CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
Ievads
aja ieskaites darba apskatama tēma ir ļoti aktuala. Aktuala ta ir tadēļ, ka Latvija, pateicoties savam ģeografiskajam stavoklim, ir tranzītvalsts un caur tas teritoriju katru dienu tiek vests tūkstoiem tonnu daadu kravu. Pateicoties tam Latvija pieaug tadu firmu skaits, kas par savu pamatdarbību izvēlējuas kravu parvadajumus.
eit arī rodas problēma, kas izpauas ka sīva konkurence transporta pakalpojumu sfēra.
Lai firma varētu veiksmīgi pastavēt un attīstīties, tai jaaizņem attiecīga nia savas nozares tirgū.
Tadēļ gan lieliem uzņēmumiem, gan mazam firmam efektīvi jaoperē ar daadiem reklamas līdzekļiem panakot savas preces vai pakalpojuma izvirzīanu tirgū.
Lai palielinatu biznesa daļu Latvijas ekonomikas valsts sektora nepiecieamas padziļinatas tirgus mehanismu zinaanas, zinaanas par stratēģiskas planoanas pamatiem un veidiem ka efektīvi iedarboties uz uzņēmuma konkurentpozīcijam tirgus apstakļos.
Vieni no pamatlīdzekļiem ar kuriem iedarboties uz klientiem ar mērķi paplainat preces vai pakalpojuma noieta tirgu ir daadie reklamas veidi un līdzekļi.
Bez aubam modernajai tirgus ekonomikai ļoti nepiecieama reklama. Bez tas krītas pieprasījums un samazinas raoanas apjomi.
Vadoties pēc augstakminēta, par vienu no firmas pamatuzdevumiem kļūst pareizas marketinga politikas organizēana.
Praktiska marketinga darbība spēcīgi ietekmē cilvēkus, vai tie būtu pircēji, pardevēji vai ierindas pilsoņi.
Marketinga mērķis ir sasniegt iespējamo maksimali augstako preču vai pakalpojumu izmantonas līmeni gandarījot pircējus, sniedzot tiem maksimali plau izvēli un paaugstinot dzīves kvalitati.
Marketinga ekonomiska vērtība ir uzņēmuma vai organizacijas paatrinata raoanas fondu atdoana, konkurētspējas palielinaana tirgū, raoanas mobilitates pieaugums.
Tiei marketinga kompetencē ir savlaicīga jaunu preču radīana un to izvirzīana tajos tirgos kur var sasniegt maksimalu komercefektu.
Tiei tadēļ marketings, ka tirgus izpētes metou apkopojums, veido efektīvus noieta kanalus un veic kompleksas reklamas kampaņas.
Vienkarak sakot, lai tavu preci (pakalpojumu) pirktu, nepiecieams, lai to pazītu. Tatad reklama ir viens no uzņēmuma pamatinstrumentiem ar kuru palīdzību virzīt savu preci uz tirgu, t.i. pie pircēja.
Reklamas pienakums ir kalpot par konkrētas auditorijas motivēanas līdzekli.
Dalot potencialos pircējus pēc to dzīvesveida, nacionalitates un citiem parametriem, reklamdevēji tiecas sasniegt to vai citu cilvēku grupu.
ī darba mērķis ir reklamdarbības analīze Latvijas transporta un loģistikas sfēra un dota materiala pasniegana visparpieejama forma.
1. Reklama ka marketinga instruments
1.1. Jēdziens reklama
Iesakuma piedavaju tikt skaidrība ar terminoloģiju, ko tad mēs domajam, kad sakam «reklama»? Pastav daudz skaidrojumu, tadu ka:
Reklama - darbības veids vai tas rezultata iegūta produkcija, kuru mērķis ir veicinat apkalpojoo uzņēmumu un sabiedrisko organizaciju noietu, ka arī risinat citus raotaju uzdevumus, kuri noformēti tada veida, lai pastiprinati iedarbotos uz masu vai individualo apziņu, izsaucot izvēlētaja patērētaju auditorija sev vēlamo reakciju.
Vards reklama radies no franču varda reclame. Vadīsimies pēc ta, ka reklama, vienkarak izsakoties, kalpo, lai daados veidos (dareiz visos iespējamajos) pavēstītu par jaunam precēm vai pakalpojumiem un to patērēanas īpaībam. Ta ir virzīta uz potencialo patērētaju un to apmaksa sponsors, ta kalpo ka ī sponsora produkcijas un mērķu virzīanas līdzeklis.
1.2. Reklamas vēsture.
Reklama nav mūsdienu cilvēka moderns izgudrojums, tapēc centīsimies izsekot reklamas aroda attīstības vēsturiskas ķēdes posmiem.
Ziņotaju institūcija viena no vecakajam valsts varas iestadēm. adi amati bijui vairakas senajas valstīs.
Eiropas teritorija plaksnītes ar profesiju uzskaitījumu, kuras satopami ir arī ziņotaji, atrasti izrakumos Krētas-Mikēnu kultūras centros un tas attiecas uz 14.gs. p.m.ē.
Kam ī profesija bija vajadzīga? Lai ikdiena informētu tautu vietas, kur pulcējas daudz cilvēku (par kadam var uzskatīt senas pilsētas).
Daudzos gadījumos slēpjoties zem valstiskiem rīkojumiem ediktiem - tika izteikti tīri politiski izsaukumi un apsūdzības. Protams, daudz bieak ziņotaji paziņoja iedzīvotajiem visparīgi svarīgu informaciju: par slavenu pulkveu godinaanu, par vēstniekiem, kas ieradas pilsēta, par kartējo maizes izdales pasakumu vai grandiozu cirka prieknesumu.
ajos sludinajumos visparnozīmīga informacija ciei saistījas ar reklamu. Ziņotajiem uzticēja arī operatīvi pavēstīt iedzīvotajiem par pilsoņu izsaukanu uz tiesu, par tiesas spriedumiem un gaidamajiem sodiem.
Ar laiku ī ziņoanas sfēra partapa par juridiskas reklamas atzaru, kur kļuvis tik aktīvs un rīcībspējīgs mūsdienas.
Viduslaiku ēra tiek hronoloģiski apskatīta līdz 476. gadam, kad Romu iekaro barbari un sakas lielas impērijas sabrukums. Viduslaiku ēru noslēdz Atdzimana (15. 16.gs.), par kuru vēl tiks runats.
No Agrīna viduslaiku perioda (5. -10.gs.) reklamteksti praktiski nav saglabajuies.
Un nav arī brīnums, jo visa ekonomiskas dzīves uzbūve, ka pamata bija naturalas saimniecības, neparedzēja aktīvu ī tipa darbības attīstību.
Preču cirkulacija notika parsvara vietējo feodalo kopienu robeas un tai pamata bija starpersonu attiecības.
Ar tadas makslas ka gravīra attīstību radas iespēja verbalaja teksta ietvert aizvien vairak jēgas.
Vardam bija galvena loma, bet attēlam vairak reklamējoa.
Ka redzams reklamai radas aizvien jaunas izteiksmes un ietekmes formas.
Bija palicis viens solis līdz globalam informacijas apvērsumam - tipografijas spiedes izgudroana. Lidojoa lapa ties mūsdienu skrejlapas priektecis, izmantojams ka saistība ar politiskiem mērķiem, ta arī tirdznieciskas reklamas nolūkos.
Operatīva jaunumu paziņoana bija nepiecieamais raoanas attīstības un preču aprites nodroinajuma nosacījums.
Informatīvie biroji sakotnēji atradas lielakajas pilsētas; vietas, kur krustojas tirdzniecības ceļi.
Pamazam līdzīgas masu informacijas iestades tiek izveidotas arī citas Eiropas pilsētas.
Lielaka Vacijas raoanas un tirdzniecības kompanija Fugeroff, kurai ir filiales visa Eiropa, no Nīderlandes līdz Spanijai, sak īs filiales regulari informēt. Sakot ar 1568. gadu, vairakas desmitgades pēc kartas, no Ausburgas uz firmas arzemju filialēm regulari tiek sūtītas Ordinare Zeitungen. Avīze satur ziņojumus par cenu līmeni, labību, dareiz ziņojumus paziņojumu veida, ka arī garu Vīnes firmu parskatu.
eit mēs varam novērot pamatus nakotnes cieajam saiknēm starp reklamu un periodiskajiem izdevumiem. Tos apvienoja tipografiska informacijas izplatīanas metode.
Rakstvardu ēra sakas ar nozīmīgo Johana Guttenberga izgudrojumu - tipografijas spiedi. No ī mirkļa skrejlapu tirau varēja palielinat līdz tūkstotim eksemplaru. Rietumeiropa veidojas bagats drukas tirgus, veidojas daadi izdevēji un attīstījas konkurence to starpa. Seko cīņa par izdevēja markas godu un aizvien uzbazīgaka gramatu produkcijas reklama.
1498. gada Alds Manūcijs izdod pirmo katalogu ar paa izdoto gramatu cenam.
Ta pateicoties gramatu iespiedējiem veidojas jauns drukatas reklams anrs katalogs. Paralēli rodas arī tads ļoti svarīgs gramatu tirdziecības anrs ka anotacija. Ap 15. gadsimtu sevi piesaka arī izdevniecības prospekta anrs.
Informacijas plūsmas nemierīguma dēļ ta aizvien stingrak bija jareglamentē. Daadu valstu valdības centas noteikt gan skrejlapu izlīmēanas un izplatīanas vietas, gan arī to saturu.
Francijas karalis 1563. gada 10. septembrī izdeva pavēli: «Aizliegts izplatīt apkaunojoas satīriskas paskviles, izlīmēt afias un izlikt apskatei jebkadus citus darbus, nepakļauanas gadījuma - sods pakarot». Angļu dekrēts 1563. gada īpai nosaka sludinajumu izvietoanas noteikumus: «komediantiem jaizkar afias pie pasta vairakas dienas pirms izrades brīdinot tautu par teatralo darbību».
Tomēr daadie ierobeojumi neparak iespaidoja reklamas uzplaukumu, ta iekļuva visas sociuma sfēras un apguva aizvien jaunakus, iespaidīgakus izplatīanas veidus.
Krievijas kopējai informacijas sistēmai no 15. 17. gadsimtam raksturīgs regulars masu saziņas trūkums. Krievzemes protoavīze «Кuranti», kas pastavēja XVII gs. cara galma, tika veidota ļoti ierobeotam lasītaju lokam: paam caram un viņa tuvakajiem līdzgaitniekiem.
Pētnieki uzskata, ka ī ziņu biļetena «tiraa» neparsniedza divu eksemplaru robeu. «Кurantu» saturs parsvara bija rietumeiropas aktualako ziņu atstastījums, kura gatavoana bija vēstnieka parziņa un kur tika papildinats ar galma diplomatu ziņojumiem. Ierobeota «Кurantu» izplatība un to klaja nakanas neregularitate dod pamatu uzskatīt o izdevumu tikai par īstas preses aizsacēju. Īstas preses paradīanos var saistīt ar Pēterburgas «Vedomosti», kas saka iznakt 1703.gada. Informacijas vakums viduslaiku Krievijas pilsētas lielakoties tika aizpildīts ar valodam, ko izplatīja klīstoie ceļotaji, «dieva cilvēki», ka arī teicēji, kas izpildīja biļinas, vēsturiskas dziesmas un garīgas varsmas.
Citas Eiropas pilsētas veidojas līdzīga situacija, atķirīgas bija tikai nacionalas un reliģiskas tradīcijas, mentalitate.
Dai vēsturiski nozīmīgi datumi:
1477. g. pirmas reklamas paradīanas Anglija;
1655. g. radas termins «reklama»;
1704. g. ASV tika izdota pirma reklamavīze;
1871. g. ASV paradījas pirma reklamas aģentūra;
1917. g. radas Amerikas Reklamas Asociacija;
1947. g. ASV radas pirma komerctelevīzija;
1990. g. paradījas globala reklama (reklama kļuva par pamatlīdzekli preces virzīnai tirgū, radas pirmie, individualai lietoanai paredzēti, masu saziņas līdzekļu tīkli).
1.3. Reklamas mērķi, uzdevumi un funkcijas
Reklamai var rast daudz uzdevumu tadas jomas, ka komunikacija ar patērētajiem un produkcijas realizacija. Reklamas mērķis ta ir īpaa komunikatīva norma, kas paredz sasniegt noteiktu līmeni konkurentauditorijas aptverana noteikta laika perioda.
Daas atķirības daadu reklamas veidu mērķos:
reklama firmas, preces tēla izveidoana, potencialo pircēju informēana par tiem;
tirdzniecības veicinaana mudinaana veikt pirkumus, preču raoanas tīkla, darba stimulēana;
sabiedriskas attiecības augstas firmas reputacijas sasniegana sabiedrība;
tieais marketings abpusējas ilgtermiņa komunikacijas nodroinaana starp raotaju un patērētaju.
Reklamas uzdevumi tiek klasificēti atkarība no ta, uz ko tiecas uzņēmums mērķauditorijas informēana, patērētaju parliecinaana vai atgadinaana par precēm un pakalpojumiem.
Informatīvajai reklamai ir svarīga loma preces virzīanas sakumstadija, kad galvenais uzdevums ir formēt sakuma patēriņu. Piemēram, jogurta raotajam pirmkart jainfrormē patērētajs par sava produkta labajam īpaībam.
Parliecinoajai reklamai īpaa nozīme rodas etapa, kura noris cīņa par konkurenci, kad reklamas kampaņas mērķis ir formēt izvēles pieprasījumu uz noteiktu preci. Piemēram, Chivas Regal cenas parliecinat patērētajus, ka tiei viņu produkcijai un nevis citam viskija markam, piemīt patiesi skotiska gara. Dareiz parliecinoa reklama pieņem salīdzinoas reklamas formu (kad atklati tiek salīdzinatas divu vai vairak produktu īpaības). Тa Burger King Corporation pielieto salīdzinoo reklamu cīnoties ar McDonalds (Burger King hamburgeri tiek cepti uz atklatas uguns, bet McDonalds hamburgeri uz eļļas). Ķeroties pie salīdzinoas reklamas, organizacijai jabūt parliecinatai par savu spēju pieradīt uzsvērtos parakumus vai priekrocības un atbildēt uz reklama aizskarta konkurenta pretenzijam. Salīdzinoas reklamas pielietojums visrezultatīvakais ir tados gadījumos, kad ta spēj motivēt patērētaju gan racionali, gan emocionali.
Atgadinoajai reklamai ir liela nozīme jau zinamu preču virzīana. Darga četrkrasu Coca-Cola reklama urnalos neinformē, bet atgadina patērētajam par nepiecieamību pirkt o dzērienu. Tas attiecas arī uz uzturoo reklamu, kuras mērķis parliecinat patērētaju par izvēles pareizumu. Piemēram, automaīnu reklamas nereti attēlo jauno modeļu gandarītos īpaniekus.
Izvēloties reklamas uzdevumu javadas pēc esoa tirgus stavokļa analīzes. Piemēram, ja raotajs ir tirgus līderis, prece ir pietiekoi atpazīstama, bet pardoanas līmenis nav īpai augsts, tad reklamas kampaņas uzdevums varētu būt - stimulēt pieprasījumu. Ja raotajs, kas nav viens no tirgus līderiem, bet tam ir spēcīga raoanas zīme, izlai jaunu produkciju, viņ visticamak par reklamas kampaņas mērķi izvēlēsies tirgus auditorijas parliecinaanu par savas produkcijas parakumu.
Reklama pilda sekojoas funkcijas:
1. Preču nosaukumu prezentēana, diferenciacija starp tiem.
2. Informacijas paziņoana par preci.
3. Potencialo pircēju ieinteresētības stimulēana ar jaunu preču starpniecību un atkartota pieprasījuma nodroinaana jau esoajiem produktiem.
4. Preces noieta optimizacija.
5. Preces pielietojuma sfēras paplainaana.
6. Prioritates nodroinaana izvēloties starp precēm, un pircēja uzticības nodroinaana pret produktu.
Papildus marketinga funkcijam, reklama var pildīt arī virkni citu funkciju:
komunikatīvo;
izglītojoo;
ekonomisko;
socialo.
1.4. Reklamas veidi
Atķirība no rietumu prakses, mūsu valstī reklamas jēdziens ir daudz plaaks. Pie reklamas pieskaita izstades, komercseminarus, iepakojumu, iespieamo produkciju, suvenīru izplatīanu un citus tirdzniecisko darbību stimulējous līdzekļus.
eit nepiecieams sniegt sekojous reklamdarbības formulējumus:
starptautiska mūsdienīga ekonomiski attīstīto valstu firmu darbība, kas orientēta uz arvalstu noieta tirgiem ņemot vēra to īpatnības;
iekēji-ekonomiska vietējo uzņēmumu un organizaciju darbība arvalstu tirgos, kura atspoguļo mūsdienu praksi;
iekēja vietējo uzņēmumu un organizaciju darbība iekēja tirgus mēroga.
Tagad nepiecieams noteikt reklamas atķirības starp reklamu masu saziņas līdzekļos un tirdzniecības veicinaanu, publiskajam attiecībam un tiea marketinga.
Reklama masu saziņas līdzekļos parasti tiek radīta reklamas aģentūra, informē par raotaju jeb ī raotaja preci, noformē un uztur abu iepriekminēto tēlu (image) un, to apmaksa reklamdevējs pēc masu saziņas līdzekļu noteiktajiem reklamu izvietoanas tarifiem. Reklamas aģentūras ienakumi veidojas no radoa darba apmaksas un komisijas maksas, ko saņem no reklamas izplatītajiem.
Tirdzniecības veicinaana radoo un komercideju realizacija, kas stimulē reklamdevēja produkta vai pakalpojuma pardoanu, nereti īsos termiņos. To pielieto gan ņemot palīga preces iepakojumu, uz kura izvieto daadus tirdzniecības veicinaanas atribūtus (piemēram, slavenību, multfilmu varoņu portreti, dargu automaīnu markas), gan arī veicot īpaus pasakumus produkta tirdzniecības vietas. Ilgtermiņa mērķis aprakstīt firmas preces, kas marķētas ar noteiktu firmas tirdzniecības zīmi ta, lai patērētaja uztverē tam pieķirtu lielu vērtību; īstermiņa mērķis patērētaja uztverē radīt precei papildus vērtību (added value). Darbība tirdzniecības veicinaanas joma tiek apmaksata aprēķinot ekspertu patērēto laiku, honorarus par radoo darbu un vadoties pēc tehniska darba tarfiem.
Sabiedriskas attiecības (PR) no redakcijas puses pieejamo masu saziņas līdzekļu izmantoana ar mērķi nodroinat augsta prestia reklamu, kas virzīta uz labvēlīgas attieksmes iekaroanu pret preču kopam un tas raotajiem. Sabiedriskas attiecības, viena no reklamdevēju saiknēm ar sabiedrību caur masu saziņas līdzekļiem, to apmaksa notiek reklamas aģentūram saņemot ienakumus no reklamdevējiem honoraru veida, ar kuriem apmaksa laiku, kas patērēts to pasūtījumu izpildei.
Reklama masu saziņas līdzekļos atķiras ar savu ietekmi uz plaaku sabiedrības loku un tapēc ir lietderīgi to pielietot plaa patēriņa precēm un pakalpojumiem. Kad jalemj par masu saziņas līdzekļu izmantoanu, tad galvenie par un pret alternatīvu risinajumu pieņemana ir: reklamas atbilstība tai mērķgrupai, kuru potenciali interesē reklamēta prece, cik populars aja mērķgrupa ir is izdevums vai raidījums, kada ir to tiraa jeb attiecīgi - kada ir to skatītaju vai klausītaju auditorija, reklamas laukumu vai ētera laika tarifu līmenis, iedarbības vai izplatības ģeografija. Protams, jarēķinas ar konkrēta reklamas izplatīanas līdzekļa īpatnībam.
Kompleksas reklamas kampaņas, kas ietver sludinajumus presē, radio, televīzija, uz reklamas stendiem, tiek veidotas balstoties uz tam paam reklamas idejam un radoajiem izgudrojumiem un ta, lai katra atseviķa līdzekļa iespējas papildinatu citus.
Reklama presē
Avīzes un urnali ideali reklamas līdzekļi firmai, kas vēlas iegūt plau klientu loku. Tie ļauj nodot klientiem tadu detalizētu informaciju ka cena, atlaides, raojama produkta īpaības utt.
Vietējie laikraksti un nedēļraksti ir ļoti populari mazo un vidējo uzņēmumu vidū tiei pateicoties savam lielajam tiraam (reklama nonak līdz lielam patērētaju skaitam), salīdzinoi nelielajiem reklamas laukumu izcenojumiem, ka arī iespējai izvietot sludinajumu uzreiz pēc ta iesnieganas un, ja nepiecieams, operatīvi mainīt ta saturu.
Cita rakstura avīzes, kuras izdod, piemēram, mazakuma tautībam, to vai citu partiju, kustību biedriem, lietiķiem cilvēkiem utt., vai arī ta sauktas centralas avīzes dod reklamdevēju informacijai iespēju nonakt pie tas auditorijas, kas izvēlēta pēc kadam pazīmēm, parametriem.
Palaik periodisko izdevumu skaits visas postpadomju valstīs ir strauji audzis. Tiek izdoti laikraksti datorlietotajiem, biznesmeņiem, tirgotajiem, orhideju audzētajiem un adīanas meistariem, noteikta administratīva apgabala, pilsētas, rajona iedzīvotajiem. Ir arī kur izvērsties, piem.- Italija, sava avīze tiek izdota katra ciemata. Uzņēmējam jamak orientēties aja avīu jūra un sadarboties ar to avīzi, vai pat vairakam avīzēm un urnaliem, kas nogadas reklamu tiei taja tirgus segmenta, uz kuru ī reklama virzīta.
Reklamai avīzēs ir rinda priekrocību:
noteikta teritorija nav daudz savstarpēji konkurējou vietējo laikrakstu, tas atvieglo saziņas līdzekļa izvēli;
vietējai avīzei parasti ir iespaidīga tiraa, tatad ta nonak pie lielaka patērētaju skaita neka citi vietējie masu saziņas līdzekļi. Pēc specialistu viedokļa tipiska avīze, kas pilsēta ieņem monopolstavokli, nonak pie 65% no pieauguajiem pilsētas iedzīvotajiem;
lasot sludinajumu avīzē, lasītajam ir daudz vairak laika apdomat sludinajuma saturu neka gadījumos, kad reklamu dzird pa radio vai redz televīzija;
ievietojot reklamu avīzē, jūs varat nekaitējot pamatsaturam ievietot karti vai planu, kas palīdz nokļūt līdz jūsu firmai, ka arī papildinat to ar citu savu veikalu adresēm un pardoanas nosacījumiem;
avīzes vispar ir ļoti elastīgas sava darbība. Jūsu sludinajums paradīsies avīzes numura 1-3 dienas pēc sludinajuma iesnieganas, burtiski pēdēja minūtē jūs vēl varēsiet mainīt ta saturu;
ievietot sludinajumu avīzē ir vienkarak un lētak, neka citos masu saziņas līdzekļos. Bez tam vienu reizi izveidojot maketa oriģinalu, jūs varat to izmantot daudzkartīgi.
Tomēr jaatceras arī par avīu reklamas trūkumiem:
biei patērētaji reklamu avīzēs ignorē. aja ziņa reklama televīzija un radio-reklama, ka arī reklama pa pastu, ir efektīvaka. Avīzē jūsu sludinajums paradīsies līdzas neskaitamiem citu firmu sludinajumiem. Vēl vairak, ir diezgan sareģīti izgatavot sludinajumu avīzei, lai tas tik ļoti atķirtos no citiem, ka pievilktu lasītaja skatienu;
avīzes lasītaji parasti ir nobrieduas personības, kas savu pieķeranos vienai vai citai precei maina daudz negribīgak neka citu masu saziņas līdzekļu auditorija;
dareiz avīzēs uzdrukata teksta kvalitate ir ļoti zema, tadēļ zūd arī fotografiju kvalitate un o faktoru dēļ var pilnība izzust daas sludinajuma īpaības;
tipisks mūsdienu lasītajs mazak laika atlicina avīzes lasīanai neka to lasītaji darīja agrak. Lasītajs izvēlīgi parskrien slejam, bet reklamai - tikai īslaicīgi uzmet skatienu.
Tomēr avīzes mūs, pretstatot urnaliem, ir salīdzinoi īss. Pētījumi, kas tika veikti gan pie mums, gan arzemēs liecina par to ka ikdienas avīzei lasītajs atvēl 12-14 minūtes. o trūkumu avīzes cenas mainīt ievietojot daadu notikumu apskatus, rēbusus, testus, stastus, kas sadalīti vairakas daļas un lasami vairakas nedēļas. Parasti rīta avīzi no rīta izņem no pastkastītes, nopērk pa ceļam uz darbu, bet vakara avīzi, atceļa no darba. Aptuveni ap 15% no rīta avīzes materiala tiek dublēts vakara izdevumos. Tapēc ievietot identisku reklamu ka rīta, ta arī vakara izdevumos, nav jēgas.
Reklama presē ir specifiska un diktē sekojoas, īpaas veidoanas un izvietoanas pieejas:
virsrakstam japiesaista patērētaja uzmanība, jasniedz viņam jaunu informacija, jasatur pamatargumentacija un preces nosaukums;
nav jabaidas no vardu plūdiem, jo ja visi vardi ir par lietu, tad gar virsraksts nostrada pat labak par īsu;
patērētajs nereti ir tendēts uztvert informaciju burtiski, tadēļ labak iztikt bez negatīviem pavērsieniem, jo patērētajam atmiņa var iespiesties negatīvie momenti un tie var arī turpmak asociēties ar reklamējamo objektu;
jaizmanto vienkari vardi, kas rada pozitīvu efektu uz visiem, piemēram- bezmaksas, jaunums, utt.;
ļoti liela vērtība ilustracijas ir intrigai, jo ta piesaista uzmanību;
fotoattēli nostrada efektīvak par attēliem, it īpai, kad tie atspoguļo stavokli pirms un pēc reklamējamas preces paradīanas;
vienkars makets ar vienu lielu ilustraciju urnala slejas formata - ideals variants sludinajumam presē;
ieteicams izmantot aprakstu zem attēla - to obligati izlasīs;
nav jabaidas no gariem tekstiem, jo ja patērētaju interesē detalizēta informacija, viņs pēc virsraksta izlasīanas lasīs arī parējo tekstu;
tekstam jabūt viegli uztveramam, bez lielības, jaatspoguļo fakti, nevis tenkas un tuki apgalvojumi;
uzticība reklamai palielinasies, ja foto un teksts atspoguļos realas dzīves ainu, aculiecinieku un autoritatīvu specialistu liecības;
nav vērts drukat tekstu gaiiem burtiem uz tuma fona to ir grūti lasīt.
Reklama pa radio
Radio priekrocība salīdzinot ar citiem masu saziņas līdzekļiem ir programmu daadība un 24-stundu ēters, kas aptver daudzus reģionus. Radio var izmantot jebkura firma ar pietiekoi plau patērētaju loku. Reklamas sludinajumi, kas izvietoti tiem atbilstoos radioraidījumos aptver ievērojamu daļu patērētaju mērķauditorijas neatkrīgi no ta, kur viņi atrodas darba, ceļa vai atpūas. Radio izsauc tūlītēju reakciju uz piedavajumu. Tas attaisno cerības, ja iet runa par to, ka klientam stadīt prieka firmu, ka arī palīdzēt ai firmai izveidot reputaciju. Pateicoties salīdzinoi nelielajam izmaksam un iespējai patērētajus ietekmēt pēc izvēles, radioreklama ieņem otro vietu starp nelielo firmu reklamas rīkiem. Tomēr radio translējamo reklamas materialu uztveranas procesa nepiedalas klausītaja redze, caur kuru cilvēks gūst līdz 90% no informacijas. Bez tam ar radioreklamu ir sareģīti nodroinat abpusēju komunikaciju starp reklamdevēju un patērētaju. Nereti klausītajam pie rokas nav zīmuļa vai papīra, lai pierakstītu sludinajuma dzirdētos datus.
Radioreklamas priekrocības:
dod labus rezultatus pat salīdzinoi neliela biznesa;
ļauj iedarboties uz noteiktu auditorijas loku;
radīt radioreklamas rullīti ir pietiekoi vienkari un nedargi, tas pat ir diezgan aizraujoi;
reklama sasniedz arī aktīvus, mobilus cilvēkus, tas ļauj mazumtirdzniecība iesaistītajiem darbiniekiem burtiski izvilkt klientus no automaīnam;
radio viens no intīmakajiem masu saziņas līdzekļiem. Ta ir vērtība priek reklamdevēja;
reklama pa radio ap notikumiem (jauna veikala atvērana, izpardoana, īpaie piedavajumi) izveido svinīguma un aktualitates atmosfēru;
viegli veikt izmaiņas reklamas teksta un atskaņoanas plana;
radioauditorija parasti ir nedaudz jaunaka par tipisko avīzes lasītaju, tadēļ daudz aktīvak pērk jaunas preces un pakalpojumus.
Radioreklamas trūkumi:
dai klausītaji parslēdz radioaparatus no vienas stacijas uz citu burtiski ik pa minūtei un īpai nemīl reklamas un sludinajumu blokus;
ja reklamas tirgus ir plas, reklamas laiks var būt ļoti dargs.
Lai paaugstinatu radioreklamas efektivitati ieteicams ņemt vēra sekojous ieteikumus:
centieties panakt, lai sludinajums ieslēgtu klausītaja iztēli;
pievienojiet konkrēta produkta, pakalpojuma reklamai atmiņa paliekou skaņu pavadījumu;
reklamas idejai jabūt lakoniskai, skaidri izteiktai;
janosprau mērķi uzreiz ieinteresēt klausītaju, citadi viņ var parslēgt citu programmu;
ļoti efektīvi ir radiosludinajuma atskaņot sabiedrība pazīstamu cilvēku balsis;
vislabako rezultatu var sasniegt ja izmanto 'prime-time' laiku, kad ir vislielakais skaits klausītaju;
ja vienas un tas paas preces reklamas kampaņa notiek paralēli arī televīzija, jaizmanto tie pai saukļi, lozungi, melodijas, teksti un personai;
radioreklamu nevar vērtēt pēc uzrakstīta teksta, ta ir jadzird;
sludinajumiem jaatbilst ta raidījuma kontekstam, kura tie ir iekļauti.
Reklama televīzija
Katrai reklamas pieejai ir savas īpatnības. Televīzija sevī apkopo absolūtu visu veidu reklamu priekrocību vairakumu. Televīzijas reklama var iejusties majas apdroinaanas aģenta loma, demonstrēt jaunas preces, modi, paradīt daadu ēdienu pagatavoanas makslu, paradīt darbība sadzīves tehniku, automaīnas, lauktehniku un darzu inventaru, demonstrēt daadus ieročus, mūzikas instrumentus, reklamēt estrades izpildītajus, izrades u.c.. Televīzija aptver vislielako auditoriju.
Veikalnieki var veiksmīgi praktizēt televīzijas vitrīnu izveidi, kuras var ērti un izdevīgi prezentēt preces, kuras reklamē televīzijas raidījumi. Televīzijas reklamas tiek izmantoti slaidi, video un kino-rullīi. Iespējama arī tiea translacija no televīzijas studijas vai notikuma vietas. Kino un video-rullīi var būt ka spēļu, ta arī uzņemti daba, veidoti multiplikacija vai grafiski noformēti. Rullīi ar multiplikaciju ir ļoti populari un tiem ir plaas iespējas, bet vēl lielaks efekts sasniedzams ar datoranimacijas palīdzību. Pēc sietu tipa reklamas rullīus iedala trīs kategorijas:
Aprakstoie (informējoie) - tie satur noteikta rakstura informaciju;
Labklajīg i- sentimentalie, rada labklajības atmosfēru, kas tiek saistīta ar reklamējamo preci, pasludinot to par atbilstoa dzīvesveida atribūtu;
Paradoksalie un okējoie - sieta pretstata neērtības un trūkumus, kadi piemeklē bez ī produkta un priekrocības ar o produktu;
Reklamas rullīu radīana - dargs un darbietilpīgs process. To radīanai nepiecieams piesaistīt augsti kvalificētus specialistus, marketologus, producentus, scenaristus, operatorus, dareiz arī aktierus un komponistus.
Svarīgakas televīzijas reklamas priekrocības papildus jau nosauktajam:
vienlaicīgs vizualais un audio kontakts, notikumi tiek atspoguļoti kustība, tas ievelk skatītaju darbība, ko tas redz uz ekrana;
tieas parraides moments, kas palīdz kontrolēt paziņojuma saņemanas brīdi;
spēja pēc izvēles ietekmēt konkrētu auditoriju;
personiskais raksturs, kas pēc efektivitates o saziņas līdzekli pietuvina starppersonu tirdzniecībai. o lomu vislabak spēlē kabeļtelevīzija;
milzīga auditorija;
tai ir ne ar ko nesalīdzinama spēja radīt neaizmirstamus tēlus;
var paradīt skatītajam to, ka viņs jutīsies iegadajoties reklamējamo preci vai pakalpojumu;
cilvēki parasti skatas televīziju atpūtas laika, kad nekur nesteidzas un nav ne ar ko aizņemti (it īpai vakara);
pats fakts par jūsu firmas atraanos uz televīzijas ekraniem var radīt iespaidu, ka ta ir lielaka, spēcīgaka un stabilaka, neka ir patiesība;
ierakstot to vai citu raidījumu videolentē, skatītaji taja iekļauto reklamu redzēs vēl ne reizi vien;
televīzija ap produktu var radīt aktualitates, svinīguma un veiksmes auru.
Reklamai televīzija ir arī savi trūkumi:
televīzijas reklama ir īslaicīga un tai piemīt epizodiskuma raksturs. Ja veidojot televīzijas reklamu nepareizi atmin potenciala pircēja reīmu, tad reklamas ziņa netrapīs laika;
televīzijas reklamas īsums neļauj detalizēti aprakstīt preču pozitīvas īpaības un neļauj arī piedavat auditorijai visu preču klastu;
galvenais televīzijas reklamu ierobeojoais faktors ir dargas izmaksas;
neviens cits reklamas veids neprasa tadu meistarības, zinaanu un radoo dotību līmeni;
vidējais tirdzniecības firmu izmantotais reklamas laiks televīzijas raidījumos ir no 5 sekundēm līdz 1 min. o trūkumu var apiet, sadarbība ar citam firmam veidojot televīzijas programmu ar reklamam.
Lai telereklama būtu efektīva jaņem vēra sekojoais:
galvenais interesants vizualais noformējums (skatītajs atceras pirmkart to, ko redz, nevis dzird);
vizualajam noformējumam jabūt skaidram un saprotamam;
japiesaista skatītaja uzmanība jau pirmajas 5 sekundēs citadi interese pazūd;
telereklama javeido ta, lai uzreiz būtu saprotama tas būtība un ta neliktu parlieku domat;
sietu labak veidot nevis ap priekmetu, bet gan ap cilvēku, kas o priekmetu lieto;
jaizvairas no liekvardības katram vardam japilda sava funkcija.
1.5. Reklamas radīanas process
aja nodaļa nedaudz novirzīsimies no augstak izklastīta, lai gan tai ir tiea saikne ar transporta firmas reklamas kampaņu un tas mērķis ir aprakstīt reklamas radīanas procesu.
Agrak reklamu veidoja vai nu aprakstītaji, kas loņaja ap klienta biznesu tik ilgi, kamēr atrada kaut ko interesantu par ko varētu rakstīt, vai arī cilvēki, kuriem im mērķim pietika ar vienu stundu pirms klienta prezentacijas. Mūsdienas aja sfēra nekas nav īpai mainījies. Izņēmums varētu būt tas, ka palaik visam pieiet no daudz zinatniskaka aspekta.
Reklamas kampaņas sakuma ir klienta centieni izkaidrot, ko tad īsti, kam un par cik viņ vēlas pardot. Diezgan vienkari jautajumi, kas patiesība prasa lielu laika un spēku resursu. Biei klients grieas reklamas aģentūra ar lūgumu palīdzēt arī o jautajumu risinaana.
1. Sapulce. Pirmaja sakuma stadija aģentūra zin vai nu maz, vai pavisam neko par turpmak veicamajam darbībam. Sakuma projektu izstrada gramatvedības un planoanas nodaļas.
Tad pienak diena, kad atbildīga persona organizē sapulci un paziņo par jaunas kampaņas sakanos. aja sapulcē var piedalīties arī reklamas parvaldnieks no klienta puses, lai ieviestu izmaiņas un labojumus klienta varda. aja sapulcē piedalas visa ta aģentūras komanda, kas atlasīta darbam pie ī projekta:
- radoie darbinieki;
- planotaji;
- planotaji - starpnieki;
- pircēji - starpnieki.
o sapulču uzdevums - parliecinat visus, ka prece ir pietiekoi iepazīta un, ka tai perspektīva redzams reals noieta tirgus. aja etapa visam nodaļam un piesaistītajiem cilvēkiem tiek doti sakotnējie uzdevumi un dati, kuri japarbauda un jau javeic uzmetumi nakotnes reklamas kampaņai. is darbs tiek darīts līdz pat tai dienai, kad viņi uz saviem galdiem saņem instrukcijas.
2. Instrukcija (rezumējums). Var uzskatīt, ka reklamas kampaņa ir sakusies, kad aprēķinu veicēji ir uz papīra iesniegui rezumējumu.
Par sakotnējam instrukcijam atbildīgie specialisti nedrīkst aizmirst, ka:
- tam jabūt pēc iespējas īsakam;
- tam jabūt pēc iespējas visaptveroam;
- klienta vardam jabūt uzrakstītam gramatiski un citadi pareizi;
- jalūdz komentēt (tas ir - iesniegt atsauksmes, bet ne labojumus) laika līdz nakoajai dienai.
Nonakot tik talu nemitīgi jaatgadina, ka sakot ar pirmo sapulci visiem nepartraukti jadoma par o projektu.
Būtība īs instrukcijas vēlreiz uzsver klienta mērķus un nodomus.
3. Kampaņa. Ka tikai kampaņa stajas spēka, no malas vērojot var pamanīt ka:
- gramatvei sak skraidīt no nodaļas uz nodaļu ar mērķi saplanot īs kampaņas budetu;
- planotaji saspringti strada veidojot darbības planus aģentūras darbiniekiem un reklamas aģentūrai kopuma;
- planotaji - starpnieki nak klaja ar sareģītam diagrammam, kuras atspoguļota detalizēta vietēja tirgus analīze, noradītas patērētaju mērķgrupas uz to preču vai pakalpojumu veidu, kuru jūs taisaties reklamēt, ka arī reklamas aģentūras noteikta tēla plans, nepiecieams, lai uzturētu produkta tēlu daados iedzīvotaju slaņos;
- radoie darbinieki izstradas topoas reklamas sakotnējas skices (plakatu, vitrīnu uzmetumus, reklamas rullīa scenariju televīzijai utt.).
Drīz pēc tam aprēķinu nodaļas darbinieki pieprasīs apspriedi ar radoas nodaļas darbiniekiem, lai apspriestu sakotnējo skatpunktu. ī sapulce beigsies ar to, ka tiks noteikti kopējas rīcības plani ai reklamas kampaņai.
4. Pētījumi. Planotaji aja etapa cenas izskaidrot reklamas veidotajiem sekojoo:
а) kadi cilvēki gribēs nopirkt preci;
b) uz kadam sociali ekonomiskajam grupam jaorientējas.
Jabūt skaidram patērētaju dalījumam sociali ekonomiskajas grupas. Drīzak ekonomiskajas neka socialajas, ja vadas pēc ta, ka kaut par naudu nevar nopirkt laimi, tomēr par to var nopirkt visu parējo, ko aģentūra var pardot. Problēma slēpjas taja, ka:
- visi patērētaji uzskata sevi piederam augstakai sociali ekonomiskajai grupai neka patiesība, izņēmums varētu būt tie, kas atrodas paa zemakaja slanī;
- pircēja izvēle ne vienmēr ir tiei saistīta ar to cik viņam ir naudas.
Tomēr ir virkne statistikas metou, kas balstītas uz valsts vai reģiona attīstības radītajiem, kuras palīdz noteikt kads ir patērētajs un ta būtība.
Ta ka patērētaju uzskata par indivīdu, kuram ir vesela virkne privilēģiju, klientam liek apzinaties, ka ir iespējamas atķirības taja ko viņ vēlas pardot no savas puses un taja ko patērētajs ir gatavs pirkt.
Var veikt pētījumus ar mērķi noteikt vēlamas preces īpaības, kas ir vēl viena galvassape reklamas veidotaju komandai, ja viņi pirmkart neatcerēsies par sevi. Prece, tas kvalitate un tas īpaības ir ļoti svarīgi laikos, kad ir tik ļoti daudz absolūti identisku preču. Lieta tada, ka ļoti biei cilvēki iegadajas preces pilnīgi neizskaidrojamu iemeslu dēļ, piemēram, viņiem liekas, ka precei ir labsirdīgs smaids.
Lielakoties adi secinajumi pētījumos rodas tadēļ, ka patērētaji:
- parasti nezin, kapēc ir nopirkui tiei to produktu;
- nepartraukti ir japarliecina, ka viņi ir veikui pareizo izvēli, it īpai gadījumos, kad tiem prieka ir konkurentu reklama.
5. Starpnieka plans. is plans ir planotaju - starpnieku darbības rezultats. Taja atrodami: raidīanas skaits radio ētera, televīzija, sludinajumu skaits presē vai reklamas plakatu skaits. Tas tiek nodots parskatīanai klientam, t.i.- pircēji iepazīstas ar perspektīva gaidamo rezultatu un, ja tie ir neapmierinati, tad izsaka savas piezīmes un piedava labojumus.
Vienkarakais apgalvojums ir: ja jūs gribat atrast cilvēkus, kam pardot konkrētu preci, tad labakais veids to izdarīt ir piesaistīt darbam planotajus - starpniekus, kas spēs atrast ceļu uz klienta sirdi ar savu planu un diagrammu starpniecību. Tomēr jums jazin, ka aja procesa pilnīgi neizskaidrojami iejaucas daadi apstakļi, piemēram:
a) Klients uzstajīgi vēlas reklamu televīzija un radio jeb arī reklamu izplatamu ar pasta starpniecību;
b) Aģentūra izmisīgi cenas atrast veidu, ka atslogot jau ta parslogotos reklamas raidlaikus;
c) Radoa grupa nevar atrast kopēju valodu ar klientu.
Tiei ajos gadījumos starpnieka planam japalīdz koordinēt visas savstarpējas attiecības un sadarbību starp reklamas aģentūram un klientiem. Īstenais planotaju-starpnieku veidoto planu - diagrammu mērķis nav paradīt, kas jadara. Vienīgais to sakotnējais mērķis ir piesaistīt savam idejam un dareiz arī piebremzēt sveas nesankcionētas idejas.
6. Prezentacija. Pienak brīdis, kad japrezentē reklamas aģentūras sakotnēja darba rezultats. Prezentacija atspogoļo tiei to darba etapu, kura klientam piedava iepazīties ar gatavo reklamas aģentūras darbu, pirms tas ir laists apgrozījuma. Pircējs analizē tehniski ekonomiskos datus, izskata reklamas plakatu modeļus, reklamas sludinajumu un televīzijas reklamu sagataves. Pamatojoties uz iegūto informaciju viņ izsaka savu viedokli un, ja ir ar visu apmierinats, apstiprina projektu. Ja klientam ir kadas piezīmes vai iebildumi, tad viņs tos paziņo aģentūrai.
Prezentacija pati par sevi ir iepriekēja reklamas kampaņa. Pamatojoties uz taja gūtajiem rezultatiem var apzinat reklamas stipras un vajas puses. is ir etaps, kura visu vēl var labot.
Kampaņas prezentaciju var veikt visa aģentūra, parasti gan to veic viens cilvēks, kur atbildīgs par aprēķiniem. Pieņemts to darīt klienta biroja.
7. Raoana. Pieņemsim, aģentūrai ir izdevies sagatavot kampaņu, ar kuru klients ir apmierinats, nakoais solis - to realizēt. Jazin, ka ir viens svarīgs noteikums, kur stajas spēka laika starp reklamas galīgo prezentaciju un mirkli, kad reklamas sludinajums vai rullītis uzrodas: reklamdevēji nekad nesaņem galarezultatu tada veida, kada vēlējuies to ieraudzīt, aģentūras nekad neveic visu darbu, ko taisījas veikt.
Viens no galvenajiem iemesliem tam, neņemot vēra visas nianses, kas ieaujas prata, bet diemēl par vēlu - tas ir raoanas izmaksas, cik reali izmaksa izveidot un ievietot rullīti un tamlīdzīgi. Jazin, ka raoanas izmaksas vienmēr ir:
- lielakas neka klients var atļauties;
- mazakas neka gaidīja raoanas nodaļas darbinieki;
- aptuveni tadas, ka gramatvedības aprēķinos.
Tatad, ja parsvara raoanas izmaksas saistītas ar komercialajiem televīzijas reklamas rullīiem, jazin kaut kas vairak par o XX gadsimta makslas formu. Tapat ka lielakaja daļa citu mūsdienas makslas jomu, par komercraidījumiem nesprie pēc ta, ka raidījums veidots, bet pēc ta, ka to uztver un ko par to doma publika.
Visi televīzijas reklamraidījumi dalas divos tipos:
а) tiе, kas rada īstus, dzīvus cilvēkus;
б) tiе, kas to nedara.
Pirms uzņemt reklamas rullīti, to parada klientam. Komercraidījuma saturs klientam var tikt izpausts sekojoi:
- summarais stastījums, kas sastav no attēlu kopuma, sniedz ieskatu par to, kas un kada secība komercraidījuma sekos;
- multiplikacija, kas parstav karikatūras variantu;
- scenarijs, kur var paradīt visas kameras iespējas, tas ir - tadi efekti, ka ECU (kameras pietuvoanas); LS (filmēana no attaluma); SFX (skaņas efekti); VO (balss aiz kadra); MOOZ (partīanas skaņa) u.c..
Ka komercrullītis ticis apspriests un ir savakts arī komandas sastavs - viss ir gatavs filmēanai. Sakas materialu un sietu filmēanas process. Komercsieti var tikt filmēti arī kada cita studija. Daudzas studijas to izmanto, lai uzlabotu savu budetu:
- izskaitļojot cik maksas darbs;
- pieliekot 30%;
- pieskaitot pau noteikto peļņu;
- iegūto skaitli pareizinot ar 2.
Aģentūra, ņemot par pamatu o summu, papildus uzrēķina 40% un tikai tad to paziņo klientam. Pēc tam notiek iegūta materiala un sietu montaa. eit tika apskatīts televīzijas reklamas veidoanas process, citus reklamas veidus veido līdzīgi, bet uz tiem attiecas citas, specifiskas pieejas.
8. Publicēana. Beidzot komercprogramma ir pabeigta. Ta tika filmēta, redaktēta, tika pievienoti visi specefekti. Pasūtītajam paradīts rezultats. Pasūtītaja reakcija variēs no histēriskiem kliedzieniem līdz lēnam elsam un maanu ar galvu. Viss kas atlicis - likt programmai sakt stradat.
Kad komercreklama, jebkura tas forma, tiek nodota ētera, atliek tikai pēdējo vakaru pavadīt kopa, nu jau pie banketa galda, lai arī turpmak sava darba gaita klients turpinatu sadarboties ar jūsu reklamas aģentūru.
Rezumējums: redzam, ka reklamas aģentūras darbības sfēra pastav noteiktas teorētiskas pieejas. Tas visas ir virzītas uz efektīvas reklamas biznesa sistēmas izveidoanu. Reklamas aģentūram, kas vēlas gūt peļņu un noturēties mūsdienu tirgus apstakļos javadas pēc galvenajiem teorētisko izstrau postulatiem, jo tajos iekodētas pagatnes kļūdas un atziņas, kuras obligati jaņem vēra.
Palaik pastav universala reklamas aģentūras shēma un ta sastav no četram iedaļam: radoa, pētniecības, komercnodaļa un reklamas budeta nodaļa. Visu to darbība vērsta uz tadu mērķu sasnieganu, kadi nosprausti efektīvas reklamas kampaņas realizēanas sfēra, tadas kampaņas, kas nodroinatu patērētaja (klienta) vēlmes. Daudzas aģentūras visa pasaulē tiek dibinatas vadoties pēc īs shēmas, ieliekot taja savas iespējas un mērķus, kuri izstradati par pamatu ņemot firmas stratēģiju un misiju. Turpmakaja procesa balstoties uz reklamas aģentūras filosofiju un nospraustajiem mērķiem, tiek formēts darbinieku kolektīvs, no kuriem svarīgakais ir kontraktu slēdzējs.
Pēc pau politikas izstrades, reklamas aģentūra cīnas par pasūtījumu izpildi. Darbības mērķis ir klienta vēlmju piepildīana. Tadēļ reklamas kampaņas sagatavoanas procesa gaita, aģentūra vairakkart grieas pie klienta, lai saskaņotu savu darbību ar klienta prasībam. Katra reklamas kampaņa sakas ar kopsapulci, kuras laika pasūtītajs izskaidro savas prasības, bet aģentūras darbinieki pretstata tas savam iespējam. Pēc tam seko reklamas raoanas process, kura rezultats ir reklamas kampaņa.
Sekojoi, jebkur darbs, tai skaita reklamas joma, prasa uzmanīgi izskatīt teorētiskas izstrades aja sfēra, lai praksē un vadot citus saprastu efektīva darba principus.
1.6. Marketinga koncepcija transporta uzņēmumam
Marketings sareģīta paradība, kas aptver milzīgu daadu darbību spektru: no raoanas līdz politiskajai cīņai un no sporta līdz socialajam kustībam. ī iemesla pēc marketingu grūti aprakstīt ar vienas frazes palīdzību. Pamatoti teikts ir populara amerikaņu biznesmeņu rokasgramata: 'Marketingu noteikt nav viegli. Vēl nevienam nav izdevies noformulēt precīzi un visaptveroi o jēdzienu, lai is formulējums būtu piemērojams universali'. Palaik daudzi pētnieki seko formulējumam, kur tika dots 1985. gada un ka autors ir Amerikas Marketinga Asociacija. Marketings parstav planoanas un realizēanas procesu, cenu veidoanas procesu, ideju, preču un pakalpojumu izvirzīanas un realizacijas procesu, ar maiņas starpniecību, apmierinot atseviķu personu mērķus, organizaciju mērķus vai sabiedrības mērķus kopuma.
Mūsdienu marketinga koncepcija tiek bazēta uz divam pamatgultnēm: pirmkart, cilvēku prasību vai vajadzību apmierinaana un otrkart, apmaiņas veikana. Vadoties pēc īs koncepcijas viens no pasaules vadoajiem marketinga specialistiem Filips Kotlers definē marketingu sekojoi: Par marketingu mēs varam saukt jebkuru cilvēka darbības veidu, kur ir vērsts uz cilvēka vajadzību un vēlmju apmierinaanu ar maiņas starpniecību'.
Marketinga koncepcija nosaka, ka organizacijas mērķu sasnieganas ķīla ir mērķauditorijas - tirgus vajadzību un prasību noteikana un vēlama gandarījuma nodroinaana ar produktīvaku un efektīvaku ka konkurentam, līdzekļu starpniecību. Metodes būtība: 'Atrodiet vajadzību un apmieriniet to', 'Raojiet to ko varat pardot, nevis to, ko varat raot', 'Mīliet klientu nevis preci', 'Lai notiek pēc jūsu prata', 'Jūs esat mūsu boss'. īs pieejas apkopo veikala J.K.Penin devīze: 'Darīt visu kas mūsu spēkos, lai maksimali atbildētu uz katru klienta iztērēto dolaru ar vērtīgu nozīmīgumu, kvalitati un apmierinatību'. Komerccentība pardodot ta ir koncentrēanas uz pardevēja vajadzībam, bet marketings - ta ir koncentrēanas uz klienta vajadzībam.
Pastav seas galvenas idejas, kuras uzskata par marketinga koncepcijas pamatu transporta uzņēmumam: vajadzība, prasības, pakalpojums, pieprasījums, maiņa, darījums.
Pirma pamatideja, kas kalpo par marketinga koncepcijas pamatnostadni ir cilvēcisko vajadzību ideja. Vajadzība - ta ir cilvēka sajūta, ka kaut kas pietrūkst. Ja vajadzība nav apmierinata, cilvēks izvēlas vienu no diviem iespējamajiem variantiem vai nu meklēt objektu, kas varēs apmierinat viņa vajadzību, vai arī mēģinat o savu vajadzību apslapēt.
Otra galvena marketinga koncepcija transporta uzņēmumam - cilvēku prasību ideja. Prasība - ta ir specifiska vajadzības forma, kas atkarīga no cilvēka kultūras līmeņa un cilvēka personībai piemītoajam īpaībam. Īpai vajadzētu uzsvērt to, ka prasības ir mainīgas, vajadzības ir pastavīgakas. Paradoties citam raojumam, kas spēj labak un lētak apmierinat o vajadzību, patērētajam rodas jaunas prasības, kaut gan vajadzība paliek ta pati.
Piemēram, veikala īpaniekam ir vajadzība piegadat preci un tadēļ viņ grieas pie transporta organizacijas, kas var o viņa vajadzību apmierinat. Ja radīsies cits piegades veids vai mehanisms jeb cita firma, kas nodarbojas ar parvadajumiem piedavas savus pakalpojumus ar izdevīgakiem noteikumiem, patērētaja prasības pēc pirmas firmas mazinasies, bet vajadzība paliks iepriekēja.
Тrea marketinga ideja prece (pakalpojums). Ar jēdzienu prece saprot visu, kas var apmierinat vajadzību vai prasības. Pie tam jēdziens prece nav attiecinams tikai uz taustamiem objektiem. Arī pakalpojumi, organizacijas vietas, darbības veidi, darbaspēks: viss, kam ir kaut kada taustama vērtība, ir prece. Transporta uzņēmuma gadījuma - prece ir kravu parveananas pakalpojums, ja firma nodarbojas ar transporta pakalpojumiem vai pasaieru parvadajumiem.
Ceturta marketinga koncepcijas pamatideja transporta uzņēmumam - pieprasījums. Cilvēku prasībam nav robeu, bet iespējas tas apmierinat ir ierobeotas. Cilvēks pirmkart izvēlas tas preces, kas viņa materialo iespēju robeas sniedz maksimalu apmierinajumu. īs prasības tad arī ir pieprasījuma jēdziena pamats. Pieprasījums - tas ir cilvēka vajadzības un pirktspējas apvienojums, attiecīgi - transporta uzņēmums formējot pieprasījumu vadīsies pēc sava finansiala stavokļa, apmierinas tas savas vajadzības, kuras uzskata par prioritaram.
Piekta marketinga pamatideja - maiņa. Maiņa - tas ir vēlama objekta iegūana no kada piedavajot kaut ko pretī. Maiņa ļauj fokusēties uz tadu preču raoanu, kuru raoanas process jau labi apgūts, lai pēc tam mainītu tas pret nepiecieamajam citu saraotajam lietam. Rezultata tiek saraots daudz vairak, atrak un kvalitatīvak neka citos gadījumos.
Sesta marketinga koncepcijas pamatideja - darījums. Darījums - ta ir komercrakstura vērtību apmaiņa starp divam iesaistītajam pusēm. Parasti mēs saskaramies ar naudas darījumiem, lai gan iespējami arī darījumi - barteri, kur maiņas objekts ir preces vai pakalpojumi. Darījuma veikanai nepiecieami vairaki apstakļi: vismaz divi objekti ar kaut kadu vērtību, saskaņoti darījuma veikanas noteikumi, saskaņots darījuma veikanas laiks un saskaņota darījuma veikanas vieta. Darījuma koncepcija tiei saistīta ar tirgus jēdzienu. Tirgus - ta ir esoo un potencialo darījumu sfēra. No ekonomiska viedokļa to raksturo pieprasījuma un piedavajuma attiecības.
Ja pardevēja tirgū (kur ir pieprasījuma parsvars par piedavajumu) transporta uzņēmumam nav noieta problēmu, tad pircēja tirgū (kur novērojams piedavajuma parsvars) apmaiņas process prasa milzīgas pūles un darba ieguldījumu. Tatad, ja transporta uzņēmums vēlas efektīvi stradat ada tipa tirgū, tam jameklē pircēji, japrojektē attiecīgi pakalpojumi, javirza tos tirgū, janoruna cenas utt. is darbs arī ir marketinga vadības saturs.
2.Transporta uzņēmuma reklamas kampaņas īpatnības. Reklamas kampaņas efektivitates novērtēanas metou analīze
2.1. Transporta uzņēmuma specifika
Transports svarīga pasaules ekonomikas sastavdaļa, sava būtība ir materialu parneana starp valstīm. Valstu specializacija, to kompleksa attīstība nav iespējama bez transporta sistēmas. Transporta faktors ietekmē raotņu izvietojumu, nerēķinoties ar to nav iespējama racionala raoanas spēku izvietoana. Izvietojot raotnes jaņem vēra parvadajumu nepiecieamība, gatavas produkcijas materialu masa, spēja tos transportēt, transporta ceļu nodroinajums, to caurlaianas koeficients utt. o sastavdaļu ietekme arī nosaka uzņēmumu atraanas vietu. Liela nozīme transportam ir arī sociali ekonomisko jautajumu risinaana. Teritorijas aprīkotība ar labi attīstītu transporta sistēmu ir viens no prieknoteikumiem iedzīvotaju un raoanas pievilinaanai, tas ir svarīgs iemesls, lai tur izvietotu raoanas spēkus un tai piemīt arī integracijas efekts.
Transporta, ka ekonomikas sfēras, specifika ir taja, ka tas pats par sevi nerao preces, bet tikai piedalas to radīanas procesa nodroinot raoanu ar izejmaterialiem, aprīkojumu, iekartam un piegadajot gatavo produkciju patērētajiem. Transporta izmaksas tiek ietvertas produkcijas paizmaksa. Daas raoanas nozarēs transporta izmaksas ir ievērojamas, piem.- merūpniecība, naftas rūpniecības nozarēs, tas var sasniegt līdz pat 30% no produkcijas paizmaksas.
Starptautisko ekonomisko sakaru joma transports nodroina preču (kravu) un cilvēku (pasaieru) parvietoanu starp divam un vairak valstīm, t.i.- starptautisko satiksmi.
Atkarība no transporta līdzekļu veidiem, kas tiek izmantoti parvadajumos, izķir - jūras, upju, gaisa, dzelzceļu, auto un cauruļvadu satiksmi. Ta ir ta saukta - tiea starptautiska satiksme, ko nodroina viens transporta veids. Gadījumos, kad starptautisko pasaieru vai kravu parvadajumu veikanai izmanto divus vai vairak transporta līdzekļus pēc kartas, ta ir jaukta (kombinēta) satiksme. Ja adi parvadajumi noformēti viena dokumenta, kur aptver visus piesaistītos transportlīdzekļus, to sauc par tieo-jaukto satiksmi.
aja darba tiks apskatīts viens noteikts transporta parvadajumu veids - kravu parvadajumi, kas pieder autotransporta grupai.
Autotransports. Ņemot vēra to, ka kravas autotransports pastavīgi palielina savu artavu kravas parvadajumu joma, im parvadajumu veidam ir arkartīgi elastīgi kustības marruti un grafiki. Kravas maīnas var parvadat preci no durvīm līdz durvīm un tadēļ sūtītajam nav vajadzības veikt liekus parvadajumus. Kravas maīnas ir rentabls transporta un parvadajumu veids, ja jatransportē vērtīgas preces salīdzinoi nelielos attalumos. Daudzos gadījumos autotransporta parvadajumu tarifi veiksmīgi konkurē ar dzelzceļa parvadajumu tarifiem, pie tam - kravas maīnas parasti nodroina operatīvaku pakalpojumu veikumu.
Тransports ir svarīgs saistoais posms pasaules ekonomika un īpai svarīgs tas pēdēja laika ir kļuvis arī Latvijas ekonomika, kur bez ta nevar normali funkcionēt neviena saimnieciska nozare neviena valsts reģiona. Ekonomiskas situacijas stabilizēana un ekonomiskais pieaugums nav iespējams nerisinot svarīgakas transporta kompleksa problēmas. Pirmkart, jarisina investīciju piesaiste ai nozarei, japiesaista arzemju kapitals, jauzlabo pasūtītaju kompleksa darbība - jaattīsta transporta maīnbūves, elektrotehniskas maīnbūves un elektronikas raoana, celtniecības industrija un citas jomas.
Papildus jau aprakstītajam transporta nozares problēmu klastam, uzņēmumam, kur nolēmis darboties aja sfēra, akūts kļūst jautajums par potencialo patērētaju informēanu par saviem pakalpojumiem un klientu piesaisti. Nav noslēpums, ka aja ekonomikas nozarē ir plaa, neēlīga konkurence, tapēc, lai veiksmīgi attīstītos uzņēmumam ir pareizi javeido sava marketinga stratēģija, tai skaita reklamas joma.
2.2. Transporta uzņēmuma reklamas darbība, ka daļa no marketinga kompleksa
Reklama ka saziņas līdzeklis marketinga ir tikai viens no pardoanas instrumentiem, ar kuru palīdzību tiek nodroinata līdzvērtīga maiņa starp transporta uzņēmumu un tirgu, ta mērķauditoriju. Reklamas nozīme mainas atkarība no uzņēmējdarbības rakstura un citu darbības veidu izmantoanas taja. Tai pat laika, reklamas loma ir ļoti atķirīga daadu pakalpojumu veidu marketinga. īs atķirības ir to transporta uzņēmuma vadības veidota maketinga rīcību kompleksa ietvaros pieņemto lēmumu rezultats, kas izmantojami pakalpojumu virzīanai uz tirgu.
Reklama un produkts
Ja mērķauditorija tas ir svarīgs jautajums marketinga kompleksa izstrades procesa, tad gandrīz vienmēr ī kompleksa svarīgaka sastavdaļa - konkrētais transporta uzņēmuma pakalpojums un daadas vērtības, kas ar to saistītas. ī iemesla dēļ kompanijas izmanto daadus līzdekļus, kas padara o pakalpojumu unikalu, atķirīgu no līdzīgiem konkurentu pakalpojumiem. Viens no adiem līdzekļiem ir reklama.
Reklama un cena
Cena biei sava veida apzīmogo produkta reklamu. Avīu sludinajumos biei noradīts, ka preces domatas atrai pardoanai. Tadi sludinajumi uzsver zemas cenas, tiem japarliecina pircēju doties uz noradīto veikalu. Vienkaraka valoda - reklama var nebūt atgadinajumu par cenu, bet tad priekplana būs preces labas īpaības. Arī preces par paaugstinatam (premialajam) cenam ir pieprasītas, jo maksa dargak.
Transporta uzņēmums biei nosaka cenas reisiem izmantjot atlaiu pieķiranas sistēmu. Atlaides pamata var būt vecums (bērni vai pensionari), dzimums (marta parasti sievietēm tiek dotas daadas atlaides), pasaieru skaits (grupam, kas parsniedz 10 cilvēkus, ģimenes braucieniem). Visiem iem faktoriem ir liela ietekme veidojot reklamas sludinajumu.
Reklamas pardoanas vieta
Katrai kompanijai jaizlemj kur un ka pircēji pirks viņu produkciju. Rūpnīca? Pie ielas pardevējiem? Veikala? Pirms tiek izveidots pirmais reklamas sludinajums jaatbild uz o jautajumu. Uzņēmumi var izmantot divus realizacijas pamatveidus, tieo un netieo.
Piemēram, transporta firma, kas sazinas ar pasūtītaju ar reklamas prospektu un daadu katalogu starpniecību parstav vienu no uzņēmumu veidiem, kas piedalas tieaja marketinga.
Tomēr daudzas firmas realizē preces caur firmam-starpniekiem, kuru darbība izpauas raotaju savienojot ar patērētaju vai parpircēju - tas ir, pircēju, kur vairak ieinteresēts pardot neka raot. aja kategorija ietilpst gan vairumtirgotaji, ta arī mazumtirgotaji, arī uzņēmumu raotaju parstavji, makleri, komisijas ieguvēji un izplatītaji.
Noieta kanals ietver visas firmas un atseviķas personas, kas ir tiesīgas rīkoties vai sniedz palīdzību rīcība ar produkciju visa tas ceļa no raoanas pie patērētaja. aja situacija transporta uzņēmums iegūst starpnieka lomu starp raotaju un patērētaju.
Reklama preces noieta veicinaana
Apzinot parējos marketinga kompleksa elementus, transporta uzņēmums var paplainat, saaurinat un mainīt savu pakalpojumu noieta veicinaanas soļu sarakstu. Noietu var definēt ka ar marketingu saistītu saikni starp firmu un pircēju. Ka noieta veicinaanas kompleksa sastavdaļas parasti tiek apskatītas adas darbības: preces pardoana, ko veic pardevējs, saikne ar sabiedrību, reklamas kampaņas un papildus darbības. Vairakums o elementu ir ciei saistīti ar reklamu, tapēc dotaja konteksta tie tiks izskatīti tikai tik daudz, cik tie ir saistīti ar eit aprakstamajiem reklamas paņēmieniem un metodēm.
Saikne ar sabiedrību
Ja reklama ta ir apmaksata saikne starp pircēju un raotaju, tad saiknei ar sabiedrību nav strikti noteikta rīku avota. Daudzi transporta uzņēmumi Latvija saiknes nodroinaanai ar sabiedrību izmanto tadas nianses, ka, piemēram, publicitates publicity radīana, padarot to par reklamas pielikumu, lai informētu daadas auditorijas par pau kampaņu vai pakalpojumiem, tadējadi padarot organizacijas korporatīvo tēlu par uzticama partnera tēlu. Saikne ar sabiedrību ir spēcīgs instruments, ar kura palīdzību var radīt tadu elementu kopumu, kur virzītu preces uz to tirgu.
Līdzekļi noieta veicinaanai
Pardoanas veicinaana - ta ir plaa reklamas darbību kategorija, kas nav saistīta ar masu saziņas līdzekļu izmantoanu un izpauas ka produkcijas bezmaksas paraugu izplatīana, izstau rīkoana, komercialas pastmarkas, tada tipa ka uzvarētajs iegūst visu loterijas, atlaiu kuponi un prēmiju pieķirana.
Reklamu biei dēvē par masu vai bezpersonisko tirdzniecību. Reklamu izmanto, lai informētu, parliecinatu un atgadinatu pircējiem par konkrētiem raojumiem vai pakalpojumiem. Transporta uzņēmums reklamas veiksmes nodroinaanai izmanto sekojoos faktorus:
Apskatot minēta preču pardoanas veicinaanas kompleksa saturu, redzam, ka reklama ir tikai viens no transporta uzņēmumu darbības elementiem, bet pardoanas veicinaanas komplekss ir tikai viens no kopēja marketinga kompleksa elementiem. Svarīgi ir pareizi izprast o hierarhiju, lai saredzētu skaidri formulēto un biei pretrunīgo reklamas kodolu.
Marketinga un reklamas planoana pēc savas būtības ir nepartraukts analīzes, planoanas, izmantoanas, parskatīanas un atkartotas planoanas process. ī procesa ietvaros lēmums par viena vai visu marketinga kompleksa elementu izmantoanu tiek pieņemts ņemot par pamatu transporta uzņēmuma pieredzi un pastavīgu visa marketinga kompleksa vērtējumu.
2.3. Reklamas darbības vadīana
Mūsdienas reklama ir viena no svarīgakajam marketinga funkcijam, kuru realizē absolūtais, tirgus attiecības iesaistīto dalībnieku, vairakums. Summarais gada apgrozījums reklamas joma parsniedz 250 miljardu ASV dolaru.
Jaatceras, ka odienas apstakļos reklama ir viena no lielakajam ekonomikas sfēram, kas sevī apvieno simtiem tūkstou reklamas aģentūru un biroju, kuros strada miljoniem darbinieku. Tas, cik efektīvi strada ī sistēma iespaido valsts ekonomikas darbības efektivitati kopuma.
Jau ie nedaudzie fakti liecina par pastavīgo nepiecieamību efektīvi vadīt reklamas darbību, par optimalu vadības risinajumu pieņemanas nepiecieamību, par milzīgajiem zaudējumu apjomiem kļūdoties aja sfēra.
Reklamas vadības problēmu var apskatīt no daudz daadiem aspektiem. Viens no iem aspektiem ir sistematiska pieeja. No ī skatpunkta reklama jaizskata ka viena no funkcionalam marketinga apaksistēmam. Marketings savukart ir viena no vēl lielakas sistēmas sastavdaļam - visparējas firmas darbības sistēmas. Līdz ar to reklamas vadība jasaprot ka neatņemama komunikatora marketinga sistēmas vadīanas sastavdaļa ciea saistība ar savstarpēju marketinga darbības elementu (tirdzniecības, cenu un noeieta politikas) saikni.
No otras puses, reklamas vadību var apskatīt ka reklamas darbība iesaistīto dalībnieku savstarpējas sadarbības procesu. Reklamas vadības subjekti (t.i. dalībnieki, kas pieņem vadoos lēmumus aja sfēra) ir transporta organizacijas augstaka līmeņa vadība, ka arī tas marketinga dienesta daada līmeņa vadītaji, reklamas apaknodaļu darbinieki utt. Vadības objektu statusa (t.i. tie, uz kuriem tiek virzīti vadības lēmumi, ar mērķi saņemt konkrētu rezultatu) var apskatīt potencialos patērētajus, tirzdniecības starpniekus, plau sabiedrības viedokli utt. Objekti tiek ietekmēti ar reklamas paziņojumu, reklamas kampaņu starpniecību, ka arī ar komunikatora reklamas politiku kopuma. Tik pat svarīgs ir funkcionalais reklamas vadības analīzes aspekts. No vadības pamatfunkcijam, kuras noteica jau menedmenta klasiķis Anri Faijols jaizceļ sekojoas: reklamas pētījums; mērķu noteikana un planoana; organizacija.
Veicot īsu kopsavilkumu un apskatot reklamas vadības sistēmu mēs varam to iedomaties ka sareģītu elementu, dalībnieku, procesu un mērķu noteikanas paņēmienu, organizaciju, kontroles kompleksu vienota sistēma ar citiem komunikatora marketinga elementiem.
Izskatīsim sīkak reklamas vadības darbības funkciju realizacijas īpatnības.
Reklamas pētījums
Pētījumi reklama ta ir sistematiska informacijas vakana un analīze, kam ir īpaa nozīme atvieglojot reklamas stratēģiju izstradi, reklamas sludinajumu veidoanu, arī izstradajot kampaņu masu saziņas līdzekļos. Sava būtība tas ir tirgus un ta iespēju apzinaanas veids jeb arī marketinga veids - pētījumam vienkari vacot informaciju par konkrēta vietēja tirgus situaciju. Pētījumu pamatetapi - pētījumu mērķu un problēmu noteikana.
Reklamas kampaņas planoana
Reklamas kampaņas mērķis ir prognozēt potencialo pieprasījumu uz tas vai citas firmas precēm vai pakalpojumiem un radīt apstakļus, lai īs prognozes realizētu dzīvē. Ka arī citas tautsaimniecības sfēras arī ī ir japlano un efektam jasedz reklamas kampaņas izmaksas. Lēmums, kas pieņemts balstoties uz reklamas kampaņu un tas rezultatiem, biei ir stratēģiska rakstura. Reklamas kampaņas biei tiek izvērsta zemak atspoguļotaja secība:
1. Tiek noteikta reklamas iedarbības mērķgrupa;
1.1. Tiek noteikti firmu interesējoie noieta tirgi;
1.2. Pakalpojums tiek izskatīts no priekrocību pozīcijas pret konkurējoiem pakalpojumiem, pieejamības un pircēju pieprasījuma aspektiem;
1.3. Tiek noteikts patērētaju segments, ka pareizēja ta arī noieta citos tirgos;
1.4. Tiek risinats jautajums par papildus marketinga pētījumu nepiecieamību;
2.Tiek noteikta reklamas darba mērķu specifika, konkrētak, cik izplatīta ir informacija par i transporta uzņēmuma darbību. Reklamas mērķiem jabūt nospraustiem stingri, jabūt iespējai precīzi noteikt reklamas kustību uz mērķi;
3.Tiek aprēķinats, kadi izdevumi nepiecieami katra atseviķa mērķa sasnieganai katra no apskatamajiem noieta tirgiem. ie izdevumi tiek salīdzinati ar līdzekļiem, kadus transporta uzņēmums atvēl reklamai;
4.Vadoties pēc marketinga plana mērķiem un budeta iespējam tiek apgūti un izvēlēti optimalie reklamas izplatīanas kanali;
5.Transporta uzņēmuma, ta arzemju filiaļu un starpnieku darbības sfēras prasībam tiek izstradatas reklamas kampaņas metodes;
6. Ņemot par pamatu programmas - mērķa vai tīkla planoanas metodi tiek izstradats izvērsts kampaņas plans;
7.Tiek izstradati reklamas kampaņas līdzekļi, iepriek eksperimentali parbaudot reklamas saukļus un citus reklamas līdzekļus;
8. Viena no izvēlētajiem reģioniem tiek parbaudīta reklamas kampaņas efektivitate;
9. Tiek veikta sakotnēja analīze, parskats par padarīto darbu ar mērķi gūt maksimalu apjomu rezultatu - ka pozitīvu, ta arī negatīvu.
Reklamas darbības organizēana
Vadības kategorija organizēana' ir diezgan dziļa un daudznozīmīga. Ja apskatīt to no vadības funkciju viedokļa, var saskatīt un definēt divas galvenas pieejas.
Pirma no tam, auraka, piedava organizēt to ka struktūras radīanas procesu uzņēmuma ietvaros, kas sniedz iespēju cilvēkiem efektīvi stradat kopa, lai sasniegtu nospraustos mērķus.
Otra pieeja ir organizēt ka funkciju, procesu un daadu struktūru kopumu, kas virzīts uz praktisku transporta uzņēmuma planu realizaciju.
Svarīgakas organizatoriskas funkcijas, ko realizē vadītaji ir adas:
1. Darbu sadale starp padotajiem;
2. Uzdevumu deleģēana, tas ir, darbu un pilnvaru nodoana padotam darbiniekam, kur uzņemas atbildību par to veikanu;
3. Darba koordinacija, tas ir, efektīvas sadarbības nodroinaana starp padotajiem, kas palīdz efektīvi veikt transporta uzņēmuma uzdevumus un nepieļaut iekējos konfliktus;
4. Reklamdarbības veikanai nepiecieama budeta izstrade;
Galvenie reklamdarbības dalībnieki ir:
1. Reklamdevēji - organizacijas un firmas, kas reklamē sevi, savas preces vai pakalpojumus.
2. Reklamas aģentūras neatkarīgas firmas, kas pēc pasūtījuma pilda specifiskas reklamas funkcijas: reklamas pētījumi, reklamas kampaņu izstradi un veikanu, reklamas materialu izgatavoanu un izvietoanu utt.
Latvija pazīstamakas ir sekojoas aģentūras: Metro Leo Burnett, Kreatons, Unicom, Terras, VB Aģentūra, Petits, McCann-Erickson u.c..
3. Masu saziņas līdzekļi, kas atvēl laiku un vietu reklamas ziņojumiem, ar mērķi, lai tie sasniegtu mērķauditoriju ir piemēram, 'LNT', 'TV3', 'Diena', 'Radio SWH' utt..
4. Nodroinoe (līdzstradnieki) reklamas darbības dalībnieki: foto un kinostudijas, makslinieki, tipografijas un visi citi, kas palīdz transporta uzņēmumiem, reklamas aģentūram reklamas materialu sagatavoana.
Tadējadi, esam izskatījui procesu, ar kura palīdzību transporta uzņēmums nosaka iespējamas problēmas reklamas darbības sfēra. Talak mēs izskatīsim transporta uzņēmuma reklamdarbības vadīanas efektivitati, ka arī veidu ka o efektivitati parbaudīt.
2.4. Reklamas efekts
Reklamas efekts ir tas iedarbības sekas uz noieta apjomu, ienakumu apmēriem un citiem transporta uzņēmuma darbības radītajiem. ī efekta apjoms neizmērojami parsniedz reklamas izmaksas. Precīzi to noteikt ir praktiski neiespējami, lai gan pat aptuvenas aplēses ļauj spriest par ī efekta fantastisko apjomu. Ne velti zinatnieki, kas daudz laika atvēl ekonomiska reklamas vērtējuma noteikanai, pieskaita o jautajumu pie visgrūtak atrisinamajiem.
Slavenību ieguvusi kada biznesmeņa fraze: 'Es zinu, ka puse līdzekļu, ko es ielieku preču raoana, aiziet reklamai, bet es nezinu - kura '. aja joka ir daudz patiesības.
Reklamas efektivitate izpauas pētot, cik zinama mērķauditorijai ir informacija par firmu un tas precēm un to, kas tad īsti par tiem zinams, kads firmas un tas preču tēls ir izveidojies un kada ir attieksme pret tiem.
Radīt priekstatu par firmu un tas precēm, vēl vairak - panakt labu attieksmi pret tiem, ne vienmēr ir viegli. Tam nepiecieams laiks un noteikta stratēģija. Tirgus attiecības tas vispirms ir cilvēciskas attiecības. Reklama ļauj plaai auditorijai radīt vajadzīgo priekstatu par firmu, savukart uz to pamata ir vieglak veidot attiecības.
Ta iegūta informacija kļūst reklamdevējam par vērtīgu ziņu avotu darbam pie reklamas pilnveidoanas, ka teksta un grafikas joma, ta arī parskatot reklamas izplatīanas kanalu izvēli.
Nedrīkst aizmirst, ka reklama ir tikai viens no marketinga instrumentiem, kas iedarbojas uz preces noietu un attiecīgi, samazinoties pardoanas apjomiem, papildus jaanalizē arī pati prece un tas cena, izplatīanas marruts un to cilvēku īpatnības, kas ar tiem saistīti. Uzņēmums var aktivizēt parvadataju darbu, mainīt cenas, izveidot elastīgu atlaiu sistēmu. Tiei ī iemesla dēļ vērtējot reklamas efektivitati, jaņem vēra tirgū izveidojies realizacijas apstakļu kopums un visi faktori, kas stimulē vai liek ķērļus transporta firmas marketinga uzdevumu risinaanai.
Vēl viens process, kas ir raksturīgs pasaules tirgum pastavīga reklamas darbības koncentracija, kad lieli reklamas izplatīanas līzekļi un reklamas aģentūras parņem mazakas. No reklamdevēju un reklamas aģentūru grupam ar katru gadu savas pozīcijas nostiprina korporacijas, ka rokas koncentrējas ienesīgaka reklamdarbības daļa un gandrīz visi reklamas izplatīanas līdzekļi. Visjūtamak reklamas tirgū notiekoas izmaiņas ietekmē reklamdevēji. Tas ir ne tikai tas firmas kas rao preces, bet arī apkalpojoas, kas piedava savus pakalpojumus projektēana, transportēana, finansēana, konsultēana utt.. Visvairak ietekmē monopolisti, kas rao masu patēriņa preces ar lielu noietu. Tiem ir milzīgs budets un faktiski viņi uztur masu saziņas līdzekļus, līdz ar to viņiem ir iespēja ar to starpniecību izvērst savu politiku.
Monopolizējot reklamas pakalpojumu tirgu, īs raoanas firmas iegūst monopolu sevis saraoto preču realizēanai. Diktējot savus noteikumus, reklamdevējs liek reklamas aģentūram un reklamas izplatīanas līdzekļiem dot tiem lielas atlaides, pieņemt tiem izdevīgus lēmumus pasūtījumu pieņemanas brīdī un gatavojot publikacijai reklamas materialus.
Sakara ar augstak minēto, reklamas milzīgo lomu mūsdienu biznesa var uzskatīt par pieradītu. Par pieradītu var uzskatīt arī to, ka bez reklamas jebkurai firmai, vai ta strada iekēja vai arēja tirgū, negūt lielus panakumus, un to, ka reklama ir process, kuru nepiecieams sīki izzinat, lai veiksmīgi varētu pielietot praksē. Pasaules tirgus struktūra kļūst nepartraukti sareģītaka, nepartraukti tiek ieviesti jauninajumi un ekspertiem, kas taja veic savus reklamas pasakumus, jamak adekvati reaģēt uz īm izmaiņam.
2.5. Reklamai nepiecieamo līdzekļu apjoms
Reklamas izdevumi vairakumam firmu kļūst arvien iespaidīgaki. Biei aile reklamas izdevumi ir pati lielaka marketinga izdevumu tabula. Pēc reklamas aģentūras Unicom aprēķiniem, kurai 1998. gada bija lielakais apgrozījums, 1999. gada reklamas apgrozījums būs gandrīz 5 milj. Ls, no kuriem preses izdevumu daļa būs vismaz 1,5 milj. Ls.
Salīdzinajumam sniegu datus par Krievijas reklamas tirgu. Vērtējot Krievijas reklamas tirgus apjomu, specialistu viedokļi atķiras. Аleksandrs Nazaikins izsakas sekojoi: 1991. gada ar reklamu saistītie izdevumi Krievija neparsniedza 3 milj. dolaru (tagad tas ir mēnea reklamas apjoms televīzija tadam firmam ka «Procter & Gamble vai Mars-Rossija). 1992. gada reklamas tirgus apjoms bija ap 51 milj. dolaru, 1993. gada parsnieda 220 milj.. Tatad katru gadu notiek reklamas tirgus palielinaanas. Reklamas izdevumiem arī arzemju raoanas firmas atvēlēta liela daļa bueta. ASV tikai reklamai masu saziņas līdzekļos tiek tērēts vairak par 5% no kopējiem preču raoanas un realizacijas izdevumiem. Firmam, kas rao masu patēriņa preces is procents ir vēl lielaks; zaļu raotajiem 20%, smaru un kosmētikas raotajiem 13,8, virtuves piederumiem 12,8, alkoholiskajiem dzērieniem 11,9, galantērijai 9,4, mazgaanas līdzekļiem 8%. Reklamai novirzīto līdzekļu apjomu rūpnieciski attīstītajas valstīs var daļēji izskaidrot ar augstajam reklamas izvietoanas vietu un ētera laika cenam efektīvakajos masu saziņas līdzekļos.
Lielakais skaits reklamas aģentūru atrodas ASV, lai gan citas valstīs ar tirgus ekonomiku to arī ir ievērojams daudzums. Reklamas loma ne veinmēr atbilst valsts ekonomiskas attīstības līmenim. Valstīs ar vienadu ienakuma līmeni uz vienu iedzīvotaju var būt daads reklamas izdevumu līmenis. veices izdevumi, piemēram, divas reizes parsniedz līdzekļu apjomu, ko reklamas vajadzībam tērē Zviedrija. Daas treas pasaules valstis tērē reklamai salīdzinoi vairak, neka ekonomiski attīstītas valstis, piemēram - Brazīlija un Beļģija. Noteikti var apgalvot tikai to, ka ASV ir aģentūru vairak neka citur pasaulē. Viņi meklē un atrod savus klientus visa pasaulē. Piemēram, pazīstama amerikaņu reklamas aģentūra McCann-Erickson, vairak par pusi sava biznesa veic aiz savas valsts robeam.
Tapat arī līdzekļu apjomi, kurus tērē reklamai ir ļoti mainīgi atkarība no preces rakstura. Var pat teikt ta: jo sliktaka preces kvalitate, jo tas vairak jareklamē. Mazgaanas līdzekļiem, piemēram, īs izmaksas sastada tikai tredaļu no kopējam, turpretim, citam plaa patēriņa precēm tas ir 5-15%.
Reklamas izdevumi uzradas sekojoa rezultata:
Public relations un informatīvie materiali:
Druka,
Fotografijas,
Sponsordarbība,
Atvērto durvju diena u.c. pasakumi,
Pasta izdevumi,
Ziedojumi,
Biedrības, tirdzniecības palatas.
Reklamas izgatavoana un izvietoana:
Poligrafijas un dizaina pakalpojumi,
Izvietoana masu saziņas līdzekļos,
Fotografijas, grafika, dizains, maīnrakstītaju pakalpojumi,
Тipografijas pakalpojumi,
Кorespondence,
Pasta katalogi,
Tele-radio studiju apmaksa, raidījumu vadītaju un aktieru darba apmaksa,
Honorari reklamas aģentūram.
Reklamas izdevumus javērtē divējadi. Pirmkart, nosakamas kopējas izmaksas, kas saistītas ar konkrēto līdzekli (piemēram, ap $5 tūkstoiem par daudzkrasainu reklamu, kas aizņem visu urnala lappusi); otrkart, nosakams, cik sastada izmaksas uz vienu lasītaju vai skatītaju (pieņemts uzskatīt, ka urnalam tas ir uz 1000 cilv., bet avīzēm uz 1 мilj.).
Tadu reklamas ieguldījumu apjomu gadījuma drīz rodas akūta komercreklamas efektivitates analīzes problēma.
2.6. Reklamas kampaņas izstrades etapi
2.6.1. REKLAMAS PLANA IZSTRADE
1) Mērķu nosprauana Reklamas plana izstradei ir deviņi etapi (1. att.)
2) Atbildības noteikana
3) Budeta noteikana
4) Tēmu izstrade
5) Reklamas līdzekļu izvēlēanas
6) Reklamas sludinajumu radīana
7) Reklamas laika izvēlēanas
8) Kopējo centienu analīze
9) Iegūta rezultata novērtēana
(veiksme/neveiksme)
Mērķu nosprauana. Reklamas mērķi, ka jau tika runats, var būt daadi. Viena gadījuma tie var būt saistīti ar pieprasījumu, otra ar produkcijas tēlu. Parasti gan os mērķus kombinē. Piemēram, firma var informēt potencialos patērētajus par jaunajiem pakalpojumiem un vienlaicīgi atgadinat arī par jau esoajiem un paralēli arī radīt sev tēlu, izklastīt viedokli, uzskatus. Talak iztirzasim o tematu detalizētak.
Atbildības noteikana. Pēc mērķu nosprauanas, reklama tapat ka citur, janosaka atbildība. Tiei kur nodarbosies ar reklamas kampaņu, firmas apaknodaļa, vai ka jau tika minēts, neatkarīga reklamas aģentūra. Lai gan biei gadas, ka firma lieto ne tikai savas reklamas nodaļas, bet arī sadarbojas ar neatkarīgam reklamas aģentūram, pie tam - daadam, katrai produktu asortimenta grupai.
Mērķi, kas orientēti uz Mērķi, kas orientēti uz
pieprasījumu tēlu
Informacija Nozares
Sniegt zinaanas par marku vai Izstradat un uzturēt
jauno preci tirgū, iepazīstinat labvēlīgu nozares tēlu,
patērētajus ar jauno darba kartības radīt kopējo pieprasījumu.
grafiku.
Parliecinaana Korporatīvie
Parliecinat, ka jadod priekroka un Izstradat un uzturēt, uzlabot
jauzskata par savu o marku, japalielina firmas tēlu, radīt izvēles pie-
apmeklētība utt. prasījumu
2.6.2. Reklamas pasakumu plana izstrade
os planus parasti sastada trīs virzienos: konkrētiem pasakumiem, potencialiem patērētajiem, pagaidu laika aspekta. Pamatnostadnes, kas jaievēro planojot reklamas darbu:
preces stavoklis
attiecība pret patērētaja motivaciju;
salīdzinajuma ar konkurentiem.
reklamas mērķis
atpazīstamības pakape;
vēlamais tēls.
reklamas objekts
kas (ekonomikas nozare, кur lemj, кur iesaka);
ta struktūra (firmas struktūra, izmēri).
reklamas saturs
koncepcija (ko reklamē);
reklamas līdzekļi
кa (veids, kada noved reklamu līdz vajadzīgajam efektam: caur tekstu, grafiku, ar maksliniecisku līdzekļu palīdzību).
reklamas budets
kopējais budets (ņemot vēra sezonas faktoru);
atkarība no konkurentu reklamas iespējam.
reklamas pasakumu plans
reklamas atkartoanas bieums;
tas kvalitate;
rentabilitate;
reklamas izvietoana konkrētos reklamas līdzekļos.
reklamas pasakumu plans laika attiecība
reklamas kampaņu termiņi.
detalizēti aprēķini
piemēram, aprēķinot uz 1000 gab. vai citam reklamējamas produkcijas vienībam, atkarība no pardoanas cenas;
reklamas efektivitates kontrole;
iztērēto līdzekļu un pardoanas apgrozības pretstatījums.
2.7. Reklamas kampaņas efektivitates novērtēana
Reklamas kampaņu efektivitates, ka svarīga reklamas darbības kontrolelementa, noteikana ir aktuals jautajums. Vairakums specialistu uzskata, ka reklamas izdevumi jauztver ka neizbēgami izdevumi, tapat ka izdevumi, kas saistīti ar pētniecības veikanu, apmacību, iekartam, tas ir, lai sasniegtu planotos realizacijas apjomus, jauztur noteikts, praksē aprēķinats, procentuals, reklamai atvēlēto, līdzekļu apjoms, kur ir atkarīgs no iem planotajiem realizacijas apjomiem.
Tomēr var nosacīti aprēķinat reklamas kampaņas efektivitati: pirmkart, pretstatījot pardoanas apjomus un ienakumus pirms un pēc reklamas kampaņas veikanas un tas veikanai iztērēto summu; otrkart, nosakot cik liela apmēra mainījies informētības procents par reklamdevēju, viņa preci un firmas zīmi un pakalpojumiem, noteikta reklamas auditorija. aja gadījuma, efektivitati nosaka vērtējot, cik liela mēra reklama pilda savu funkciju.
Eksportētaja reklamdarbības efektivitati diezgan precīzi var noteikt analizējot reklamas izdevumu struktūru.
Eksistē virkne iespēju, ar kuram noteikt reklamas produkcijas kvalitati. Tas ļauj netiei noteikt, cik efektīva reklamas kampaņas veikanas procesa ir reklamas ietekme pret vēlamo auditoriju:
eksperta atzinumi, ko sniedz redakcijas un makslinieku padomes, kas sastav no daada profila specialistiem, kas strada reklamas joma;
reklamas produkcijas recenzēana, ko veic vietējie un arzemju eksperti, ka rezultata tiek apzinatas daadi reklamējamas produkcijas priekrocības un trūkumi;
anketas;
konkursi reklamējamas produkcijas raotajiem.
Ir iemesli domat, ka būs nepiecieams diezgan ilgs laika periods un ļoti intensīvs reklamas specialistu darbs, lai vietējie eksportētaji, kas tikai nesen apguvui arējo tirgu, apzinatos reklamas kampaņu efektivitates un reklamējamas produkcijas kvalitates analīzes svarīgumu, lai veiktu to regulari, sistematiski un vispusīgi saistītu ar savu eksportdarbību.
2.7.1 Reklamas tirdzniecības efektivitates aprēķinaana
Par cik pieaugs pardoanas apjomi, ja par preci uzzinajui vēl 25 procenti auditorijas, bet izvēli par labu ai markai atzīst vēl papildus 10 procenti patērētaju. Lai atbildētu uz o jautajumu javeic ta sauktais tirdzniecības efektivitates aprēķins. Ir divas iespējas ka to izdarīt. Salīdzinat pardoanas apjomus ar reklamas izdevumiem konkrēta laika sprīdī vai izstradat savu, eksperimentalo programmu.
Korporacijas DuPont krasu nodaļa ir sadalījusi 56 noieta teritorijas trijas grupas; valstis ar augstu, vidēju un zemu tirgus daļu. Pirmaja grupa reklamas izdevumus atstaja nemainīgus, otraja palielinaja par 2,5 reizēm, treaja palielinaja par 4 reizēm. Rezultata organizacija naca pie slēdziena, ka paaugstinot izdevumus reklamai, noieta pieauguma tempi būtiski samazinajas, visvajak noiets progresēja valstu grupa ar augstu tirgus daļu.
Naudu, kas izdalīta reklamai, ļoti viegli iztērēt bezjēdzīgi. Lai no ta izvairītos, skaidri janoformulē mērķis, japieņem pardomati lēmumi par reklamas budetu, jaizvēlas saturs un reklamas nodoanas veidi, ka arī javeic pareiza reklamdarbības rezultatu analīze. Pastavīgi pilnveidota regulacija reklamas joma prasa atbildīgu pieeju firmas reklamas programmas realizēanai.
2.7.2. Reklamas efektivitates noteikana
Reklamas kampaņas veiksmi vai neveiksmi nosaka tas, cik ī kampaņa palīdzējusi preču virzīana. Pastav divi aprēķinaanas veidi: pamatojoties uz patērētaja informētību par preci un pamatojoties uz pardoanas apjomu pieaugumu. Тapat ne vienmēr ir viegli atķirt reklamas sasniegumus no citiem faktoriem, kas arī ietekmē preces tēlu un ta pardoanas apjomus.
1982. gada lielakas ASV reklamas aģentūras panaca vienoanos par reklamas efektivitates noteikanas pamatprincipiem:
Izmantot datus, kas saistīti ar apskatamas reklamas mērķiem,
Pirms analīzes veikanas, jadefinē, ka tiks izmantots rezultats,
Apvienot daadas analīzes metodes, jo ar vienu nav pietiekami,
Parbaudes sistēma jabalsta uz patērētaju lēmumiem,
Jarēķinas, ka iespējama vajadzība pēc atkartotas reklamas,
Salīdzinot alternatīvus reklamas sludinajumus, katrs no tiem jaatbalsta vienada apmēra,
Jacenas izvairīties no personīgam simpatijam un aizspriedumiem,
Skaidri janosaka izvēles un atlases principi,
Tikai laba parbaude ir pareiza, korekta un droa.
2.7.3.Apstakļi, kadi nepiecieami efektīvai reklamas darbībai
Reklamas akciju efektivitate atkarīga no izmantojamo līdzekļu izvēles, to optimalas savietoanas, oriģinalitates, precizitates un no o akciju sistematiskas atkartoanas. Arī no reklamas izmaksam atkarīgs potencialais rezultats. Lai nodroinatu reklamas efektivitati, to parasti izplata pa visiem tirdzniecības ķēdes posmiem. Nesen Latvija izveidotas transporta firmas, padarījuas savu pakalpojumu reklamu par tirdzniecības instrumentu. Reklamdarbība, ko veic trirdzniecība un raoana iesaistītie spēki, ļauj palielinat ieguldījumus reklama un paaugstinat tas iedarbību.
Praksē tiek pielietoti daadi reklamas līdzekļi un nesēji. Tiek izmantoti tadi reklamas faktori ka, valodas parliecinoais spēks, rifta kvalitate, vizualais attēla iespaids. Raksturīga arī viegli atmiņa paliekou formulējumu izmantoana, muzikalais noformējums, spilgtu krasu risinajumi, veiksmīgs dizains, īpaas cenas, daadi konkursi, utt..
Daudz var sasniegt arī konsultaciju ceļa, jo saruna notiek tiei kontaktējoties. Tai pat laika radioreklamu ik dienas klausas tūkstoiem Latvijas iedzīvotaju. Sludinajumam jabūt īsam un aktualam. Reklamas vēstule sava pievilcīga noformējuma dēļ (papīrs, grafiskais noformējums, individuals rifta izmantojums) arī var piesaistīt lasītaja uzmanību.
Svarīga ir arī pareiza reklamas nesēja izvēle un pareizais laika brīdis, kad reklamu ievietot. Lai sludinajumam būtu gaidamais efekts, ta tekstam japasvītro transporta uzņēmuma piedavata pakalpojuma priekrocības. Tēlains vai krasains noformējums pastiprina iedarbību uz pircējiem. Reklama, uzdrukatai katalogu, prospektu, cenu lapu, reklamas lapu un urnalu veida, pircējam jasniedz objektīva un patiesa informacija, jaietekmē pieprasījums ar spilgta un saturīga noformējuma palīdzību. Gaismas reklamas un mainīgos gaismas uzrakstus transporta uzņēmums pielieto ardurvju reklamas vajadzībam. Pie makslinieciskajiem reklamas līdzekļiem pieder arī plakati, fotografijas, filmas. Vēl transporta uzņēmums plai pielieto spilgtas ilustracijas, krasu izteiksmīgumu, trapīgus, parliecinous vardus. Reklamas fotografijai ir daudz stipraka ietekme uz pircēju neka zīmējumam. Reklamas klips (rullītis, televīzijas raidījums) nonak pie pircēja taja momenta, kad viņ atpūas - viņam ir labs noskaņojums. eit pēc formas sauso paziņojumu vieta labak pielietot izklaidējou pļapaanu. Liela loma ir gan iekējai gan arējai transporta reklamai, kur gadatirgi un izstades pilda vitrīnas lomu. Nereti tiei tur tiek dibinatas jaunas biznesa attiecības starp izstades dalībnieku un apmeklētajiem.
Reklamas darbība parasti klientiem pieķir zinama rakstura privilēģijas un atlaides. Var piedavat bezmaksas pielikumus, firmas stila noformētus kalendarus, bukletus utt., kas tikai apstiprina franču teiciena - Pat mazas davanas baro draudzību patiesumu. Cenu atlaides stimulē pircējus bieak izmantot tiei ī transporta uzņēmuma pakalpojumus.
Тransporta uzņēmums izstrada specialu reklamas pasakumu planu. Taja papildus izvēlēto reklamas līdzekļu aprakstam dareiz tiek uzradīts arī domajamo izmaksu uzmetums. Plana tiek fiksēti arī citi dati: cilvēku loks, uz kuriem tiks virzīta reklama, orientējoties uz mērķa grupam vadoties pēc profesijas, vecuma, pirktspējas, dzimuma, reklamas materialu izplatīanas rajona un reklamas akciju ilguma. Plana tiek noteikts transporta uzņēmuma reklamas kampaņas sakums un ilgums, ka arī pamatlīdzekļi, ar kuriem paredzēts izplatīt os materialus. Reklamas pasakumu plana pamata ir tirgus analīzes rezultati, pētījumi par analoģisku konkurentu darbību. Taja vērtē izvēlēto reklamas darbību izmantoanas efektu.
Reklamas izdevumu uzmetuma nosaka naudisko līdzekļu apjomu, kas atvēlēts iem mērķiem, notiek o līdzekļu sadale starp daadam reklamas akcijam. Lai izslēgtu negaidītas grūtības, kas varētu rasties konkurentiem negaidot pastiprinot reklamas darbību, pratīgi būtu, ja rezervē būtu pieejami papildus resursi.
Reklamas veiksmi nodroina stratēģiska orientacija uz konkrētu klientu loku, labako reklamas nesēju izmantoana veiksmīgi izvēlētos laikos (seriali, makslas filmas) un to pietiekama intensivitate. Sistematiski veicama o darbu rezultatu kontrole, tas palīdz noteikt ada veida darbu efektivitati. Jaņem vēra, ka nereti rodas grūtības atķirt reklamas darbības rezultatus no to pasakumu rezultatiem, kas vērsti uz tirgus paplainaanu. Principa, transporta uzņēmuma reklamas darbības efektivitati var vērtēt ar kopīgu reklamas koeficientu, kuru nosaka peļņu pretstatot visas reklamas kampaņas izmaksam. Grūtak noteikt tadu reklamas līdzekļu, ka sludinajumi, iespiedprodukcija utt.. Plakatiem, radio, televīzijai efektivitati var noteikt tad, kad reklamas pakalpojumi tiek veikti, teiksim, tikai radioreklamas veida un visu pieprasījumu skaits, kas rodas tas rezultata, tiek piereģistrēts. Principa, nosakot transporta uzņēmuma reklamas kampaņas efektivitates radītajus, iespējams noteikt un pretstatīt katra atseviķa reklamas pasakuma rezultatus.
Lai Latvijas transporta uzņēmuma reklamas kampaņa būtu tieam efektīva, jaņem vēra sekojoi ieteikumi:
strikta reklamas adresacija reklamu mērķē uz tiem pasūtītajiem, kam pakalpojums domats. Reklamas kampaņas akcentiem jabūt izvietotiem ta, lai patērētajam maksimali demonstrētu, kadas tiei priekrocības viņ iegūst lietojot reklamētos pakalpojumus, ilustrēt specifiskas pakalpojuma funkcijas un ta unikalitati un ta uzlabojumus.
vadītajam jadara viss, lai firmas tēls būtu pamanams, lai to nevarētu sajaukt ar citiem. Lai to paveiktu, jaatrod kads izteiksmīgs un viegli iegaumējams simbols. Bez adu darbību veikanas grūti cerēt uz klienta uzmanību im pakalpojumam, lai kadus reklamas un pakalpojuma virzīanas līdzekļus neizmantotu;
reklama nedrīkst būt uzbazīga un nogurdinoa. Taja pastavīgi jabūt ietvertam kadam jauninajuma, attapības, psiholoģijas un zinaanu spēles elementam. Tada gadījuma risks ir lielaks neka izmantojot tradicionalas pieejas, tomēr atdeve arī var būt daudzreiz lielaka;
reklama vērts ir ņemt par balstu nevis emocijas, bet konkrētus faktus. Var nodroinat ekspertu viedokli, uz kuru atsaukties reklama;
reklamas prospektos un pakalpojumu katalogos nepiecieami skaļi un uzkrītoi virsraksti, apakvirsraksti utt.. Reklama izmantotajai valodai jabūt vienkarai un saprotamai. Arī reklama īsums ir talanta izpausme. Pētījumi parada, ka patērētajs vieglak iegaumē virsrakstus, kuru garums ir 5-10 vardu;
svarīgi ir izmantot pēc iespējas vairak ilustraciju, daadus uzskates līdzekļus, pie tam dot priekroku fotografijam nevis attēliem, jo fotografijai vairak uzticas;
reklamas prospektos un katalogos var efektīvi pielietot daadus patērētaju premēanas pieejas. Kuponiem der pievienot attēlus, kur pircējiem izskaidrots preces pielietojums un ta noteikumi. Obligati nepiecieams uz iem kuponiem attēlot arī firmas marku vai simbolu;
ap firmu un tas pakalpojumiem jarada publicitate, informacija par firmu jadara maksimali pieejama patērētajiem;
reklamas noņemana attaisnojama tikai tados gadījumos, kad ta jau pilnība izsmēlusi savu potencialu.
Vēl viens svarīgs segments transporta uzņēmuma reklamas vadīanas sistēma ir plaa, daudzpusīga darbība ar mērķi izveidot, uzturēt un nodroinat saikni ar sabiedrību, to ko praksē sauc par 'public relations' (PR). ī ir tadu pasakumu sistēma, kurus parsvara veic nekomercialu apstakļu vadīti un tie domati labakas sabiedrības attieksmes veidoanai pret transporta uzņēmuma pakalpojumiem. Firmas darbības rezultats tirgū atkarīgs pirmkart no sabiedrības attieksmes pret to, sabiedrības, kas atrodas daados sociali ekonomiskajos sabiedrības līmeņos. Galvenais 'public relations' mērķis - parliecinat patērētaju, ka transporta uzņēmums strada patērētaju intereu laba. Pakalpojums ir ka patērētaju problēmu risinaanas instruments, nevis kompanijas ienakumu gūanas līdzeklis. Lielos transporta uzņēmumos ir īpaas PR nodaļas, kas nodarbojas ar adu darbības veidu.
Par stradajoiem līdzekļiem publisko attiecību joma jauzskata:
Sakara ar to, ka transporta uzņēmuma uzdevumus nosaka nevis raotajs, bet patērētajs, tad galvenas rīcības personas ir firmas klienti. Viņi nosaka, kadus pakalpojumus firmai japiedava un kados apjomos. Organizacijas savstarpējas attiecības ar sabiedrību, t.i.- ar klientiem, gan esoajiem, gan potencialajiem ta ir viena no galvenajam sfēram par ko rūpējas un pievēr pastiprinatu uzmanību menederi. Tapēc menedera loma savstarpējas attiecības ar sabiedrību ir milzīga, jo tiei menederis veic visu galveno patērētaju psiholoģiski motivējoo faktoru, patērētaju gaumes un prasību un noieta konjunktūras analīzi. Pretstatot un atrodot sakarības un attiecības starp tiem, menederis pieņem konkrētus mērus transporta uzņēmuma konkurētspējas veicinaanai, tas darba efektivitates paaugstinaanai, atrod veiksmīgus veidus un mērķus ka ietekmēt patērētaju, lai turpmak gūtu labus komercrezultatus.
Tadējadi, mēs esam izskatījui galvenos principus, ka efektīvi vadīt transporta uzņēmuma reklamas darbību. ai informacijai ir ļoti liela nozīme radot patiesi efektīvu reklamas kampaņu, kura paaugstinas pieprasījumu pēc firmas pakalpojumiem.
3. Transporta firmas Terrabalt reklamas kampaņas analīze
3.1. Тransporta firmaTerrabalt
«Тerrabalt» ir pilntiesīgs Latvijas parvadataju asociacijas «Latvijas Auto» dalībnieks un rīkojas saskaņa ar asociacijas ģeneralnoteikumiem. Ir sava TIR Carnet un CMR apdroinaana ar kopējo seguma summu 205.000.000 Eiro.
LSEZ SIA TERRABALT tika nodibinata 1991. gada 15. novembrī un kļuva par vienu no pirmam aģentējoam kompanijam Liepajas osta. Daadi biznesam labvēlīgi faktori noteica kompanijas dibinaanu:
Liepaja atrodas Baltijas jūras rietumu krasta starp ostam Ventspils (Latvija) un Klaipēda (Lietuva), 200 km attaluma no Rīgas (Latvijas galvaspilsēta), 900 km attaluma no Sankt-Pēterburgas un 1250 km attaluma no Maskavas (Krievija).
Lieliskas saiknes ar visiem galvenajiem Eiropas centriem, kas savieno Rietumus un Austrumus.
Tieais ceļ no Rietumeiropas uz Krievijas ekonomiski attīstītajiem reģioniem. Liepajas osta atrodas paos Latvijas dienvidrietumos. Liepajas osta ir viena no divam Latvijas neaizsalstoajam ostam, tas nodroina ērtus transporta sakarus starp Austrumiem un Rietumiem visu cauru gadu. Ostas celtniecību, 1697. gada aizsaka Pēteris I. 20. gadsimta sakuma Liepajas osta bija viena no lielakajam Baltijas ostam. Osta nodarbojas ar visparējo kravu, zaģmaterialu, metalu un mēslojumu apstradi, ka arī ar RO-RO un zveju kuģu apkalpoanu. Otra Pasaules kara laika ostai bija stratēģiska nozīme - ka karabazei. Uz odienu ostas apgrozījums ir lielaks par 3,5 milj. tonnu gada un tuvakaja laika o apjomu planots divkarot.
1997. gada 18. marta tika izdots Likums Par Liepajas Specialo ekonomisko zonu, kura mērķis bija veicinat Liepajas ostas attīstīanu, izmantojot Latviju ka tranzīta teritoriju starptautiskajam kravu apgrozījumam. Liepajas Specialas ekonomiskas zonas dibinaanas mērķis bija komercijas, rūpniecības, jūras un autotransporta attīstīana. Tas uzdevums ir piesaistīt investīcijas infrastruktūras un raoanas attīstīanai un jaunu darba vietu izveidoanai. Liepajas Specialas ekonomiskas zonas uzņēmumiem ir piemērojamas nodokļu atlaides.
Kop ī likuma pieņemanas LSEZ SIA Terrabalt ir saņēmis Liepajas Specialas Ekonomiskas zonas uzņēmumu statusu. LSEZ SIA Terrabalt darbojas Liepajas Specialaja ekonomiskaja zona un Brīvaja muitas zona, tas klientiem dod iespēju gūt papildus peļņu.
3.2. Terrabalt piedavatie pakalpojumi
Laika gaita Terrabalt ir kļuvusi par stipru, labi organizētu komercialo struktūru. Kompanija piedava sekojous pakalpojumus:
Kravu apstrade,
Ro-pax pramju līniju apkalpoana,
Kuģu aģentēana,
Kravu aģentēana,
Kuģu brokeri,
Ekspedīcija,
Muitas brokeri.
Firma nogada preces no Rietumeiropas uz Baltijas valstīm un NVS, tapat arī pretēja virziena. Autoparks sastav no 30 13,6 m garam SCHMITZ puspiekabēm ar tentiem un VOLVO un SCANIA vilcējiem. Terrabalt rīcība ir arī īpaa tehnika lielgabarīta un smagsvara kravu parvadaanai.
Ir liela pieredze Rietumeiropas tirgū, tapēc firma Rietumeiropas tirgū piedava piegadi no durvīm līdz durvīm, ar kombinēta transporta (jūras transports, autotransports, dzelzceļ) palīdzību. Terrabalt nodroina kvalitatīvus tranzīta pakalpojumus Liepajas osta, kas ir tilts starp Eiropu un Krieviju.
Firma piedava loģistikas pakalpojumus muitas kartoanu, noliktavu saimniecību un iekējo transportu. Firma piegada kravas, tai skaita lielgabarīta un smagsvara, ar dzelzceļa transportu no un uz jebkuru vietu Krievija un NVS valstīs. Loģistikas risinajumos tiek pielietotas mūsdienīgas informacijas tehnoloģijas. Visu vadītaju rīcība ir mobilie telefoni, ka arī Satelīts, kas dod iespēju sekot transportēanas procesam un kontrolēt kravas piegadi jebkura laika.
Noliktavas (atklatas 55000m³, slēgtas 2000 m³). Firma Terrabalt ciea sadarbība ar plai pazīstamam firmam Eiropa nodarbojas ar pasaieru un daadu kravu transportēanu starp Rostoku (Vacija), Karlshamnu (Zviedrija) uz Liepaju (Latvija), ar kravas ekspedīciju ar dzelzceļu un autotransportu caur Latvijas teritoriju uz Baltijas valstīm un NVS. Kop savas dibinaanas kompanija nodroina pilnu aģenta servisu Liepajas osta, piedavajot vienuviet visus pakalpojumus, saistītus ar eksporta/importa operacijam, pramju līniju apkalpoanu, biļeu rezervēanu, muitas formalitau kartoanu, bankas operacijam, apdroinaanu, sanitaro kontroli, telekomunikacijam
Firmas pieredzējuie darbinieki nodroina diennakts darbību visas nodaļas: kuģu aģentu, līnijas aģentu, ekspedīcijas nodaļas. Ērta terminala ēka atrodas sanitaras kontroles punkts, deklarantes, banka un apdroinaanas kompanijas filiale, diennakti strada muita. Kompanija veic investīcijas modernas datoru un telekomunikaciju tehnoloģijas, tas mērķis ir ne tikai veicinat kompanijas iekējo darbību, bet arī dot klientiem iespēju veikt efektīvu kravu kontroli.
LSEZ SIA Terrabalt vadībai un darbiniekiem ir pieredze visos jautajumos, kas saistīti ar kuģu parvadajumiem, kravu apstradi, transporta parvadajumiem. Uzņēmuma vadība velta uzmanību profesionalai izglītībai un atbalsta viņu tieksmi pēc papildus izglītības. Darbinieki parzin latvieu, krievu, angļu un vacu valodu. Firma ir radusi stradat ar pilnu atdevi, pielietot daudz spēka, lai sasniegtu kompanijas mērķus. Stradajot nakotnei nevis tūlītējam labumam, Terrabalt rūpējas par pakalpojumu kvalitati.
Terrabalt pielieto elastīgu cenu politiku attiecība pret saviem klientiem.
LSEZ SIA Terrabalt ir uzticams partneris. Firma koncentrējas uz klientu un viņa vajadzībam. Uzņēmuma darbību raksturo seas pamatīpaības:
Uzticamība:
Terrabalt sniedz atklatu informaciju par to, kadus pakalpojumus var piedavat un cik tas izmaksas. Firma nevar darīt brīnumus, bet ja brīnums ir iespējams, tad par to vienmēr ir jamaksa.
Droība:
Droība noliktavu saimniecība, transporta vadība un informacijas apstradē.
Elastīgums:
Terrabalt pastavīgi seko mainīgajam klientu prasībam un vēlmēm. Uzņēmums ir pietiekoi liels, lai varētu būt efektīvs.
Mērķtiecīga zinaanu izmantoana:
Vienmēr pastav labaki veidi risinat problēmas ievērojot visas klienta intereses.
Jauno tehnoloģiju loģiska izmantoana:
Internets ta nav tikai vienkara klieja. Ja to pareizi un mērķtiecīgi izmanot, paveras plaas ta pielietoanas iespējas.
Attīstība un jaunu ideju īstenoana:
Terrabalt ir atvērts attīstībai un jaunu ideju īstenoanai. LSEZ SIA Terrabalt pastavīgi attīsta savu komercdarbību, meklē jaunus klientus un partnerus, īsteno jaunus projektus.
3.3. Virzīanas plana pamats
Par cik uzņēmums Terrabalt strada Latvijas tirgū no 1991. gada, ta jau ir pietiekami labi pazīstama. Un tomēr situacija, kada izveidojusies parvadajumu nozarē ir talu no idealas. Tapēc, ka katru dienu rodas jauni uzņēmumi, kas piedava analoģisku pakalpojumu klastu, aug konkurence.
Tadēļ, nakoaja Terrabalt reklamas kampaņas posma nepiecieams nostiprinat firmas pozīcijas un nodroinat potencialo klientu informētību. Tas ir pietiekams iemesls reklamas kampaņas veikanai.
3.4. Mērķauditorija
Kravas parvadajumu nozare ir nedaudz specifiska. Tadēļ pastavīga rakstura pakalpojumu klasta izmantotaji ir salīdzinoi neliels cilvēku loks. Parsvara tie ir tadi uzņēmēji un uzņēmumi, ka darbība saistīta ar daadas produkcijas raoanu, un tas talaka realizacija aiz Rīgas robeam. (Tas ir starpvalstu, vai starppilsētu tirdzniecība.) Viņiem ir ļoti svarīga atra un droa savas produkcijas nogadaana.
3.5.Reklamas kampaņas mērķi un uzdevumi
Paaugstinat informētības līmeni par uzņēmumu Terrabalt
Paaugstinat ka esoo, ta arī potencialo klientu uzticību
Palielinat pardoanas apjomus
Nostiprinat tirgū stabila uzņēmuma tēlu.
3.6. Konkurentu analīze transporta autoparvadajumu tirgū
Palaik autoparvadajumu tirgū ir daudz kompaniju, kas piedava gandrīz identisku pakalpojumu spektru.
Visus tirgū esoos uzņēmumus nosacīti var iedalīt sekojoas kategorijas ( skat. grafiku №1):
Nodarbojas ar iekzemes autoparvadajumiem Latvijas robeas. (~20%)
Nodarbojas ar starpzemju autoparvadajumiem. (~10%)
Nodarbojas ar visu veidu autoparvadajumiem. (~35%)
Nodarbojas ar visu veidu autoparvadajumiem, ieskaitot parvadajumus pa jūru un dzelzceļu. (~35%)
Uzņēmumu Terrabalt var ierindot pēdēja kategorija, jo tas strada Liepajas Brīvosta un papildus autoparvadajumiem piedava klientiem arī virkni citu pakalpojumu. (sk. nodaļas 3.1.;3.2.)
Tirgū darbojas daadi uzņēmumi, sakot ar lielajiem, ka DANZAS, EE Trans, MGH, LFL u.c., līdz tadiem - daudz mazakiem, ka Servekt un Sungate Logistic, kurus neskatoties uz to autoparku nelielajiem apmēriem arī nedrīkst novērtēt par zemu.
Grafiks №1 Latvijas parvadajumu tirgus.
3.7. Reklamas kampaņas stratēģija
Reklamas kampaņu veic 2 mēneus. aja laika firmai Terrabalt japalielina savu pakalpojumu pardoanas apjoms parvadajumu tirgū, janostiprina klientu uzticība un japiesaista jauni patērētaji.
1. Veikt reklamas kampaņu presē, ar mērķi paaugstinat esoo un potencialo klientu informētību.
2. Paplainat suvenīru produkcijas asortimentu.
3.8. Reklamas kampaņas veikana; reklamas izvietoana
3.8.1. Preses izvēle
Izvēloties masu saziņas līdzekļus, aja gadījuma, periodiskos preses izdevumus, jaņem vēra daas nianses. Par cik transporta parvadajumi ir specifiska pakalpojumu sfēra, reklama jaizvieto preses izdevumos, kas saistīti ar transporta sfēru, ka arī biznesam veltītos izdevumos.
Reklama tika izvietota sekojoos preses izdevumos:
«Vestņik Komerčeskovo Transporta» - ¼ lpp., krasaina, 2 reizes (starptautisks ikmēnea urnals, krievu valoda),
«Reklama» - ½ lpp., melnbalta, 5 reizes (reklamas avīze, iznak 2 reizes nedēļa krievu un latvieu valoda),
«Кommersant Baltic» - ¼ lpp., 2 reizes (biznesa urnals, iznak 1 reizi nedēļa krievu valoda),
«Bizness Baltija»- ¼ lpp., 4 reizes (biznesa avīze, iznak katru dienu krievu valoda),
«Dienas Bizness»- ¼ lpp., 4 reizes (biznesa avīze, iznak katru dienu latvieu valoda),
3.8.2. Suvenīru produkcija
Laba tēla radīanai tika pasūtīti daadi kancelejas piederumi (pildspalvas, blociņi, kalendari utt.) ar Terrabalt logotipu uz tiem.
Pasūtījumu izpildīja firma «PARNASS».
3.8.3. PR- aktivitau taktika
Firmas interneta lapa www.terrabalt.lv tika izveidots forums, kura interaktīva veida potencialie klienti varēja no Terrabalt vadības parstavjiem saņemt atbildes uz visiem interesējoiem jautajumiem.
Visi firmas ofisa apmeklētaji, neatkarīgi no ta, vai bija firmas klienti vai nē, saņēma firmas Terrabalt suvenīrprodukciju. Reklamas kampaņas gaita, presē, bija pirmkart, nepiecieams atstat labu iespaidu uz potencialajiem patērētajiem, ka arī palielinat uzticību no uzņēmuma pastavīgo klientu puses. Uzsvars tika likts uz piedavajamo pakalpojumu droību, atrumu un kvalitati.
3.9. Reklamas kampaņas pasakumu budeta plans
a) Reklama periodiskajos preses izdevumos tika vērtēta ņemot par pamatu reklamas laukuma kvadratcentimetra izmaksas ( augstak uzskaitītajiem preses izdevumiem tas svarstas no 2,5 līdz 6 Ls par сm.²) un reklamas sludinajuma atkartojumu skaitu (aja gadījuma no 2 līdz 10 reizēm),
b) Suvenīri, ko pēc pasūtījuma izgatavoja firma «PARNASS» tika apmaksati saskaņa ar minētas firmas izcenojumiem.
Kopējas izmaksas par reklamu presē sastadīja 13165 Ls.
Suvenīri tika pasūtīti par 8500 Ls.
Kopa, visas reklamas kampaņas veikanai nepiecieamas izmaksas (neietverot izdevumus, kas saistīti ar marketinga daļa stradajoo algam un arējo konsultantu darba apmaksu) sastadīja 21665 Ls.
3.10. Reklamas kampaņas efektivitates novērtējums
ī reklamas kampaņas daļa, faktiski ir pati svarīgaka, jo ar tas palīdzību var reali uzzinat, vai kampaņa ir izdevusies ta, ka bija gaidīts (tas ir - firmas laba) jeb tika veikta ar zaudējumiem.
Reklamas kampaņas relatīvu efektivitati var noteikt: pirmkart, apskatot pardoanas un ienakumu apjomu pirms un pēc reklamas kampaņas veikanas, pretstatot tiem reklamas kampaņa ieguldīto summu; otrkart, par cik procentiem noteiktaja reklamas auditorija ir mainījusies informētība par reklamdevēju, viņa tirdzniecības preci, produkciju un pakalpojumiem. Otraja gadījuma, efektivitati novērtē aprēķinot, ka reklamas kampaņa pilda savu informējoo funkciju.
Lietojot doto formulu, noteiksim, cik efektīvi firma Terrabalt izmantoja reklamas kampaņu.
Perioda pirms reklamas, pardoanas apjoms (bez nodokļu, muitas atvilkumiem, algu izmaksam utt. ) vidēji bija 175000 Ls.
Pēc reklamas kampaņas, is skaitlis pieauga līdz 210000 Ls.
Apgrozījums pieauga par 35000 Ls (tas ir ~20% no kopējas summas, ko faktiski var izskaidrot ar klientu pieplūdumu, arī aptuveni par 20%, sekojoi, klientu informētības palielinaanos arī par 20%).
Vadoties pēc iegūtas informacijas var aprēķinat reklamas ekonomisko efektu.
im aprēķinam izmantojama sekojoa formula:
E = (Pp * Tu)/100 (Ir+ Рi), no kuriem
E reklamas ekonomiskais efekts (naudas vienības)
Pp papildus preču apgrozījums (naudas vienības)
Tu tirdzniecības uzcenojums, ko uzliek firma, kas piedava pakalpojumu ( % pielikums pie cenas)
Ir izmaksas reklamas kampaņas veikanai (naudas vienības)
Pi papildus izdevumi sakara ar preču apgrozījuma pieaugumu (naudas vienības)
Iznakuma,
E = (35000*50)/100 (21665+3000) = - 7165.
Reklamas kampaņas ekonomiskais efekts var būt pozitīvs, negatīvs vai neitrals.
Pozitīvs efekts nozīmē, ka reklamas izmaksas ir mazakas par papildus ienakumiem.
Negatīvs reklamas izmaksas parsniedz papildus gūtos ienakumus.
Neitrals rezultats nozīmē, ka reklamas izmaksas un papildus ienakumi ir vienadi .
Secinajumi:
Situacija, kada ir autoparvadajumu nozarē nosaka, ka potencialajam patērētajam ir plaa izvēle, izvēloties starp transportētajfirmam to, ar kuru turpmak sadarboties. Tas ir,- patērētaja izvēle atkarīga no viņa prioritatēm. Piemēram tadam:
Un ta talak. Katram patērētajam ir citadi uzskati un daada maksatspēja.
Firmas Terrabalt veikta reklamas kampaņa deva diezgan pretrunīgu rezultatu. Vērtējums paradīja, ka:
Pētījums paradīja, ka patērētaju informētība pieauga vidēji par 20%
Pardoanas apjoms pieauga par 35000 Ls
Reklamas kampaņas ekonomiskajam efektam ir negatīva bilance (reklamas izmaksas parsniedz papildus gūtos ienakumus)
Neskatoties uz Terrabaltpakalpojumu pardoanas apjomu pieaugumu, firmas reklamas kampaņas izmaksas parsniedza papildus gūto ienakumu apjomu. No otras puses, palielinajas klientu skaits, kas saglabajot iegūto pozīciju, perspektīva novedīs pie visparējas ienakumu palielinaanas, ņemot vēra to, ka augstak aprakstītais vērtējums tika veikts uz konkrēto laika periodu un neietver nakotnē gūstamos ienakumus no pakalpojumu izmantoanas palielinaanas. Uzņēmuma Terrabalt kopējais tēls javērtē ka pilnība respektabls.
Ieteikum:
Turpmak veicot reklamas kampaņas firmai Terrabalt jaņem vēra iepriekēja pieredze un jaizdara secinajumi. Ja uzņēmums ir gatavs tērēt līdzekļus ar mērķi uzlabot savas tirgus pozīcijas, neskatoties uz reklamas kampaņas pozitīvas bilances trūkumu, tam iespējams, jamēģina palielinat kampaņas budetu, pakalpojumu virzīanai izmantot arī televīziju un radio. Un kaut arī tas negarantē pozitīvu bilanci, reklamas kampaņas atdeve var būt lielaka. Tapat nebūtu par lieku veikt marketinga pētījumu par sociali psiholoģiskajiem faktoriem, kas ietekmē patērētaja izvēli izvēloties partneri.
Noslēgums
Uzņēmuma globalas attīstības ietvaros, kas virzīta uz ilgtermiņa uzdevumu un mērķu sasnieganu, uzņēmuma centieni izmantot reklamu ka galveno marketinga komunikacijas līdzekli iegūst īpau nozīmi.
Izvirzot par mērķi daudz efektīvak risinat stratēģiskos uzdevumus reklamas joma, jabūt skaidrībai par biznesa un preces īpaībam, jaapzinas uzņēmuma stipras un vajas puses, jabūt vispusējai informacijai par tirgus piedavatajam iespējam, jaspēj prognozēt problēmas, kas saistītas ar darbību aja tirgus segmenta. Skaidri japlano uzņēmuma reklamas kampaņas līdzekļi un termiņi, reklamas budet utt.. Pie tam izvietojot reklamu, jaņem vēra, ka katram masu saziņas līdzeklim noteiktas sabiedrības grupas raksturīgas individualas iespējas un īpatnības, tadēļ reklamdevējam un aģentūrai japlano, kadus masu informacijas līdzekļus izmantot pircēju pievilinaanai, kuri ir ka reklamas objekts. Nakoas personas, kas plano darbu ar masu saziņas līdzekļiem uzdevums ir izvēlēties starp pieejamajiem masu saziņas līdzekļiem tadas radiostacijas, televīzijas programmas, avīzes, ar kuram visefektīvak varētu sasniegt vēlamo rezultatu.
Saskaņa ar augstak minēto, efektīva marketinga komunikacijas līdzekļu izmantoana (aja gadījuma reklama) ļauj risinat tadus firmas stratēģiskos un taktiskos mērķus, kas saistīti ar talaku uzņēmuma attīstību tirgus joma.
aja darba atspoguļots mēģinajums atklat reklamas pamatbūtību un izpētīt reklamas, ka preces vai pakalpojuma virzīanas līdzekļa, efektivitati. Galvenais uzsvars tika likts uz reklamas izmantoanu firmas marketinga stratēģijas sistēmas ietvaros.
Tapat tika veikts reklamas kampaņa pielietoto metou un to efektivitates vērtējums praksē. Rezultata tika noteikts, ka pat ekonomiski ne parak efektīva reklamas kampaņa var dot tadu labumu, ka - palielinat klientu skaitu, paaugstinat sabiedrības informētību par transporta uzņēmuma papalpojumiem.
Noslēguma nonakam pie rezultata: reklama ne tikai palīdz informēt patērētajus par preci (pakalpojumu), kuram tirgū jau ir noiets, bet arī radīt o noietu, it īpai tirgū, kas attīstas (piemēram, Latvijas tirgus).
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 1884
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved
Distribuie URL
Adauga cod HTML in site