parasti sievietçm tiek dotas dažadas atlaides), pasažieru skaits (grupam, kas parsniedz 10 cilvçkus, ìimenes braucieniem). Visiem šiem faktoriem ir liela ietekme veidojot reklamas sludinajumu.

Reklamas pardošanas vieta

Katrai kompanijai jaizlemj kur un ka pircçji pirks viòu produkciju. Rûpnîca? Pie ielas pardevçjiem? Veikala? Pirms tiek izveidots pirmais reklamas sludinajums jaatbild uz šo jautajumu. Uzòçmumi var izmantot divus realizacijas pamatveidus, tiešo un netiešo.

Piemçram, transporta firma, kas sazinas ar pasûtîtaju ar reklamas prospektu un dažadu katalogu starpniecîbu parstav vienu no uzòçmumu veidiem, kas piedalas tiešaja marketinga.

Tomçr daudzas firmas realizç preces caur firmam-starpniekiem, kuru darbîba izpaužas ražotaju savienojot ar patçrçtaju vai parpircçju - tas ir, pircçju, kurš vairak ieinteresçts pardot neka ražot. Šaja kategorija ietilpst gan vairumtirgotaji, ta arî mazumtirgotaji, arî uzòçmumu ražotaju parstavji, makleri, komisijas ieguvçji un izplatîtaji.

Noieta kanals ietver visas firmas un atsevišías personas, kas ir tiesîgas rîkoties vai sniedz palîdzîbu rîcîba ar produkciju visa tas ceïa no ražošanas pie patçrçtaja. Šaja situacija transporta uzòçmums iegûst starpnieka lomu starp ražotaju un patçrçtaju.

Reklama preces noieta veicinašana

Apzinot parçjos marketinga kompleksa elementus, transporta uzòçmums var paplašinat, sašaurinat un mainît savu pakalpojumu noieta veicinašanas soïu sarakstu. Noietu var definçt ka ar marketingu saistîtu saikni starp firmu un pircçju. Ka noieta veicinašanas kompleksa sastavdaïas parasti tiek apskatîtas šadas darbîbas: preces pardošana, ko veic pardevçjs, saikne ar sabiedrîbu, reklamas kampaòas un papildus darbîbas. Vairakums šo elementu ir cieši saistîti ar reklamu, tapçc dotaja konteksta tie tiks izskatîti tikai tik daudz, cik tie ir saistîti ar šeit aprakstamajiem reklamas paòçmieniem un metodçm.

Saikne ar sabiedrîbu

Ja reklama – ta ir apmaksata saikne starp pircçju un ražotaju, tad saiknei ar sabiedrîbu nav strikti noteikta rîku avota. Daudzi transporta uzòçmumi Latvija saiknes nodrošinašanai ar sabiedrîbu izmanto tadas nianses, ka, piemçram, publicitates „publicity” radîšana, padarot to par reklamas pielikumu, lai informçtu dažadas auditorijas par pašu kampaòu vai pakalpojumiem, tadçjadi padarot organizacijas korporatîvo tçlu par uzticama partnera tçlu. Saikne ar sabiedrîbu ir spçcîgs instruments, ar kura palîdzîbu var radît tadu elementu kopumu, kurš virzîtu preces uz to tirgu.

Lîdzekïi noieta veicinašanai

Pardošanas veicinašana - ta ir plaša reklamas darbîbu kategorija, kas nav saistîta ar masu saziòas lîdzekïu izmantošanu un izpaužas ka produkcijas bezmaksas paraugu izplatîšana, izstažu rîkošana, komercialas pastmarkas, tada tipa ka „uzvarçtajs iegûst visu” loterijas, atlaižu kuponi un prçmiju piešíiršana.

Reklamu bieži dçvç par masu vai bezpersonisko tirdzniecîbu. Reklamu izmanto, lai informçtu, parliecinatu un atgadinatu pircçjiem par konkrçtiem ražojumiem vai pakalpojumiem. Transporta uzòçmums reklamas veiksmes nodrošinašanai izmanto sekojošos faktorus:

• tadas tendences, ka sakotnçjais pieprasîjums pçc pakalpojuma, esamîba;
• iespçju izcelt pakalpojumu uz citu pakalpojumu fona;
• nosacîti liela nozîme, ko patçrçtajs piešíir preces slçptajam nevis redzamajam îpašîbam;
• pietiekoši lîdzekïi reklamas nodrošinašanai.

Apskatot minçta preèu pardošanas veicinašanas kompleksa saturu, redzam, ka reklama ir tikai viens no transporta uzòçmumu darbîbas elementiem, bet pardošanas veicinašanas komplekss ir tikai viens no kopçja marketinga kompleksa elementiem. Svarîgi ir pareizi izprast šo hierarhiju, lai saredzçtu skaidri formulçto un bieži pretrunîgo reklamas kodolu.

Marketinga un reklamas planošana pçc savas bûtîbas ir nepartraukts analîzes, planošanas, izmantošanas, parskatîšanas un atkartotas planošanas process. Šî procesa ietvaros lçmums par viena vai visu marketinga kompleksa elementu izmantošanu tiek pieòemts òemot par pamatu transporta uzòçmuma pieredzi un pastavîgu visa marketinga kompleksa vçrtçjumu.

2.3. Reklamas darbîbas vadîšana

Mûsdienas reklama ir viena no svarîgakajam marketinga funkcijam, kuru realizç absolûtais, tirgus attiecîbas iesaistîto dalîbnieku, vairakums. Summarais gada apgrozîjums reklamas joma parsniedz 250 miljardu ASV dolaru.

Jaatceras, ka šodienas apstakïos reklama ir viena no lielakajam ekonomikas sfçram, kas sevî apvieno simtiem tûkstošu reklamas aìentûru un biroju, kuros strada miljoniem darbinieku. Tas, cik efektîvi strada šî sistçma iespaido valsts ekonomikas darbîbas efektivitati kopuma.

Jau šie nedaudzie fakti liecina par pastavîgo nepieciešamîbu efektîvi vadît reklamas darbîbu, par optimalu vadîbas risinajumu pieòemšanas nepieciešamîbu, par milzîgajiem zaudçjumu apjomiem kïûdoties šaja sfçra.

Reklamas vadîbas problçmu var apskatît no daudz dažadiem aspektiem. Viens no šiem aspektiem ir sistematiska pieeja. No šî skatpunkta reklama jaizskata ka viena no funkcionalam marketinga apakšsistçmam. Marketings savukart ir viena no vçl lielakas sistçmas sastavdaïam - visparçjas firmas darbîbas sistçmas. Lîdz ar to reklamas vadîba jasaprot ka neatòemama komunikatora marketinga sistçmas vadîšanas sastavdaïa cieša saistîba ar savstarpçju marketinga darbîbas elementu (tirdzniecîbas, cenu un noeieta politikas) saikni.

No otras puses, reklamas vadîbu var apskatît ka reklamas darbîba iesaistîto dalîbnieku savstarpçjas sadarbîbas procesu. Reklamas vadîbas subjekti (t.i. dalîbnieki, kas pieòem vadošos lçmumus šaja sfçra) ir transporta organizacijas augstaka lîmeòa vadîba, ka arî tas marketinga dienesta dažada lîmeòa vadîtaji, reklamas apakšnodaïu darbinieki utt. Vadîbas objektu statusa (t.i. tie, uz kuriem tiek virzîti vadîbas lçmumi, ar mçríi saòemt konkrçtu rezultatu) var apskatît potencialos patçrçtajus, tirzdniecîbas starpniekus, plašu sabiedrîbas viedokli utt. Objekti tiek ietekmçti ar reklamas paziòojumu, reklamas kampaòu starpniecîbu, ka arî ar komunikatora reklamas politiku kopuma. Tik pat svarîgs ir funkcionalais reklamas vadîbas analîzes aspekts. No vadîbas pamatfunkcijam, kuras noteica jau menedžmenta klasiíis Anri Faijols jaizceï sekojošas: reklamas pçtîjums; mçríu noteikšana un planošana; organizacija.

Veicot îsu kopsavilkumu un apskatot reklamas vadîbas sistçmu mçs varam to iedomaties ka sarežìîtu elementu, dalîbnieku, procesu un mçríu noteikšanas paòçmienu, organizaciju, kontroles kompleksu vienota sistçma ar citiem komunikatora marketinga elementiem.

Izskatîsim sîkak reklamas vadîbas darbîbas funkciju realizacijas îpatnîbas.

Reklamas pçtîjums

Pçtîjumi reklama – ta ir sistematiska informacijas vakšana un analîze, kam ir îpaša nozîme atvieglojot reklamas stratçìiju izstradi, reklamas sludinajumu veidošanu, arî izstradajot kampaòu masu saziòas lîdzekïos. Sava bûtîba tas ir tirgus un ta iespçju apzinašanas veids jeb arî marketinga veids - pçtîjumam vienkarši vacot informaciju par konkrçta vietçja tirgus situaciju. Pçtîjumu pamatetapi - pçtîjumu mçríu un problçmu noteikšana.

Reklamas kampaòas planošana

Reklamas kampaòas mçríis ir prognozçt potencialo pieprasîjumu uz tas vai citas firmas precçm vai pakalpojumiem un radît apstakïus, lai šîs prognozes realizçtu dzîvç. Ka arî citas tautsaimniecîbas sfçras arî šî ir japlano un efektam jasedz reklamas kampaòas izmaksas. Lçmums, kas pieòemts balstoties uz reklamas kampaòu un tas rezultatiem, bieži ir stratçìiska rakstura. Reklamas kampaòas bieži tiek izvçrsta zemak atspoguïotaja secîba:

1. Tiek noteikta reklamas iedarbîbas mçrígrupa;

1.1. Tiek noteikti firmu interesçjošie noieta tirgi;

1.2. Pakalpojums tiek izskatîts no priekšrocîbu pozîcijas pret konkurçjošiem pakalpojumiem, pieejamîbas un pircçju pieprasîjuma aspektiem;

1.3. Tiek noteikts patçrçtaju segments, ka pašreizçja ta arî noieta citos tirgos;

1.4. Tiek risinats jautajums par papildus marketinga pçtîjumu nepieciešamîbu;

2.Tiek noteikta reklamas darba mçríu specifika, konkrçtak, cik izplatîta ir informacija par ši transporta uzòçmuma darbîbu. Reklamas mçríiem jabût nospraustiem stingri, jabût iespçjai precîzi noteikt reklamas kustîbu uz mçríi;

3.Tiek aprçíinats, kadi izdevumi nepieciešami katra atsevišía mçría sasniegšanai katra no apskatamajiem noieta tirgiem. Šie izdevumi tiek salîdzinati ar lîdzekïiem, kadus transporta uzòçmums atvçl reklamai;

4.Vadoties pçc marketinga plana mçríiem un budžeta iespçjam tiek apgûti un izvçlçti optimalie reklamas izplatîšanas kanali;

5.Transporta uzòçmuma, ta arzemju filiaïu un starpnieku darbîbas sfçras prasîbam tiek izstradatas reklamas kampaòas metodes;

6. Òemot par pamatu programmas - mçría vai tîkla planošanas metodi tiek izstradats izvçrsts kampaòas plans;

7.Tiek izstradati reklamas kampaòas lîdzekïi, iepriekš eksperimentali parbaudot reklamas saukïus un citus reklamas lîdzekïus;

8. Viena no izvçlçtajiem reìioniem tiek parbaudîta reklamas kampaòas efektivitate;

9. Tiek veikta sakotnçja analîze, parskats par padarîto darbu ar mçríi gût maksimalu apjomu rezultatu - ka pozitîvu, ta arî negatîvu.

Reklamas darbîbas organizçšana

Vadîbas kategorija „organizçšana' ir diezgan dziïa un daudznozîmîga. Ja apskatît to no vadîbas funkciju viedokïa, var saskatît un definçt divas galvenas pieejas.

Pirma no tam, šauraka, piedava organizçt to ka „struktûras radîšanas procesu” uzòçmuma ietvaros, kas sniedz iespçju cilvçkiem efektîvi stradat kopa, lai sasniegtu nospraustos mçríus.

Otra pieeja ir organizçt ka funkciju, procesu un dažadu struktûru kopumu, kas virzîts uz praktisku transporta uzòçmuma planu realizaciju.

Svarîgakas organizatoriskas funkcijas, ko realizç vadîtaji ir šadas:

1. Darbu sadale starp padotajiem;

2. Uzdevumu deleìçšana, tas ir, darbu un pilnvaru nodošana padotam darbiniekam, kurš uzòemas atbildîbu par to veikšanu;

3. Darba koordinacija, tas ir, efektîvas sadarbîbas nodrošinašana starp padotajiem, kas palîdz efektîvi veikt transporta uzòçmuma uzdevumus un nepieïaut iekšçjos konfliktus;

4. Reklamdarbîbas veikšanai nepieciešama budžeta izstrade;

Galvenie reklamdarbîbas dalîbnieki ir:

1. Reklamdevçji - organizacijas un firmas, kas reklamç sevi, savas preces vai pakalpojumus.

2. Reklamas aìentûras – neatkarîgas firmas, kas pçc pasûtîjuma pilda specifiskas reklamas funkcijas: reklamas pçtîjumi, reklamas kampaòu izstradi un veikšanu, reklamas materialu izgatavošanu un izvietošanu utt.

Latvija pazîstamakas ir sekojošas aìentûras: “Metro Leo Burnett”, “Kreatons”, “Unicom”, “Terras”, “VB Aìentûra”, “Petits”, “ McCann-Erickson” u.c..

3. Masu saziòas lîdzekïi, kas atvçl laiku un vietu reklamas ziòojumiem, ar mçríi, lai tie sasniegtu mçríauditoriju ir piemçram, 'LNT', 'TV3', 'Diena', 'Radio SWH' utt..

4. Nodrošinoše (lîdzstradnieki) reklamas darbîbas dalîbnieki: foto un kinostudijas, makslinieki, tipografijas un visi citi, kas palîdz transporta uzòçmumiem, reklamas aìentûram reklamas materialu sagatavošana.

Tadçjadi, esam izskatîjuši procesu, ar kura palîdzîbu transporta uzòçmums nosaka iespçjamas problçmas reklamas darbîbas sfçra. Talak mçs izskatîsim transporta uzòçmuma reklamdarbîbas vadîšanas efektivitati, ka arî veidu ka šo efektivitati parbaudît.

2.4. Reklamas efekts

Reklamas efekts ir tas iedarbîbas sekas uz noieta apjomu, ienakumu apmçriem un citiem transporta uzòçmuma darbîbas radîtajiem. Šî efekta apjoms neizmçrojami parsniedz reklamas izmaksas. Precîzi to noteikt ir praktiski neiespçjami, lai gan pat aptuvenas aplçses ïauj spriest par šî efekta fantastisko apjomu. Ne velti zinatnieki, kas daudz laika atvçl ekonomiska reklamas vçrtçjuma noteikšanai, pieskaita šo jautajumu pie visgrûtak atrisinamajiem.

Slavenîbu ieguvusi kada biznesmeòa fraze: 'Es zinu, ka puse lîdzekïu, ko es ielieku preèu ražošana, aiziet reklamai, bet es nezinu - kura '. Šaja joka ir daudz patiesîbas.

Reklamas efektivitate izpaužas pçtot, cik zinama mçríauditorijai ir informacija par firmu un tas precçm un to, kas tad îsti par tiem zinams, kads firmas un tas preèu tçls ir izveidojies un kada ir attieksme pret tiem.

Radît priekšstatu par firmu un tas precçm, vçl vairak - panakt labu attieksmi pret tiem, ne vienmçr ir viegli. Tam nepieciešams laiks un noteikta stratçìija. Tirgus attiecîbas – tas vispirms ir cilvçciskas attiecîbas. Reklama ïauj plašai auditorijai radît vajadzîgo priekšstatu par firmu, savukart uz to pamata ir vieglak veidot attiecîbas.

Ta iegûta informacija kïûst reklamdevçjam par vçrtîgu ziòu avotu darbam pie reklamas pilnveidošanas, ka teksta un grafikas joma, ta arî parskatot reklamas izplatîšanas kanalu izvçli.

Nedrîkst aizmirst, ka reklama ir tikai viens no marketinga instrumentiem, kas iedarbojas uz preces noietu un attiecîgi, samazinoties pardošanas apjomiem, papildus jaanalizç arî pati prece un tas cena, izplatîšanas maršruts un to cilvçku îpatnîbas, kas ar tiem saistîti. Uzòçmums var aktivizçt parvadataju darbu, mainît cenas, izveidot elastîgu atlaižu sistçmu. Tieši šî iemesla dçï vçrtçjot reklamas efektivitati, jaòem vçra tirgû izveidojies realizacijas apstakïu kopums un visi faktori, kas stimulç vai liek šíçršïus transporta firmas marketinga uzdevumu risinašanai.

Vçl viens process, kas ir raksturîgs pasaules tirgum — pastavîga reklamas darbîbas koncentracija, kad lieli reklamas izplatîšanas lîzekïi un reklamas aìentûras paròem mazakas. No reklamdevçju un reklamas aìentûru grupam ar katru gadu savas pozîcijas nostiprina korporacijas, ka rokas koncentrçjas ienesîgaka reklamdarbîbas daïa un gandrîz visi reklamas izplatîšanas lîdzekïi. Visjûtamak reklamas tirgû notiekošas izmaiòas ietekmç reklamdevçji. Tas ir ne tikai tas firmas kas ražo preces, bet arî apkalpojošas, kas piedava savus pakalpojumus projektçšana, transportçšana, finansçšana, konsultçšana utt.. Visvairak ietekmç monopolisti, kas ražo masu patçriòa preces ar lielu noietu. Tiem ir milzîgs budžets un faktiski viòi uztur masu saziòas lîdzekïus, lîdz ar to viòiem ir iespçja ar to starpniecîbu izvçrst savu politiku.

Monopolizçjot reklamas pakalpojumu tirgu, šîs ražošanas firmas iegûst monopolu sevis saražoto preèu realizçšanai. Diktçjot savus noteikumus, reklamdevçjs liek reklamas aìentûram un reklamas izplatîšanas lîdzekïiem dot tiem lielas atlaides, pieòemt tiem izdevîgus lçmumus pasûtîjumu pieòemšanas brîdî un gatavojot publikacijai reklamas materialus.

Sakara ar augstak minçto, reklamas milzîgo lomu mûsdienu biznesa var uzskatît par pieradîtu. Par pieradîtu var uzskatît arî to, ka bez reklamas jebkurai firmai, vai ta strada iekšçja vai arçja tirgû, negût lielus panakumus, un to, ka reklama ir process, kuru nepieciešams sîki izzinat, lai veiksmîgi varçtu pielietot praksç. Pasaules tirgus struktûra kïûst nepartraukti sarežìîtaka, nepartraukti tiek ieviesti jauninajumi un ekspertiem, kas taja veic savus reklamas pasakumus, jamak adekvati reaìçt uz šîm izmaiòam.

2.5. Reklamai nepieciešamo lîdzekïu apjoms

Reklamas izdevumi vairakumam firmu kïûst arvien iespaidîgaki. Bieži aile „reklamas izdevumi” ir pati lielaka marketinga izdevumu tabula. Pçc reklamas aìentûras “Unicom” aprçíiniem, kurai 1998. gada bija lielakais apgrozîjums, 1999. gada reklamas apgrozîjums bûs gandrîz 5 milj. Ls, no kuriem preses izdevumu daïa bûs vismaz 1,5 milj. Ls.

Salîdzinajumam sniegšu datus par Krievijas reklamas tirgu. Vçrtçjot Krievijas reklamas tirgus apjomu, specialistu viedokïi atšíiras. Аleksandrs Nazaikins izsakas sekojoši: 1991. gada ar reklamu saistîtie izdevumi Krievija neparsniedza 3 milj. dolaru (tagad – tas ir mçneša reklamas apjoms televîzija tadam firmam ka «Procter & Gamble” vai “Mars-Rossija”). 1992. gada reklamas tirgus apjoms bija ap 51 milj. dolaru, 1993. gada – parsnieda 220 milj.. Tatad katru gadu notiek reklamas tirgus palielinašanas. Reklamas izdevumiem arî arzemju ražošanas firmas atvçlçta liela daïa bužeta. ASV tikai reklamai masu saziòas lîdzekïos tiek tçrçts vairak par 5% no kopçjiem preèu ražošanas un realizacijas izdevumiem. Firmam, kas ražo masu patçriòa preces šis procents ir vçl lielaks; zaïu ražotajiem — 20%, smaržu un kosmçtikas ražotajiem — 13,8, virtuves piederumiem — 12,8, alkoholiskajiem dzçrieniem — 11,9, galantçrijai — 9,4, mazgašanas lîdzekïiem — 8%. Reklamai novirzîto lîdzekïu apjomu rûpnieciski attîstîtajas valstîs var daïçji izskaidrot ar augstajam reklamas izvietošanas vietu un çtera laika cenam efektîvakajos masu saziòas lîdzekïos.

Lielakais skaits reklamas aìentûru atrodas ASV, lai gan citas valstîs ar tirgus ekonomiku to arî ir ievçrojams daudzums. Reklamas loma ne veinmçr atbilst valsts ekonomiskas attîstîbas lîmenim. Valstîs ar vienadu ienakuma lîmeni uz vienu iedzîvotaju var bût dažads reklamas izdevumu lîmenis. Šveices izdevumi, piemçram, divas reizes parsniedz lîdzekïu apjomu, ko reklamas vajadzîbam tçrç Zviedrija. Dažas trešas pasaules valstis tçrç reklamai salîdzinoši vairak, neka ekonomiski attîstîtas valstis, piemçram - Brazîlija un Beïìija. Noteikti var apgalvot tikai to, ka ASV ir aìentûru vairak neka citur pasaulç. Viòi meklç un atrod savus klientus visa pasaulç. Piemçram, pazîstama amerikaòu reklamas aìentûra McCann-Erickson, vairak par pusi sava biznesa veic aiz savas valsts robežam.

Tapat arî lîdzekïu apjomi, kurus tçrç reklamai ir ïoti mainîgi atkarîba no preces rakstura. Var pat teikt ta: jo sliktaka preces kvalitate, jo tas vairak jareklamç. Mazgašanas lîdzekïiem, piemçram, šîs izmaksas sastada tikai trešdaïu no kopçjam, turpretim, citam plaša patçriòa precçm tas ir 5-15%.

Reklamas izdevumi uzradas sekojoša rezultata:

Public relations un informatîvie materiali:

Druka,

Fotografijas,

Sponsordarbîba,

Atvçrto durvju diena u.c. pasakumi,

Pasta izdevumi,

Ziedojumi,

Biedrîbas, tirdzniecîbas palatas.

Reklamas izgatavošana un izvietošana:

Poligrafijas un dizaina pakalpojumi,

Izvietošana masu saziòas lîdzekïos,

Fotografijas, grafika, dizains, mašînrakstîtaju pakalpojumi,

Тipografijas pakalpojumi,

Кorespondence,

Pasta katalogi,

Tele-radio studiju apmaksa, raidîjumu vadîtaju un aktieru darba apmaksa,

Honorari reklamas aìentûram.

Reklamas izdevumus javçrtç divçjadi. Pirmkart, nosakamas kopçjas izmaksas, kas saistîtas ar konkrçto lîdzekli (piemçram, ap $5 tûkstošiem par daudzkrasainu reklamu, kas aizòem visu žurnala lappusi); otrkart, nosakams, cik sastada izmaksas uz vienu lasîtaju vai skatîtaju (pieòemts uzskatît, ka žurnalam tas ir uz 1000 cilv., bet avîzçm uz 1 мilj.).

Tadu reklamas ieguldîjumu apjomu gadîjuma drîz rodas akûta komercreklamas efektivitates analîzes problçma.

2.6. Reklamas kampaòas izstrades etapi

2.6.1. REKLAMAS PLANA IZSTRADE

1) Mçríu nospraušana Reklamas plana izstradei ir deviòi etapi (1. att.)

2) Atbildîbas noteikšana

3) Budžeta noteikšana

4) Tçmu izstrade

5) Reklamas lîdzekïu izvçlçšanas

6) Reklamas sludinajumu radîšana

7) Reklamas laika izvçlçšanas

8) Kopçjo centienu analîze

9) Iegûta rezultata novçrtçšana

(veiksme/neveiksme)

Mçríu nospraušana. Reklamas mçríi, ka jau tika runats, var bût dažadi. Viena gadîjuma tie var bût saistîti ar pieprasîjumu, otra ar produkcijas tçlu. Parasti gan šos mçríus kombinç. Piemçram, firma var informçt potencialos patçrçtajus par jaunajiem pakalpojumiem un vienlaicîgi atgadinat arî par jau esošajiem un paralçli arî radît sev tçlu, izklastît viedokli, uzskatus. Talak iztirzasim šo tematu detalizçtak.

Atbildîbas noteikšana. Pçc mçríu nospraušanas, reklama tapat ka citur, janosaka atbildîba. Tieši kurš nodarbosies ar reklamas kampaòu, firmas apakšnodaïa, vai ka jau tika minçts, neatkarîga reklamas aìentûra. Lai gan bieži gadas, ka firma lieto ne tikai savas reklamas nodaïas, bet arî sadarbojas ar neatkarîgam reklamas aìentûram, pie tam - dažadam, katrai produktu asortimenta grupai.

2.6.2. Reklamas pasakumu plana izstrade

Šos planus parasti sastada trîs virzienos: konkrçtiem pasakumiem, potencialiem patçrçtajiem, pagaidu laika aspekta. Pamatnostadnes, kas jaievçro planojot reklamas darbu:

preces stavoklis

attiecîba pret patçrçtaja motivaciju;

salîdzinajuma ar konkurentiem.

reklamas mçríis

atpazîstamîbas pakape;

vçlamais tçls.

reklamas objekts

kas (ekonomikas nozare, кurš lemj, кurš iesaka);

ta struktûra (firmas struktûra, izmçri).

reklamas saturs

koncepcija (ko reklamç);

reklamas lîdzekïi

кa (veids, kada noved reklamu lîdz vajadzîgajam efektam: caur tekstu, grafiku, ar maksliniecisku lîdzekïu palîdzîbu).

reklamas budžets

kopçjais budžets (òemot vçra sezonas faktoru);

atkarîba no konkurentu reklamas iespçjam.

reklamas pasakumu plans

reklamas atkartošanas biežums;

tas kvalitate;

rentabilitate;

reklamas izvietošana konkrçtos reklamas lîdzekïos.

reklamas pasakumu plans laika attiecîba

reklamas kampaòu termiòi.

detalizçti aprçíini

piemçram, aprçíinot uz 1000 gab. vai citam reklamçjamas produkcijas vienîbam, atkarîba no pardošanas cenas;

reklamas efektivitates kontrole;

iztçrçto lîdzekïu un pardošanas apgrozîbas pretstatîjums.

2.7. Reklamas kampaòas efektivitates novçrtçšana

Reklamas kampaòu efektivitates, ka svarîga reklamas darbîbas kontrolelementa, noteikšana ir aktuals jautajums. Vairakums specialistu uzskata, ka reklamas izdevumi jauztver ka neizbçgami izdevumi, tapat ka izdevumi, kas saistîti ar pçtniecîbas veikšanu, apmacîbu, iekartam, tas ir, lai sasniegtu planotos realizacijas apjomus, jauztur noteikts, praksç aprçíinats, procentuals, reklamai atvçlçto, lîdzekïu apjoms, kurš ir atkarîgs no šiem planotajiem realizacijas apjomiem.

Tomçr var nosacîti aprçíinat reklamas kampaòas efektivitati: pirmkart, pretstatîjot pardošanas apjomus un ienakumus pirms un pçc reklamas kampaòas veikšanas un tas veikšanai iztçrçto summu; otrkart, nosakot cik liela apmçra mainîjies informçtîbas procents par reklamdevçju, viòa preci un firmas zîmi un pakalpojumiem, noteikta reklamas auditorija. Šaja gadîjuma, efektivitati nosaka vçrtçjot, cik liela mçra reklama pilda savu funkciju.

Eksportçtaja reklamdarbîbas efektivitati diezgan precîzi var noteikt analizçjot reklamas izdevumu struktûru.

Eksistç virkne iespçju, ar kuram noteikt reklamas produkcijas kvalitati. Tas ïauj netieši noteikt, cik efektîva reklamas kampaòas veikšanas procesa ir reklamas ietekme pret vçlamo auditoriju:

eksperta atzinumi, ko sniedz redakcijas un makslinieku padomes, kas sastav no dažada profila specialistiem, kas strada reklamas joma;

reklamas produkcijas recenzçšana, ko veic vietçjie un arzemju eksperti, ka rezultata tiek apzinatas dažadi reklamçjamas produkcijas priekšrocîbas un trûkumi;

anketas;

konkursi reklamçjamas produkcijas ražotajiem.

Ir iemesli domat, ka bûs nepieciešams diezgan ilgs laika periods un ïoti intensîvs reklamas specialistu darbs, lai vietçjie eksportçtaji, kas tikai nesen apguvuši arçjo tirgu, apzinatos reklamas kampaòu efektivitates un reklamçjamas produkcijas kvalitates analîzes svarîgumu, lai veiktu to regulari, sistematiski un vispusîgi saistîtu ar savu eksportdarbîbu.

2.7.1 Reklamas tirdzniecîbas efektivitates aprçíinašana

Par cik pieaugs pardošanas apjomi, ja par preci uzzinajuši vçl 25 procenti auditorijas, bet izvçli par labu šai markai atzîst vçl papildus 10 procenti patçrçtaju. Lai atbildçtu uz šo jautajumu javeic ta sauktais tirdzniecîbas efektivitates aprçíins. Ir divas iespçjas ka to izdarît. Salîdzinat pardošanas apjomus ar reklamas izdevumiem konkrçta laika sprîdî vai izstradat savu, eksperimentalo programmu.

Korporacijas DuPont krasu nodaïa ir sadalîjusi 56 noieta teritorijas trijas grupas; valstis ar augstu, vidçju un zemu tirgus daïu. Pirmaja grupa reklamas izdevumus atstaja nemainîgus, otraja palielinaja par 2,5 reizçm, trešaja palielinaja par 4 reizçm. Rezultata organizacija naca pie slçdziena, ka paaugstinot izdevumus reklamai, noieta pieauguma tempi bûtiski samazinajas, visvajak noiets progresçja valstu grupa ar augstu tirgus daïu.

Naudu, kas izdalîta reklamai, ïoti viegli iztçrçt bezjçdzîgi. Lai no ta izvairîtos, skaidri janoformulç mçríis, japieòem pardomati lçmumi par reklamas budžetu, jaizvçlas saturs un reklamas nodošanas veidi, ka arî javeic pareiza reklamdarbîbas rezultatu analîze. Pastavîgi pilnveidota regulacija reklamas joma prasa atbildîgu pieeju firmas reklamas programmas realizçšanai.

2.7.2. Reklamas efektivitates noteikšana

Reklamas kampaòas veiksmi vai neveiksmi nosaka tas, cik šî kampaòa palîdzçjusi preèu virzîšana. Pastav divi aprçíinašanas veidi: pamatojoties uz patçrçtaja informçtîbu par preci un pamatojoties uz pardošanas apjomu pieaugumu. Тapat ne vienmçr ir viegli atšíirt reklamas sasniegumus no citiem faktoriem, kas arî ietekmç preces tçlu un ta pardošanas apjomus.

1982. gada lielakas ASV reklamas aìentûras panaca vienošanos par reklamas efektivitates noteikšanas pamatprincipiem:

Izmantot datus, kas saistîti ar apskatamas reklamas mçríiem,

Pirms analîzes veikšanas, jadefinç, ka tiks izmantots rezultats,

Apvienot dažadas analîzes metodes, jo ar vienu nav pietiekami,

Parbaudes sistçma jabalsta uz patçrçtaju lçmumiem,

Jarçíinas, ka iespçjama vajadzîba pçc atkartotas reklamas,

Salîdzinot alternatîvus reklamas sludinajumus, katrs no tiem jaatbalsta vienada apmçra,

Jacenšas izvairîties no personîgam simpatijam un aizspriedumiem,

Skaidri janosaka izvçles un atlases principi,

Tikai laba parbaude ir pareiza, korekta un droša.

2.7.3.Apstakïi, kadi nepieciešami efektîvai reklamas darbîbai

Reklamas akciju efektivitate atkarîga no izmantojamo lîdzekïu izvçles, to optimalas savietošanas, oriìinalitates, precizitates un no šo akciju sistematiskas atkartošanas. Arî no reklamas izmaksam atkarîgs potencialais rezultats. Lai nodrošinatu reklamas efektivitati, to parasti izplata pa visiem tirdzniecîbas íçdes posmiem. Nesen Latvija izveidotas transporta firmas, padarîjušas savu pakalpojumu reklamu par tirdzniecîbas instrumentu. Reklamdarbîba, ko veic trirdzniecîba un ražošana iesaistîtie spçki, ïauj palielinat ieguldîjumus reklama un paaugstinat tas iedarbîbu.  

Praksç tiek pielietoti dažadi reklamas lîdzekïi un nesçji. Tiek izmantoti tadi reklamas faktori ka, valodas parliecinošais spçks, šrifta kvalitate, vizualais attçla iespaids. Raksturîga arî viegli atmiòa paliekošu formulçjumu izmantošana, muzikalais noformçjums, spilgtu krasu risinajumi, veiksmîgs dizains, îpašas cenas, dažadi konkursi, utt..

Daudz var sasniegt arî konsultaciju ceïa, jo saruna notiek tieši kontaktçjoties. Tai pat laika radioreklamu ik dienas klausas tûkstošiem Latvijas iedzîvotaju. Sludinajumam jabût îsam un aktualam. Reklamas vçstule sava pievilcîga noformçjuma dçï (papîrs, grafiskais noformçjums, individuals šrifta izmantojums) arî var piesaistît lasîtaja uzmanîbu.

Svarîga ir arî pareiza reklamas nesçja izvçle un pareizais laika brîdis, kad reklamu ievietot. Lai sludinajumam bûtu gaidamais efekts, ta tekstam japasvîtro transporta uzòçmuma piedavata pakalpojuma priekšrocîbas. Tçlains vai krasains noformçjums pastiprina iedarbîbu uz pircçjiem. Reklama, uzdrukatai katalogu, prospektu, cenu lapu, reklamas lapu un žurnalu veida, pircçjam jasniedz objektîva un patiesa informacija, jaietekmç pieprasîjums ar spilgta un saturîga noformçjuma palîdzîbu. Gaismas reklamas un mainîgos gaismas uzrakstus transporta uzòçmums pielieto ardurvju reklamas vajadzîbam. Pie makslinieciskajiem reklamas lîdzekïiem pieder arî plakati, fotografijas, filmas. Vçl transporta uzòçmums plaši pielieto spilgtas ilustracijas, krasu izteiksmîgumu, trapîgus, parliecinošus vardus. Reklamas fotografijai ir daudz stipraka ietekme uz pircçju neka zîmçjumam. Reklamas klips (rullîtis, televîzijas raidîjums) nonak pie pircçja taja momenta, kad viòš atpûšas - viòam ir labs noskaòojums. Šeit pçc formas sauso paziòojumu vieta labak pielietot izklaidçjošu pïapašanu. Liela loma ir gan iekšçjai gan arçjai transporta reklamai, kur gadatirgi un izstades pilda vitrînas lomu. Nereti tieši tur tiek dibinatas jaunas biznesa attiecîbas starp izstades dalîbnieku un apmeklçtajiem.

Reklamas darbîba parasti klientiem piešíir zinama rakstura privilçìijas un atlaides. Var piedavat bezmaksas pielikumus, firmas stila noformçtus kalendarus, bukletus utt., kas tikai apstiprina franèu teiciena - „Pat mazas davanas baro draudzîbu” patiesumu. Cenu atlaides stimulç pircçjus biežak izmantot tieši šî transporta uzòçmuma pakalpojumus.

Тransporta uzòçmums izstrada specialu reklamas pasakumu planu. Taja papildus izvçlçto reklamas lîdzekïu aprakstam dažreiz tiek uzradîts arî domajamo izmaksu uzmetums. Plana tiek fiksçti arî citi dati: cilvçku loks, uz kuriem tiks virzîta reklama, orientçjoties uz mçría grupam vadoties pçc profesijas, vecuma, pirktspçjas, dzimuma, reklamas materialu izplatîšanas rajona un reklamas akciju ilguma. Plana tiek noteikts transporta uzòçmuma reklamas kampaòas sakums un ilgums, ka arî pamatlîdzekïi, ar kuriem paredzçts izplatît šos materialus. Reklamas pasakumu plana pamata ir tirgus analîzes rezultati, pçtîjumi par analoìisku konkurentu darbîbu. Taja vçrtç izvçlçto reklamas darbîbu izmantošanas efektu.

Reklamas izdevumu uzmetuma nosaka naudisko lîdzekïu apjomu, kas atvçlçts šiem mçríiem, notiek šo lîdzekïu sadale starp dažadam reklamas akcijam. Lai izslçgtu negaidîtas grûtîbas, kas varçtu rasties konkurentiem negaidot pastiprinot reklamas darbîbu, pratîgi bûtu, ja rezervç bûtu pieejami papildus resursi.

Reklamas veiksmi nodrošina stratçìiska orientacija uz konkrçtu klientu loku, labako reklamas nesçju izmantošana veiksmîgi izvçlçtos laikos (seriali, makslas filmas) un to pietiekama intensivitate. Sistematiski veicama šo darbu rezultatu kontrole, tas palîdz noteikt šada veida darbu efektivitati. Jaòem vçra, ka nereti rodas grûtîbas atšíirt reklamas darbîbas rezultatus no to pasakumu rezultatiem, kas vçrsti uz tirgus paplašinašanu. Principa, transporta uzòçmuma reklamas darbîbas efektivitati var vçrtçt ar kopîgu reklamas koeficientu, kuru nosaka peïòu pretstatot visas reklamas kampaòas izmaksam. Grûtak noteikt tadu reklamas lîdzekïu, ka sludinajumi, iespiedprodukcija utt.. Plakatiem, radio, televîzijai efektivitati var noteikt tad, kad reklamas pakalpojumi tiek veikti, teiksim, tikai radioreklamas veida un visu pieprasîjumu skaits, kas rodas tas rezultata, tiek piereìistrçts. Principa, nosakot transporta uzòçmuma reklamas kampaòas efektivitates radîtajus, iespçjams noteikt un pretstatît katra atsevišía reklamas pasakuma rezultatus.

Lai Latvijas transporta uzòçmuma reklamas kampaòa bûtu tiešam efektîva, jaòem vçra sekojoši ieteikumi:

strikta reklamas adresacija – reklamu mçríç uz tiem pasûtîtajiem, kam pakalpojums domats. Reklamas kampaòas akcentiem jabût izvietotiem ta, lai patçrçtajam maksimali demonstrçtu, kadas tieši priekšrocîbas viòš iegûst lietojot reklamçtos pakalpojumus, ilustrçt specifiskas pakalpojuma funkcijas un ta unikalitati un ta uzlabojumus.

vadîtajam jadara viss, lai firmas tçls bûtu pamanams, lai to nevarçtu sajaukt ar citiem. Lai to paveiktu, jaatrod kads izteiksmîgs un viegli iegaumçjams simbols. Bez šadu darbîbu veikšanas grûti cerçt uz klienta uzmanîbu šim pakalpojumam, lai kadus reklamas un pakalpojuma virzîšanas lîdzekïus neizmantotu;

reklama nedrîkst bût uzbazîga un nogurdinoša. Taja pastavîgi jabût ietvertam kadam jauninajuma, attapîbas, psiholoìijas un zinašanu spçles elementam. Tada gadîjuma risks ir lielaks neka izmantojot tradicionalas pieejas, tomçr atdeve arî var bût daudzreiz lielaka;

reklama vçrts ir òemt par balstu nevis emocijas, bet konkrçtus faktus. Var nodrošinat ekspertu viedokli, uz kuru atsaukties reklama;

reklamas prospektos un pakalpojumu katalogos nepieciešami skaïi un uzkrîtoši virsraksti, apakšvirsraksti utt.. Reklama izmantotajai valodai jabût vienkaršai un saprotamai. Arî reklama „îsums ir talanta izpausme”. Pçtîjumi parada, ka patçrçtajs vieglak iegaumç virsrakstus, kuru garums ir 5-10 vardu;

svarîgi ir izmantot pçc iespçjas vairak ilustraciju, dažadus uzskates lîdzekïus, pie tam dot priekšroku fotografijam nevis attçliem, jo fotografijai vairak uzticas;

reklamas prospektos un katalogos var efektîvi pielietot dažadus patçrçtaju premçšanas pieejas. Kuponiem der pievienot attçlus, kur pircçjiem izskaidrots preces pielietojums un ta noteikumi. Obligati nepieciešams uz šiem kuponiem attçlot arî firmas marku vai simbolu;

ap firmu un tas pakalpojumiem jarada publicitate, informacija par firmu jadara maksimali pieejama patçrçtajiem;

reklamas noòemšana attaisnojama tikai tados gadîjumos, kad ta jau pilnîba izsmçlusi savu potencialu.

Vçl viens svarîgs segments transporta uzòçmuma reklamas vadîšanas sistçma ir plaša, daudzpusîga darbîba ar mçríi izveidot, uzturçt un nodrošinat saikni ar sabiedrîbu, to ko praksç sauc par 'public relations' (PR). Šî ir tadu pasakumu sistçma, kurus parsvara veic nekomercialu apstakïu vadîti un tie domati labakas sabiedrîbas attieksmes veidošanai pret transporta uzòçmuma pakalpojumiem. Firmas darbîbas rezultats tirgû atkarîgs pirmkart no sabiedrîbas attieksmes pret to, sabiedrîbas, kas atrodas dažados sociali ekonomiskajos sabiedrîbas lîmeòos. Galvenais 'public relations' mçríis - parliecinat patçrçtaju, ka transporta uzòçmums strada patçrçtaju interešu laba. Pakalpojums ir ka patçrçtaju problçmu risinašanas instruments, nevis kompanijas ienakumu gûšanas lîdzeklis. Lielos transporta uzòçmumos ir îpašas PR nodaïas, kas nodarbojas ar šadu darbîbas veidu.

Par stradajošiem lîdzekïiem publisko attiecîbu joma jauzskata:

• kontakti ar preses parstavjiem. Katra sleja, kura ir laba atsauksme par firmu, ir reklama. Tadçï organizacijas praktizç ielûgumu izsûtîšanu žurnalistiem aicinot apmeklçt firmas veidoto pasakumu vai piedalîties dažadas prezentacijas, lietišías tikšanas. Vienlaicîgi tiek kontrolçts, lai firmas darbîba presç tiktu atspoguïota firmai izdevîga veida;
• sludinajumi presç, kas reklamç nevis pakalpojumu, bet transporta uzòçmuma sasniegumus, piemçram, vides aizsardzîbas sfçra, dotçjot kultûras un sporta pasakumus, citas sociala rakstura darbîbas (sponsora darbîbu, labdarîbu), firmas vadîtaju dalîbu Latvijas sabiedriskaja dzîvç;
• Pçdçjais un visvçlamakais darbîbas mçríis 'public relations' sfçra ir radît tadu transporta uzòçmuma pakalpojumu nepieciešamîbas radîšanu patçrçtajam, ka tas ir gatavs maksat par to pat augstu cenu. Bet viòs tam ir gatavs tikai tada gadîjuma, ja viòam šis uzòçmums ir pazîstams, tam ir laba reputacija un var uzticçties. Radîjusi par sevi sabiedrîba labu viedokli, firma var pardot savus pakalpojumus par augstaku cenu, lîdz ar to saòemot papildus ienakumus. Pçtot papildus ekonomisko konjunktûru, uzòçmumam tai pat laika javadas pçc klienta vçlmçm, ka materialajam, ta arî psiholoìiskajam. Klienta psiholoìijas analîze un uzlabošana, pakalpojumu izvçles motivacijas analîze - tas ir sabiedrisko attiecîbu veidošanas kodols.

Sakara ar to, ka transporta uzòçmuma uzdevumus nosaka nevis ražotajs, bet patçrçtajs, tad galvenas rîcîbas personas ir firmas klienti. Viòi nosaka, kadus pakalpojumus firmai japiedava un kados apjomos. Organizacijas savstarpçjas attiecîbas ar sabiedrîbu, t.i.- ar klientiem, gan esošajiem, gan potencialajiem – ta ir viena no galvenajam sfçram par ko rûpçjas un pievçrš pastiprinatu uzmanîbu menedžeri. Tapçc menedžera loma savstarpçjas attiecîbas ar sabiedrîbu ir milzîga, jo tieši menedžeris veic visu galveno patçrçtaju psiholoìiski motivçjošo faktoru, patçrçtaju gaumes un prasîbu un noieta konjunktûras analîzi. Pretstatot un atrodot sakarîbas un attiecîbas starp tiem, menedžeris pieòem konkrçtus mçrus transporta uzòçmuma konkurçtspçjas veicinašanai, tas darba efektivitates paaugstinašanai, atrod veiksmîgus veidus un mçríus ka ietekmçt patçrçtaju, lai turpmak gûtu labus komercrezultatus.

Tadçjadi, mçs esam izskatîjuši galvenos principus, ka efektîvi vadît transporta uzòçmuma reklamas darbîbu. Šai informacijai ir ïoti liela nozîme radot patiesi efektîvu reklamas kampaòu, kura paaugstinas pieprasîjumu pçc firmas pakalpojumiem.

3. Transporta firmas „Terrabalt” reklamas kampaòas analîze

3.1. Тransporta firma“Terrabalt”

«Тerrabalt» ir pilntiesîgs Latvijas parvadataju asociacijas «Latvijas Auto» dalîbnieks un rîkojas saskaòa ar asociacijas ìeneralnoteikumiem. Ir sava TIR Carnet un CMR apdrošinašana ar kopçjo seguma summu 205.000.000 Eiro.

LSEZ SIA “TERRABALT” tika nodibinata 1991. gada 15. novembrî un kïuva par vienu no pirmam aìentçjošam kompanijam Liepajas osta. Dažadi biznesam labvçlîgi faktori noteica kompanijas dibinašanu:

Liepaja atrodas Baltijas jûras rietumu krasta starp ostam Ventspils (Latvija) un Klaipçda (Lietuva), 200 km attaluma no Rîgas (Latvijas galvaspilsçta), 900 km attaluma no Sankt-Pçterburgas un 1250 km attaluma no Maskavas (Krievija).

Lieliskas saiknes ar visiem galvenajiem Eiropas centriem, kas savieno Rietumus un Austrumus.

Tiešais ceïš no Rietumeiropas uz Krievijas ekonomiski attîstîtajiem reìioniem. Liepajas osta atrodas pašos Latvijas dienvidrietumos. Liepajas osta ir viena no divam Latvijas neaizsalstošajam ostam, tas nodrošina çrtus transporta sakarus starp Austrumiem un Rietumiem visu cauru gadu. Ostas celtniecîbu, 1697. gada aizsaka Pçteris I. 20. gadsimta sakuma Liepajas osta bija viena no lielakajam Baltijas ostam. Osta nodarbojas ar visparçjo kravu, zaìmaterialu, metalu un mçslojumu apstradi, ka arî ar RO-RO un zveju kuìu apkalpošanu. Otra Pasaules kara laika ostai bija stratçìiska nozîme - ka karabazei. Uz šodienu ostas apgrozîjums ir lielaks par 3,5 milj. tonnu gada un tuvakaja laika šo apjomu planots divkaršot.

1997. gada 18. marta tika izdots Likums “Par Liepajas Specialo ekonomisko zonu”, kura mçríis bija veicinat Liepajas ostas attîstîšanu, izmantojot Latviju ka tranzîta teritoriju starptautiskajam kravu apgrozîjumam. Liepajas Specialas ekonomiskas zonas dibinašanas mçríis bija komercijas, rûpniecîbas, jûras un autotransporta attîstîšana. Tas uzdevums ir piesaistît investîcijas infrastruktûras un ražošanas attîstîšanai un jaunu darba vietu izveidošanai. Liepajas Specialas ekonomiskas zonas uzòçmumiem ir piemçrojamas nodokïu atlaides.

Kopš šî likuma pieòemšanas LSEZ SIA “Terrabalt” ir saòçmis Liepajas Specialas Ekonomiskas zonas uzòçmumu statusu. LSEZ SIA “ Terrabalt” darbojas Liepajas Specialaja ekonomiskaja zona un Brîvaja muitas zona, tas klientiem dod iespçju gût papildus peïòu.

3.2. „Terrabalt” piedavatie pakalpojumi

Laika gaita “Terrabalt” ir kïuvusi par stipru, labi organizçtu komercialo struktûru. Kompanija piedava sekojošus pakalpojumus:

Kravu apstrade,

Ro-pax pramju lîniju apkalpošana,

Kuìu aìentçšana,

Kravu aìentçšana,

Kuìu brokeri,

Ekspedîcija,

Muitas brokeri.

Firma nogada preces no Rietumeiropas uz Baltijas valstîm un NVS, tapat arî pretçja virziena. Autoparks sastav no 30 13,6 m garam SCHMITZ puspiekabçm ar tentiem un VOLVO un SCANIA vilcçjiem. “Terrabalt” rîcîba ir arî îpaša tehnika lielgabarîta un smagsvara kravu parvadašanai.

Ir liela pieredze Rietumeiropas tirgû, tapçc firma Rietumeiropas tirgû piedava piegadi „no durvîm lîdz durvîm”, ar kombinçta transporta (jûras transports, autotransports, dzelzceïš) palîdzîbu. “Terrabalt” nodrošina kvalitatîvus tranzîta pakalpojumus Liepajas osta, kas ir „tilts” starp Eiropu un Krieviju.

Firma piedava loìistikas pakalpojumus – muitas kartošanu, noliktavu saimniecîbu un iekšçjo transportu. Firma piegada kravas, tai skaita lielgabarîta un smagsvara, ar dzelzceïa transportu no un uz jebkuru vietu Krievija un NVS valstîs. Loìistikas risinajumos tiek pielietotas mûsdienîgas informacijas tehnoloìijas. Visu vadîtaju rîcîba ir mobilie telefoni, ka arî Satelîts, kas dod iespçju sekot transportçšanas procesam un kontrolçt kravas piegadi jebkura laika.

Noliktavas (atklatas – 55000m³, slçgtas – 2000 m³). Firma “Terrabalt” cieša sadarbîba ar plaši pazîstamam firmam Eiropa nodarbojas ar pasažieru un dažadu kravu transportçšanu starp Rostoku (Vacija), Karlshamnu (Zviedrija) uz Liepaju (Latvija), ar kravas ekspedîciju ar dzelzceïu un autotransportu caur Latvijas teritoriju uz Baltijas valstîm un NVS. Kopš savas dibinašanas kompanija nodrošina pilnu aìenta servisu Liepajas osta, piedavajot vienuviet visus pakalpojumus, saistîtus ar eksporta/importa operacijam, pramju lîniju apkalpošanu, biïešu rezervçšanu, muitas formalitašu kartošanu, bankas operacijam, apdrošinašanu, sanitaro kontroli, telekomunikacijam

Firmas pieredzçjušie darbinieki nodrošina diennakts darbîbu visas nodaïas: kuìu aìentu, lînijas aìentu, ekspedîcijas nodaïas. Çrta terminala çka atrodas sanitaras kontroles punkts, deklarantes, banka un apdrošinašanas kompanijas filiale, diennakti strada muita. Kompanija veic investîcijas modernas datoru un telekomunikaciju tehnoloìijas, tas mçríis ir ne tikai veicinat kompanijas iekšçjo darbîbu, bet arî dot klientiem iespçju veikt efektîvu kravu kontroli.

LSEZ SIA “Terrabalt” vadîbai un darbiniekiem ir pieredze visos jautajumos, kas saistîti ar kuìu parvadajumiem, kravu apstradi, transporta parvadajumiem. Uzòçmuma vadîba velta uzmanîbu profesionalai izglîtîbai un atbalsta viòu tieksmi pçc papildus izglîtîbas. Darbinieki parzin latviešu, krievu, angïu un vacu valodu. Firma ir radusi stradat ar pilnu atdevi, pielietot daudz spçka, lai sasniegtu kompanijas mçríus. Stradajot nakotnei nevis tûlîtçjam labumam, “Terrabalt” rûpçjas par pakalpojumu kvalitati.

“Terrabalt” pielieto elastîgu cenu politiku attiecîba pret saviem klientiem.

LSEZ SIA “Terrabalt” ir uzticams partneris. Firma koncentrçjas uz klientu un viòa vajadzîbam. Uzòçmuma darbîbu raksturo sešas pamatîpašîbas:

Uzticamîba:

“Terrabalt” sniedz atklatu informaciju par to, kadus pakalpojumus var piedavat un cik tas izmaksas. Firma nevar darît brînumus, bet ja brînums ir iespçjams, tad par to vienmçr ir jamaksa.

Drošîba:

Drošîba noliktavu saimniecîba, transporta vadîba un informacijas apstradç.

Elastîgums:

“Terrabalt” pastavîgi seko mainîgajam klientu prasîbam un vçlmçm. Uzòçmums ir pietiekoši liels, lai varçtu bût efektîvs.

Mçrítiecîga zinašanu izmantošana:

Vienmçr pastav labaki veidi risinat problçmas ievçrojot visas klienta intereses.

Jauno tehnoloìiju loìiska izmantošana:

Internets – ta nav tikai vienkarša klišeja. Ja to pareizi un mçrítiecîgi izmanot, paveras plašas ta pielietošanas iespçjas.

Attîstîba un jaunu ideju îstenošana:

“Terrabalt” ir atvçrts attîstîbai un jaunu ideju îstenošanai. LSEZ SIA “Terrabalt” pastavîgi attîsta savu komercdarbîbu, meklç jaunus klientus un partnerus, îsteno jaunus projektus.

3.3. Virzîšanas plana pamats

Par cik uzòçmums “Terrabalt” strada Latvijas tirgû no 1991. gada, ta jau ir pietiekami labi pazîstama. Un tomçr situacija, kada izveidojusies parvadajumu nozarç ir talu no idealas. Tapçc, ka katru dienu rodas jauni uzòçmumi, kas piedava analoìisku pakalpojumu klastu, aug konkurence.

Tadçï, nakošaja “Terrabalt” reklamas kampaòas posma nepieciešams nostiprinat firmas pozîcijas un nodrošinat potencialo klientu informçtîbu. Tas ir pietiekams iemesls reklamas kampaòas veikšanai.

3.4. Mçríauditorija

Kravas parvadajumu nozare ir nedaudz specifiska. Tadçï pastavîga rakstura pakalpojumu klasta izmantotaji ir salîdzinoši neliels cilvçku loks. Parsvara tie ir tadi uzòçmçji un uzòçmumi, ka darbîba saistîta ar dažadas produkcijas ražošanu, un tas talaka realizacija aiz Rîgas robežam. (Tas ir starpvalstu, vai starppilsçtu tirdzniecîba.) Viòiem ir ïoti svarîga atra un droša savas produkcijas nogadašana.

3.5.Reklamas kampaòas mçríi un uzdevumi

Paaugstinat informçtîbas lîmeni par uzòçmumu “Terrabalt”

Paaugstinat ka esošo, ta arî potencialo klientu uzticîbu

Palielinat pardošanas apjomus

Nostiprinat tirgû stabila uzòçmuma tçlu.

3.6. Konkurentu analîze transporta autoparvadajumu tirgû

Pašlaik autoparvadajumu tirgû ir daudz kompaniju, kas piedava gandrîz identisku pakalpojumu spektru.

Visus tirgû esošos uzòçmumus nosacîti var iedalît sekojošas kategorijas ( skat. grafiku №1):

Nodarbojas ar iekšzemes autoparvadajumiem Latvijas robežas. (~20%)

Nodarbojas ar starpzemju autoparvadajumiem. (~10%)

Nodarbojas ar visu veidu autoparvadajumiem. (~35%)

Nodarbojas ar visu veidu autoparvadajumiem, ieskaitot parvadajumus pa jûru un dzelzceïu. (~35%)

Uzòçmumu “Terrabalt” var ierindot pçdçja kategorija, jo tas strada Liepajas Brîvosta un papildus autoparvadajumiem piedava klientiem arî virkni citu pakalpojumu. (sk. nodaïas 3.1.;3.2.)

Tirgû darbojas dažadi uzòçmumi, sakot ar lielajiem, ka “DANZAS”, “EE Trans”, “MGH”, “LFL” u.c., lîdz tadiem - daudz mazakiem, ka “Servekt” un “Sungate Logistic”, kurus neskatoties uz to autoparku nelielajiem apmçriem arî nedrîkst novçrtçt par zemu.

Grafiks №1 Latvijas parvadajumu tirgus.

3.7. Reklamas kampaòas stratçìija

Reklamas kampaòu veic 2 mçnešus. Šaja laika firmai “Terrabalt” japalielina savu pakalpojumu pardošanas apjoms parvadajumu tirgû, janostiprina klientu uzticîba un japiesaista jauni patçrçtaji.

1. Veikt reklamas kampaòu presç, ar mçríi paaugstinat esošo un potencialo klientu informçtîbu.

2. Paplašinat suvenîru produkcijas asortimentu.

3.8. Reklamas kampaòas veikšana; reklamas izvietošana

3.8.1. Preses izvçle

Izvçloties masu saziòas lîdzekïus, šaja gadîjuma, periodiskos preses izdevumus, jaòem vçra dažas nianses. Par cik transporta parvadajumi ir specifiska pakalpojumu sfçra, reklama jaizvieto preses izdevumos, kas saistîti ar transporta sfçru, ka arî biznesam veltîtos izdevumos.

Reklama tika izvietota sekojošos preses izdevumos:

«Vestòik Komerèeskovo Transporta» - ¼ lpp., krasaina, 2 reizes (starptautisks ikmçneša žurnals, krievu valoda),

«Reklama» - ½ lpp., melnbalta, 5 reizes (reklamas avîze, iznak 2 reizes nedçïa krievu un latviešu valoda),

«Кommersant Baltic» - ¼ lpp., 2 reizes (biznesa žurnals, iznak 1 reizi nedçïa krievu valoda),

«Bizness Baltija»- ¼ lpp., 4 reizes (biznesa avîze, iznak katru dienu krievu valoda),

«Dienas Bizness»- ¼ lpp., 4 reizes (biznesa avîze, iznak katru dienu latviešu valoda),

3.8.2. Suvenîru produkcija

Laba tçla radîšanai tika pasûtîti dažadi kancelejas piederumi (pildspalvas, blociòi, kalendari utt.) ar “Terrabalt” logotipu uz tiem.

Pasûtîjumu izpildîja firma «PARNASS».

3.8.3. PR- aktivitašu taktika

Firmas interneta lapa www.terrabalt.lv tika izveidots forums, kura interaktîva veida potencialie klienti varçja no “Terrabalt” vadîbas parstavjiem saòemt atbildes uz visiem interesçjošiem jautajumiem.

Visi firmas ofisa apmeklçtaji, neatkarîgi no ta, vai bija firmas klienti vai nç, saòçma firmas “Terrabalt” suvenîrprodukciju. Reklamas kampaòas gaita, presç, bija pirmkart, nepieciešams atstat labu iespaidu uz potencialajiem patçrçtajiem, ka arî palielinat uzticîbu no uzòçmuma pastavîgo klientu puses. Uzsvars tika likts uz piedavajamo pakalpojumu drošîbu, atrumu un kvalitati.

3.9. Reklamas kampaòas pasakumu budžeta plans

a)      Reklama periodiskajos preses izdevumos tika vçrtçta òemot par pamatu reklamas laukuma kvadratcentimetra izmaksas ( augstak uzskaitîtajiem preses izdevumiem tas svarstas no 2,5 lîdz 6 Ls par сm.²) un reklamas sludinajuma atkartojumu skaitu (šaja gadîjuma no 2 lîdz 10 reizçm),

b)      Suvenîri, ko pçc pasûtîjuma izgatavoja firma «PARNASS» tika apmaksati saskaòa ar minçtas firmas izcenojumiem.

Kopçjas izmaksas par reklamu presç sastadîja 13165 Ls.

Suvenîri tika pasûtîti par 8500 Ls.

Kopa, visas reklamas kampaòas veikšanai nepieciešamas izmaksas (neietverot izdevumus, kas saistîti ar marketinga daïa stradajošo algam un arçjo konsultantu darba apmaksu) sastadîja 21665 Ls.

3.10. Reklamas kampaòas efektivitates novçrtçjums

Šî reklamas kampaòas daïa, faktiski ir pati svarîgaka, jo ar tas palîdzîbu var reali uzzinat, vai kampaòa ir izdevusies ta, ka bija gaidîts (tas ir - firmas laba) jeb tika veikta ar zaudçjumiem.

Reklamas kampaòas relatîvu efektivitati var noteikt: pirmkart, apskatot pardošanas un ienakumu apjomu pirms un pçc reklamas kampaòas veikšanas, pretstatot tiem reklamas kampaòa ieguldîto summu; otrkart, par cik procentiem noteiktaja reklamas auditorija ir mainîjusies informçtîba par reklamdevçju, viòa tirdzniecîbas preci, produkciju un pakalpojumiem. Otraja gadîjuma, efektivitati novçrtç aprçíinot, ka reklamas kampaòa pilda savu informçjošo funkciju.

Lietojot doto formulu, noteiksim, cik efektîvi firma “Terrabalt” izmantoja reklamas kampaòu.

Perioda pirms reklamas, pardošanas apjoms (bez nodokïu, muitas atvilkumiem, algu izmaksam utt. ) vidçji bija 175000 Ls.

Pçc reklamas kampaòas, šis skaitlis pieauga lîdz 210000 Ls.

Apgrozîjums pieauga par 35000 Ls (tas ir ~20% no kopçjas summas, ko faktiski var izskaidrot ar klientu pieplûdumu, arî aptuveni par 20%, sekojoši, klientu informçtîbas palielinašanos arî par 20%).

Vadoties pçc iegûtas informacijas var aprçíinat reklamas ekonomisko efektu.

Šim aprçíinam izmantojama sekojoša formula:

E = (Pp * Tu)/100 – (Ir+ Рi), no kuriem

E – reklamas ekonomiskais efekts (naudas vienîbas)

Pp – papildus preèu apgrozîjums (naudas vienîbas)

Tu – tirdzniecîbas uzcenojums, ko uzliek firma, kas piedava pakalpojumu ( % pielikums pie cenas)

Ir – izmaksas reklamas kampaòas veikšanai (naudas vienîbas)

Pi – papildus izdevumi sakara ar preèu apgrozîjuma pieaugumu (naudas vienîbas)

Iznakuma,

E = (35000*50)/100 – (21665+3000) = - 7165.

Reklamas kampaòas ekonomiskais efekts var bût pozitîvs, negatîvs vai neitrals.

Pozitîvs efekts nozîmç, ka reklamas izmaksas ir mazakas par papildus ienakumiem.

Negatîvs – reklamas izmaksas parsniedz papildus gûtos ienakumus.

Neitrals rezultats nozîmç, ka reklamas izmaksas un papildus ienakumi ir vienadi .

Secinajumi:

Situacija, kada ir autoparvadajumu nozarç nosaka, ka potencialajam patçrçtajam ir plaša izvçle, izvçloties starp transportçtajfirmam to, ar kuru turpmak sadarboties. Tas ir,- patçrçtaja izvçle atkarîga no viòa prioritatçm. Piemçram tadam:

• Pirkt pakalpojumu lçtak no mazas firmas, pat ja no ta cietîs kvalitate,
• Gatavîba saprata robežas maksat par pakalpojumu kvalitates, atruma, un drošîbas nodrošinašanu,
• Stradat tikai ar uzòçmumiem, kuriem konkrçtaja sfçra ir autoritatîvs stavoklis.

Un ta talak. Katram patçrçtajam ir citadi uzskati un dažada maksatspçja.

Firmas “Terrabalt” veikta reklamas kampaòa deva diezgan pretrunîgu rezultatu. Vçrtçjums paradîja, ka:

Pçtîjums paradîja, ka patçrçtaju informçtîba pieauga vidçji par 20%

Pardošanas apjoms pieauga par 35000 Ls

Reklamas kampaòas ekonomiskajam efektam ir negatîva bilance (reklamas izmaksas parsniedz papildus gûtos ienakumus)

Neskatoties uz “Terrabalt”pakalpojumu pardošanas apjomu pieaugumu, firmas reklamas kampaòas izmaksas parsniedza papildus gûto ienakumu apjomu. No otras puses, palielinajas klientu skaits, kas saglabajot iegûto pozîciju, perspektîva novedîs pie visparçjas ienakumu palielinašanas, òemot vçra to, ka augstak aprakstîtais vçrtçjums tika veikts uz konkrçto laika periodu un neietver nakotnç gûstamos ienakumus no pakalpojumu izmantošanas palielinašanas. Uzòçmuma “Terrabalt” kopçjais tçls javçrtç ka pilnîba respektabls.

Ieteikum:

Turpmak veicot reklamas kampaòas firmai “Terrabalt” jaòem vçra iepriekšçja pieredze un jaizdara secinajumi. Ja uzòçmums ir gatavs tçrçt lîdzekïus ar mçríi uzlabot savas tirgus pozîcijas, neskatoties uz reklamas kampaòas pozitîvas bilances trûkumu, tam iespçjams, jamçìina palielinat kampaòas budžetu, pakalpojumu virzîšanai izmantot arî televîziju un radio. Un kaut arî tas negarantç pozitîvu bilanci, reklamas kampaòas atdeve var bût lielaka. Tapat nebûtu par lieku veikt marketinga pçtîjumu par sociali psiholoìiskajiem faktoriem, kas ietekmç patçrçtaja izvçli izvçloties partneri.

Noslçgums

Uzòçmuma globalas attîstîbas ietvaros, kas virzîta uz ilgtermiòa uzdevumu un mçríu sasniegšanu, uzòçmuma centieni izmantot reklamu ka galveno marketinga komunikacijas lîdzekli iegûst îpašu nozîmi.

Izvirzot par mçríi daudz efektîvak risinat stratçìiskos uzdevumus reklamas joma, jabût skaidrîbai par biznesa un preces îpašîbam, jaapzinas uzòçmuma stipras un vajas puses, jabût vispusçjai informacijai par tirgus piedavatajam iespçjam, jaspçj prognozçt problçmas, kas saistîtas ar darbîbu šaja tirgus segmenta. Skaidri japlano uzòçmuma reklamas kampaòas lîdzekïi un termiòi, reklamas budžet utt.. Pie tam izvietojot reklamu, jaòem vçra, ka katram masu saziòas lîdzeklim noteiktas sabiedrîbas grupas raksturîgas individualas iespçjas un îpatnîbas, tadçï reklamdevçjam un aìentûrai japlano, kadus masu informacijas lîdzekïus izmantot pircçju pievilinašanai, kuri ir ka reklamas objekts. Nakošas personas, kas plano darbu ar masu saziòas lîdzekïiem uzdevums ir izvçlçties starp pieejamajiem masu saziòas lîdzekïiem tadas radiostacijas, televîzijas programmas, avîzes, ar kuram visefektîvak varçtu sasniegt vçlamo rezultatu.

Saskaòa ar augstak minçto, efektîva marketinga komunikacijas lîdzekïu izmantošana (šaja gadîjuma reklama) ïauj risinat tadus firmas stratçìiskos un taktiskos mçríus, kas saistîti ar talaku uzòçmuma attîstîbu tirgus joma.

Šaja darba atspoguïots mçìinajums atklat reklamas pamatbûtîbu un izpçtît reklamas, ka preces vai pakalpojuma virzîšanas lîdzekïa, efektivitati. Galvenais uzsvars tika likts uz reklamas izmantošanu firmas marketinga stratçìijas sistçmas ietvaros.

Tapat tika veikts reklamas kampaòa pielietoto metožu un to efektivitates vçrtçjums praksç. Rezultata tika noteikts, ka pat ekonomiski ne parak efektîva reklamas kampaòa var dot tadu labumu, ka - palielinat klientu skaitu, paaugstinat sabiedrîbas informçtîbu par transporta uzòçmuma papalpojumiem.

Noslçguma nonakam pie rezultata: reklama ne tikai palîdz informçt patçrçtajus par preci (pakalpojumu), kuram tirgû jau ir noiets, bet arî radît šo noietu, it îpaši tirgû, kas attîstas (piemçram, Latvijas tirgus).