Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  


BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

SAKARĪBAS STARP CILVĒKA PAŠVĒRTĒJUMU UN VIŅA ĶERMEŅA VALODU

psiholoģija

+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger


KARĻA VIDENIEKA RĪGAS 77. VIDUSSKOLA

SAKARĪBAS STARP CILVĒKA PAŠVĒRTĒJUMU UN VIŅA ĶERMEŅA VALODU.

Pētnieciskais darbs




Rīga, 2010

SATURA RADĪTAJS

1.Ievads  3

1.1.Mīmika  7

1.2.Žesti  9

1.3.Pozas  16

2.Pašvērtējuma jēdziens 17

3.Sakarība starp cilvēka pašvērtējumu un ķermeņa valodu  21

Secinajumi  22

Literatūras saraksts 26

Anotacija  27

Pielikums  29

IEVADS

Savstarpēji sazinoties cilvēki izmanto ne tikai verbalo valodu, bet arī ķermeņa valodu. Ķermeņa valoda spēj pastastīt daudz ko par indivīdu ka tadu. Katrai pozai, cilvēkam kontaktējoties ar citu cilvēku, ir sava nozīme, kura dažkart pasaka daudz vairak neka pateiktie vardi. Nenoliedzami, ķermeņa ieņemtas pozas kontaktējoties ir atkarīgas arī no ta, kads ir cilvēka pašvērtējums – ja pašvērtējums ir zems, tas būs vairak vai mazak noslēgtas pozas, kas radīs iespaidu - netuvoties īpaši tuvu, jeb atgrūdošas pozas. Cilvēki, kuriem pašvērtējums ir augstaks, ir atvērtaki, pozitīvaki un, protams, arī smaidīgaki. Pašvērtējums ir ļoti nozīmīgs ka saskarsmē, ta jebkura rīcība ko dara. Sasniegt daudzas lietas labak padosies un paveiksies cilvēkam, kuram pašvērtējums ir augstaks, jo viņš nebaidīsies sevi atklat ka personību, kura ir rīcības spējīga. No malas vērojot ir vieglak pastastīt par citu cilvēku, neka pašam spriest par sevi. Tad ir labak redzams, ka cilvēks uzvedas sabiedrība, kadas pozas ieņem sarunajoties ar citu personu, vai ta viņam simpatizē vai ne. Pēc ta, ka cilvēks sēž, var pateikt ka viņš jūtas. Piemēram, cilvēks uzstajas auditorijas priekša, lai aizstavētu savu viedokli. Patīkamak un interesantak būs klausīties indivīda, kurš runa droši, nekautrēdamies no kļūdam. No kļūdam mēs macamies un tas ir cilvēcīgi. Pēc autores domam ir ta, ka persona, kurai ir augstaks pašvērtējums, roku kustības ir atvērtas, plašas. Tada persona nekautrēsies noradīt vai uzrunat otru, noradot ar plaukstu uz kadu no auditorija esošajiem. Ne tik interesanti būs klausīties cilvēka, kurš klusu, zem deguna kaut ko cenšas pateikt, minstinas un slēpj savas zinašanas. Tas atklaj, ka cilvēks nav par sevi parliecinats un viņa pašvērtējums ir zemaks neka pats un apkartēji vēlētos. Ja persona nav par sevi parliecinata, tad ka gan var lūgt no apkartējiem cieņu pret sevi, ieklausīšanos sevī un pasniegtas informacijas uztveri.
Tas ļauj secinat, ka sakarības starp pašvērtējumu un ķermeņa valodu pastav.

Darba tēmu „Sakarības starp cilvēka pašvērtējumu un viņa ķermeņa valodu ” autore izvēlējas tapēc, ka ta gan piesaistīja, gan tapēc, ka pati vēlas iegūto informaciju pielietot, lai varētu pilnveidot sevi, gan arī, lai varētu palīdzēt kadiem saviem draugiem. Informacija, kura tiks uzkrata veicot pētniecisko darbu dos iespēju, paskatoties uz cilvēka ieņemtajam pozam, saprast tas bez liekas vardu apmaiņas, ka arī aptvert notiekošo. Izzinat cilvēka domas, pēc autores uzskatiem, ir viena no vis interesantakajam iespējam, ko sniedz pasaule un atklatais pašos cilvēkos.

Pētījuma priekšmets: Ķermeņa valodas aspekti – mīmika, žesti, pozas, cilvēka pašvērtējums.

Pētījuma mērķis: Izpētīt sakarības starp cilvēku pašvērtējumu un viņu ķermeņa valodu.

Pētījuma dalībnieki: Dažadu vecuma un dzimuma grupu aptaujatie cilvēki (16-25. gadiem; 25-50 gadiem; sievietes un vīrieši)

Pētījuma uzdevumi:  

Analizēt psiholoģisko literatūru par pašvērtējumu un ķermeņa valodu.

Izvēlēties atbilstošas metodes.

Veikt zinatniski pētniecisko darbu par sakarībam starp cilvēka pašvērtējumu

un viņa ķermeņa valodu.

Analizēt un apkopot iegūtos rezultatus.

Pētījuma jautajums:  

Vai pastav sakarības starp cilvēka pašvērtējumu un viņa ķermeņa valodu ?

Pētījuma aktualitate: 

Veicinat mūsdienu skolu jauniešiem apzinaties sava pašvērtējuma nozīmi macību procesa un savstarpējo attiecību veidošana

Pētījuma metodes:  

Literatūras pētīšana un analīze;

Modificēta aptaujas anketa;

Pētījumu struktūra un apjoms. Darbs sastav no ievada, teorētiskas daļas un pielikuma, kura ietverta aptauja, anketa u.c.

1.Ķermeņa valodas aspekti

Ķermeņa valoda ir primarais, ko iemacas piedzimstot. Kad zīdainis ir mazs, tas saprotas ar saviem vecakiem un apkartējo pasauli ar pieskarienu palīdzību. Laika gaita cilvēks iemacas pielietot vairak ķermeņa valodu, ar kuras palīdzību, var izteikt daudz vairak informacijas, neka ar vardiem, jo ķermeņa valoda nemelo. Var iemacīties apvaldīt savu ķermeni, bet pastav nianses, kuras nenoslēpj neko.

Šķiet gandrīz vai neiedomajami, ka cilvēces miljoniem gadu ilgas evolūcijas laika saprašanas bezvardu aspekti kaut cik aktīvi pētīti ir tikai kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem un sabiedrībai vispar kļuva zinams par to pastavēšanu tikai pēc tam, kad Julius Fasts 1970. gada izdeva gramatu par ķermeņa valodu. Šī gramata bija visu to darbu apkopojums, ko līdz tam bija veikuši cilvēka uzvedības pētnieki bezvardu saprašanas joma, un pat šodien lielaka daļa cilvēku neapzinas ķermeņa valodas pastavēšanu, nemaz nerunajot par tas nozīmi viņu dzīvē. [7.lpp.] No izlasītajiem materialiem autore ir uzzinajusi to, ka pastav aptuveni miljons neverbalo zīmju un signalu, kurus cilvēks izmanto ikdiena ik brīdi. To nozīme ne vienmēr ir tulkojama pēc izlasītajiem materialiem vai zinamajiem faktiem. Ir janovēro konkrēta situacija un tikai tad var mēģinat izprast ta brīža ķermeņa valodas izteikto. Piemēram, ja cilvēkam vajag uz tualeti, tad tas nebūt neliecina uz reizi par cilvēka noraidošo attieksmi, kaut gan padomajot, tas varētu ta būt. Daļēji, tada attieksme ir ne parak pozitīva un atvērta, bet, ja cilvēkam nepieciešamība pēc tualetes apmeklējuma ir ļoti liela, tad tada attieksme var būt noraidoša tapēc, ka ir vēlme atrak doties prom.

Alberts Merabians atklajis to ,ka jebkurš ziņojums sastav no :

[8.lpp.A.Pīzs, „Ķermeņa valoda”, Gramata izdota 33 valodas, izdevējs „Jumava”, No angļu valodas tulkojis Uldis Sīlis, Izdota 1994.gada, Grafisko noformējumu veidojis Sergejs Davidovs, gramatai ir 208.lpp., Autoru Alanu Pīzu visvairak sajūsminaja un ieinteresēja ķermeņa valodas izziņa 1971.gada lekcija par ķermeņa valodu. Šo gramatu sakotnēji autors bija iecerējis izveidot ka rokasgramatu pardevējiem, tirdzniecības vadītajiem, visiem kam ir saistība tirdzniecība saistība ar komunicēšanos personu starpa, lai varētu jau izprast pircēja vēmes no žestiem,proti, ķermeņa valodas.]

1.1.Mīmika

Kas ir mīmika?

Mīmika ir rejas vaibsti ,kurus veic atsevišķos gadījumos. Tos ļoti bieži cilvēks pats nekontrolē tie ir automatiski ķermeņa radīti. Ķermenis Var virzīt dažadas izpausmes par meliem, simpatiju, nepatiku, bailēm, satraukumu, prieku, parsteigumu u.c. mīmika rada tiešus un neparprotamus vaibstus, pieres saraukšanu platu acu izplešanu zoda saraukšanu, uzacu sašķiebšanu u.t.t

Definīcija: Sejas muskuļu izteiksmīgas kustības, kas pavada runu, paužot noteiktas ar saturu saistītas domas nianses (izbrīnu, šaubas, pardomas, nosodījumu, apmierinajumu u. tml.), un kas ka neverbals izteiksmes līdzeklis būtiski papildina žestus un kam žestu valodas sistēma ir arī patstavīgas zīmes funkcija.

[ www.termini.lza.lv ]

Kas ir sejas izteiksme?

Sejas izteiksme ir mīmikas apkopojums, kas rada visparēju izskatu uz seju kopuma.
Sejas izteiksmē ir nolasams vairums mīmiku . Sejas izteiksme ir ka pamats mīmikai.

Seja ir mūsu ķermeņa pati izteiksmīgaka daļa. Ka redzams tabula (sk. 8. Lpp.), ir sešas galvenas sejas izteiksmes: laime, skumjas, parsteigums, bailes, dusmas un neuzticēšanas, un katru no tam pavada atpazīstamu signalu kombinacija. Šaja tabula jūs gūstiet uzskatamu ieskatu mūsu mainīgajos emocionalajos žestos.

[13.lpp. „Ķermeņa valoda” Vidžaja Kumars]

Sejas izteiksme

Acis un uzacis

Piere

Deguns

Vaigi

Mute

1.Laime

Apakšējie plakstiņi nedaudz pacelti, zem tiem paradas krunciņas un acis kļūst šaurakas.

Paceļas un piepūšas.

Lūpas paveras, un dažreiz pavīd zobu rinda.

2.Skumjas

Var pacelties uzacu iekšmalas loks acīs var iemirdzēties asaras.

Var paradīties krunciņas.

Mutes kaktiņi un lūpas var ietrīcēties.

3.Parsteigums

Uzacis paceļas un acis plati ieplešas.

Žoklis noslīd uz leju, un mute atslabst.

4.Bailes

Paceļas gan augšējie plakstiņi, atklajot acu baltumus, gan arī apakšējie plakstiņi.

Seja paradas izteiktas rievas.

Lūpas saraujas.

5.Dusmas

Uzacis saraujas uz iekšpusi un augšu.

Nasis ieplešas.

Lūpas cieši sakļaujas.

6.Riebums

Apakšējie plakstiņi paceļas un zem tiem paradas krunciņas.

Deguns riebuma saraucas.

Paceļas.

Paceļas vai nu abas lūpas, vai tikai augšlūpa, bet apakšlūpa tiek uzmesta.



1.2.Žesti

Vis izplatītakie maldinašanas signali ir pie sejas pieliktas rokas. Viens no vis biežak lietotajiem krapšanas simboliem ir trīs gudri mērkaķi, kas nedzird, neruna un nesaka neko ļaunu. [37.lpp A.Pīzs, „ķermeņa valoda”Jumava]

Kad mazi bērni pielieto šos žestu, tie ir acīm redzami un neparprotami, tos viņi lieto brīžos, kad samelojas vecakiem par kadu nepareizi izdarītu darbību vai pateiktu teikumu. Tad seko šie žesti, kuri ir ļoti atklati un netiek apslēpti. Bērnam pieaugot, žesti kļūst savadaki un izsmalcinataki.

Tie liecina par nenoteiktību vai šaubam.Pieauguša žests, aizsedzot muti, ir tikpat neparprotams ka bērna žests, tas nemelo un parada visus, ko taja brīdī cilvēks doma.
Ja aizslēpj muti ar roku, īkšķi piespiežot pie vaiga, tas nozīmē, ka cilvēks vēlas apslēpt pateiktos nepatiesos vardus. Dažkart šaja žesta var izmantot vairakus pirkstus, kas sakļauti dūrē un pielikti mutei priekša.

Daži cilvēki apslēpj šo žestu ar viltus klepu ;

Cilvēks, kas lieto šo žestu runajot, acīmredzami melo;

Ja šos žestus lieto kads cits, nevis runatajs, tas nozīme, ka viņš nojauš runataja melus. Ir daudz žestu, kuri apliecina dažadas ķermeņa valodas izteiksmes.

[38.lpp. Vidžaja Kumars, ‘’Ķermeņa valoda’’]

Ķermeņa valoda ietver sevī dažadus žestus.

Plaukstu žesti;

Roku žesti;

Pie sejas pieliktu roku žesti;

Citi populari žesti;

Uzmanību apliecinoši žesti;

Plaukstu žesti

Plaukstu žesti ļoti labi norada uz to, ka tiek uztverts otrs cilvēks un ka viņš sevi prezentē. Var ar rokasspiedienu izradīt pretim stavošajai personai to, ka esi par viņu varenaks, spēcīgas un parliecinataks. To var izdarīt sarokojoties likt savu roku augšpusē, ta apliecinot savu parakumu, vai arī satverot roku virs plaukstas. Protams, ir iespēja neapzinati paradīt, ka esi vajš, par sevi neparliecinats vai pat nobijies. Ne vienmēr tas ir neapzinati, piemēram, ubagi apzinati pavērš savu plaukstu uz augšpusi, lūdzot kaut ko no garamgajējiem. Uz leju pavērsta plauksta norada uz apspiešanu vai ierobežošanu.

Plaukstu berzēšana- norada uz šī žesta veicēja pozitīvam cerībam. Ta, piemēram, konferansjē, kauliņu spēlmanis vai burvju makslinieks berzē plaukstas cerība, ka notiks kaut kas pozitīvs.

Svarīgs ir plaukstu berzēšanas atrums. Tas norada, kurš saņems paredzamos labumus. Piemēram, pardevējs var paziņot klientam, kuram tikko noraksturojis izvēlēto preci, ka viņam tada ir un, ka gaidamais rezultats naks par labu pircējam.

Ja plaukstas tiek berzētas ļoti lēnam, otra persona saņem signalu, ka jūs esat viltīgs vai negodīgs. Saskaņa ar iekšējo piemēru, pircējs var nodomat, ka ieguvējs būs nevis viņš, bet pardevējs.

Roku žesti

Ir dažadi rokasspiedienu nosaukumi, kuri ir izplatīti gan savstarpēji pazīstamu cilvēku vidū, gan arī deputatu vidū, kuri ne vienmēr nozīmē to, ko tiem būtu japavēsta. Dažkart cilvēks neapzinati sarokojoties ielaužas otras personas intīmaja zona un tas neliecina ne par ko labu. Tadējadi, ja kads nelūgts ielaužas mūsu personiskaja, intīmaja zona, tad tas liek attalinaties no šī cilvēka.


Rokasspiedieni :

‘’Cimda’’ rokasspiediens

‘’Beigtas zivs’’ rokasspiediens

‘’Pirkstu kauliņu krakšķinašanas’’ rokasspiediens

Stīvais rokasspiediens

Pirkstu galiņu satveršana

Pakļavīgs rokasspiediens

Dominējošs rokasspiediens
[ www.astrologs.files.wordpress.com ]

[www.zvidzeme.lv]

Kopa sakļauti pirksti (”jumtiņš”)

Šis žests tiek pētīts individuali. Šo žestu parsvara izmanto juristi, gramatveži u.c.
Tas norada uz personas individualitati.
Šim žestam ir divi veidi- kopa sakļauti pirksti, kas pacelti uz augšu, un kopa sakļauti pirksti, kas vērsti uz leju . [28.lpp. Vidžaja Kumars]

Pacelts ”jumtiņš”
Kad cilvēks kaut ko stasta vai stasta savas idejas un domas, viņš parasti izmanto uz augšu paceltus kopa sakļautus pirkstus.

Nolaists ‘’Nolaists jumtiņš’’

Kad cilvēks klausas, viņš izmanto uz leju vērstu, kopa sakļautu pirkstu žestu.

Kabatas ieliktas rokas ar izvērstiem īkšķiem

Priekšējas kabatas ieliktas rokas ar izliktiem īkšķiem uz aru simbolizē par cilvēka vēlmi paradīt, ka ir garaka auguma neka patiesība. Bieži šī žesta izpildes laika persona šūpojas uz priekšu un atpakaļ.

Aizmugurējas kabatas ieliktas rokas ar izvērstiem īkšķiem norada un to, ka cilvēks apslēpj savu pavēlniecisko dabu.

Priekšējas kabatas ieliktas rokas ar izvērstiem īkšķiem, parada sievietes valdonīgo dabu.

Uz krūtīm sakrustotas rokas ar paceltiem īkšķiem

Pret cilvēku pavērsts īkšķis var izteikt izsmieklu vai arī paust necieņu.

Īkšķa kratīšana nav populara sieviešu vidū, tomēr dažkart viņas šo žestu izmanto saskarsmē ar sev nepatīkamiem cilvēkiem.

Īkšķa berzēšana pret pirkstu galiem vai radītajpirkstu norada uz cerībam saņemt naudu.

Īkšķis, kas norada uz citu cilvēku

Žests – uz augšu pavērsts īkšķis, ka tas tiek praktizēts Indija, Lielbritanija un citas valstīs, tiek lietots, lai apturētu transporta līdzekli.

Uz augšu spēji parauts īkšķis demonstrē aizvainojumu.

Dažas valstīs, piemēram, Italija, skaitīšana uz pirkstiem tiek sakta ar izslietu īkšķi, un radītajpirksts tiek izmantots, apzīmējot otro kartas skaitli. Interesanti, ka Australija, Amerika un Lielbritanija skaitīšana sakas ar radītajpirkstu, kas apzīmē pirmo kartas skaitli, vidējais pirksts – otro utt., tadējadi īkšķis apzīmē piekto kartas skaitli.

Riņķa (‘’OK’’) žests

Šis žests apzīmē frazi ‘’viss labi’’ to parsvara izmantoja žurnalisti ASV 19.gs. vidū. Vēlak žestu aizstaja ar saīsinajumu ‘’OK’’ .
To var izskaidrot arī pilnīgi pretēji ka, piemēram, no boksa ņemts saīsinajums K.O.- knockout - notriekts gar zemi, nokdauns.

Vēl kads cits skaidrojums vēsta, ka šis saīsinajums radies no vietvarda Old Kinderbook- 19.gs. Amerikas prezidenta dzimta vieta. Viņš lietoja iniciaļus OK ka kampaņas devīzi.

Ir arī citi skaidrojumi:

Japana gredzenveida žests apzīmē naudu;

Dažas Vidusjūras valstīs tas apzīmē homoseksualitati;

Francija tas apzīmē ‘’nulle’’ vai ‘’nekas’’;

Dažviet Indija, īpaši tas dienvidu daļa, šis žests nozīmē ‘’labi darīts’’ vai ‘’izcili’’, vai ‘’augstaka atzīme’’.

‘’V’’ Uzvaras zīme

To popularizēja Vinstons Čērčils ka uzvaras zīmi, bet ta ir uzvaras zīme tad, ja plauksta vērsta uz aru. Par apslēptu aizvainoju ta liecina, ja plauksta vērsta pret runataju. Daudzas Eiropas valstīs šī zīme apzīmē otro numuru, paradot to barmenim, tiks ielietas divas glazes.

Pie sejas pieliktu roku žesti

Mutes aizsegšana- nepatiesu vardu izteikšana, deguna aizkaršana- izsmalcinats melu žests, acu berzēšana- krapšana, šaubas, meli, ausu berzēšana- nevēlēšanas dzirdēt teikto, vēlme izteikties vai arī cilvēks jau ir dzirdējis pietiekoši, kakla kasīšana- nedrošības signals,
apkaklītes raustīšana- meli, pirksti mutē- meli, krapšana, nedrošība.[36.lpp.Vidžaja Kumars]

Apkaklītes raustīšana

Desmonds Moriss raksta, ka melojošu cilvēku žestus izpēte atklajusi – melošana izraisa niezes sajūtu smalkajos sejas un kakla audos, un tas novēršanai nepieciešama paberzēšana vai pakasīšana. Tas šķiet sapratīgs izskaidrojums tam, kapēc daži cilvēki lieto apkaklītes raustīšanas žestu, kad tie melo un tiem ir aizdomas, ka ir pieķerti. Ir gandrīz ta, it ka meli liktu uz kakla izveidoties sīkam sviedru pilītēm brīdī, kad cilvēks ir dusmīgs un sajūt nepieciešamību atvilkt apkaklīti no kakla, lai ļautu aukstajam gaisam plūst ap to. Ja jūs redzat, ka kads lieto šo žestu, tads jautajums varētu būt : „Vai jūs to, lūdzu, neatkartotu?” vai arī – „Vai jūs nevarētu šo punktu paskaidrot nedaudz tuvak?”. Tas varētu likt neveiksmīgajam krapniekam atteikties no sava nodoma. [70.lpp Alans Pīzs]

Pirksti mutē
D. Morisa izskaidrojums šim žestam ir tads, ka pirksti mutē tiek likti tad, kad cilvēks jūt spiedienu uz sevi. Tas ir neapzinats mēģinajums atgriezties bērnības drošība, kur bērns zīž mates krūti. Bērns izmanto savu īkšķi, lai aizvietotu mates krūti, un, kļuvis pieaudzis, viņš ne tikai liek pirkstus pie mutes, bet arī ievieto taja tadus priekšmetus ka cigareti, pīpi, pildspalvu un tamlīdzīgi. Rokas likšana pie mutes parsvara norada uz meliem vai krapšanu, pirksti mutē izpauž uz aru iekšējo nepieciešamību pēc drošības. Ja paradas šads žests, vieta būtu sniegt šai personai garantijas un drošības apliecinajumus. [71.lpp. Pīzs A.]
Citi populari žesti

Sēdēšana jateniski uz krēsla cilvēki, kuri ir agresīvi un varaskari par citam personam lieto šo žestu. Tie veido ar krēsla atzvelti aizsargbarjeru, kuru var ‘’atbruņot’’ pieejot no mugurpuses vai pakapjoties un paskatoties no augšas.

Iedomatu pūciņu noņemšana Lieto, ja nepiekrīt cita pateiktajam viedoklim.

Galvas žesti Galvas kustinašana no augšas uz leju, ka jau visiem zinams, apzīmē piekrišanu ’’ja’’. Galvas kustinašana no vieniem saniem uz otriem apzīmē nepiekrišanu ‘’nē’’.

Rokas aiz galvas Šis žests visbiežak tiek izmantots juristu vidū. Šada žesta tie parada, ka ir gudri sava joma un kompetenti. Pozas maiņu var izraisīt ta atdarinašana vai kada priekšmeta paradīšana, kuru apskatot jamaina poza.

Uzmanību apliecinoši žesti

Vīriešu žesti :

Kaklasaites vai krekla apkakles sakartošana;

Īkšķu aizbašana aiz jostas;

Viss augums pagriezts pret sievieti un pavērsti pret viņu apavu purngali;

Ciešs skatiens;

Uzliktas rokas uz gurniem, laba kaja pavērsta pret simpatizējošo sievieti;

Atspiežoties pret sienu, paplešot kajas;

Vientiesīgaka uzvedība par sievietēm.

Sieviešu žesti:

Īkšķis aiz jostas, ara no rokassomiņas vai izvilkts no kabatas;

Paplašinas acu zīlītes un piesarkst vaigi;

Matu atmešana par plecu;

Maigas adas un delnu locītavu paradīšana;

Kaju paplešana platak neka parasti;

Skatiens uz vīrieti ar daļēji nolaistiem plakstiņiem;

Lūpu aplaizīšana;

Kaju pavēršana vienai zem otras ceļgaliem un kaja pavēršana pret simpatizējošo personu;

Veiksmīgai komunicēšanai ir nepieciešama veiksmīga žestu izvēle ,kura neradīs par runataju negatīvu iespaidu, bailes vai izbrīnu. Žesti ne vienmēr ir labojami, izdzēšami no atmiņas, bet tas ir iespējams censties sevi kontrolēt tas atspoguļo pašvērtējumu. Zinatajs varēs izmantot negatīvam darbībam ja tiks paradīts cik vajš ir rakstura no ķermeņa valodas.

1.3.Pozas

Noradošas pozas ļauj konkrēti saprast cilvēku ar kuru patlaban ir saruna, vai vērojot kadu citu cilvēku sarunas. Cilvēka ķermenis var liecinat par vēlmi atrasties kaut kur citur, vai nevēlēšanos klausīties, bet, ja viņš mas ar galvu, tad var saprast, ka jūsu klatbūtne šaja brīdī nav vēlama un sarunu biedrs nevēlas patlaban ar Jums kontaktēt.

Veidojoties intīmakais sarunai starp divam personam, ķermeņi būs pilnīgi vērsti vienam pret otru.
Ja saruna piedalas trīs cilvēki un trešais ir lieks, tad var saprast to, ka neveidosies tads ka trijstūris, jo divu cilvēku pavēršanas daļēji vienam pret otru, bet ne pret trešo personu, liecina, ka šī persona ir nevēlama, lieka. Lai ievērotu to, ka kads kadam simpatizē, vajag pavērot kada poza atrodas kajas - ja purngali pavērsti pret kadu meiteni, tad viņa arī patīk.

Atdarinošas pozas

Pozu atdarinašana var būt vienada nevis tikai tapēc, ka ir vienadu amatu ieņemoši cilvēki vai arī tadi, kuriem ir abpusējas simpatijas. Vienadas pozas var ieņemt cilvēki, kuri ir pavadījuši un vēl joprojam pavada daudz laika kopa.

Starp ļoti labam draudzenēm veidojas saikne, kuru viņas pašas pat bieži nepamana, ja vien kads apkartējais to nepasaka. Šī saikne izveido pozas, kuras ir pilnīgi vienadas. Draudzenes tas kopē viena no otras.

Pozu atdarinašana ir arī starp precētiem pariem.

2.Pašvērtējuma jēdziens

Pašvērtējums – Cilvēka, savu īpašību, spēju, iemaņu novērtējums, attiecība pret kadu noteiktu normatīvu sistēmu. Var arī teikt, ka pašvērtējums ir sava Es – tēla novērtējums


Pašvērtējums ir cieši saistīts ar pašapziņu. Pašapziņa cilvēkam katram ļauj spriest par to kads ir viņš, kadi ir apkartējie, izzinat savu ķermeni to salīdzinot ar cita. Salīdzinot sevi ar citiem, pašapziņa un pašvērtējums rezultata ir tas, kas nosaka ar ko esi labaks vai sliktaks, vai tads pats ka citi.

Bērnam no divu gadu vecuma sak paradīties pašapziņa, tad tikai bērns paskatoties, piemēram, spogulī aptver, ka atspulga atrodas viņš, nevis kads cits. Bērns arī aptver sava ķermeņa īpatnības redzot, ka citiem kaut ka nav, kas ir viņam, spēj izšķirt dzimumus – sieviešu un vīriešu. Pašapziņas veidošanos var aplūkot ka attīstību pa posmiem, kur katra iepriekšēja pakape sagatavo nakošo:

Uzkrajas priekšstati pašam par sevi;

Tiek uzzinats par sevi arvien vairak;

Rodas sevis, savu īpatnību un oriģinalitates apzinašanas;



Veidojas spriestspēja par sevi un savas personības pašvērtējumu.

[https://www.reikinet.lv/home/menu_90/topic_90/story_470/page_0]

Katra cilvēka pašapziņa sastav no:

reala Es – kads es esmu šodien,

ideala Es – kadam man jabūt,

dinamiska Es – kadam man jakļūst,

fantastiska Es – kads es ļoti vēlētos būt.

Pašvērtējums nosaka cik veiksmīgs būs jūsu padarītais darbs, cik labi spēsit sadzīvot ar kadu. Ļoti svarīgs pašvērtējums ir pusaudža gados, jo pusaudži ir ļoti nežēlīgi un nebaidas mētaties ar rupjībam, aizvainojumiem un apkaunot kadu, kurš ir varbūt mazliet vajaks par citu. Iespējas ne fiziski vajaks, bet gan garīgi. Katra pusaudžu/jauniešu kompanija ir kads, kurš tiek uzskatīts par tadu ka līderi, tas ir noticis tapēc, ka ir nepieciešams kaut kas pēc ka tiekties, būt labakam, spēcīgakam, jautrakam, interesantakam. Uzjautrinot citus, grupas līderis, īstenība parada to, ka viņš nemaz nav tads, par kadu viņu uzskatījuši, protams, visi vēl joprojam ta doma. Ja padoma, ka viņš šadi rīkojas, lai sevi kaut ka apliecinatu, tas nozīmē, ka viņam ir bailes tikt pazemotam, tapēc ir japaņirgajas par kadu citu, uzjautrinot draugus. Šadi iegūstot atzinību un augstaku pašvērtējumu, savukart pazemotas personas pašvērtējums manami sarūk. Šads pazemojums un pašvērtējuma iedragašana spēcīgi atstaj sekas nakotnē. Tiek ielikts tads ka likums, ka neesi labaks par citiem, kads par Tevi paņirgasies, ja kaut kas notiks, tu neesi un nebūsi labakais. Tas ir ļoti nežēlīgi tapēc jauniešiem jaapzinas, ka neviens nevar būt cits par citu labakais. Ja kaut kas nepadodas tik labi ka citam, nevajag bēdaties, bet gan padomat, ka ir lietas, kuras padodas labak neka otram.

Katram cilvēkam ir raksturīgs savs pašvērtējums.
Pašvērtējums – cilvēka savu īpašību, spēju un iemaņu novērtējums attiecība pret kadu noteiktu normatīvu sistēmu. Var arī teikt, ka pašvērtējums ir sava Es – tēla novērtējums.
Izšķir atsevišķu jēdzienu pašcieņa, ar kuru saprot cilvēka attieksmi pret sevi kopuma.
Novērtējuma normatīvo sistēmu galvenokart veido savstarpējas attiecības ar apkartējiem un citu cilvēku vērtējums. Cilvēkam, nepartraukti sevi salīdzinot ar citiem, veidojas pašvērtējums. Gandrīz ikviens pašvērtējums ir subjektīvs – tas ir tikai paša domas par sevi. Pašvērtējums var būt gan paaugstinats, gan pazeminats. To nosaka katra cilvēka individuala atskaites sistēma. Katram cilvēkam ir vēlme uzturēt savu pašvērtējumu un pašcieņu pēc iespējas augstaku. Cilvēks to var realizēt ar savu darbību. Praktiska dzīvē tas izpaužas, ka konkrētu, cilvēkam nozīmīgu mērķu izvirzīšana un sasniegšana. Sasniedzot mērķi un gūstot panakumus, pastiprinas parliecību par sevi. Savukart, no otras puses cilvēks cenšas izvairīties no neveiksmēm, kas varētu pašvērtējumu mazinat. Pamatojoties uz šīm divam tendencēm, veidojas ta sauktas pretenziju (tiekšanas) līmenis. Tie ir maksimalie mērķi, kurus cilvēks uzskata par reali sasniedzamiem. Tatad pretenziju līmeņa veidošanos nosaka: no vienas puses - tieksme gūt panakumus, no otras puses – tieksme izvairīties no neveiksmēm. Pretenziju līmenis ir mērs, pēc kurs cilvēks novērtē savas darbības rezultatus.
  18

Ir cilvēki, kuri tiecas pēc saviem mērķiem un neveiksmes viņus nebiedē. Šiem indivīdiem ir augsts pretenziju līmenis, jo galvenais ir panakumi, viņi ir gatavi riskēt. Taču ir arī cilvēki, kuri galvenokart cenšas izvairīties no neveiksmēm. Viņiem nav svarīgi mērķi un panakumi, bet gan drošība. Šiem cilvēkiem parasti pretenziju līmenis nav augsts.
No pretenziju līmeņa tieši atkarīga ir veiksmes un neveiksmes subjektīva izjūta.. Ja cilvēks izvēlētos uzdevumus izpilda, tas viņa izsauc panakumu pardzīvojumu. Un pretēji – nepiepildot izvirzītos mērķus, neveiksmes sajūta.

Cilvēks sevi vērtē divos veidos:

1. salīdzinot savas darbības rezultatus ar pretenziju līmeni,
2. salīdzinot sevi ar citiem cilvēkiem.
No šo salīdzinajumu rezultata veidojas pašcieņa.

Amerikaņu filozofs un psihologs Viljams Džeimss pašcieņu noteicis pēc šadas sakarības:
       Pašcieņa= Panakumi /Pretenziju līmenis

Pēc formulas izriet, ka cilvēkiem ar augstu pretenziju līmeni ir zema pašcieņa, jo bieži vien viņi cieš neveiksmes. Tas gan ir tikai tados gadījumos, ja pretenzijas ir daudz lielakas neka sasniegumi. Gandrīz ikvienam pretenziju līmenis ir nedaudz lielaks par panakumiem. Tas darbojas stimulējoši un neļauj ieslīgt pašapmierinatība. Ja augsto prasību dēļ cilvēka pašcieņa ir zema, jasaprot, ka to var atrisinat. Galvenais ir apzinaties, ka ta ir iekšēja problēma un līdzsvarot savas pretenzijas ar savam realajam iespējam. Sliktak ir gadījumos, kad cilvēks sak vainot apkartējos.

[https://www.jakut.eriga.lv/index.php?q=node/153]

Par personību nav iespējams spriest, nezinot, kadas kvalitates vai darbības jomas ta uzskata par prioritaram, jo emocionalo attieksmi nenosaka paši notikumi un pardzīvojumi, bet tas, ka tie tiek interpretēti. Cilvēka pašvērtējums ir saistīts arī ar sabiedriskajam vērtību orientacijam, visparpieņemtajiem morales kanoniem. Līdz ar to var teikt, ka pastav vērtību skala, kas nosaka personības lomu, īpašību, attieksmju nozīmīguma hierarhiju, no kuras ir atkarīga attieksme pret sevi un citiem, ta nosaka, ko cilvēks uzskata par vērtīgu citos un sevī, ko viņš noraida, pret ko cīnas. Veidot attieksmi pret sevi un novērtēt sevi nozīmē projicēt sevi noteikta hierarhijas sistēma. Katra indivīda vērtību sistēma, kura izpaužas pasaules uzskata, kalpo par prizmu apkartējas realitates un sevis uztverei, vērtējumam un interpretacijai.
Vairums psihologu uzskata, ka eksistē visparīgs sevis vērtējums un attieksme pret sevi, kas ir

vienots, monolīts un universals veidojums un, kas ir integrējies no atsevišķam kognīcijam, to vērtējumiem un afektiem attiecība pret sevi. Līdz ar to ir iespējams izšķirt specifiskas emocionali vērtējošas attieksmes pret sevi, ko visbiežak dēvē par specifiskajiem (parcialajiem, atsevišķajiem, lokalajiem) pašvērtējumiem un, kuras nosaka globalas (visparīgas) emocionali vērtējošas attieksmes pret sevi saturu.
Specifiskas emocionali vērtējošas attieksmes pret sevi atspoguļo to, ka indivīds novērtē sevi attiecība pret kadu specifisku vērtību, tas izsaka subjekta konkrēto izpausmju vērtējumus un attieksmes pret tiem, piemēram, pret noteiktam īpašībam un stavokļiem, attiecībam, spējam, iespējam, fiziskajiem un garīgajiem raksturojumiem, rīcību utt. Specifiskajam emocionali vērtējošam attieksmēm pret sevi var būt gan situatīvs, gan ilgstošs raksturs, tas var funkcionēt ka operatīvi sevis vērtējumi, kas atspoguļo subjekta dzīves apstakļu izmaiņas. Es var iztirzat:
1) laika konteksta: Es pagatnē, Es tagadnē (patiesais/īstais Es) un Es nakotnē;
2) ka realitates vai ideala attiecību: realais Es un idealais Es;
3) pēc cilvēka izpausmes sfēram.
Pagatnes Es, tagadnes Es un nakotnes Es var pielīdzinat sevis vērtējumiem – prognostiskajam, aktualajam un retrospektīvajam. Prognostiskais Es (pašvērtējums) ir subjekta personiskais savu iespēju vērtējums un savas attieksmes pret šīm iespējam izpratne. Aktualais Es (pašvērtējums) veic vērtējumu esoša situacija un no ta izriet paškontrole. Retrospektīvais Es (pašvērtējums) ļauj izprast sasniegto attīstības līmeni, darbības rezultatu sekas, liek pamatus savas attīstības perspektīvu noteikšanai. Svarīgs ta raksturojums ir subjekta kritiskums attiecība pret sevi. Emocionali vērtējoša attieksme pret sevi ir uzskatama par sarežģītu, tas izveides process – par pretrunīgu un nevienmērīgu. Specifiskas emocionali vērtējošas attieksmes pret sevi atrodas dažados noturīguma un brieduma līmeņos, starp tam pastav neviennozīmīgas saites un tam ir atšķirīga ap zinatības pakape. Nozīmīgako personības sevis vērtējumu un attieksmju pret sevi sintēze atspoguļojas savas būtības izpratnē, kura paredz noteiktu izpausmi.

Ta var būt : - pozitīva/negatīva;
- parliecinoša/neparliecinoša;
- stabila/dinamiska;
- adekvata/neadekvata;
- augsta/zema.

Pašvērtējums – ka emocionali vērtējoša attieksme pret sevi, ir atkarīgs no cilvēka panakumu un neveiksmju pieredzes un no viņa izvēlēto vērtību atbilstības sociali nozīmīgam vērtībam.

3.Sakarības starp cilvēka pašvērtējumu un ķermeņa valodu

Analizējot literatūru par pašvērtējuma un ķermeņa valodas nozīmi cilvēka dzīvē, var novērot to, ka sakarības ir. Sakarības ir manamas pilnīgi visas darbības, pašvērtējumu ķermenis atspoguļo katra darbība. Pavērojot, var secinat, ka ir daudz lietas, kas par to liecina, piemēram, ir šadi skatienu veidi, pēc kuriem var pateikt kads ir pašvērtējums:

Lietišķs skatiens

Sabiedrisks skatiens

Intīms skatiens

Saniskais skatiens

Aizvērts acu žests

Partnera ķermeņa zonai, uz kuru jūs vēršat savu skatienu, var būt milzīga ietekme uz jebkura personīga kontakta iznakumu. Kuru skatienu jūs lietotu, ja būtu priekšnieks, kam janoraj neizdarīgs darbinieks? Ja jūs lietotu sabiedrisko skatienu, darbinieks pievērstu mazak uzmanības jūsu vardiem, neraugoties uz to, cik skaļi un draudoši tie būtu. Sabiedriskais skatiens liktu jūsu vardiem zaudēt asumu, intīmais skatiens darbinieku vai nu apvainotu vai šokētu. Šaja gadījuma jalieto lietišķais skatiens, jo tam ir spēcīgs iespaids uz klausītaju un tas liek viņam saprast, ka jūs runajat nopietni.

Tas ko vīrieši sauc par sieviešu aicinošo skatienu, saistīts ar sanisko un intīmo skatienu. Ja vīrietis vai sieviete vēlas radīt iespaidu par savu nesasniedzamību, attiecīgajai personai vienīgi jaizvairas no intīma skatiena lietošanas un ta vieta jalieto sabiedriskais skatiens. Ja flirtēšanas laika tiks lietots lietišķais skatiens, attiecīgais vīrietis vai sieviete tiks uzskatīts par vienaldzīgu un nedraudzīgu. Taču sarežģījumus rada tas, ka tad, kad jūs lietojat intīmo skatienu attiecība pret potencialo seksa partneri, jūs parasti zaudējat spēli. Sievietes ir šī veida skatiena nosūtīšanas un saņemšanas specialistes, taču vīrieši diemžēl tadi nav.
Vīrieši, lietojot intīmo skatienu, parasti ir uzkrītoši. Taču lielaka daļa vīriešu parasti nejūt, ka viņiem tiek veltīts intīmais skatiens, kas ļoti sadusmo šo skatienu raidošas sievietes.
Lūk, šie skatieni jau norada, ka jaizmanto sava ķermeņa valoda pareizi, tadējadi ir arī iespēja gan paaugstinat savu pašvērtējumu, varbūt piesaistot kadu cilvēku, gan tieši otradi, raidot nepareizu skatienu, iegūstat nepareizu iespaidu par jums, veidojot jūsos šaubas, parmetumus un pazeminot pašvērtējumu.

Tapēc jaizvēlas pareizais skatiens un nav jadusmojas uz vīriešiem, ja viņi šo skatiena raidīšanu nesajūt vai pat nepamana. Tas vienkarši ir jaizdara ta lai saprot.

Katra cilvēka pašvērtējums liek cilvēkam radīt negatīvaku iespaidu par sevi izvēloties slēgtos ķermeņa valodas aspektus – mīmiku, žestus un pozas.

Secinajumi

Ķermeņa valodas aspekti - mīmika, žesti un pozas.

Secinajums - ķermeņa valodas aspekti dod iespēju izzinat savu ķermeni un valdīt par to, atspoguļo cilvēka pašsajūtu, pašvērtējumu un pašapziņu.

Mīmika-

Sejas vaibsti ,acu skatiens ļauj vislabak atklat melus.

Žesti-

Katrs žests, rokasspiediens ļaus saprast vai esat parliecinats par sevi, vai jūs sevi vērtējat augstu vai zemu, ka vadītaju vai tikai ka padoto.

Pozas-

Pozas atdarinot tu paradi sevi ka līdzvērtīgu personu, bet daudz dažadas pozas nozīmē pavisam atšķirīgas lietas, kuram arī ir sakarība ar pašvērtējumu, kads katram indivīdam ir izveidojies ilga laika gaita sakot no divu gadu vecuma.

Pēc aptaujas, kura tika veikta aptauja par ķermeņa valodu, var secinat ,ka :

Vai Jūs saprotat ķermeņa valodas ''izteikto'' ?

o       66.7 % saprot ķermeņa valodas izteikto;

o       9.5 % ķermeņa valodu neizprot;

o        23.8% mazliet saprot to.

Ka Jūs domajat, vai ķermeņa valoda 'nodod' , ja cilvēks melo ?

o        95.2% apgalvo, ka ķermeņa valoda nodod cilvēka melus;

o        4.8 % to noliedz.

Kas liecina par meliem ?

o        0% mutes aizsegšana

o        14.3% kakla kasīšana

o        9.5 % apkaklītes raustīšana

o        28.6 % neviens no minētajiem

o        47.6% visi iepriekš minētie

Ieraugot skaistu Sievieti/ vīrieti Jūs :

o        0% ieliekat īkšķi aiz jostas

o        14.4 % atmetat matus par plecu

o        14.3 % Sakartojat kaklasaiti vai krekla apkaklīti

o        47.6% Ciešs skatiens

o        23.8% Pagriežat visu augumu un purngalus pret simpatizējošo personu

Pašvērtējuma jēdziens

Pašvērtējums ir cieši saistīts ar pašapziņu, kuru veido jau no mazotnes.
Mazotnē neizveidojot pietiekami labu pašapziņu, pašvērtējums nebūs pietiekoši augsts, tas neļaus tik dzīvē talak ka vēlētos. Zemais pašvērtējums apspiedīs cilvēka vēlmes un iespējas un tadejadi pašvērtējums samazinasies vēl vairak. Katram ir nepieciešams apzinaties savu vainu, savu vainu, kas ir iekšienē un saprast to. Nevajag pie kaut ka vainot citus apkartējos, bet gan censties vispirms saskatīt savu vainu. Vēlams aprunaties ar tuviniekiem, draugiem, radiem un paziņam, lai uzzinatu, kas ir labs, kas patīk un, ko var izdarīt vēl labak. Tas cels Jūsu pašvērtējumu, līdz ar to būs atvērtakas ķermeņa pozas un vieglaka saskarsme ar cilvēkiem gan majas, gan darba.



Cik esi apmierinats ar dzīvi?

V.Hadsona aptauja (W.Hadson, 1983)

Anketas apkopotie dati :

Uz jautajumu vai jūtas nomakts- lielaka daļa atbildējusi ar reti vai reizēm, pēc ka var secinat, ka mūsdienu jaunatne ir visai pozitīva .

Uz jautajums ‘’man daudz kas sagada prieku’’ visi anketas dalībnieki ir atbildējuši ar ‘’bieži” vai „ parasti’’. Tas liecina par pozitīvismu jauniešu vidū.

Es katru dienu uzsaku ar labsajūtu - Galvenokart atbildes bija tikai – kadreiz, reizēm.
Ļoti daudz atbildes bija - bieži vai parasti, kas ir vēl labaka par iepriekš minēto atbildi.

Izskatot visus anketas jautajumus un apkopojot sniegtas atbildes, var secinat, ka aptaujatie ir visai pozitīvi cilvēki, kuriem nav īpašu problēmu ar pašvērtējumu un ir apmierinati ar savu dzīvi.

Literatūras saraksts

1.Kumars V. „Ķermeņa valoda” Zvaigzne ABC 2007.-208.lpp.;

2.Pīzs A. „Ķermeņa valoda” Jumava 1994.-95.lpp.;

3. „Saglabat pašcieņu” poligrafists 176.lpp.;

https://www.jakut.eriga.lv/index.php?q=node/153

https://www.reikinet.lv/home/menu_90/topic_90/story_470/

https://images.google.lv/imgres?imgurl=https://astrologs.files.wordpress.com/2009/07/rokas-spiediens3.jpg&imgrefurl=https://astrologs.wordpress.com/2009/07/28/elektiva-astrologija-dzives-vietas-maina-un-nekustama-ipasuma-iegadepardsana/&usg=__xg24hNCAUFhxX0NIcMvvWk-eZ5I=&h=600&w=900&sz=133&hl=lv&start=3&um=1&itbs=1&tbnid=7jHfJrnBtKY9cM:&tbnh=97&tbnw=146&prev=/images%3Fq%3Drokasspiediens%26hl%3Dlv%26sa%3DN%26um%3D1

https://images.google.lv/imgres?imgurl=https://www.zvidzeme.lv/wp-content/uploads/2009/06/sadarbiba-150x150.jpg&imgrefurl=https://nekur.lv/archive/2009/06/00/1676&usg=__iQk1--5LXw-kpTKJB0VD6NMM_zY=&h=150&w=150&sz=6&hl=lv&start=9&um=1&itbs=1&tbnid=fkcAjnvwNtAy6M:&tbnh=96&tbnw=96&prev=/images%3Fq%3Drokasspiediens%26hl%3Dlv%26sa%3DN%26um%3D1

Anotacija

Pētnieciskais darbs par tēmu „Sakarības starp cilvēka pašvērtējumu un ķermeņa valodu”, satur 28 lapas puses bez pielikumiem. Rakstīts latviešu valoda. Darba ir iekļauts 2 attēli, 2.fotografijas, paskaidrojumi. Pielikuma iekļauta anketa „Cik esi apmierinats ar dzīvi” un aptauja anketa, kura tiek paradīts ka tiek uztverta ķermeņa valoda, kadi ir pielietotakie ķermeņa valodas aspekti. Pētnieciskais darbs tika veikts ar darba vadītajas Rasmas Paegles palīdzības sniegšanu, konsultēšanos. Norises vieta Rīga 2010.gads.

Abstract

Reserch work done about theme „Sakarības starp cilvēka pašvērtējumu un ķermeņa valodu”. It includes 28. pages withouth apposition. Written in Latvian language. Work includes table, photos, diagram. Opposition includes questionnaire „Cik esi apmierinats ar dzīvi? ” and inquiry, which has shown how doest the body language has detected. What kind of body language more utilized. Reserch work were written with foreman Rasma Paegle helping, konsulting. Processed in Rīga year 2010.

PIELIKUMI

Aptauja „Ķermeņa valoda”.

Instrukcija

Aptauja tika veikta adresē www.visidati.lv - https://www.visidati.lv/aptauja/336427453/done/. Aptaujatie bija vecuma grupa no 15-21 gadiem. Aptauja javeic atzīmējot vienu uzskatami pareizo atbildi.

Dzimums-

Vecums-

Vai Jūs saprotat ķermeņa valodas ‘’izteikto’’ ?

Ja

Mazliet

Ka Jūs domajat, vai ķermeņa valoda 'nodod' , ja cilvēks melo ?

Ja

Kas liecina par meliem ?

Mutes aizsegšana

Kakla kasīšana

Apkaklītes raustīšana

Neviens no minētajiem

Visi minētie

Ieraugot skaistu Sievieti/ vīrieti Jūs :

Ieliekat īkšķi aiz jostas

Atmetat matus par plecu

Sakartojat kaklasaiti vai krekla apkaklīti

Ciešs skatiens

Pagriežat visu augumu un purngalus pret simpatizējošo personu

Smēķējot dūmus pūšat :

Uz augšu

Uz leju

Nesmēķēju






Politica de confidentialitate



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 2307
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2022 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site