Scrigroup - Documente si articole

     

HomeDocumenteUploadResurseAlte limbi doc
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Bremžu sistēmas diagnostika

tehnika



+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE

Bremžu sistēmas diagnostika.

Bremžu sistēmas kontrole.

Bremžu sistēmas uzdevums ir pēc nepieciešamības samazinat braukšanas atrumu vai apstadinat automobili pēc iespējas īsaka laika un nobrauktaja ceļa posma. Izšķir darba bremžu sistēmu, stavbremžu sistēmu un kalnu bremžu sistēmu. No visam svarīgaka ir darba bremžu sistēma.



Konstruktīvi bremžu sistēmas var būt izveidotas dažadas, piemēram, hidrauliskas, pneimatiskas un mehaniskas. Hidrauliskas un pneimatiskas bremžu iekartas parasti izmanto atrgaitas spēkratiem, bet nelieliem lēngaitas spēkratiem var būt izmantotas arī mehaniskas piedziņas bremžu iekartas. Atkarība no bremžu iekartas veida tam var būt arī dažadi diagnostikas paņēmieni.

Lielu daļu defektu var noteikt veicot spēkratu vizualo kontroli. Galvenas

defektu vietas, kuras var noteikt vizuali paradītas 128. attēla.

1 10

128.att. Bremžu sistēmas defekti:

1 - bremžu šķidruma noplūde no galvena cilindra; 2 - aizsērējums vai sūce bremžu šļūtenēs; 3 - noplūde no bremžu cauruļvadiem; 4 - izdilušas suportu vadīklas, nodilušas bremžu uzlikas; 5 - saliekts vai nodilis bremžu disks; 6 - defekts bremžu sadalītaja; 7 - bojats pakaļēja tilta bremžu spiediena regulators; 8 - stavbremes nepareizs regulējums; 9 - bremžu pedaļa parlieku liels brīvgajiens; 10 - noplūdes vakuuma pastiprinataja, varsta defekts; 11 - stavbremžu troses iesprūšana vai parravums; 12 - nodiluši bremžu loki; 13 - nodilis bremžu trumulis; 15 - noplūde no darba cilindra

Dažam spēkratu markam var būt uzdots pedaļa gajiens. Šo parametru, veicot diagnostiku, var izmērīt ar vienkaršiem mērinstrumentiem. Katra automobiļa tehniskaja apkopē veic bremžu šķidruma līmeņa kontroli, kam jabūt ražotaja paredzētajas robežas. Ja līmenis parlieku zems, tas japapildina. Modernajos automobiļos bremžu šķidruma līmeni kontrolē specials devējs, kas ta pazeminašanas gadījuma ieslēdz kontrollampiņu. Vismaz vienu reizi gada ieteicams parbaudīt arī bremžu šķidruma kvalitati ar specialiem mērinstrumentiem. Laika gaita bremžu šķidrums absorbē gaisa esošo mitrumu, tada veida samazinot šķidruma varīšanas temperatūru un citas ekspluatacijas īpašības.

Bremžu diskus kontrolē vizuali. Diskos nedrīkst būt plaisas vai dziļas rievas. Veicot disku bremžu vizualo kontroli japievērš uzmanība bremžu suportu brīvkustībam, bremžu šļūtenīšu stavoklim (plaisas), bremžu uzliku fiksacijas sprostu un ķīlīšu esamībai un tehniskajam stavoklim.

Pirms uzsakt diagnostiku, no spēkratu vadītaja nepieciešams uzzinat par bremzēm un bremzēšanas īpatnībam - vilkšanu uz vienu pusi bremzēšanas laika, trokšņiem, smaku, parlieku lielu bremžu pedaļa gajienu vai ,,mīkstu pedali'. Pirms diagnostikas vēlams izbraukt un parbaudīt automobiļa bremzes gaita, īpaši gadījumos, ja nav pieejami bremzēšanas spēka noteikšanas stendi. Ja diagnostiku veic automobiļiem ar modernajam ABS sistēmam, pieslēdzot sistēmtesteri pie spēkratu diagnostikas ligzdas, var noteikt visas elektroniskas kļūdas, ko saglabajis ABS dators.

Dažkart spēkratu bremzēšanas laika iespējami nelieli grūdieni un bremžu pedaļa vai arī stūres rata raustīšanas. Tas var liecinat par kada riteņa bremžu diska vai trumuļa nevienmērīgu izdilumu. Ja nospiežot bremžu pedali, tas pēc bremžu nobloķēšanas turpina lēni parvietoties, iespējams pat līdz spēkratu grīdai, un bremžu sistēma ir atgaisota, iespējamais defekts ir galvenaja bremžu cilindra.

Latvija, ziema automobiļi tiek izmantoti skarbos ceļa apstakļos. Ceļi tiek kaisīti ar dažada veida sals maisījumiem, kas var viegli nonakt bremžu sistēmas kustīgajas daļas. Tada veida tiek veicinata bremžu suportu vadīklu, un cilindru ieķeršanas. Ieķeršanas gadījuma iespējama parlieku atra bremžu uzliku nodilšana. Parasti ieķērusies bremze nenodrošina arī pietiekoši augstu bremzēšanas spēku attiecīgajam ritenim. Galvenos bremžu defektus var iedalīt:

• bremžu vibracijas;

ieķīlejušas bremzes (nepareizs regulējums, iesprūdis varsts, bojats suports vai bremžu cilindrs);

parlieku liels pedaļa gajiens (gaiss sistēma, bojats galvenais bremžu cilindrs, parplīsusi šļūtene vai neblīvumi cauruļvadu savienojumos, aizsērējušas caurulītes, bojats bremžu pastiprinatajs);

bremzēšana ar ravieniem (sagriezies suports vai bremžu cilindra virzulis, šķidruma noplūde no cilindra, bojata automatiska ieregulēšanas sistēma, netīri cauruļvadi);

,,mīksts' bremžu pedalis (gaiss sistēma, nepareizi noregulētas bremžu uzlikas);

«iegrimstošs' bremžu pedalis (noplūdes no galvena vai kada cita cilindra, veicot vairakkartīgu bremžu piespiešanu - pumpēšanu, bremzēšanas efekts atjaunojas);

parlieku liels pedaļa gajiens (izregulētas bremzes, gaiss sistēma, mehaniska bremžu problēma);

bremžu pedaļa ,,iekrišana' līdz grīdai (iztecējis bremžu šķidrums);

bremžu signalspuldzītes iedegšanas (liecina par zemu bremžu šķidruma līmeni bremžu rezervuara vai bremžu kluču nodilšanu);

troksnis bremzējot (,,metals pa metalu' - skaņa norada uz bremžu uzliku pilnīgu nodilšanu).

Veicot vizualo apskati noteikti javeic bremžu šķidruma līmeņa kontrole, ka arī ta kvalitates parbaude. Bremžu sistēmai šķidruma noplūdes nav pieļaujamas. Vairakus bremžu sistēmas parametrus var noteikt ar vienkaršiem mērījumiem (sk. 129. att.).

Ja pēc diska vai trumuļa mērījumiem secina, ka ta izdilums ir nevienmērīgs, javeic ta izvirpošana. Ja izdilums parsniedz pieļaujamo, šīs detaļas jamaina.

129. att. Bremžu sistēmas detaļu mērījumi:

a) bremžu diska mešanas kontrole; b) bremžu diska biezuma mērījumi vairakas vietas; c) bremžu trumuļa mērījumi

Bremžu sistēmam, ikgadējas tehniskajas apskates, spēkratiem tiek izvirzītas īpašas prasības. Analizēsim galvenas no tam.

Tehniskajas apskatēs bremžu sistēmam uzstadamas prasības.

Transportlīdzekļa darba bremzēm jadarbojas uz visiem riteņiem, kas aprīkoti ar bremžu mehanismiem. Ja transportlīdzekļa pilna masa parsniedz 3,5t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir mazaka neka 0,66, bremzēšanas efektivitate tiek kontrolēta, transportlīdzeklim noslogotam ar kravu ta, ka faktiskas masas attiecība pret pilnu masu ir lielaka par 0,66. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar pneimatisko bremžu iekartu, bremzēšanas efektivitate var tikt kontrolēta, izmantojot spiedienu mērīšanu bremžu iekartas vadības maģistrale un bremžu kontūra. Darba bremzēm janodrošina bremzēšanas efektivitate:

Pieļaujamai bremzēšanas efektivitatei jabūt robežas no 0.4 - 0.5. Darbības nevienmērīgums starp vienas ass riteņiem nedrīkst parsniegt

Veicot bremžu iekartas efektivitates parbaudi ceļa apstakļos, transportlīdzeklis nedrīkst būtiski novirzīties no taisnvirziena kustības.

Bremžu spēkam uz vienas ass riteņiem japieaug vienmērīgi, pakapeniski un proporcionali bremžu pedalim pieliktajam spēkam, ja bremžu pievads ir hidraulisks, vai bremžu pedaļa gajienam, ja bremžu pievads ir pneimatisks. Bremžu spēku nevienmērība, to pakapeniska pieauguma diapazona, nedrīkst parsniegt 30%.

Bremžu pievada nedrīkst būt bremžu šķidruma noplūde vai dzirdama gaisa noplūde. Hermētiskuma parbaudes laika motors nedrīkst darboties.

Pedaļa nospiešanas spēks nedrīkst parsniegt 500 N, vieglajiem automobiļiem un 700 N - parējiem automobiļiem. Pirmo reizi pilnība nospiežot bremžu pedali, japaliek pietiekamai gajiena rezervei. Pēc pedaļa atslogošanas tam brīvi jaatgriežas izejas stavoklī.

Stavbremzei janodrošina pietiekama bremzēšanas efektivitate. Veicot bremzēšanas efektivitates parbaudi uz stenda, ta nedrīkst būt mazaka par 0,16 atsevišķam transportlīdzeklim vai 0,12 - transportlīdzeklim kopa ar piekabi.

Piekabju avarijas bremzei jaiedarbojas automatiski, piekabei atvienojoties no velkoša transportlīdzekļa. Šada iekarta var nebūt, ja piekabes pilna masa neparsniedz 1,5 tonnas un ta aprīkota ar papildu savienojumu (ķēdi, trosi u.tml.), kura atvienošanas gadījuma neļauj galvenajai sakabes ierīcei skart zemi un nodrošina paliekošu piekabes vadamību.

Kalnu bremzei janodrošina ilgstoša bremzēšana ar nemainīgu efektivitati.

Pneimatisko bremžu kompresoram pietiekami īsa laika janodrošina tads gaisa spiediens bremžu iekarta, kads nepieciešams noteikto bremzēšanas īpašību sasniegšanai un kuru norada izgatavotajs. Nav pieļaujama eļļas noplūde no kompresora.

Nedrīkst būt bojati bremžu parvada varsti. Tiem jabūt atbilstoši nostiprinatiem un hermētiskiem. Nedrīkst būt bojats gaisa spiediena regulators, tam jabūt atbilstoši nostiprinatam.

Nav pieļaujama automobilim neparedzētu, mehaniski bojatu ar atslaņojušos kordu, porainu un ieplaisajušu bremžu šļūteņu ekspluatacija.

Bremzēšanas spēka noteikšana uz ruļļu stenda.

Visērtak bremzēšanas kvalitati noteikt uz speciala ruļļu bremžu parbaudes stenda. Uz šada stenda bremzēšanas spēku nosaka atsevišķi katram spēkratu tiltam un ritenim.

Mērījumu metodika ir sekojoša:

ar spēkratu priekšējo tiltu uzbrauc uz ruļļu stenda;

pēc stenda signala, veic vienmērīgu bremzēšanu ar darba bremzēm;

nolasa stenda radījumus labajam un kreisajam ritenim;

automobili novieto, lai uz stenda būtu pakaļējais tilts;

pēc stenda signala, veic vienmērīgu bremzēšanu ar darba bremzēm un nolasa radījumu;

veic stavbremzes parbaudi, to iedarbinot un piefiksējot datus;

pēc mērījumu veikšanas, datus salīdzina ar datiem tehniskajos noteikumos.

Ruļļu stenda darbība redzama 130. attēla.

130. att. Bremzēšanas speķa noteikšana uz ruļļu stenda:

a) bremžu stenda displejs ar bremzēšanas spēka atšķirības monitoru; b) bremzēšanas spēka noteikšana, mērot reakcijas momentu MR: 1 - spēkratu ritenis; 2 -ruļļi; 3 - motors ar reduktoru; 4 - devēja svira; 5 - mērījumu elektroniskais devējs; 6 -displejs

Bremžu stenda darbība pamatojas uz bremzēšanas momenta MR noteikšanu. Veicot riteņu bremzēšanu, uz ruļļiem iedarbojas spēks FBr. Bremzējošais spēks iedarbojas pretēji elektromotora darbības virzienam un cenšas pagriezt pie elektromotora korpusa piestiprinatu sviru 4. Sviras garums 1 ir zinams, kas ļauj noteikt momentu MRun iedarbības spēku FR. Šo spēku nolasa ar speciala devēja palīdzību, bet informacija tiek nosūtīta uz datora monitoru vai 130 attēla redzamo displeju. Informacija bremzēšanas spēka noteikšanai tiek koriģēta, ņemot vēra reduktora parnesumskaitli, ruļļu diametru un devēja sviras garumu.

Ģeneratoru darbības traucējumi, to cēloņi.

Signalspuldze. Ta var izdegt, un ģenerators var neierosinaties.

Slīdgredzenu sukas. Sukas var ieķīlēties suku turētaja netīrumu vai grafīta putekļu ietekmē. Tas var nodilt, bet slīdgredzeni palikt netīri vai kļūt eļļaini.

Diodes. Diožu caursite var notikt savienojošo vadu slikta kontakta dēļ ar akumulatoru baterijas spailēm, kas var rasties korozijas vai atslabušu vadu pievienojumu rezultata. Pat acumirklīgs kontakta zudums var radīt diožu caursiti.

Ja motora darbības laika nejauši tiek atslēgts ģenerators vai akumulatoru baterija no sistēmas, tad diodes var tikt sabojatas.

Ja motora iedarbinašanai izmanto kadu citu enerģijas avotu un, ieslēdzot to ķēdē, nejauši sajauc polaritati, tad diodes sabojajas.

Ja izpūtēju metina, neatslēdzot ģeneratoru, tad diodes var tikt sabojatas.

Gultņi. Gultņi sabojajas, ja par stingru tiek nospriegota ventilatora siksna vai tajos ir nokļuvis abrazīvs materials.

Ventilatora siksna. Piedziņas siksnai pie slodzes izslīdot, ta sak griezīgi čīkstēt. Tas var notikt arī tad, ja siksna ir izdilusi un pievada skriemeli piedzen nevis ar saniem, bet ar iekšējo daļu.

Iepriekš minētais attiecas uz visiem ģeneratoriem. Ta ka ekspluatacija vēl atrodas ģeneratori ar ierosmi no akumulatoru baterijas, tad talak aplūkota to parbaude, iespējamie bojajumi un apkope.

Ģeneratora parbaudes veidi un izmantojamas ierīces.

Ģenerators neprasa biežas apkopes, bet būtu vēlams periodiski parbaudīt slīdkontaktu stavokli un suku garumu.

Elektroapgades sistēmas darbības traucējumu iemesli var būt šadi:

bojata akumulatoru baterija;

parrauti vadi vai slikts kontakts uz spailēm vadu savienojumos;

nenospriegota ģeneratora piedziņas siksna;

bojati ģeneratora tinumi vai taisngriežu bloks;

bojats sprieguma regulators;

bojajums palīgsistēmas: ierosmes stravas releja, akumulatoru baterijas ladēšanas signalspuldze, signalizacijas vadības sistēma.

Uzsakot sistēmas detalizētu parbaudi, ieteicams parbaudīt piedziņas siksnas stavokli un spriegojumu (131. attēls), korozijas pazīmes uz akumulatoru baterijas spailēm, pievērst uzmanību pastiprinatai gazes izdalīšanai akumulatoru baterija utt.

131. att. Piedziņas siksnas spriegojuma parbaude

Ja iepriekš minēta apskate neko nav devusi, tad parbaudi turpina. Talakai parbaudei nepieciešamas šadas ierīces:

līdzsprieguma voltmetrs ar mērījumu diapazonu 0 - 20V vai 0 - 40V;

līdzstravas ampērmetrs ar mērījumu diapazonu 0 -10A un 0 - 100A;

ommetrs;

areometrs;

akumulatoru baterijas izladēšanas- ladēšanas ierīce.

Motoram darbojoties, jaievēro nepieciešamie drošības pasakumi attiecība uz ta rotējošam daļam. Dzesēšanas sistēmas ventilators ieslēdzas automatiski pat, ja aizdedze ir izslēgta, tapēc tas ir jaatslēdz.

Vadu pievienošana vai atvienošana automobiļa elektriskaja sistēma javeic tikai pēc aizdedzes izslēgšanas.

Galveno vadu pievienošana vai atvienošana ģeneratoram jaizpilda, iepriekš atslēdzot masas slēdzi. paradīti ģeneratoru izvadspaiļu savienojumi ar spraudņiem un bultskrūvēm.

17. tabula Ģeneratoru kontakti

Ķēde

LUCAS

Citiem tipiem

Signalspuldze

IND

D+, 61, L, Lamp, N

Galvenais izvads

B, B+, Bat,30

Ierosme no AB

S

Batt

Parbaudēs veicamie darbi

Akumulatoru baterijas parbaude

Parbauda akumulatoru baterijas uzladēšanas pakapi, ieslēdzot tuvas gaismas. Ja motors nedarbojas, tad voltmetram jauzrada spriegums ķēdē 12V un nedaudz vairak. Ja voltmetra radījumi ir zemaki par minētajiem, tad akumulatoru baterija ir jauzladē.

Vadu parbaude

Parbauda ģeneratoram pievienoto vadu stavokli, tad atvieno savienojumu uz ģeneratora, noņem no ta vadus. Neiedarbinot motoru, ieslēdz aizdedzi un ar voltmetru parliecinas, vai uz visiem trim vadu kontaktiem voltmetrs uzrada akumulatoru baterijas spriegumu.

Ģeneratora izejas parametru parbaude

Parbaudot, vai akumulatoru baterija tiek ladēta, jaizmanto voltmetrs ar mērījumu diapazonu 0 - 20V, kuru pieslēdz paralēli akumulatoru baterijas spailēm. Tad iedarbina motoru un uz 3 - 5 minūtēm ieslēdz gandrīz visus patērētajus, palielina motora apgriezienus apmēram līdz 3000 minūtē. Pēc paris minūtēm spriegumam uz akumulatoru baterijas ir jasasniedz 13,5V.

Ja minētais spriegums netiek sasniegts, tad akumulatoru baterija ir kartība, bet ģeneratoram ir kads bojajums.

Šo parbaudi var izpildīt arī ar ampērmetra palīdzību, izmērot ģeneratora maksimalo stravu. Šim nolūkam vispirms atslēdz akumulatoru bateriju, tad labi savieno ampērmetru ar ģeneratora un akumulatoru baterijas «+» spaili, jo slikta savienojuma gadījuma var tikt caursistas taisngrieža diodes. Ar atsevišķu vadu savieno ģeneratora IND kontaktu ar signalspuldzes kontaktu savienojuma. Tad pieslēdz akumulatoru, ieslēdz atkal patērētajus un palielina motora apgriezienus apmēram līdz 3000 minūtē. Ampērmetram šaja gadījuma ir jauzrada stravas vērtība, kas ir ļoti tuva tai, kura noradīta konkrēta ģeneratora tehniskajos datos. Ja ampērmetra radījumi ir daudz mazaki par ģeneratora tehniskaja pasē noradītajiem, tad ģenerators ir bojats.

Pēc parbaudes pabeigšanas atslēdz akumulatoru bateriju un atjauno savienojumus.

Sprieguma zudumi ķēdē

Sprieguma zudumi ķēdē parasti saistas ar sliktu kontaktu stavokli.

Voltmetra negatīvo spaili pieslēdz pie akumulatora baterijas pozitīvas spailes, bet pozitīvo spaili - pie ģeneratora pozitīva izvada. Motora apgriezienus palielina apmēram līdz 3000 minūtē, tad ieslēdz maksimali visus patērētajus un nolasa voltmetra radījumus. Sprieguma zudumi šaja gadījuma nedrīkst parsniegt 0,5 V. Ja tie ir lielaki, tad ir jameklē kontaktu slikta savienojuma vieta.

Līdzīga veida parbauda sprieguma kritumu starp negatīvo akumulatora baterijas spaili un ģeneratora korpusu. Arī šeit sprieguma zudumi nedrīkst parsniegt 0,5V.

Parbauda akumulatora baterijas savienojumu ar automobiļa korpusu, ka arī ģeneratora savienojumu ar korpusu

Regulatora parbaude

Motoru darbina 3-=-5 minūtes ar apmēram 3000 apgr/min, tad izmēra spriegumu uz akumulatoru baterijas spailēm. Akumulatoru baterijas spriegumam ir japalielinas līdz 13,6-14,4V un japaliek apmēram šaja līmenī, ja tiek izmantoti LUCAS ģeneratori. Ja spriegums neatrodas šaja diapazona vai pastavīgi mainas, tad janomaina regulators.

Uzradītais sprieguma diapazons, motoram darbojoties, ir tipisks daudziem regulatoru tipiem un automobiļu modeļiem. Precīzus skaitļus var uzzinat no tehniskas literatūras (piemēram, 'Automobiļa tehniskie dati', kuru izdod ik gadus).

Ģeneratora apkope

Ģeneratora var rasties bojajumi šados mezglos:

diožu bloka;

rotora ierosmes tinuma;

statora darba tinumos;

gultņos;

sukas.

Pirms sak ģeneratora remontu, japarliecinas, cik maksas ta izjaukšana un rezerves daļu iegade un cik pilnīgi atjaunots ģenerators, ievērojot arī to, ka atjaunotam ģeneratoram tiek dots garantijas laiks.

Parbaudot diodes, tas vispirms ir jaatlodē no statora darba tinumiem. Lai lodēšanas laika pasargatu diodi no parkaršanas, diodes elektrodu saspiež ar plakanknaiblēm. Diodi var parbaudīt ar 12V līdzsprieguma avotu, kuru pieslēdz caur apgaismojuma spuldzi (5 W). Viena diodes slēguma gadījuma spuldzei ir jadeg, bet, apmainot diodi vietam, tai nav jadeg. Ja spuldze deg abos diodes slēguma gadījumos, tas nozīmē, ka diode ir bojata.

Zvaigznē vai trīsstūrī slēgtiem statora darba tinumiem ir trīs izvadi. Pretestībam starp diviem jebkuriem tinuma izvadiem ir jabūt vienadam: dažadu konstrukciju ģeneratoriem tas var būt atšķirīgas, bet jebkura gadījuma pretestību vērtību atšķirībam ir jaatrodas O,1Q robežas (132. attēls).

132. att. Statora tinumu pretestības parbaude

Pretestība starp statora tinumiem un statoru ir ļoti liela, ta var sastadīt vairak par 1 MQ. Šo parbaudi var veikt ar megommetru Ml 101M, kura iekšēja līdzstravas ģeneratora spriegums ir 100V. Ja nepastav tada iespēja, tad var izmantot vēl 25^-40W spuldzi un maiņstravas sprieguma avotu 11CH-220V. Ja izolacija ir laba, spuldzei nav jadeg. Ja spuldze deg vai blavi spīd, tas nozīmē, ka statora tinums ir caursists uz korpusu (133. attēls).

-110V (min.)


133. att. Statora tinumu izolacijas parbaude

Rotora tinuma jeb ierosmes tinuma pretestību var izmērīt ar ommetru, mērot pretestību starp abiem slīdgredzeniem; atkarība no ģeneratoru tipa tai ir jaatrodas 3 -=- 4Q robežas. Ja ommetrs uzrada lielaku pretestību, tad tinumam ir parravums (134. attēls).

134. att. Rotora tinuma pretestības parbaude

Rotora tinuma izolacijas pretestību var izmērīt, pieslēdzot megommetru starp vienu slīdgredzenu un rotora serdeni. Var izmantot arī 25 -=- 40W kontrolspuldzi un maiņstravas sprieguma avotu 110 -=- 220V (135. attēls). Ja megommetrs uzrada '0' vai kontrolspuldze deg, rotora tinuma izolacija ir caursista.


135. att. Rotora tinuma izolacijas parbaude

Ģeneratora sukas ir janomaina, kad to nodilums ir sasniedzis pieļaujamo robežu (4. tabula).

18.tabula

Tips

Sukas minimalais augstums

Piezīmes

LUCAS AC10, 11

5 mm

Sukas nostiprinatas uzgalī

LUCAS ACR

5 mm

Ar mazu skrūvgriezi uzspiež uz uzgali, tad izvelk sukas ara. Noņem plastmasas vaciņu. Ievēro vadu stavoli uz sukam. Nepazaudēt plakano atsperi!

Ducellier

8 mm

Slīdgredzenus grūti tīrīt. Nesamainīt sukas vietam!

Paris-RH

8 mm

Suku turētajam nepieciešama speciala atslēga

Femsa

7 mm

Suku turētajs novietots ģeneratora aizmugurēja daļa

BOSCH

2 mm

Ļoti stingri var būt pievilktas suku turētaja skrūves

Hitachi

Skatīt aizzīmes uz sukam

Suku turētajs ir nosegts ar vaciņu. Uzmanīgi izvilkt suku turētaju! Neatvienot vadu ar apzīmējumu N!

Vairakumam ģeneratoru suku nomaiņa nerada papildu problēmas, tomēr ģeneratoros AC Delco, Denso, Delco Remi un Mitsubishi sukas nakas izpresēt, tapēc vienkaršak ir ģeneratoru nomainīt vai griezties remontdarbnīca.

Pirms suku uzstadīšanas vienmēr ir japarbauda slīdgredzenu stavoklis. Ja tie ir netīri, tad tos nomazga ar metilspirtu. Parasti slīdgredzeni atrodas laba stavoklī, taču, ja izradas, ka tie ir izroboti, tad vēlams ģeneratoru nomainīt, jo, uzstadot jaunas sukas, tas atri nolietosies.

Dažada tipa ģeneratoros suku stiprinašanas veids ir atšķirīgs, taču bieži vien vecas sukas ir jaatlodē un to vieta japielodē jaunas.

Ģeneratori LUCAS 10/11 ar ierosmi no akumulatoru baterijas

Dažas parbaudes izpilda tada paša veida ka modelim ACR, piemēram, akumulatoru baterijas, siksnas spriegojuma un vadu parbaudi. Lai gan modeļiem 10AC un 11AC arī ir ierosme no akumulatoru baterijas, tiem ir papildus japarbauda ierosmes stravas releja un signalspuldzes vadības sistēma.

Akumulatora uzladēšana un izladēšana

Akumulatoru uzladējot, caur to plūst strava, kuras virziens ir pretējs darba stravai. Akumulatoru uzladē ar līdzstravu, savienojot ģeneratora '+' spaili ar akumulatora '+' spaili un ģeneratora '-' spaili ar akumulatora '-' Ja akumulatora spriegums ir 12V, tad, lai piespiestu stravu plūst pretēja virziena, ir japieliek lielaks spriegums par 12V (apmēram atkarība no nepieciešamas ladēšanas stravas un akumulatora iekšējas pretestības.

136. att. Akumulatora uzlades shēma.

Uzladēta akumulatora shēma (136. attēls) redzams, ka no ģeneratora plūstoša ladēšanas strava sadala elektrolītu. Elektrolīta skabeklis parvietojas uz pozitīvo plati un svina sulfats taja parvēršas svina dioksīda. Abas plates atdod sulfatu, kas talak veido sērskabi.

Negatīva plate parvēršas poraina svina. Tada veida ķīmisko reakciju iespaida akumulatoru plates maina savu stavokli, turklat elektrolīta blīvums palielinas, jo plates saista ūdeni un izdala sērskabi.

Izlades laika strava sadala skabi, sulfats ķīmiski saistas ar plašu materialu un veido uz tam svina sulfata kartiņu. Tada veida plates kļūst vienadas pēc sava ķīmiska sastava. Skabeklis izdalas no pozitīvas plates un tiek atgriezts elektrolīta, kur tas veido ūdeni. Sērskabes koncentracija elektrolīta samazinas un līdz ar to samazinas arī elektrolīta blīvums. Ķīmisko reakciju radītas parvērtības, kuras notiek akumulatora uzladēs un izlades laika, apkopotas 18. tabula.

18. tabula

Akumulatora stavoklis

Pozitīvas plates

Elektrolīts

Negatīvas plates

Pilnīgi uzladēts

PbŪ2 svina dioksīds

2H2SO4 sērskabe

Pb porainais svins

Pilnīgi izladēts

PbSŪ4 svina sulfats

2H2O ūdens

PbSŪ4 svina sulfats

No iepriekš teikta var secinat, ka par akumulatora uzladēšanas pakapi var spriest pēc elektrolīta blīvuma (masas daudzums tilpuma vienība), kuru var izmērīt ar elektrolīta blīvuma mērītaju (areometra).

Areometra darbības pamata ir Arhimēda likums. Atkarība no areometra tipa taja var būt viens pludiņš (densimetrs) ar iedaļam (137. attēls) vai vairaki dažadas masas pludiņi. Elektrolīta blīvumu nolasa pret to iedaļu, kas sakrīt ar šķidruma līmeni, vai nosaka pēc smagaka uzpeldējuša pludiņa. Jaseko, lai pludiņš nebūtu pielipis pie stikla trauka sienam, atdūries pret ta augšdaļu vai nosēdies.

Elektrolīta blīvums, ments 15° C temperatūra

137. att. Areometra lietošana

Akumulatora elektrolīta blīvumu nednkst merit tulit pēc destilēta ūdens pieliešanas vai akumulatora intensīvas izlades, ka arī, ja 'varas' elektrolīts un nav atjaunots ta līmenis, jo mērījumu rezultati tad ir neprecīzi. Ja arī elektrolīts bija 'varījies', tad pirms mērījumu nolasīšanas janogaida, kamēr no areometra iesūkta elektrolīta būs izdalījušies visi gazes pūslīši.

Vienlaikus ar elektrolīta blīvumu jamēra arī ta temperatūra. SI sistēma elektrolīta blīvumu mēra gramos uz kubikcentimetru (g/cm3) 25°C temperatūra. Rajonos, kur gaisa temperatūra parasti neparsniedz 25°C, elektrolīta blīvums dažadiem akumulatora stavokļiem paradīts 19. tabula.

19. tabula

Akumulatora stavoklis

Blīvums, g/cm3

Iepildamais elektrolīts

Pilnīgi uzladēts

Uzladēts par 70%

Pilnīgi izladēts

138. attēla ir paradīta elektrolīta blīvuma atkarība no akumulatora uzladēs pakapes, nosacīti pieņemot, ka akumulators ir nesen iegadats un atrodas laba stavoklī.

138. att. Elektrolīta blīvuma atkarība no akumulatora uzladēs pakapes

Elektrolīta izmērīto blīvumu koriģē, lai tas atbilstu 25°C temperatūrai. Ja temperatūra ir 18-K25°C, tad blīvumu nekoriģē, bet, ja ta ir zemaka, tad uz katriem 10°C no faktiska densimetra radījuma atņem 0,007g/cm3; ja augstaka, - šo vērtību pieskaita. Ta piemēram, ja elektrolīta blīvums 45°C temperatūra bija 1,25 g/cm3, tad 25° temperatūra

blīvums = 1,25 + (2 x 0,007 ) = 1,264 g/cm3.

Klasiskas teorijas piekritēji iesaka vismaz reizi divos mēnešos, bet ziema pat ik mēnesi, akumulatoru uzladēt, lai kompensētu zudumus. Nedrīkst aizmirst, ka akumulatoru drīkst ladēt labi vēdinamas un ventilējamas telpas. Akumulatoru aizgriežņi jaizskrūvē, lai netraucētu gazu izplūdi no trauka. Uzladēs laika nedrīkst pieslēgt vai atslēgt akumulatoru, ja ladēšanas iekarta ieslēgta, ka arī pieslēgt akumulatoram slogdakšu vai citus patērētajus.

Ja uzladēs laika akumulators atrodas uz automobiļa, tad tam ir jabūt atvienotam no sistēmas. Akumulatoru tūlīt pēc uzladēs nedrīkst uzstadīt automobilim. Akumulatoru uzstadot, vispirms pievieno startera '+' spaili un pēc tam masas '-' spaili; to noņemot, rīkojas otradi.

Akumulatora nepietiekamas ladēšanas vai sistematiskas izlades iemesli ir šadi:

nepietiekami nospriegota ģeneratora piedziņas siksna;

nepietiekams sprieguma regulatora uzturētais spriegums;

ģeneratora suku nodilums vai cits ierosmes ķēdes partraukums;

slikts kontakts akumulatora, ģeneratora, sprieguma regulatora un vadu savienojumu vietas;

stravas noplūdes;

palielinata pašizlade;

kada patērētaja neizslēgšana u.tml.

Iespējamo stravas noplūdi parbauda, izslēdzot visus patērētajus (neaizmirstot atslēgt signalizaciju, ja tada ir uzstadīta) un akumulatora ķēdē ieslēdzot miliampermetru: viegla automobiļa ķēdē pieļaujama stravas noplūde ir apmēram lmA.

Elektrolīta līmeņa atjaunošana

Uzladēšanas beigas strava intensīvi sadala ūdeni skabeklī un ūdeņradī. Gazes izdalas, bet ūdens daudzums elektrolīta samazinas. Elektrolīta koncentracijas un līmeņa atjaunošanai akumulatora katra sekcija ir nepieciešams pieliet destilētu ūdeni tik daudz, lai elektrolīta līmenis būtu nedaudz virs aktīvo plašu augšējas malas (139. attēls), ievērojot atzīmes «MIN» un «MAX» uz tvertnes sienas.

139. att. Elektrolīta līmeņa uzturēšana akumulatora

Dažreiz ūdens pieliešanai lieto specialas pudeles (140. attēls), kas uzpildītas ar akumulatoriem piemērotu ūdeni. Pudeles kakliņa ir varsts. Lai ielietu ūdeni, pudeles kakliņš līdz galam jaieliek sekcijas atverē un nedaudz jauzspiež. Tad varsts atveras un ūdens sak izplūst līdz vajadzīga līmeņa sasniegšanai, pēc tam ūdens padeve tiek automatiski partraukta. Ja iepildīšanas laika pudeli nedaudz paceļ uz augšu, tad varsts aizveras un ne pile ūdens neaizlīst garam sekcijas atverei. Lai nesabojatu aktīvo plašu malas vai separatorus, iepildot ūdeni nedrīkst stipri spiest uz tam ar pudeles varstu.

140. att. Pudele destilēta ūdens ieliešanai akumulatora

Lai akumulators kalpotu ilgak, jaievēro šadi nosacījumi:

nedrīkst pieļaut, ka elektrolīta līmenis nenosedz akumulatora plates (tam ir jabūt vismaz 10 + 15 mm virs separatora augšējas malas), jo tas izraisa plašu neatgriezenisko sulfatizaciju;

lai akumulators priekšlaicīgi nenolietotos, vismaz reizi mēnesī japarbauda un vajadzības gadījuma japielej līdz vajadzīgam līmenim nepieciešamais destilēta ūdens daudzums. Mazapkopes akumulatoriem elektrolīta līmeni, kam jabūt 5 -=- 10 mm virs aizsargsieta, parbauda pēc 12 - 18 mēnešiem vai pēc 15000 km nobraukuma.

Uzladēs strava

Uzladējot akumulatoru automobilī, ģeneratora sprieguma regulators automatiski regulē uzladēšanas stravu, kas ir atkarīga no slodzes, ka arī akumulatora lietošanas ilguma un stavokļa.

Uzladējot akumulatoru ar arējo uzladēšanas iekartu, ir jaaprēķina un jaiestada uzladēs strava, kurai vajadzētu būt apmēram 0,1 līdz 0,3 no akumulatora ietilpības. Piemēram, pilnīgi izladētam 36Ah ietilpības akumulatoram

aprēķinata ietilpība = 36Ah xļ,3 = 46,8Ah;

uzladēs strava = 0,1 x 46,8 ~ 5 A.

Uzladēs stravu nevajadzīgi palielinot, samazinas akumulatora ietilpība. Ja elektrolīta temperatūra parsniedz 40°C, tad uzladēs strava jasamazina vai uzladē japartrauc, lai temperatūra pazeminatos līdz 30°C.

Temperatūrai paaugstinoties, uzladēs strava palielinas un siltums izdalas vēl intensīvak. Parak stipra strava veicina akumulatora plašu režģa koroziju un var izraisīt aktīvas masas noslīdēšanu, bet zema elektrolīta temperatūra sekmē plašu sulfatizaciju.

Bezapkopes akumulatoru (maintenance free) uzladē

Šī tipa akumulatori attiecība uz parladēšanu ir ļoti jutīgi. Veicot akumulatoru uzladēšanu arpus automobiļa, uzladēšanas iekartas spriegumam ideala varianta ir jabūt 14,4V. Uzladēšanas laika akumulatora spriegums palielinas un uzladēšanas process beigsies, kad spriegums uz akumulatora spailēm vairs nepalielinasies.

Uzladējot bezapkopes akumulatorus, ir jaievēro šadi noteikumi:

nekad neizmantot atras uzladēs režīmu;

nekad neizmantot uzladēšanas iekartas režīmu, kad tas izejas spriegums kļūst lielaks par 15,8V;

partraukt uzladi, ja akumulators sak izdalīt gazi.

Pašizlade

Pašizlade ir akumulatora izlade, kad visi patērētaji atslēgti. Palielinatu pašizladi veicina

netīrs, ar elektrolītu noliets trauks (pašizlade var sastadīt diennaktī pat līdz 8% no akumulatora kapacitates);

netīrs elektrolīts, sevišķi ar dzelzs un vara piemaisījumiem, vai arī elektrolīts, kas pēc līmeņa vai blīvuma korekcijas nav sajaukts. Elektrolītam nedrīkst pievienot nedestilētu ūdeni, jo tas satur varamo sali, hloru, dzelzi, slapekli un citus piejaukumus, kas, nokļūstot elektrolīta, rada aktīvas masas sadrupšanu;

akumulatora sagašana, ka rezultata nosēdumi iekļūst starp platēm un tas savieno. Normala pašizlade diennaktī sastada no 0,2 līdz 1 % no akumulatora kapacitates, atkarība no

ekspluatacijas ilguma. Pašizlades intensitate strauji samazinas, samazinoties elektrolīta blīvumam un temperatūrai .

Par akumulatora palielinatu pašizladi var liecinat gazu pūslīšu izdalīšanas no elektrolīta plašu vietējo stravu radītas elektrolīzes rezultata.

Akumulatora pašizlade ne tikai samazina uzladēšanas pakapi, bet arī ta ietilpību, jo vietējas stravas veicina plašu sulfatizaciju.

Parastie paņēmieni pret pašizladi ir periodiska un pastavīga akumulatora papilduzlade ar stravu, kas ir apmēram vienada ar pašizlades stravu, kuru ir iespējams noteikt kļūdu un meklējumu ceļa. Pirmaja tuvinajuma var pieņemt pastavīgas papilduzlades stravu, vienadu ar 0,001 daļu no akumulatora ietilpības, piemēram, akumulatoram ar 50Ah ietilpību pastavīgas papilduzlades stravu aprēķina šadi:

50x0,001 =0,05A = 50mA.

Pastavīgai papilduzladei var izmantot 12 V uzladēšanas ierīci, kura virknē ar akumulatoru ieslēdz automobiļa 5W spuldzi, pat bez uzladēšanas stravas regulēšanas un kontroles līdzekļiem.

Sulfatizacija

Normalas izlades laika uz akumulatora platēm veidojas mikroskopiski svina sulfata kristaliņi. Akumulatoru uzladējot, tie parvēršas svina un skabes atlikuma. Ja akumulatoru ilgu laiku atstaj neuzladētu, tad no šiem kristaliņiem veidojas jau lielaki balti kristali, kas spējīgi aizsprostot poras un parklat plašu virsmu. Līdz ar to elektrolīta saskare ar plašu aktīvo masu pasliktinas, ka rezultata akumulatora ietilpība samazinas, iekšēja pretestība palielinas, kas noved līdz paatrinatai elektrolīta sasilšanai uzladēs laika.

Nelielu sulfatizaciju var novērst, veicot akumulatora ilgstošu uzladi ar mazas uzladēs stravu, taču smagakos gadījumos process ir neatgriezenisks.

Sulfatizaciju veicina

akumulatora ilgstoša glabašana bez uzladēs;

liels elektrolīta blīvums;

liela pašizlade;

plašu saskare ar gaisu;

nepietiekama uzladē ekspluatacijas laika;

netīrs elektrolīts u.tml.

Sulfatizacijas pazīmes:

lielaks uzladēs spriegums un iekšēja pretestība;

mazaks izlades spriegums un ietilpība;

uzladēs laika strauji paaugstinas temperatūra, intensīvi izdalas gazes, bet elektrolīta blīvums nepalielinas.

Īsslēgums

Sabojajoties separatoram un sadrūpot plašu aktīvajai masai, vispirms samazinas akumulatora ietilpība, tad darbības procesa krasi samazinas spriegums, līdz pēc kada laika motoru nav iespējams iedarbinat bez papildu akumulatora pieslēgšanas.

īsslēgumu veicinošie faktori ir šadi:

parak ilga uzladē pie sprieguma, lielaka par 15V, un par 30°C augstaka temperatūra;

elektrolīta sasalšana;

regulara ilgstoša izlade ar maksimalo stravu;

asi triecieni, krasas vibracijas, parmērīgs sagazums.

Ja bojata kada akumulatora sekcija, tad taja var novērot mazaku elektrolīta blīvumu neka citas sekcijas un samazinatu kopējo akumulatora spriegumu, jo ar kopīgu vaku nosegtam sekcijam atsevišķas sekcijas spriegumu nevar izmērīt. Akumulatoru uzladējot ar ģeneratora vai uzladēšanas ierīces palīdzību, bojata sekcija parmērīgi karst. Ta ka parējam sekcijam ir jakompensē bojatas sekcijas darbs, tas atrak izladējas, progresējoši nolietojas, līdz ar to nepieciešami jauni izdevumi.

Lai neparslogotu akumulatoru, starteri nevajadzētu darbinat nepartraukti ilgak par 10 -=- 15 sekundēm, pēc vismaz 40 -=- 60 sekunžu ilgas pauzes un ne vairak par 3 līdz 5 neveiksmīgiem mēģinajumiem.

Ļoti būtiski akumulatora kalpošanas ilgumu ietekmē stingrs ta nostiprinajums, jo akumulatori ir ļoti neizturīgi pret triecieniem un vibracijam, piemēram, atri var parlūzt starpsekciju savienojumi, kas ir samēra plani.

Startera parbaude

Ja startera darbība rodas traucējumi, tad, nenoņemot to no automobiļa, javeic vairakas parbaudes. Akumulatoram ir jabūt pilnīgi uzladētam. Šī nosacījuma izpildi parbauda, ar areometru izmērot elektrolīta blīvumu vai ar slogdakšu nosakot spriegumu starp akumulatora spailēm. Parbauda visu kontaktu stiprinajumus, īpašu uzmanību veltot pulverveida oksīdu nosēdumiem uz akumulatora spailēm. Nepieciešamības gadījuma kontakti un spailes janotīra.

Ja, ieslēdzot starteri, dzirdams raksturīgs ievilcējreleja ieslēgšanas troksnis, bet starteris nedarbojas, tad ta releja un ievilcējreleja stravas ķēdes ir darba kartība un bojajuma iemesls ir jameklē startera stravas ķēdē. Japarbauda akumulatora un ta spaiļu stavoklis, akumulatora vada pievienojums starterim, ievilcējreleja jaudas kontaktu stavoklis, ka arī masas stiprinajuma drošums starp automobiļa korpusu un motoru. Ja minēto bojajumu nav, tad var būt netīrs vai bojats startera kolektors, iesprūdušas vai nodilušas sukas, parravums startera tinumos.

Ja, ieslēdzot starteri, motors griežas lēni, tas var noradīt uz bojajumiem akumulatora vai starterī, parmērīgiem sprieguma zudumiem vados vai savienojumos. Parbauda spriegumu un sprieguma zudumus startera jaudas kontaktos. Līdz startera ieslēgšanai spriegumam uz startera ir jabūt vienadam ar akumulatora spriegumu, t.i., apmēram 12 V, bet startera ieslēgšanas laika - 10 V robežas (elektrolīta temperatūra apmēram 20 °C). Spriegumu zudumiem savienojumos startera ieslēgšanas laika ideala varianta jakļūst vienadiem ar nulli, bet nekada gadījuma tie nedrīkst būt lielaki par 0,25 V. Par 0,25 V lielaki sprieguma zudumi norada uz kontaktu palielinatu pretestību, tapēc šads ievilcējrelejs netiek remontēts un to nomaina.

Ja nedarbojas ievilcējrelejs, tad parbauda spriegumu uz ta tinumu vadības pieslēgspailes 50, kas nevar būt mazaks par 8 V. Ja spriegums uz šīs spailes ir mazaks, tad ir japarbauda startera ķēdē ietilpstošo vadu un savienojumu stavoklis.

Savieno startera jaudas kontaktu pieslēgspaili ar ievilcēlreleja tinumu pieslēgspaili. Startera ieslēgšanas šaja gadījuma liecina, ka nedarbojas palīgrelejs; tam var būt bojati kontakti, parravumi vai īssavienojums tinuma ķēdē.

Ja, savienojot startera stravas un ievilcējreleja vadības pieslēgspailes, ievilcējrelejs neieslēdzas, tad ir bojata ievilcējtinuma ķēde. Ja parravums vai īsslēgums ir tikai noturētajtinuma, tad ievilcējrelejs gan periodiski ieslēdzas, gan izslēdzas, jo pēc ievilcējreleja ieslēgšanas strava caur ievilcējtinumu vairs neplūst. Šada periodiska partraukta ievilcējreleja darbība ir novērojama arī, kad ir zems akumulatora spriegums, jo noturētajtinuma plūstoša strava nav pietiekama, lai ta elektromagnētiskais spēks noturētu ievilcējreleja enkuru ieslēgta stavoklī.

Ja starteris ieslēdzas un iedarbina motoru, bet neiziet no sazobes, radot ievērojamu troksni startera zona, tad par iemeslu tam var būt sakabes zobrata vai vadības sviras ieķīlēšanas.

Bojajumi un to novēršana

Startera ieķīlašanas

Dažreiz startera zobrats var palikt sazobē ar spararata zobratu. Tam par iemeslu var būt ka startera, ta spararata zobratu nodilums. Ja tas ir noticis, tad ieslēdz 4. vai 5. parnesumu, neaizmirstot izslēgt aizdedzi, un mēģina pastumt automobili uz priekšu un atpakaļ. Parasti ar to pilnīgi pietiek, lai sakabes zobrats atgrieztos sava vieta.

Var arī mēģinat izkustinat startera varpstu, pagriežot to ar atslēgu aiz varpstas kvadratveida gala (ja tads ir izveidots un pieejams). Ja starterim nav izveidots varpstas kvadratveida gals, tad atlaiž startera korpusa savilkšanas skrūves un mēģina pabīdīt ta enkuru uz priekšu un atpakaļ. Ja arī tas nepalīdz, tad noņem starteri un veic startera un spararata zobratu detalizētu parbaudi.

Sukas

Noņemot starteri no automobiļa, vispirms jaatslēdz akumulators. Pēc tam noņem vaku no startera kolektora un izņem sukas no to turētaja. Tad izmēra suku augstumu. Ja tas ir mazaks par noradīto, tad sukas ir janomaina.

Sakabes zobrata parvads

Netīrumi parvada palielina ieķīlēšanas iespēju, un sakabes zobrats slikti ieies vai vispar neieies sazobē. Parvadu mazga ar benzīnu vai metilspirtu, lietojot suku, kamēr ta detaļas sak viegli parvietoties. Startera enkura varpstas galu viegli ieeļļo ar šķidru eļļu, slīdrievas atstajot sausas un tīras. Labu rezultatu dod darba virsmu ierīvēšana ar svinu. Šķidra vai konsistenta ziede uztvers ceļa putekļus, kas var izraisīt sajūga darbības traucējumus.

Gultņi

Gultņu izdilums rada enkura varpstas radialo brīvkustību. Lai nomainītu gultņus, nepieciešams izņemt enkuru un izpresēt vecos ieliktņus. Tos nomaina ar jauniem metalkeramiskiem vai bronzas ieliktņiem, kurus pirms ievietošanas ieeļļo ar motoreļļu.

Elektriskas ķēdes

Starterī statora un enkura tinumi ir savienoti virknē. Strava starterī plūst caur galveno spaili, pēc tam pa ierosmes tinumiem, tad caur suku un kolektoru ieplūst enkura un pa ta tinumiem, caur otro kolektora suku pari aizplūst uz masu.

Ierosmes tinumus izgatavo no alumīnija vai vara sloksnes. Parbauda ierosmes tinumu izolaciju attiecība pret startera korpusu. Pēc tam parbauda ar megommetru pretestību starp galveno spaili un startera korpusu. Pretestībai ir jabūt bezgalīgai vai, atsevišķos gadījumos, ļoti lielai.

Firmas LUCAS starteros ar aksialo kolektoru ierosmes tinuma viens gals ir savienots ar masu, kas jaievēro, izdarot parbaudi.

Ja parbaudes laika konstatē ierosmes tinuma parravumu, tad nepieciešams noņemt galveno polu kurpes kopa ar tinumiem. Ta ka polu kurpju skrūves parasti ir ļoti stipri pievilktas, tas noņem ar triecienskrūvgriezi. Parasti bojajuma vietu ir viegli noteikt pēc apdegušas izolacijas. Nedaudzos gadījumos tinumu izdosies salabot, nomainot bojato sloksni. Pēc tam to nepieciešams aptīt ar izolacijas lentu un parklat ar laku.

Kolektors

Rūpīgi apskata kolektora plaksnītes. Lodalvas pilieni uz enkura virsmas norada uz to, ka enkurs ir bijis parkarsēts. Enkura tinumus pie kolektora plaksnītēm iespējams pielodēt no jauna, sekojot līdzi tam, lai ar lodalva nesaslēgtu īsi blakus esošas plaksnītes.

Mazus aksiala kolektora defektus var novērst, lietojot smalko smilšpapīru, bet lielakus bojajumus var no virpot. Radiala tipa kolektoru var nomazgat ar metilspirtu, tam smilšpapīrs nav nepieciešams.

Enkurs

Enkura bojajums var rasties, ja tiek parsniegta ta rotacijas frekvence. Pats nopietnakais tada veida bojajums notiek tad, ja centrbēdzes spēku ietekmē enkura tinums tiek izsviests ara no rievam. Remonts šados gadījumos nav iespējams, tapēc enkurs ir janomaina.

Nav remontējams arī enkurs, kuram ir bojata izolacija starp tinumiem un serdi.

Enkura tinuma īsslēgtos vijumus var atklat ar specialu ierīci Ja enkuru ievieto ierīces V veida magnētvada un ierīci ieslēdz, tad ta sak ģenerēt mainīgu magnētisko lauku, kas iedarbojas uz enkura tinumiem. Enkura tinumi sak darboties ka sekundarie transformatora tinumi, kuros inducējas sekundaras stravas, pie kam lielakas sekundaras stravas rodas tieši īsslēgtajos vijumos. To var samēra viegli atklat, uzliekot uz enkura virsmas šauru tērauda plaksni, kas īssleguma vieta saks stipri vibrēt. īssleguma iemesls var būt metala uzklašanas vai grafīta pulvera nosēšanas no sukam, tapēc var mēģinat nomazgat un notīrīt īssleguma vietu. Ja tas nepalīdz, tad naksies bojato enkuru nomainīt.

141. att. lence enkura īsslegto vijumu noteikšanai

Ja nav ierīces enkura īsslegto vijumu noteikšanai, tad noteikt īssleguma vietu enkura tinuma ir ļoti grūti tinuma nelielas pretestības dēļ. Dažreiz bojajuma vietu ir iespējams noteikt, enkuru vienkarši apskatot. Taču, ja acīmredzamu bojajumu nav, tad, lai izmērītu pretestību starp blakus esošam kolektora plaksnītēm, ir nepieciešams ļoti jutīgs ommetrs.

Enkura tinuma īsslēgtos vijumus ir iespējams noteikt ar apmēram 10A stipru stravu. Pie enkura sukam pievada 10A stravu un ar jutīgu voltmetru izmēra sprieguma zudumus uz atbilstošiem plaksnīšu pariem. Izmērīto sprieguma lielumu atšķirība noradīs īsslegto vijumu.

Izolaciju starp tinumu vijumiem un enkura serdi var parbaudīt, izmantojot 6W kontrolspuldzi, ko slēdz virknē ar 12V akumulatoru, vai ar multimetra palīdzību, kuru ieslēdz ommetra režīma (142. attēls).

142. att. Izolacijas pretestības parbaude starp kolektoru un enkura varpstu

Starp kolektora plaksnītēm un enkuru ir jabūt ļoti lielai pretestībai, tapēc ommetram ir jauzrada pretestība, kura ir tuvu bezgalībai, bet kontrolspuldzei nav jadeg.

Aizdedzes sistēmas diagnostika.

Viena no svarīgam motora darbību nodrošinošam sistēmam spēkratu Otto

motoriem ir aizdedzes sistēma. Aizdedzes sistēma laika gaita pieredzējusi vairakas attīstības paaudzes sakot no kontaktu, elektroniskajam bezkontaktu, līdz pat sistēmam, kuras aizdedzes spoles paredzētas katram cilindram atsevišķi. Katrai no šīm sistēmam ir savi specifiskie diagnostikas paņēmieni un iekartas. Turpmak apskatīsim dažus no tiem.

143. att. Bezkontaktu aizdedzes sistēmas atteikumi


Aizdedzes sistēmas galvenas sastavdaļas ir akumulatoru baterija, aizdedzes slēdzis, aizdedzes spole vai spoles, partraucēja ierīce, sveces un savienotajvadi. Katra no šiem elementiem var rasties atteikums, kura noteikšanai paredzētas specifiskas diagnostikas iekartas un dažada darbietilpība. Galvenie bezkontaktu aizdedzes sistēmas ar sadalītaja moduli atteikumi apkopoti 143. attēla.

Šadas aizdedzes sistēmas gadījuma iespējamie defekti var būt:

elektroniska vadības bloka defekts, aizdedzes vadības moduļa
atteikums vai ta vadu nekvalitatīvs kontakts, piemēram, masas vada
apravums;

bojajums elektroniska vadības bloka savienojuma ar aizdedzes
vadības moduli;

kloķvarpstas leņķa devēja atteikums vai ta savienojošo vadu
defekts;

aizdedzes spoļu bloka atteikums vai nepietiekams elektriskais
kontakts savienojumam ar aizdedzes vadības moduli;

aizdedzes sveču atteikums.

Sadalītajtipa aizdedzes sistēmam dzirksteles sadalīšanas funkcijas pilda mehanisks sadalītajs. Šīs sistēmas galvenie defekti apkopoti 144. attēla.

8.2.att. Sadalītajtipa aizdedzes sistēmas galvenie defekti

Aizdedzes sistēmas primaraja parbaude ietilpst sistēmas vizuala apskate. Šada apskatē var atklat aprautus vadus, apsūbējušus kontaktsavienojumus u. c. Primaro parbaudi var veikt arī izmantojot elektronisko parbaudes testeri vai motortesteri.

Viens no primaras parbaudes uzdevumiem ir noteikt bojato (vajak darbojošos vai nedarbojošos) cilindru. Praksē klasiskajam aizdedzes sistēmam ar sveču vadiem un mehanisko rotortipa aizdedzes sadalītaju bieži izmanto parbaudi ar izskrūvētam svecēm un, ar starteri griežot motora kloķvarpstu, vizuali vērojot dzirksteles parlēkšanu starp sveču elektrodiem. Veicot šadu testu jabūt uzmanīgiem, jo iespējama no cilindra caur sveces urbumu izspiesta degmaisījuma aizdegšanas no testējamas aizdedzes sveces. Tapēc no drošības viedokļa šo metodi izmantot nav ieteicams, bet pielietojami speciali aizdedzes sveces testeri, kurus lieto neizskrūvējot aizdedzes sveci (sk. 145. att. - a).

a) b)

145. att. Dzirksteles testeris un rokas osciloskops:

a) dzirksteles testera pieslēgums parbaudes brīdī; b) osciloskops

Šada testa iespējams diagnosticēt aizdedzes spoli, atbilstoša cilindra aizdedzes svečvadus, atbilstoša cilindra sadalītaja kontaktu un rotora tehnisko stavokli. Aizdedzes sveces kontroli šada veida veikt nevar un defektīvas sveces

gadījuma, šis atteikums netiks atklats. Aizdedzes momenta parlekušajai dzirkstelei jabūt gaišai un spožai.

Par nedarbojošos cilindru liecina nepietiekama motora jauda, specifisks motora darbības troksnis, nestabila darbība brīvgaita. Bojato cilindru var noteikt pēc kartas atvienojot aizdedzes sveču vadus. Gadījuma, ja motora apgriezieni pēc svečvada atvienošanas nemainas, atbilstošais cilindrs ir ar bojajumu. Motora apgriezienu izmaiņu var noteikt audiali vai arī ar tahometra palīdzību. Defektīvo cilindru automatiski iespējams noteikt, pieslēdzot motoram motortesteri. Var tikt izmantots arī portatīvais sistēmtesteris jeb osciloskops (sk. 145. att. - b).

Pieslēdzot sistēmtesteri vai osciloskopu, iekartas ekrana iespējams iegūt katras sveces sprieguma radījumu. Gadījuma, ja kadai svecei pievadītais spriegums būtiski atšķiras no citu cilindru svecēm, iespējamais defekts ir šī cilindra aizdedzes sistēma.

Pēc sveces elektrodu krasas var spriest gan par sveces tehnisko stavokli, gan daļēji, arī par degmaisījuma sastavu. Sveces elektrodiem jabūt tīriem, nedaudz brūni matētiem, bez būtiskiem apdegumu produktiem uz tiem. Sveces elektrodu atstarpei jabūt motora tehniskajos datos noteiktajas robežas, piemēram, 1.2 mm. Elektrodi nedrīkst būt parlieku nodeguši. Ja sveces elektrodu atstarpe nav atbilstoša normatīviem, javeic tas korekcija.

Svečvadiem iespējams noteikt pretestību. Šo operaciju var veikt ar multimetru. Svečvadu pretestībai jabūt ne lielakai ka 50 kQ. Gadījuma, ja motors nav iedarbinams, nepieciešams parbaudīt aizdedzes devēja spolīti (hola devēju). Aizdedzes spolītei pieslēdz ommetru. Spolītes pretestība parasti ir robežas no 250 līdz 1500 Q. Ja tiek izmantots voltmetrs, motoru griež ar starteri. Spriegumam uz spolītes kontaktiem jabūt robežas no 3 līdz 8 voltiem.

Viens no izplatītiem defektiem ir nepareizi ieregulēts aizdedzes moments. Pastav aizdedzes sistēmas, kuram iespējams regulēt aizdedzes momentu. Dažam sistēmam aizdedzes momenta regulēšana nav paredzēta. Gadījuma, ja aizdedzes moments šai sistēmai nav pieļaujamajas robežas, nepieciešams parbaudīt vakuumkorektora vai centrbēdzes korektoru darbību. Aizdedzes momenta noteikšanai izmanto stroboskopu (sk. 146. att.).

146. att. Stroboskops aizdedzes momenta noteikšanai Otto motoriem un dīzeļmotoriem:

a) stroboskops; b) stroboskopa pieslēgums, nosakot Otto motora aizdedzes apsteidzes leņķi

Gadījuma, ja stroboskopu izmanto dīzeļmotora iesmidzinašanas momenta noteikšanai, jaizmanto speciali augstspiediena vadu devēji.

Stroboskopa barošanai parasti izmanto automobiļa akumulatora bateriju. Aizdedzes momenta noteikšanai var izmantot arī motortesteri vai citas iekartas, bet stroboskops ir biežak izmantojama iekarta. Ar stroboskopa palīdzību, motoram darbojoties, var diagnosticēt gan aizdedzes momentu brīvgaita, gan palielinot apgriezienus vērot aizdedzes momenta izmaiņu vakuuma korektora vai centrbēdzes korektora ietekmē. Stroboskopējot motoru, stroboskopa gaismu virza pret aizdedzes iestadījuma leņķa atzīmēm uz motora spararata vai priekšēja siksnu skriemeļa. Daži aizdedzes atzīmju varianti paradīti 147. attēla.

147. att. Motora augšēja maiņas punkta un aizdedzes momenta atzīmes:

a) atzīmes uz motora priekšēja skriemeļa: 1 - magnētiska diagnostikas impulsu devēja ligzda; 2 - aizdedzes atzīmes; 3 - rotējoša atzīme uz skriemeļa; b) atzīmes uz spararata; c) aizdedzes momenta parbaude: 1 - pēc augšēja maiņas punkta (AMP); 2 -nekustīga atzīme; 3 - atzīmes uz skriemeļa; 4 - pirms augšēja maiņas punkta; 5 -atzīmes uz nekustīgas plaksnītes; 6 - atzīme uz skriemeļa

Aizdedzes momentu ieregulē pagrozot sadalītaja korpusu. Jaunako konstrukciju automobiļiem ar hola induktīvo aizdedzes devēju aizdedzes momenta regulēšana nav paredzēta.

Lai novērstu dzirksteļošanu un radiotraucējumus aizdedzes sistēmas izmanto kondensatorus. Iespējama ir kondensatora caursite. Kondensatora diagnostiku var veikt ar ommetru, parbaudot ta pretestību.

Vecaku modeļu automobiļiem izmantotas kontaktu aizdedzes sistēmas. Šīm sistēmam defekti var būt apdeguši aizdedzes kontakti, neatbilstoša kontaktu atstarpe, nepareizi ieregulēts aizdedzes moments. Gadījumos, kad kontaktu kustīgas daļas kulaciņš ir nodilis, būtiski var izmainīties aizdedzes moments. Tapēc šadam sistēmam aizdedzes kontaktu stavokli un atstarpi ieteicams kontrolēt katra tehniskaja apkopē (ik pēc 10 - 15 tūkstošiem kilometru). Aizdedzes kontaktu atstarpi parbauda ar spraugmēru. Par kontaktu atstarpi var spriest pec kontaktu ciet- stavēšanas leņķa lieluma, ko nosaka kontaktiem paralēli pieslēdzot elektronisku testeri. Kontaktu atstarpi parasti mēra 1. cilindra augšēja maiņas punkta.

Aizdedzes korekcijai tiek izmantots vakuuma un centrbēdzes korektori. Tiem ir dažadas korekcijas robežas. Korektoru korekcijas robežas paradītas 147. attēla.

147. att. Vakuuma un centrbēdzes korektoru aizdedzes leņķa korekcijas robežas:

1 - aizdedze tieši pēc atzīmēm; 2 - aizdedzes nobīde centrbēdzes regulatora ietekmē; 3 - kopēja aizdedzes momenta nobīde; 4 - centrbēdzes regulatora ietekmes zona; 5 - vakuuma regulatora ietekmes zona

Vakuuma korektoram var būt bojata membrana. Membranu parbauda ar specialu vakuuma sūkni un manometru (sk. 148. att.).

148.att. Vakumkorektora membranas parbaude:

1 - vakuumkorektors ar membranu; 2 - parbaudes iekartas manometrs; 3 - iekartas rokas sūknis

Gadījuma, ja korektora membrana netur spiedienu, ta ir janomaina.

Dažkart nepieciešams diagnosticēt indukcijas spoli. Galvenie spoles defekti ir tinumu apravums. Ja tiek izmantotas spoļu paketes uz diviem cilindriem, abi šie cilindri var nedarboties. Parbaude ir saistīta ar primara un sekundara tinuma pretestības parbaudi. Visbiežak primara tinuma pretestība ir ap Q, bet sekundarajam tinumam ap 10000£2. Aizdedzes spoļu testa piemēri paradīti 149. attēla.

b) c)

149. att. Indukcijas spoļu testēšana:

a) indukcijas spoles testēšana: 1 - ommetra pieslēguma varianti; 2 - masas vads; 3 -spoles sekundarais augstsprieguma izvads; b) indukcijas spoļu paketes sekundara tinuma testēšana; c) indukcijas spoļu paketes primara tinuma testēšana

Monospoles primaro pretestību mēra starp tas spailēm. Parbauda vai nav pievadu caursite uz masu. Sekundaro tinumu pretestību mēra starp spoles pievadu un augstsprieguma vada izvadu. Ja šadus mērījumus veic spoļu paketei, tad pretestības mērījumus veic starp atbilstošo cilindru paru augstsprieguma izvadiem, ta nosakot sekundaro pretestību. Primaro pretestību nosaka starp stravas pievada + klemmu un labas vai kreisas spoles zemsprieguma kontaktu (149. att. c).

Aizdedzes slēdzis parasti izvietots pie aizdedzes atslēgas. Gadījuma, ja tas nenodrošina kvalitatīvu kontaktu, slēdzis janomaina.

Detonacijas devēja parbaudei, tam pieslēdz testa iekartu un motoru uzsilda līdz darba temperatūrai. Ļauj motoram darboties tukšgaita un nedaudz uzsit pa dzinēja bloku vai galvu, lai imitētu detonaciju. Šaja brīdī jaizmainas spriegumam, kas nodrošinatu aizdedzes pavēlinašanos.

Ja spēkratiem izmantota tiešas aizdedzes sistēma ar spoļu bloku, kas novietots tieši virs svecēm, šīs spoles atvieno un ta visus augstsprieguma izvadus savieno ar aizdedzes svecēm. Šada veida var veikt cilindru atslēgšanu, aizdedzes dzirksteles vizualo testēšanu un citus testus, līdzīgi ka klasiskas aizdedzes spoles gadījuma.

Dažkart bojajums elektrosistēma var būt saistīts ar pretestības palielinašanos vadu kontaktos - spraudņos, piemēram, to apsūbēšanas dēļ. Tada gadījuma attiecīgais elektrosistēmas elements, piemēram, M 150. attēla netiek apgadats ar pietiekoši augstu spriegumu.

Spraudnis laba stavokli  Apsūbējuši kontakti

150.att. Kontaktu sprieguma mērījums

Kontaktu parbaude un izmērītie spriegumi ar vienkaršu testeri paradīta

Spēkratu Otto motoru barošanas sistēmas diagnostika

Viens no būtiskiem spēkratu atteikumiem ir atteikums barošanas sistēmas.

Ta ka spēkratus ar karburatora barošanas sistēmu ar katru gadu ražo arvien

mazak, izskatīsim tikai barošanas sistēmas diagnostiku dažadam degvielas iesmidzinašanas sistēmam.

Barošanas sistēmas korekta darbības kontrole ir saistīta ar lielu skaitu devējiem. Defekts var būt katra no šiem devējiem, vai arī vadu savienojumos ar vadības bloku, barošanas avotu utt. Devēji, kas nodrošina barošanas sistēmas darbību un informē par tas parametriem, paradīti 151. attēla.

Devēju diagnostiku visvienkaršak veikt ar sistemtesteri, pieslēdzoties pie spēkratu diagnostikas ligzdam. Ja zinami devēju elektriskie parametri, to mērīšanai var izmantot arī vienkaršu elektrotesteri, no devēja atvienojot pienakošos vadus. Ja parbaudamajam devējam nav parametriem atbilstoši mērījumi, tas ir janomaina.

151. att. Barošanas sistēmas parametru kontroles devēji:

1 - skabekļa devējs; 2 - ieplūdes gaisa temperatūras un masas mērītajs; 3 - gaisa kondicioniera ieslēgšanas devējs; 4 - detonacijas devējs; 5 - barometriska spiediena devējs; 6 - sistēmas paštestēšanas izeja; 7 - aizdedzes modulis pie sadalītaja; 8 -degvielas sūkņa relejs; 9 - degvielas inžektori; 10 - brīvgaitas gaisa varsts; 11 — izplūdes gazu recirkulacijas ieslēgšanas solenoīds; 12 - aizdedzes devējs sadalītaja; 13 - droseļvarsta stavokļa devējs; 14 - dzesēs šķidruma temperatūras devējs; 15 - vadības bloks

Galvenie diagnostikas soļi barošanas sistēmas diagnostika ir problēmas identificēšana, vadītaja iztaujašana par defekta simptomiem un vizuala parbaude. Vizualaja parbaudē var kontrolēt degvielas vadus un vakuuma maģistrales, elektriskos vadus un to savienojumus, barošanas sistēmas detaļas un mezglus un dažada veida savienojumu noplūdes. Ja vizualaja apskatē defekti nav atklati, talakai parbaudei izmanto specialas iekartas.

Vizuali japarbauda visi vadu savienojumi, kas pievienoti akumulatoru baterijai, inžektoriem, sadalītajam un indukcijas spolei, auksta starta varstam un temperatūras devējiem. Japarbauda augstsprieguma vadu (ja tadi ir paredzēti konstrukcija) tehniskais stavoklis.

152. att. Barošanas sistēmas vizualas parbaudes galvenas bojajumu vietas:

1 - degvielas pievada bojajums; 2 - degvielas atplūdes vada parliekums vai noplūde; 3 - netīrs degvielas sūknis; 4 - uz degvielas vada montēta sūkņa defekts; 5 - aizsērējis degvielas tvertnes rupjais filtrs; 6 - atteikums degvielas tvertnē montētam sūknim; 7 -pilošas vai aizsērējušas degvielas sprauslas; 8 - vakuuma vadu dehermetizacija; 9 -degvielas spiediena regulators neuztur vajadzīgo spiedienu; 10 - droseļvarsta troses apravums; 11 - aukstas palaišanas varsts neatveras, vai gar to ir noplūdes; 12 -pievadu nekorekts regulējums vai neatbilstoša darbība; 13 - neatbilstošs regulējums; 14 - īssavienojums vai parravums inžektora spolē

Daudzam elektroniskam degvielas iesmidzinašanas sistēmam ir pašdiagnostēšanas iespējas. Spēkratu vadības modulis nosaka bojato mezglu un veido diagnostisko defekta kodu. Daudzfunkcionala indikatora lampiņa iedegas uz instrumentu paneļa un vadītajam norada, ka kada elementa ir bojajums. Tas nozīmē, ka jadodas uz servisa staciju, lai nolasītu bojajuma kodu un veiktu atbilstošu remontu.

Kad spēkrati ar iedegušos bojajuma lampiņu nonak autoservisa, bojajuma koda nolasīšanai izmanto skenēšanas ierīci, kuru pieslēdz spēkratu diagnostikas ligzdam. Ierīce dod iespēju atpazīt bojajuma kodu un identificēt degvielas iesmidzinašanas sistēmas defektu. Skenēšanas iekarta var kontrolēt arī dažadu devēju elektriskas vērtības.

Parasti skenēšanas iekartu izveido testera vaida ar vairakiem taustiņiem. Pēc šīs iekartas pieslēgšanas pie automobiļa, automobilim darbojoties, iespējams noteikt degmaisījuma sastavu (trekns vai liess), degvielas nepietiekamu aizdegšanos, dažadu devēju neatbilstošu darbību un tehniskas problēmas ģeneratora.

Degvielas iesmidzinašanas sistēmam degmaisījums tiek regulēts tuvu stehiometriskajam, tapēc degvielas - gaisa attiecības kontrole ir viens no pirmajiem diagnostikas soļiem. Šaja nolūka kontrolē skabekļa devēja (X zondes) atgriezeniskas saites signalus. Šie signali tiek uzskatīti par primarajiem degmaisījuma indikatoriem.

Ja skabekļa zondes signals ir atbilstošs vajam degmaisījumam, vadības bloks īslaicīgi ieregulē inžektora pulsaciju, lai sasniegtu korektu degmaisījumu (īstermiņa degvielas padošanas kartība). Ja nepieciešams pastavīgs darbības regulējums pulsacijas ir garakas (garaka perioda degvielas padošanas kartība). Veicot X zondes diagnostiku:

tiek kontrolēta primara un sekundara X sensora voltaža un reaģēšanas atrums;

skabekļa zonde tiek uzsildīta;

uzsildīšanas parbaudē kontrolē devēja sildelementus.

Diagnostikai var izmantot osciloskopu, kurš parvērš elektronisko ierīču, piemēram, inžektoru signalus vizuali novērojamos svarstību radījumos uz ekrana. Osciloskopu ērti izmantot inžektoru, dažadu savienotajvadu, un vadības bloku diagnostikai.

Diagnostējot barošanas sistēmu, piemēram, nosakot izplūdes gazu komponentes, tiek konstatēts parak trekns vai liess maisījums. Šaja gadījuma iespējams degvielas spiediena regulatora defekts. Ja spiediens sistēma ieregulēts par augsts, degmaisījums ir trekns, ja - par zemu, degmaisījums ir liess.

Dažam barošanas sistēmam pēc motora apturēšanas degvielas vados tiek uzturēts spiediens, kuru sauc par atslogošanas spiedienu. Šaja gadījuma parlieku augsts degvielas spiediens var kļūt par iemeslu degvielas izsmidzinašanai ar lielu spēku vai arī iemeslu citiem bojajumiem. Atslogošanas spiediena kontrole 153. attēla.

Pie atslogošanas sistēmas spiedienu kontroles, no spiediena regulatora atvieno vakuumam šļūteni 1 un pieslēdz rokas vakuuma sūknim ar manometru. Ar sūkni radot vakuumu, var noteikt atslogošanas spiedienu.

153. att Atslogošanas sistēmas spiediena kontrole:

1 - vakuuma šļūtene; 2 - spiediena regulators; 3 - vakuuma rokas sūknis ar manometru

Lai parbaudītu degvielas spiedienu, diagnostikas manometru pievieno pie degvielas vada pirms inžektora. Pēc tam iedarbina motoru un pēc manometra nosaka degvielas spiedienu (sk. 154. att.). Spiedienam jabūt ražotaja noteiktajas parametra robežas.

154. att. Spiediena noteikšana degvielas iesmidzinašanas sistēma:

1 - spiediena mērīšanas iekarta (manometrs); 2 - testēšanas parejas, manometra pievienošanai; 3 - degvielas vads no sūkņa

Gadījuma, ja degvielas spiediens par mazu, parbauda:

degvielas spiedienu pirms filtra;

maksimalo degvielas sūkņa spiedienu;

nobloķē sūkņa atplūdes kanalu, ar specialam knaiblēm aizspiežot
atplūdes vadu pie spiediena regulatora, un parbauda spiedienu, kam
jabūt ražotaja noradītajas robežas;

spiediena regulatora darbību.

Ja degvielas spiediens par lielu, kontrolē spiediena regulatoru, kas šados gadījumos parasti ir janomaina. Vēl iespējami gadījumi, kad aizsērējusi atplūdes maģistrale, vai aizspiesta atvadšļūtene. Regulatora neatbilstošs spiediens var būt par iemeslu nestabilai motora darbībai brīvgaita, grūtai ta iedarbinašanai, palielinatam degvielas patēriņam, un motora slapšanai.

Bojajumi var būt arī inžektoros. Inžektori var būt netīri un aizsērējuši. Tapat iespējams arī inžektoru vadības spolītes tinuma parravums vai kontakts ar masu. Aizsērēšanas gadījuma sekas var būt nekvalitatīva degvielas izsmidzinašana.

Izmantojot aizsargbrilles, kad noņemam gaisa filtru, iespējams vizuali kontrolēt monoinžektora darbību. Šo vizualo diagnostiku veic, motora kloķvarpstu griežot ar starteri vai to darbinot brīvgaita. Ja nav vērojama inžektora iesmidzinašanas migliņa, ar 12 V testa spuldzīti iespējams parbaudīt inžektoram pienakošo stravu uz ražotaja noradītajiem vadu kontaktiem. Spuldzītes vieta var izmantot arī testeri un izmērīt inžektoram padoto spriegumu, kam jabūt ražotaja noteiktajas robežas.

Ja rodas aizdomas par inžektoram pienakošo vadu savienojumu kvalitati, pienakošo vadu spraudkontaktus atvieno no inžektora un pienakošos vadus savieno sava starpa. Šaja gadījuma vadu otra gala mēra abu vadu pretestību, kurai jabūt nelielai (ražotaja noradītajas robežas).

Ja visi pienakošas stravas testi ir devuši apmierinošu rezultatu, bet inžektors nesmidzina degvielu, tas ir janomaina. Pirms ižektora maiņas japarliecinas, vai spiediens sistēma ir pieļaujamajas robežas.

Tradicionalie monoinžektoru sistēmas defekti paradīti 153. attēla.

Daudzpunktu iesmidzinašanas sistēmas diagnostiku var sakt ar stetoskopu (ar izklausīšanu), nosakot inžektora atveršanos un aizveršanos (atvēršanas un aizvēršanas troksnis dzirdams ka specifisks klikšķis). Ja inžektora atvēršanas vai aizvēršanas troksnis nav dzirdams, jaizmēra ta spoles pretestība.

Nakošais diagnostikas solis ir vadības moduļa inžektoru vadības «pulsējošas masas' kontrole ar osciloskopu vai specialam indigatorlampiņam.

155. att. Monoinzektora sistēmas galvenie elektrības un degvielas vadu parbaudes punkti:

1 - degvielas pievada hermētiskums; 2 - inžektora montažas kvalitate (blīvējumu hermētiskums); 3 - droseļvarsta pozīcijas devēja elektriskie vadi; 4 - droseļvarsta pozīcijas devēja darbība un kontakta kvalitate; 5 - inžektora korpusa skrūvju pievilkšanas kvalitate; 6 - degvielas atplūdes vada hermētiskums

Inžektora diagnostikai var izmantot inžektoru testeri, kas paredzēts inžektora spoles bojajumu identificēšanai. Šī iekarta ir daudz precīzaka un vieglak lietojama neka voltmetrs vai ommetrs atsevišķi. Diagnostikas testera pieslēgums apskatams 156. attēla.

156. att. Inžektora testera pieslēgums

Piemēram, ja inzektora pretestība pec normatīviem ir robežas no 11.8 -12.6 Q, bet spriegums 5.7 - 6.6 V, šiem parametriem visiem inžektoriem jabūt šajas robežas. Četrcilindru motora nolasījumu piemērs paradīts 8.1. tabula.

20. tabula Inžektoru sprieguma mērījumu nolasījumi

Inzektora numurs

Nolasījums, V

Atbilstošs (A), vai defektējams (D)

A

A

A

D

Tatad pec tabulas datiem secinam, ka 4. cilindra inžektors ir ar bojajumu.

Inzektora darbības kvalitati var kontrolēt ar specialam indikatorlampiņam. Specialas indikatorlampiņas pieslēdz inžektoru vieta pie elektriskajiem spraudkontaktiem. Pēc pieslēgšanas, iedarbina motoru vai arī griež to ar starteri. Lampiņas gaismai ir japulsē. Pulsējoša indikatrolampiņa norada par stravas pienakšanu indikatoram un šī ķēde ir bez bojajuma.

Nakamais diagnostikas solis ir inžektoru balansa tests, ko veic ar specialu testeri katram inžektoram (sk. 157. att.).

1 2

157. att. Inzektora balansa testeris (a) un ta pieslēgums mērījumu laika (b):

1 - manometra šļūtenes pieslēgums degvielas sijai; 2 - spiediena testera manometrs; 3 - spiediens, pēc inzektora atvēršanas; 4 - nominalais spiediens; 5 - atgaisošanas ventilis; 6 - testera pieslēgums akumulatoru baterijai; 7 - testera vadības taustiņš inzektora atvēršanai; 8 - testera spraudņa pievienojums vienam inžektoram

Lai veiktu balansa testu, pie degvielas padeves centralas inžektoru sijas pievieno spiediena manometru un atgaiso sistēmu caur indikatora ventili. Atvieno inžektoru elektriskos spraudņus. Pievieno inžektoru balansa testeri pie akumulatoru baterijas un inžektora kontaktligzdas (sk. 157. att. b). Testerim parslēdz parbaudes režīmu, inžektoriem tiek padoti vadības signali, izraisot inžektora pulsaciju, un nosaka spiediena noplūdi, nolasot manometra radījumus.

Balansa testa spiediena samazinašanai ir jabūt vienadai visiem cilindru inžektoriem. Inžektors ar zemako spiediena samazinašanos var būt ar aizkavētu darbību. Inžektors ar augstako spiediena samazinašanos var būt iestrēdzis vai iekoksējies. Ja inžektors netur spiedienu, tam ir noplūde un tas jamaina. Pēc balansa testa analizē rezultatus. Ja spiediena kritums kadam inžektoram ir par 10 kPa lielaks vai mazaks neka parējiem, tas ir jamaina. Uzskatami testa rezultatu manometru radījumi paradīti 158. attēla.

158. att. Inžektoru balansa noteikšanas manometru radījumi

Pēc 158. attēla redzama piemēra, 4. un 5. cilindra inžektori ir jamaina.

Dažkart bojajums ir inžektora aizsērējums. Nekvalitatīva inžektora darbība un neatbilstoša izsmidzinajuma kvalitate var būt par iemeslu apgrūtinatai motora iedarbinašanai, palielinatam degvielas patēriņam, palielinatam atgazu toksiskumam un pazeminatai motora jaudai. Iespējamie inžektoru defekti apskatīti 159. attēla.

Gadījuma, ja identificēts inžektora izsmidzinašanas defekts, var mēģinat to iztīrīt. Viens no tīrīšanas paņēmieniem ir pieslēgt specialu palīgierīci pie inžektoru sijas un ar saspiesta gaisa starpniecību tīrīt defektīvos inžektorus. Ja šis vai kads cits paņēmiens neuzlabo inžektora izsmidzinašanas kvalitati, tas ir jamaina.

a) b) c) d)

159. att. Inžektoru izsmidzinašanas defekti:

a) laba izsmidzinašanas kvalitate; b) izmidzinašana viena strūkla; c) vajš izsmidzinajums, aizsērējums; d) vaja, nevienmērīga strūkla

Motora barošanas sistēmas korektas darbības kontroli nodrošina dažadi devēji jeb sensori:

gaisa masas mērītajs;

droseļvarsta stavokļa devējs;

skabekļa devējs;

ieplūdes kolektora absolūta spiediena devējs;

motora dzesēs sistēmas temperatūras devējs;

ieplūstoša gaisa temperatūras devējs.

Droseļvarsta stavokļa devēju diagnosticē, nosakot sprieguma kritumu uz ta kontaktiem ar voltmetru. Janosaka arī devēja pretestību ar ommetru. Pretestību un spriegumu dažiem šo devēju modeļiem var ieregulēt atskrūvejot sensora stiprinajuma skrūves un pagriežot sensoru atbilstošaja stavoklī.

Kolektora spiediena sensoru diagnosticē, pieslēdzot ta vakuuma vadu pie ierīces, ar kuru var mainīt spiedienu un pie tehniskaja dokumentacija noteikta spiediena mēra devēja spriegumu vai pretestību, kam jabūt atbilstošam normatīviem.

Skabekļa devējs var dot nepareizu signalu, ja tas parklajas ar kvēpiem, iztvaikojuša antifrīza paliekam, svina benzīna atlikumiem vai sadegušas eļļas izmešiem.

Dzesēšanas šķidruma devēju diagnosticē ar testeri mērot ta pretestību pie dažadam dzesēšanas šķidruma temperatūram. Ja nolasījumi nav atbilstoši specifikacijai, devējs jamaina. Līdzīgi diagnosticē gaisa temperatūras devēju. Ja devēja pretestība nav atbilstoša ražotaja specifikacijai, tas jamaina.

Gaisa masas mērītaju diagnosticē, mērot ta sprieguma kritumu un pretestību. Šiem parametriem jaatbilst specifikacijai.

Iespējams elektroniskais vadības bloka atteikums. Bojats modulis ir jamaina. Barošanas sistēmai var būt vairakas regulēšanas skrūves: brīvgaitas regulējumam, droseļvarsta atdures skrūve, degmaisījuma kvalitates skrūve un akseleratora troses regulēšanas skrūves, kuru regulējumam janodrošina motora stabila darbība visos režīmos un normatīviem atbilstošs atgazu sastavs.

Degvielas iesmidzinašanas sistēmai var būt droseļvarsta vadības soļu motora atteikums. Motoram var būt tinumu apravums vai bojats tinumu savienojums ar masu. Motoru diagnosticē tam pieslēdzot specialu soļu motora testeri, ar kuru iespējams uzdot parbaudes režīmu, parvietojot soļu motora bīdītaju no viena galēja stavokļa līdz otram.

ABS sistēmas diagnostika un remonts.

Kopējas testēšanas procedūras.

Drošības pasakumi

Nepieslēdziet un neizslēdziet elektronisko vadības moduli vai kadu citu antibloķēšanas bremžu sistēmas komponentu, kamēr ir ieslēgta aizdedze;

Obligati japarliecinas, ka visi elektrokontakti nav bojati un ir droši pieslēgti (it īpaši pie elektroniska vadības moduļa savienotajiem un modulatora);

Nedrīkst pieslēgt barošanas avotu ar spriegumu 12 v tieši pie elektroniskajiem modulatora varpstiem uz vairak neka dažam sekundēm viena piegajiena. Pretēja gadījuma varpsti saņems parak lielu stravu un tiks nelabojami sabojati;

Obligati japarliecinas, ka visi zemēšanas kontakti ir tīri un ir droši pieslēgti;

Nedrīkst pieslēgt un atslēgt multimetrus, ampērmetrus, voltmetrus vai ommetrus pie ieslēgtas aizdedzes;

Pirms pretestības parbaudes ar ommetru, japarliecinas, ka mērierīces bulta atrodas uz nulles;

Pirms jebkuru testu veikšanas ir japarliecinas, ka akumulatora spriegums ir 11,5 - 13,5v;

Pirms mēģinajuma iedarbinat dzinēju japarliecinas, vai akumulators ir pienacīgi pieslēgts;

Iedarbinot dzinēju nedrīkst izmantot barošanas avotu, kura spriegums parsniedz 12 v. Noteikti atvienojiet no akumulatora noliedzošo vadu pirms akumulatora uzladēšanas;

Nedrīkst atslēgt noliedzošo vadu, kamēr dzinējs vēl darbojas;

Nepieslēdziet akumulatoru pretēja polaritatē;

Sargajiet elektroniskos komponentus no mehaniskiem sitieniem, apejaties artiem saudzīgi;

Neļaujiet temperatūrai motora nodalījuma vai blakus tam parsniegt 80°C, iepriekš nenoņemot elektronisko vadības moduli;

Ja automobilis sasildīts vairak neka 80°C, tad necentieties testēt komponentus vai sistēmas, kamēr temperatūra nepazeminas;

Neveiciet metinašanas darbus, iekams nav atvienots elektroniskas vadības modulis;

Nenovietojiet antenas kabeli vai kadus citus vadus tuvu elektroniskajam vadības modulim, jo tas var izraisīt gan traucējumus radio darbība, gan traucējumus elektroniska moduļa darbība.

Testēšanas procedūras.

Katru reizi, kad darbs norit pie bremžu sistēmas, darba drošībai ir ļoti liela nozīme. Nav vēlams veikt pagaidu remontu vai modificēt sistēmu. Visas antiblokēšanas sistēmas ir ierīkotas pēc tada principa, ka, ja sistēma radīsies bojajumi, ta saks stradat parastaja funkcionēšanas režīma (bez bloķēšanas kontroles). Ta rezultata panelī iedegsies ABS kontrollampiņa, informējot vadītaju par bojajumiem.

Nav ieteicams demontēt vai remontēt hidraulisko modulatoru, jo parasti tas ir nedemontējams, tas ir, pardošana nav ta sastavdaļu.

Tapat nav ieteicams arī ekspluatēt automobili atslēdzot ABS elektronisko vadības moduli, jo nepareiza moduļa varpstu funkcionēšana var izraisīt kada riteņa bloķēšanos un tas savukart var izraisīt nopietnas sekas.

Daudzi no testiem prasa ierīču pieslēgšanu pie elektroniska vadības moduļa daudzkontaktu savienotaja. Tas prasa īpašu piesardzību, jo var sabojat tievos savienotaja Štekerus. Ja ir iespējams, tad ierīci labak pieslēgt pie savienotaja mugurpuses.

160.att.  Alternatīvas gadījuma var pieslēgt specialu izvadošo bloku (2),kas manami atvieglos testēšanu.

Bremžu hidrosistēmas caursuknesana.

Nedrīkst pieļaut šķidruma iztecēšanu no modulatora, jo, ja tur iekļūs gaiss, tad būs grūti, bet varbūt pat neiespējami, caursūknēt bloku bez speciala aprīkojuma.

Pardošana esošie jaunie modulatori parasti piepildīti ar šķidrumu un hermētiski noslēgti.

Testēšanai nepieciešamie instrumenti un aprīkojums.

• Testeris, lai parbaudītu elektrobarošanas padevi savienotajiem un komponentiem.

Brīdinajums: nevar izmantot 12 v spuldzi, jo tas var izraisīt elektronisko komponentu bojajumus.

161.att.

Multimetrs ar lielu iekšējo pretestību un sprieguma skalu 0 - 20 v, ka arī ar zema (0 -200 Q) un augsta (0-20 kO) diapazona pretestības skaļam. Netraucēs arī papildus skala stravas stipruma noteikšanai

162.att. Mazi vadiņi savienošanai, kur tas nepieciešams;

Riteņa griešanas atruma raidītaja signala parbaudei var izmantot osciolografu

163.att. Sprieguma parbaude.

Jasavieno negatīvais ierīces vads ar zemēšanu, vai arī japieliek pie negatīvas akumulatora klemmas;

Javeic testa prasības, piemēram, jaieslēdz vai jaieslēdz aizdedze;

Ja ierīce automatiski neizvēlas atbilstošo sprieguma diapazonu, japarliecinas, ka ir izvēlēta pareiza skala, piem, 0-12 v;

Jasavieno pozitīvais vads ar parbaudamo ķēdi.

Pretestības un elektrocaurlaides spēju parbaude.

Ja pretestības mērīšanai izmanto ommetru, tad aizdedzei ir jabūt izslēgtai, bet testējamais komponents vai vads - atvienots. Ommetru loti efektīvi var izmantot parbaudot arī ķēžu parravumus vai īssavienojumus. Šim nolūkam ommetru ir japieslēdz diviem parbaudama vada galiem.

Cits bieži veicamais tests ir zemēšanas kontaktu efektivitates parbaude. Šis tests pieprasa, lai ierīce būtu pieslēgta pie komponenta klemmas un zemēšanas.

Šaja gadījuma automobilim ir jabūt kartība esoša zemēšanas iekarta, citadi nebūs veicams.

• Japarliecinas, ka uz testējamam klemmam netiek padots akumulatora spriegums;

Jaizvēlas atbilstoša pretestības skala;

Jasavieno ierīces vadus vienu ar otru un japarliecinas, ka ierīce rada nulli (to veic tikai analogam ierīcēm);

Piezīme: ja neizdodas ierīci nostadīt uz nulli, tas nozīme, ka iekšējais barošanas avots ir janomaina.

Jasavieno ommetra vadi ar komponenta klemmam vai vada galiem, kuram nepieciešama testēšana;

Ierīces radītaji jasalīdzina ar dotajiem radītajiem, kuri noradīti specifikacijas.

Pašdiagnostika.

Vairums antibloķašanas bremžu sistēmu tiek vadītas ar elektronisko moduli, kurš ir aprīkots ar specialo pašdiagnostikas atmiņu.

Šie vadības moduli nosaka bojajumus sistēmas robežas pat tad, ja tie nav pastavīgi, un ievada tos atmiņa kodēta veida, lai specialisti to varētu izmantot turpmakaja sistēmas diagnostika.

Dažas sistēmas pielagotas kodu izvadīšanai ABS kontrollampiņas sērijveida iedegšanas veida vai gaismas dioda iedegšanas veida uz elektroniska vadības moduļa korpusa. Bojajuma kodu nolasīšanai no vairuma sistēmu nepieciešamas specialas iekartas, parastakas no kuram nodod informaciju ar savu gaismas diodu mirgošanu, bet sarežģītakas iekartas uzrada ekrana bojajuma raksturu un nepieciešamos datus attiecīgo komponentu parbaudei.

ABS sistēmas norise dažados automobiļos norit dažadi. Audi-80/100 ir pasdiagnostikas bloks. Vaka iekšpusē ir izdrukati kontakti. Jaatrod ,,Tc-El'. Pirms šo kontaktu īssavienošanas ir jaatrod kontakti ,,Wa-Wb', kuri ir savienoti ar īsu štiftu. Šo Štiftu ABS sistēmas pašdiagnostikai ir jaizvelk, un tikai tagad var veikt kontaktu ,,Tc-El' īssavienošanu.

21. tabula. Bojajuma kodi

ABS

kontrollampiņas mirgojumu skaits

Bojajuma koda apraksts

Elektromagnētiska varpsta rele ķēdes parravums

īssavienojums elektromagnētiska varpsta rele ķēdē

Parravums elektrosūkna rele ķēdē

īssavienojums elektrosūkna rele ķēdē

īssavienojums ķēdē vai ķēdes TRAC solenoid reley parravums

Parravums vai īssavienojums laba priekšēja riteņa solenoida

Parravums vai īssavienojums kreisa priekšēja riteņa

solenoida

Parravums vai īssavienojums laba pakaļēja riteņa solenoida

Parravums vai īssavienojums kreisa pakaļēja riteņa solenoida

Kļūda priekšēja laba riteņa atruma raidītaja signala

Kļūda priekšēja kreisa riteņa atruma raidītaja signala

Kļūda laba pakaļēja riteņa atruma raidītaja signala

Kļūda kreisa pakaļēja riteņa atruma raidītaja signala

Parravums kreisa priekšēja/laba pakaļēja riteņa atruma raidītaja

Parravums laba priekšēja/kreisa pakaļēja riteņa atruma raidītaja

Pakaļēja tilta rumbu bojajumi

Akumulatora spriegums mazaks par 9,5 V vai lielaks par 16,2 V

Hidrauliska regulēšanas bloka sūkņa motora nobloķēšanas vai sūkņa motora ķēdes parravums

Hidrauliska regulēšanas bloka sūkņa motora nobloķēšanas

Bojajuma koda likvidēšana.

Pēc bojajuma novēršanas janoņem negatīva akumulatora klemma uz 30-40 sekundēm, bet pēc tam atkal jauzliek. Ja tas dažadu iemeslu dēļ neiznak, tad jamēģina citadi: -janospriego stavbremze;

parspraust kontaktus Tc-El ;

novērst bojajumu kodus pēc shēmas: nospiest bremžu pedali ne mazak ka 8

reizes, katru reizi noturot pedalī ne mazak ka 3 sekundes;

parbaudīt, vai ABS kontrollampiņa rada kadu kodu vai nerada.



Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 7736
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved