| CATEGORII DOCUMENTE |
| Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
| Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
| Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
referats
Platona dialogs
Dzīres
Platons, īstaja varda Aristokls, ir klasiskas filozofijas parstavis, idealisma pamatlicējs antīkaja filozofija. Divdesmit gadu vecuma iepazinis savu talako skolotaju Sokratu, Platons smeļas no viņa zinaanas un iemaņas filozofija.
Platonas ir apveltīts ar brīnumainam dzejnieka spējam, un to viņ arī parada viena no saviem darbiem Dzīres. Bagatīgs, maksliniecisks un daudzveidīgs ir is Platona dialogs, kura sietam ir reals pamats.
Platons aja darba parada, ka atēniei ados saviesīgos pasakumos varēja savstarpēji garīgi bagatinaties. Tas vienlaikus bija arī grūts parbaudījums ta dalībnieku prata un iztēles spējam, atmiņai, aspratībai un daiļrunībai. Dialoga Dzīres redzams, ka par doto tēmu bija iespējams izteikties tikai tiem, kas bija apguvui un spēja likt lieta milzīgu informacijas apjomu gan par mitoloģiju, gan literatūru, gan arī citam garīgas dzīves jomam.
Platons cenas arī atainot sabiedrības gara spējas un aspratību.
Galvenais varonis aja darba ir Sokrats un eit nu gribētos piebilst, ka ir ļoti grūti pateikt, kad Platons min Sokratu ka literaru tēlu un kad, ka pau Sokratu. Tiei ī neziņa mani vilinaja izlasīt o dialogu. Ka arī piesaistīja o dzīru tēma- dieva Erota slavinaana. Man ka daiļa dzimuma parstavei, tas likas gana aizraujos, vilinos un interesants temats. Es nekļūdījos.
Fantastiski bija lasīt, ka par vienu tēmu ir izteikti tik daudzi viedokļi. Dau brīdi likas, ka katrs runatajs cenas viens otru apstrīdēt, bet taja paa laika, viens otru papildina. Katram runatajam ir izteikti stingri un neapgaami argumenti, atliek vienīgi domat, kuram no runatajiem gribētu piekrist es pati.
Tatad, visi runataji, kas bija sapulcējuies pie Agatona nodevas filozofiskiem apcerējumiem par dievu Erotu. Tomēr paas filozofiskas domas pamata ir mēģinajums ne tikai iztirzat jautajumu par Erotu, bet arī gūt kadu skaidrojumu par to, ka pareizi ir jagoda Erots, jeb jamīl. Erots sengrieķu mitoloģija ir mīlas dievs. Dzīru dalībnieki atzīst, ka citi dievi slavēti daudz, nepelnīti aizmirsts tiei is. Un ta sakas, manuprat, izcila saruna, var pat teikt, diskusija par o dievu.
Pirmais runaja Faidrs. Runatajs atmiņa parcila senas grieķu teikas par zemes raanos. Par to, ka visa sakuma ir bijis haoss, no kura raduies divi Zeme un Erots.
Parmenīds atceras, ka Erots vecakais no dieviem devis cilvēkiem visskaistako velti mīlētajam draugu. Parmenīds runa par drosmi, enerģiju, varonību īpaībam, ko iegūst vīrietis cīnītajs. Mīlestības vadīts tas ir spējīgs veikt pratam neaptveramo.
Vēl kads no runatajiem min teiku, kura teikts, ka pirmsakumos vīrietis un sieviete bija ka viens vesels organisms. Dievi izjuta nedroības sajūtu, jo is organisms dzīvoja pilnība, un tapēc tas tika sadalīts divas daļas. Un ī iemesla dēļ divi cilvēki viens otru meklē, meklē savu otro pusīti. Vēlme atrast to otro ir neparvarama. Man ļoti gribētos ticēt un piekrist ī runataja sacītajam, jo tiei tas man lika saprast, ka ta arī ir. Mēs katrs meklējam sev to cilvēku, kur saprastu, cienītu un mīlētu, un, manuprat, ī teika to arī pierada, ka ta tas arī ir.
ī tēma mūsdienas ir ļoti aktuala. To pierada mūsu sabiedrība. Neviens no mums nevēlas būt viens, ikkatrs tiecas pēc sapratnes, cieņas un mīlestības. Un tas viss ir Erots. Protams, mēs ne tik biei pieminam pau mīlestības dievu, bet viņ tiek aprunats, un mēs cildinam mīlestību, tiecamies pēc tas, tatad sava ziņa domajam un tiecamies pēc dieva Erota. Es nevaru pateikt, ka bija senatnē, jo ka jau min dzīru dalībnieki, dievs Erots par maz tiek slavinats. Bet vai tad antīkaja laika nepastavēja mīlestība? Iespējams, ka runataji doma par Erota slavinaanu ka tadu, jo mīlestība, pēc manam domam, ir visvairak cildinata, slavinata un aprunata.
Cilvēki cildina mīlestību, ja tas vadītie veic skaistus darbus. Jēdziens mīlestība ka tads nav ne labs ,ne ļauns. Laba vai ļauna nokrasu tam pieķir cilvēks.( )
Dzīru dalībnieks Aristofans runa par Erotu pavisam savadak, ka Pausanijs un Eriksimahs. Viņ uzsver, ka ilgas pēc vienības ir Erots, tas ir ceļvedis uz vienotību un nedalamību. Aristofans runa par Erota izpausmi mīlestība uz savu profesiju. Divi cilvēki tiecas viens pēc otra un rada bērnu, mūzikas skaņas, saplūstot kopēja akorda, rada jaunu melodiju. Paveroties apkart redzam viss plūst, viss mainas, nepartraukti saplūanas procesa veidojas jaunas formas - dzimst jaunais. Mīlestības process ir nebeidzams un ta izpausmes ir visdaadakas.
Arī im runatajam gribētu piekrist, jo tieam mīlestības izpausmes ir visdaadakas. Nenoliedzami, visa pamata ir mīlestības jūtas to daudzveidīgajas izpausmēs. Mēs varam mīlēt kadu lietu :dzimto pilsētu, tuva cilvēka uzdavinatu gramatu, mēs varam mīlēt dzīvnieku, puķi, kuru esam pai audzējui sava puķu darza, koku, kuru iestadījis vecvecvectēvs. Mēs varam mīlēt savu mammu, tēti, masu un brali, un, protams, mēs varam mīlēt arī pai sevi. Es apbrīnoju o runataju fantastisko domu, iztēli, filozofēanu. Ir pagajui vairaki gadu tūkstoi, un lasot o Platona darbu, man ķiet, ka antīkaja laika bija ģeniali cilvēki, jo visas viņu izteiktas domas un idejas atsaucas uz mūsdienam.
Agatons cildina Erotu pau, nerunajot par to, ko Erots ir devis. Viņaprat Erots ir visskaistakais no dieviem, arī visjaunakais, jo vienmēr kopa ar jaunieiem. Līdzīgs tiecas pēc līdzīga. Erots majo cilvēku sirdīs, dvēselēs, tikai maigajas, liegajas. No skarbajam viņ izvairas. Pats būdams dzejnieks, viņ spēj citus par dzejniekiem padarīt. Makslam un amatiem nebūtu spouma, ja tas nevadītu Erots. Dievu dzīvē radas saskaņa, kad tas saka vadīt Erots.
Agatons tiei pievēr uzmanību paam dievam Erotam. Un ta jau arī ir, ka mēs runajam par skaisto, par gaio, liego un maigo, bet aizmirstam, ka ta visa radītajs ir Erots.
Platons savas domas darba Dzīres liek paust skolotajam, filozofam Sokratam.
Agatons saņem Sokrata atzinību par spoo Erota cildinajumu. Sokrats min, ka vēlas runat to, ko doma, nevis to, ko gribētu dzirdēt klausītaji.
Sava runa Sokrats pierada ,ka Erots pats nav skaists. Erotam trūkst skaistuma, viņa nav arī laba. Sokrats stasta, ko dzirdējis no mantinejietes Diotīmas par Erotu. Tas, kas nav skaists, tūdaļ nav atzīstams par neglītu, un tas, kas nav labs, par nekrietnu. Un tas ,kas nav gudrs, var nebūt muļķis. Ir kaut kas starp gudrību un muļķību, skaisto un neglīto, labo un ļauno. Ta arī esot ar Erotu, apgalvo Sokrats. Viņ ir kas vidējs starp labo un ļauno, skaisto un neglīto.
Erota mate ir Nabadzība, tapēc Erots pēc savas mates līdzības ir nabags, vienmēr basam kajam, bez pajumtes. Turpretī pēc sava tēva Pora līdzības, Erots ir viltīgs, iekaro skaistumu, ir drosmīgs, enerģisks un mednieks.
Erots esot iemīlējis Afrodīti, skaistuma dievieti. Tatad Erota paradas ī tieksme pēc skaista.
Erots ta ir tiekanas pēc mūīgas dailes, apgalvo Sokrats.
Platons parada, ka dzīrēs ar novēloanos ierodas Alkibiads un sarunu gaita liek tam raksturot Sokratu. eit minēts ta laika, un arī mūsdienas sabiedrības sastopamais netikums homoseksualisms. Jateic, ka tas mazinaja manu patiku pret o fantastisko Platona darbu. Protams, jaskatas patiesībai acīs un jasaprot, ka is netikums ir nacis līdz pat mūsdienam. Kaut gan aja dialoga sapratu, ka tiei vīrieu mīlestība ir tīra un tikumiska, mūsdienas tas ir tiei pretēji. Homoseksualisms netiek pieņemts un uzskatīts par normalu. To spilgti pierada baznīca. Baznīca pakļauj homoseksualistus iznīcībai un tad man rodas jautajums. Dievs pieņem visus, arī grēciniekus, un baznīca, ka Dieva sludinataja liek iznīcinat, ka viņi saka, o netīrību. Kur eit ir skaidrība? Mani personīgi neuztrauc, kada cilvēkam ir mīlestība. Vai ta ir pret pretējo dzimumu, vai savu dzimumu. Mūsu uzdevums ir dzīvot pilnvērtīgu un pēc iespējas skaistaku dzīvi. Un jadara tas, kas mums patīk, jamīl tas, ko mēs vēlamies mīlēt, neskatoties uz sabiedrības nosodījumu.
Arī mūsdienas par to parliecinamies ik uz soļa. Nekas jau cilvēka daba nav mainījies o 2,5 tūkstou gadu laika, kuri mūs ķir no Platona aprakstītajiem dzīrotajiem.
Atgriezīsimies referata nobeiguma tapat ka sakuma domas taja 2,5 tūkstous gadus senaja pagatnē. Ko jaunu esam uzzinajui par Sokrata, Platona Grieķiju, zemi, kuras kultūra ir pamata visai mūsu Rietumu kultūrai? Likas dīvaini tas, ka darba Dzīres sieviete paradas tikai nedaudz ieskicēta, ta ir flautiste, kura izklaidē dzīru viesus. No citiem avotiem zinam, ka ta laika sabiedrība sieviete, kaut arī piederēja pie aristokratijas aprindam, bija beztiesīga, sava vīra neievērota .Sievietei nebija iespējams iegūt izglītību. Izņēmums bija heteras ,augstakas prostitūcijas parstaves. No vēstures zinama izglītota , gudra 5.gs.p.m.ē. Perikla laika dzīvojusī hetera Aspazija Perikla ilggadīga draudzene un padomdevēja. Un tomēr tadas ka Aspazija nebija daudzas, tie bija reti izņēmumi.
Lai sevi apliecinatu sabiedrība, lai liktu vīrietim ieklausīties sevī, lai iegūtu neatkarību, bija janoiet is sievieti pazemojoais netikumības ceļ.
Tadu mums sava laika sabiedrību atspoguļo Platons realistiskaja dialogu sakopojuma darba Dzīres.
Platona dialogi ir ne tikai izcili antīkas filozofijas, bet ari literatūras un visparējas kultūras pieminekļi, un daudzus dialogus var ierindot starp labakajiem sengrieķu literatūras paraugiem. Iepazīanas ar tiem paplaina lasītaja garīgo apvarsni un dod iespēju labak izprast attīstības ceļu, ko cilvēce nostaigajusi vēlako gadu tukstou ritējuma. (Platons)
Esmu priecīga, ka izlasīju filozofiska rakstura gramatu, jo līdz im, nevienu filozofa darbu neesmu izlasījusi. Mani varbūt biedēja sareģīta filozofu valoda. Nenoliegu, ka arī Platona dialoga Dzīres bija priek manis diezgan sareģīta valoda, bet es iepazinu kaut mazliet filozofijas domas, idejas. Mani tieam ir ieinteresējuas adas filozofijas gramatas. Apbrīnoju antīko filozofu gudrību, dziļo domu un filozofēanu. Izlasot filozofiska rakstura gramatu, ta tieam cilvēkam paplaina garīgo apvarsni. Lasot o gramatu, es jutu, ka pati uz bridi iejūtos filozofa, domataja loma. Izlasot katra runataja sacīto, es uz brīdi noliku gramatu un pati nodevos pardomam. Apsvēru visus par un pret, kam es piekrītu un kam ne. Teiku gan, ka piekrītu katram no runatajiem vairak vai mazak. Es gribētu salikt visas runataju idejas un domas viena veseluma. Katrs dzīru dalībnieks fantastiski papildinaja viens otru. Ja kads nepiekrita, tad spēja ģeniali argumentēt savus uzskatus.
Protams, aja dialoga lielu lomu ieņem Sokrata tēls. To pamanīju jau darba sakuma. Visiem runatajiem svarīga bija Sokrata cildinaana un viņa atzīana. is darbs jau vien pierada, ka Platons tieam ļoti augsti vērtēja savu skolotaju, un domajams, ka arī citos savos darbos Platons to atklaj.
Priecajos arī par to, ka lasīju tiei antīka filozofa gramatu, jo tie ir pai filozofijas pirmsakumi, un tagad varu arī nodoties viduslaiku filozofu un viņu darbu iepazīanai.
IZMANTOTA LITERATŪRA
Platons. Menons. Dzīres.- Rīga, 1998
Lukstiņ G. 2006
|
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 2049
Importanta: 
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2025 . All rights reserved
Distribuie URL
Adauga cod HTML in site
