CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

Brem˛u sistēmas diagnostika

tehnika

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

Brem˛u sistēmas diagnostika.

Brem˛u sistēmas kontrole.

Brem˛u sistēmas uzdevums ir pēc nepiecieamības samazinat braukanas atrumu vai apstadinat automobili pēc iespējas īsaka laika un nobrauktaja ceļa posma. Izķir darba brem˛u sistēmu, stavbrem˛u sistēmu un kalnu brem˛u sistēmu. No visam svarīgaka ir darba brem˛u sistēma.

Konstruktīvi brem˛u sistēmas var būt izveidotas da˛adas, piemēram, hidrauliskas, pneimatiskas un mehaniskas. Hidrauliskas un pneimatiskas brem˛u iekartas parasti izmanto atrgaitas spēkratiem, bet nelieliem lēngaitas spēkratiem var būt izmantotas arī mehaniskas piedziņas brem˛u iekartas. Atkarība no brem˛u iekartas veida tam var būt arī da˛adi diagnostikas paņēmieni.

Lielu daļu defektu var noteikt veicot spēkratu vizualo kontroli. Galvenas

defektu vietas, kuras var noteikt vizuali paradītas 128. attēla.

1 10

128.att. Brem˛u sistēmas defekti:

1 - brem˛u ķidruma noplūde no galvena cilindra; 2 - aizsērējums vai sūce brem˛u ļūtenēs; 3 - noplūde no brem˛u cauruļvadiem; 4 - izdiluas suportu vadīklas, nodiluas brem˛u uzlikas; 5 - saliekts vai nodilis brem˛u disks; 6 - defekts brem˛u sadalītaja; 7 - bojats pakaļēja tilta brem˛u spiediena regulators; 8 - stavbremes nepareizs regulējums; 9 - brem˛u pedaļa parlieku liels brīvgajiens; 10 - noplūdes vakuuma pastiprinataja, varsta defekts; 11 - stavbrem˛u troses iesprūana vai parravums; 12 - nodilui brem˛u loki; 13 - nodilis brem˛u trumulis; 15 - noplūde no darba cilindra

Da˛am spēkratu markam var būt uzdots pedaļa gajiens. o parametru, veicot diagnostiku, var izmērīt ar vienkariem mērinstrumentiem. Katra automobiļa tehniskaja apkopē veic brem˛u ķidruma līmeņa kontroli, kam jabūt ra˛otaja paredzētajas robe˛as. Ja līmenis parlieku zems, tas japapildina. Modernajos automobiļos brem˛u ķidruma līmeni kontrolē specials devējs, kas ta pazeminaanas gadījuma ieslēdz kontrollampiņu. Vismaz vienu reizi gada ieteicams parbaudīt arī brem˛u ķidruma kvalitati ar specialiem mērinstrumentiem. Laika gaita brem˛u ķidrums absorbē gaisa esoo mitrumu, tada veida samazinot ķidruma varīanas temperatūru un citas ekspluatacijas īpaības.

Brem˛u diskus kontrolē vizuali. Diskos nedrīkst būt plaisas vai dziļas rievas. Veicot disku brem˛u vizualo kontroli japievēr uzmanība brem˛u suportu brīvkustībam, brem˛u ļūtenīu stavoklim (plaisas), brem˛u uzliku fiksacijas sprostu un ķīlīu esamībai un tehniskajam stavoklim.

Pirms uzsakt diagnostiku, no spēkratu vadītaja nepiecieams uzzinat par bremzēm un bremzēanas īpatnībam - vilkanu uz vienu pusi bremzēanas laika, trokņiem, smaku, parlieku lielu brem˛u pedaļa gajienu vai ,,mīkstu pedali'. Pirms diagnostikas vēlams izbraukt un parbaudīt automobiļa bremzes gaita, īpai gadījumos, ja nav pieejami bremzēanas spēka noteikanas stendi. Ja diagnostiku veic automobiļiem ar modernajam ABS sistēmam, pieslēdzot sistēmtesteri pie spēkratu diagnostikas ligzdas, var noteikt visas elektroniskas kļūdas, ko saglabajis ABS dators.

Da˛kart spēkratu bremzēanas laika iespējami nelieli grūdieni un brem˛u pedaļa vai arī stūres rata raustīanas. Tas var liecinat par kada riteņa brem˛u diska vai trumuļa nevienmērīgu izdilumu. Ja nospie˛ot brem˛u pedali, tas pēc brem˛u nobloķēanas turpina lēni parvietoties, iespējams pat līdz spēkratu grīdai, un brem˛u sistēma ir atgaisota, iespējamais defekts ir galvenaja brem˛u cilindra.

Latvija, ziema automobiļi tiek izmantoti skarbos ceļa apstakļos. Ceļi tiek kaisīti ar da˛ada veida sals maisījumiem, kas var viegli nonakt brem˛u sistēmas kustīgajas daļas. Tada veida tiek veicinata brem˛u suportu vadīklu, un cilindru ieķeranas. Ieķeranas gadījuma iespējama parlieku atra brem˛u uzliku nodilana. Parasti ieķērusies bremze nenodroina arī pietiekoi augstu bremzēanas spēku attiecīgajam ritenim. Galvenos brem˛u defektus var iedalīt:

• brem˛u vibracijas;

ieķīlejuas bremzes (nepareizs regulējums, iesprūdis varsts, bojats suports vai brem˛u cilindrs);

parlieku liels pedaļa gajiens (gaiss sistēma, bojats galvenais brem˛u cilindrs, parplīsusi ļūtene vai neblīvumi cauruļvadu savienojumos, aizsērējuas caurulītes, bojats brem˛u pastiprinatajs);

bremzēana ar ravieniem (sagriezies suports vai brem˛u cilindra virzulis, ķidruma noplūde no cilindra, bojata automatiska ieregulēanas sistēma, netīri cauruļvadi);

,,mīksts' brem˛u pedalis (gaiss sistēma, nepareizi noregulētas brem˛u uzlikas);

«iegrimstos' brem˛u pedalis (noplūdes no galvena vai kada cita cilindra, veicot vairakkartīgu brem˛u piespieanu - pumpēanu, bremzēanas efekts atjaunojas);

parlieku liels pedaļa gajiens (izregulētas bremzes, gaiss sistēma, mehaniska brem˛u problēma);

brem˛u pedaļa ,,iekriana' līdz grīdai (iztecējis brem˛u ķidrums);

brem˛u signalspuldzītes iedeganas (liecina par zemu brem˛u ķidruma līmeni brem˛u rezervuara vai brem˛u kluču nodilanu);

troksnis bremzējot (,,metals pa metalu' - skaņa norada uz brem˛u uzliku pilnīgu nodilanu).

Veicot vizualo apskati noteikti javeic brem˛u ķidruma līmeņa kontrole, ka arī ta kvalitates parbaude. Brem˛u sistēmai ķidruma noplūdes nav pieļaujamas. Vairakus brem˛u sistēmas parametrus var noteikt ar vienkariem mērījumiem (sk. 129. att.).

Ja pēc diska vai trumuļa mērījumiem secina, ka ta izdilums ir nevienmērīgs, javeic ta izvirpoana. Ja izdilums parsniedz pieļaujamo, īs detaļas jamaina.

129. att. Brem˛u sistēmas detaļu mērījumi:

a) brem˛u diska meanas kontrole; b) brem˛u diska biezuma mērījumi vairakas vietas; c) brem˛u trumuļa mērījumi

Brem˛u sistēmam, ikgadējas tehniskajas apskates, spēkratiem tiek izvirzītas īpaas prasības. Analizēsim galvenas no tam.

Tehniskajas apskatēs brem˛u sistēmam uzstadamas prasības.

Transportlīdzekļa darba bremzēm jadarbojas uz visiem riteņiem, kas aprīkoti ar brem˛u mehanismiem. Ja transportlīdzekļa pilna masa parsniedz 3,5t un pamasas attiecība pret pilnu masu ir mazaka neka 0,66, bremzēanas efektivitate tiek kontrolēta, transportlīdzeklim noslogotam ar kravu ta, ka faktiskas masas attiecība pret pilnu masu ir lielaka par 0,66. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar pneimatisko brem˛u iekartu, bremzēanas efektivitate var tikt kontrolēta, izmantojot spiedienu mērīanu brem˛u iekartas vadības maģistrale un brem˛u kontūra. Darba bremzēm janodroina bremzēanas efektivitate:

Pieļaujamai bremzēanas efektivitatei jabūt robe˛as no 0.4 - 0.5. Darbības nevienmērīgums starp vienas ass riteņiem nedrīkst parsniegt

Veicot brem˛u iekartas efektivitates parbaudi ceļa apstakļos, transportlīdzeklis nedrīkst būtiski novirzīties no taisnvirziena kustības.

Brem˛u spēkam uz vienas ass riteņiem japieaug vienmērīgi, pakapeniski un proporcionali brem˛u pedalim pieliktajam spēkam, ja brem˛u pievads ir hidraulisks, vai brem˛u pedaļa gajienam, ja brem˛u pievads ir pneimatisks. Brem˛u spēku nevienmērība, to pakapeniska pieauguma diapazona, nedrīkst parsniegt 30%.

Brem˛u pievada nedrīkst būt brem˛u ķidruma noplūde vai dzirdama gaisa noplūde. Hermētiskuma parbaudes laika motors nedrīkst darboties.

Pedaļa nospieanas spēks nedrīkst parsniegt 500 N, vieglajiem automobiļiem un 700 N - parējiem automobiļiem. Pirmo reizi pilnība nospie˛ot brem˛u pedali, japaliek pietiekamai gajiena rezervei. Pēc pedaļa atslogoanas tam brīvi jaatgrie˛as izejas stavoklī.

Stavbremzei janodroina pietiekama bremzēanas efektivitate. Veicot bremzēanas efektivitates parbaudi uz stenda, ta nedrīkst būt mazaka par 0,16 atseviķam transportlīdzeklim vai 0,12 - transportlīdzeklim kopa ar piekabi.

Piekabju avarijas bremzei jaiedarbojas automatiski, piekabei atvienojoties no velkoa transportlīdzekļa. ada iekarta var nebūt, ja piekabes pilna masa neparsniedz 1,5 tonnas un ta aprīkota ar papildu savienojumu (ķēdi, trosi u.tml.), kura atvienoanas gadījuma neļauj galvenajai sakabes ierīcei skart zemi un nodroina paliekou piekabes vadamību.

Kalnu bremzei janodroina ilgstoa bremzēana ar nemainīgu efektivitati.

Pneimatisko brem˛u kompresoram pietiekami īsa laika janodroina tads gaisa spiediens brem˛u iekarta, kads nepiecieams noteikto bremzēanas īpaību sasnieganai un kuru norada izgatavotajs. Nav pieļaujama eļļas noplūde no kompresora.

Nedrīkst būt bojati brem˛u parvada varsti. Tiem jabūt atbilstoi nostiprinatiem un hermētiskiem. Nedrīkst būt bojats gaisa spiediena regulators, tam jabūt atbilstoi nostiprinatam.

Nav pieļaujama automobilim neparedzētu, mehaniski bojatu ar atslaņojuos kordu, porainu un ieplaisajuu brem˛u ļūteņu ekspluatacija.

Bremzēanas spēka noteikana uz ruļļu stenda.

Visērtak bremzēanas kvalitati noteikt uz speciala ruļļu brem˛u parbaudes stenda. Uz ada stenda bremzēanas spēku nosaka atseviķi katram spēkratu tiltam un ritenim.

Mērījumu metodika ir sekojoa:

ar spēkratu priekējo tiltu uzbrauc uz ruļļu stenda;

pēc stenda signala, veic vienmērīgu bremzēanu ar darba bremzēm;

nolasa stenda radījumus labajam un kreisajam ritenim;

automobili novieto, lai uz stenda būtu pakaļējais tilts;

pēc stenda signala, veic vienmērīgu bremzēanu ar darba bremzēm un nolasa radījumu;

veic stavbremzes parbaudi, to iedarbinot un piefiksējot datus;

pēc mērījumu veikanas, datus salīdzina ar datiem tehniskajos noteikumos.

Ruļļu stenda darbība redzama 130. attēla.

130. att. Bremzēanas speķa noteikana uz ruļļu stenda:

a) brem˛u stenda displejs ar bremzēanas spēka atķirības monitoru; b) bremzēanas spēka noteikana, mērot reakcijas momentu M_R: 1 - spēkratu ritenis; 2 -ruļļi; 3 - motors ar reduktoru; 4 - devēja svira; 5 - mērījumu elektroniskais devējs; 6 -displejs

Brem˛u stenda darbība pamatojas uz bremzēanas momenta M_Rnoteikanu. Veicot riteņu bremzēanu, uz ruļļiem iedarbojas spēks F_Br. Bremzējoais spēks iedarbojas pretēji elektromotora darbības virzienam un cenas pagriezt pie elektromotora korpusa piestiprinatu sviru 4. Sviras garums 1 ir zinams, kas ļauj noteikt momentu M_Run iedarbības spēku F_R. o spēku nolasa ar speciala devēja palīdzību, bet informacija tiek nosūtīta uz datora monitoru vai 130 attēla redzamo displeju. Informacija bremzēanas spēka noteikanai tiek koriģēta, ņemot vēra reduktora parnesumskaitli, ruļļu diametru un devēja sviras garumu.

Ģeneratoru darbības traucējumi, to cēloņi.

Signalspuldze. Ta var izdegt, un ģenerators var neierosinaties.

Slīdgredzenu sukas. Sukas var ieķīlēties suku turētaja netīrumu vai grafīta putekļu ietekmē. Tas var nodilt, bet slīdgredzeni palikt netīri vai kļūt eļļaini.

Diodes. Dio˛u caursite var notikt savienojoo vadu slikta kontakta dēļ ar akumulatoru baterijas spailēm, kas var rasties korozijas vai atslabuu vadu pievienojumu rezultata. Pat acumirklīgs kontakta zudums var radīt dio˛u caursiti.

Ja motora darbības laika nejaui tiek atslēgts ģenerators vai akumulatoru baterija no sistēmas, tad diodes var tikt sabojatas.

Ja motora iedarbinaanai izmanto kadu citu enerģijas avotu un, ieslēdzot to ķēdē, nejaui sajauc polaritati, tad diodes sabojajas.

Ja izpūtēju metina, neatslēdzot ģeneratoru, tad diodes var tikt sabojatas.

Gultņi. Gultņi sabojajas, ja par stingru tiek nospriegota ventilatora siksna vai tajos ir nokļuvis abrazīvs materials.

Ventilatora siksna. Piedziņas siksnai pie slodzes izslīdot, ta sak griezīgi čīkstēt. Tas var notikt arī tad, ja siksna ir izdilusi un pievada skriemeli piedzen nevis ar saniem, bet ar iekējo daļu.

Iepriek minētais attiecas uz visiem ģeneratoriem. Ta ka ekspluatacija vēl atrodas ģeneratori ar ierosmi no akumulatoru baterijas, tad talak aplūkota to parbaude, iespējamie bojajumi un apkope.

Ģeneratora parbaudes veidi un izmantojamas ierīces.

Ģenerators neprasa bie˛as apkopes, bet būtu vēlams periodiski parbaudīt slīdkontaktu stavokli un suku garumu.

Elektroapgades sistēmas darbības traucējumu iemesli var būt adi:

bojata akumulatoru baterija;

parrauti vadi vai slikts kontakts uz spailēm vadu savienojumos;

nenospriegota ģeneratora piedziņas siksna;

bojati ģeneratora tinumi vai taisngrie˛u bloks;

bojats sprieguma regulators;

bojajums palīgsistēmas: ierosmes stravas releja, akumulatoru baterijas ladēanas signalspuldze, signalizacijas vadības sistēma.

Uzsakot sistēmas detalizētu parbaudi, ieteicams parbaudīt piedziņas siksnas stavokli un spriegojumu (131. attēls), korozijas pazīmes uz akumulatoru baterijas spailēm, pievērst uzmanību pastiprinatai gazes izdalīanai akumulatoru baterija utt.

131. att. Piedziņas siksnas spriegojuma parbaude

Ja iepriek minēta apskate neko nav devusi, tad parbaudi turpina. Talakai parbaudei nepiecieamas adas ierīces:

līdzsprieguma voltmetrs ar mērījumu diapazonu 0 - 20V vai 0 - 40V;

līdzstravas ampērmetrs ar mērījumu diapazonu 0 -10A un 0 - 100A;

ommetrs;

areometrs;

akumulatoru baterijas izladēanas- ladēanas ierīce.

Motoram darbojoties, jaievēro nepiecieamie droības pasakumi attiecība uz ta rotējoam daļam. Dzesēanas sistēmas ventilators ieslēdzas automatiski pat, ja aizdedze ir izslēgta, tapēc tas ir jaatslēdz.

Vadu pievienoana vai atvienoana automobiļa elektriskaja sistēma javeic tikai pēc aizdedzes izslēganas.

Galveno vadu pievienoana vai atvienoana ģeneratoram jaizpilda, iepriek atslēdzot masas slēdzi. paradīti ģeneratoru izvadspaiļu savienojumi ar spraudņiem un bultskrūvēm.

17. tabula Ģeneratoru kontakti

Ķēde	LUCAS	Citiem tipiem
Signalspuldze	IND	D+, 61, L, Lamp, N
Galvenais izvads		B, B+, Bat,30
Ierosme no AB	S	Batt

Parbaudēs veicamie darbi

Akumulatoru baterijas parbaude

Parbauda akumulatoru baterijas uzladēanas pakapi, ieslēdzot tuvas gaismas. Ja motors nedarbojas, tad voltmetram jauzrada spriegums ķēdē 12V un nedaudz vairak. Ja voltmetra radījumi ir zemaki par minētajiem, tad akumulatoru baterija ir jauzladē.

Vadu parbaude

Parbauda ģeneratoram pievienoto vadu stavokli, tad atvieno savienojumu uz ģeneratora, noņem no ta vadus. Neiedarbinot motoru, ieslēdz aizdedzi un ar voltmetru parliecinas, vai uz visiem trim vadu kontaktiem voltmetrs uzrada akumulatoru baterijas spriegumu.

Ģeneratora izejas parametru parbaude

Parbaudot, vai akumulatoru baterija tiek ladēta, jaizmanto voltmetrs ar mērījumu diapazonu 0 - 20V, kuru pieslēdz paralēli akumulatoru baterijas spailēm. Tad iedarbina motoru un uz 3 - 5 minūtēm ieslēdz gandrīz visus patērētajus, palielina motora apgriezienus apmēram līdz 3000 minūtē. Pēc paris minūtēm spriegumam uz akumulatoru baterijas ir jasasniedz 13,5V.

Ja minētais spriegums netiek sasniegts, tad akumulatoru baterija ir kartība, bet ģeneratoram ir kads bojajums.

o parbaudi var izpildīt arī ar ampērmetra palīdzību, izmērot ģeneratora maksimalo stravu. im nolūkam vispirms atslēdz akumulatoru bateriju, tad labi savieno ampērmetru ar ģeneratora un akumulatoru baterijas «+» spaili, jo slikta savienojuma gadījuma var tikt caursistas taisngrie˛a diodes. Ar atseviķu vadu savieno ģeneratora IND kontaktu ar signalspuldzes kontaktu savienojuma. Tad pieslēdz akumulatoru, ieslēdz atkal patērētajus un palielina motora apgriezienus apmēram līdz 3000 minūtē. Ampērmetram aja gadījuma ir jauzrada stravas vērtība, kas ir ļoti tuva tai, kura noradīta konkrēta ģeneratora tehniskajos datos. Ja ampērmetra radījumi ir daudz mazaki par ģeneratora tehniskaja pasē noradītajiem, tad ģenerators ir bojats.

Pēc parbaudes pabeiganas atslēdz akumulatoru bateriju un atjauno savienojumus.

Sprieguma zudumi ķēdē

Sprieguma zudumi ķēdē parasti saistas ar sliktu kontaktu stavokli.

Voltmetra negatīvo spaili pieslēdz pie akumulatora baterijas pozitīvas spailes, bet pozitīvo spaili - pie ģeneratora pozitīva izvada. Motora apgriezienus palielina apmēram līdz 3000 minūtē, tad ieslēdz maksimali visus patērētajus un nolasa voltmetra radījumus. Sprieguma zudumi aja gadījuma nedrīkst parsniegt 0,5 V. Ja tie ir lielaki, tad ir jameklē kontaktu slikta savienojuma vieta.

Līdzīga veida parbauda sprieguma kritumu starp negatīvo akumulatora baterijas spaili un ģeneratora korpusu. Arī eit sprieguma zudumi nedrīkst parsniegt 0,5V.

Parbauda akumulatora baterijas savienojumu ar automobiļa korpusu, ka arī ģeneratora savienojumu ar korpusu

Regulatora parbaude

Motoru darbina 3-=-5 minūtes ar apmēram 3000 apgr/min, tad izmēra spriegumu uz akumulatoru baterijas spailēm. Akumulatoru baterijas spriegumam ir japalielinas līdz 13,6-14,4V un japaliek apmēram aja līmenī, ja tiek izmantoti LUCAS ģeneratori. Ja spriegums neatrodas aja diapazona vai pastavīgi mainas, tad janomaina regulators.

Uzradītais sprieguma diapazons, motoram darbojoties, ir tipisks daudziem regulatoru tipiem un automobiļu modeļiem. Precīzus skaitļus var uzzinat no tehniskas literatūras (piemēram, 'Automobiļa tehniskie dati', kuru izdod ik gadus).

Ģeneratora apkope

Ģeneratora var rasties bojajumi ados mezglos:

dio˛u bloka;

rotora ierosmes tinuma;

statora darba tinumos;

gultņos;

sukas.

Pirms sak ģeneratora remontu, japarliecinas, cik maksas ta izjaukana un rezerves daļu iegade un cik pilnīgi atjaunots ģenerators, ievērojot arī to, ka atjaunotam ģeneratoram tiek dots garantijas laiks.

Parbaudot diodes, tas vispirms ir jaatlodē no statora darba tinumiem. Lai lodēanas laika pasargatu diodi no parkaranas, diodes elektrodu saspie˛ ar plakanknaiblēm. Diodi var parbaudīt ar 12V līdzsprieguma avotu, kuru pieslēdz caur apgaismojuma spuldzi (5 W). Viena diodes slēguma gadījuma spuldzei ir jadeg, bet, apmainot diodi vietam, tai nav jadeg. Ja spuldze deg abos diodes slēguma gadījumos, tas nozīmē, ka diode ir bojata.

Zvaigznē vai trīsstūrī slēgtiem statora darba tinumiem ir trīs izvadi. Pretestībam starp diviem jebkuriem tinuma izvadiem ir jabūt vienadam: da˛adu konstrukciju ģeneratoriem tas var būt atķirīgas, bet jebkura gadījuma pretestību vērtību atķirībam ir jaatrodas O,1Q robe˛as (132. attēls).

132. att. Statora tinumu pretestības parbaude

Pretestība starp statora tinumiem un statoru ir ļoti liela, ta var sastadīt vairak par 1 MQ. o parbaudi var veikt ar megommetru Ml 101M, kura iekēja līdzstravas ģeneratora spriegums ir 100V. Ja nepastav tada iespēja, tad var izmantot vēl 25^-40W spuldzi un maiņstravas sprieguma avotu 11CH-220V. Ja izolacija ir laba, spuldzei nav jadeg. Ja spuldze deg vai blavi spīd, tas nozīmē, ka statora tinums ir caursists uz korpusu (133. attēls).

-110V (min.)

133. att. Statora tinumu izolacijas parbaude

Rotora tinuma jeb ierosmes tinuma pretestību var izmērīt ar ommetru, mērot pretestību starp abiem slīdgredzeniem; atkarība no ģeneratoru tipa tai ir jaatrodas 3 -=- 4Q robe˛as. Ja ommetrs uzrada lielaku pretestību, tad tinumam ir parravums (134. attēls).

134. att. Rotora tinuma pretestības parbaude

Rotora tinuma izolacijas pretestību var izmērīt, pieslēdzot megommetru starp vienu slīdgredzenu un rotora serdeni. Var izmantot arī 25 -=- 40W kontrolspuldzi un maiņstravas sprieguma avotu 110 -=- 220V (135. attēls). Ja megommetrs uzrada '0' vai kontrolspuldze deg, rotora tinuma izolacija ir caursista.

135. att. Rotora tinuma izolacijas parbaude

Ģeneratora sukas ir janomaina, kad to nodilums ir sasniedzis pieļaujamo robe˛u (4. tabula).

18.tabula

Tips	Sukas minimalais augstums	Piezīmes
LUCAS AC10, 11	5 mm	Sukas nostiprinatas uzgalī
LUCAS ACR	5 mm	Ar mazu skrūvgriezi uzspie˛ uz uzgali, tad izvelk sukas ara. Noņem plastmasas vaciņu. Ievēro vadu stavoli uz sukam. Nepazaudēt plakano atsperi!
Ducellier	8 mm	Slīdgredzenus grūti tīrīt. Nesamainīt sukas vietam!
Paris-RH	8 mm	Suku turētajam nepiecieama speciala atslēga
Femsa	7 mm	Suku turētajs novietots ģeneratora aizmugurēja daļa
BOSCH	2 mm	Ļoti stingri var būt pievilktas suku turētaja skrūves
Hitachi	Skatīt aizzīmes uz sukam	Suku turētajs ir nosegts ar vaciņu. Uzmanīgi izvilkt suku turētaju! Neatvienot vadu ar apzīmējumu N!

Vairakumam ģeneratoru suku nomaiņa nerada papildu problēmas, tomēr ģeneratoros AC Delco, Denso, Delco Remi un Mitsubishi sukas nakas izpresēt, tapēc vienkarak ir ģeneratoru nomainīt vai griezties remontdarbnīca.

Pirms suku uzstadīanas vienmēr ir japarbauda slīdgredzenu stavoklis. Ja tie ir netīri, tad tos nomazga ar metilspirtu. Parasti slīdgredzeni atrodas laba stavoklī, taču, ja izradas, ka tie ir izroboti, tad vēlams ģeneratoru nomainīt, jo, uzstadot jaunas sukas, tas atri nolietosies.

Da˛ada tipa ģeneratoros suku stiprinaanas veids ir atķirīgs, taču bie˛i vien vecas sukas ir jaatlodē un to vieta japielodē jaunas.

Ģeneratori LUCAS 10/11 ar ierosmi no akumulatoru baterijas

Da˛as parbaudes izpilda tada paa veida ka modelim ACR, piemēram, akumulatoru baterijas, siksnas spriegojuma un vadu parbaudi. Lai gan modeļiem 10AC un 11AC arī ir ierosme no akumulatoru baterijas, tiem ir papildus japarbauda ierosmes stravas releja un signalspuldzes vadības sistēma.

Akumulatora uzladēana un izladēana

Akumulatoru uzladējot, caur to plūst strava, kuras virziens ir pretējs darba stravai. Akumulatoru uzladē ar līdzstravu, savienojot ģeneratora '+' spaili ar akumulatora '+' spaili un ģeneratora '-' spaili ar akumulatora '-' Ja akumulatora spriegums ir 12V, tad, lai piespiestu stravu plūst pretēja virziena, ir japieliek lielaks spriegums par 12V (apmēram atkarība no nepiecieamas ladēanas stravas un akumulatora iekējas pretestības.

136. att. Akumulatora uzlades shēma.

Uzladēta akumulatora shēma (136. attēls) redzams, ka no ģeneratora plūstoa ladēanas strava sadala elektrolītu. Elektrolīta skabeklis parvietojas uz pozitīvo plati un svina sulfats taja parvēras svina dioksīda. Abas plates atdod sulfatu, kas talak veido sērskabi.

Negatīva plate parvēras poraina svina. Tada veida ķīmisko reakciju iespaida akumulatoru plates maina savu stavokli, turklat elektrolīta blīvums palielinas, jo plates saista ūdeni un izdala sērskabi.

Izlades laika strava sadala skabi, sulfats ķīmiski saistas ar plau materialu un veido uz tam svina sulfata kartiņu. Tada veida plates kļūst vienadas pēc sava ķīmiska sastava. Skabeklis izdalas no pozitīvas plates un tiek atgriezts elektrolīta, kur tas veido ūdeni. Sērskabes koncentracija elektrolīta samazinas un līdz ar to samazinas arī elektrolīta blīvums. Ķīmisko reakciju radītas parvērtības, kuras notiek akumulatora uzladēs un izlades laika, apkopotas 18. tabula.

18. tabula

Akumulatora stavoklis	Pozitīvas plates	Elektrolīts	Negatīvas plates
Pilnīgi uzladēts	PbŪ2 svina dioksīds	2H2SO4 sērskabe	Pb porainais svins
Pilnīgi izladēts	PbSŪ4 svina sulfats	2H2O ūdens	PbSŪ4 svina sulfats

No iepriek teikta var secinat, ka par akumulatora uzladēanas pakapi var spriest pēc elektrolīta blīvuma (masas daudzums tilpuma vienība), kuru var izmērīt ar elektrolīta blīvuma mērītaju (areometra).

Areometra darbības pamata ir Arhimēda likums. Atkarība no areometra tipa taja var būt viens pludiņ (densimetrs) ar iedaļam (137. attēls) vai vairaki da˛adas masas pludiņi. Elektrolīta blīvumu nolasa pret to iedaļu, kas sakrīt ar ķidruma līmeni, vai nosaka pēc smagaka uzpeldējua pludiņa. Jaseko, lai pludiņ nebūtu pielipis pie stikla trauka sienam, atdūries pret ta augdaļu vai nosēdies.

Elektrolīta blīvums, ments 15° C temperatūra

137. att. Areometra lietoana

Akumulatora elektrolīta blīvumu nednkst merit tulit pēc destilēta ūdens pielieanas vai akumulatora intensīvas izlades, ka arī, ja 'varas' elektrolīts un nav atjaunots ta līmenis, jo mērījumu rezultati tad ir neprecīzi. Ja arī elektrolīts bija 'varījies', tad pirms mērījumu nolasīanas janogaida, kamēr no areometra iesūkta elektrolīta būs izdalījuies visi gazes pūslīi.

Vienlaikus ar elektrolīta blīvumu jamēra arī ta temperatūra. SI sistēma elektrolīta blīvumu mēra gramos uz kubikcentimetru (g/cm³) 25°C temperatūra. Rajonos, kur gaisa temperatūra parasti neparsniedz 25°C, elektrolīta blīvums da˛adiem akumulatora stavokļiem paradīts 19. tabula.

19. tabula

Akumulatora stavoklis	Blīvums, g/cm³
Iepildamais elektrolīts
Pilnīgi uzladēts
Uzladēts par 70%
Pilnīgi izladēts

138. attēla ir paradīta elektrolīta blīvuma atkarība no akumulatora uzladēs pakapes, nosacīti pieņemot, ka akumulators ir nesen iegadats un atrodas laba stavoklī.

138. att. Elektrolīta blīvuma atkarība no akumulatora uzladēs pakapes

Elektrolīta izmērīto blīvumu koriģē, lai tas atbilstu 25°C temperatūrai. Ja temperatūra ir 18-K25°C, tad blīvumu nekoriģē, bet, ja ta ir zemaka, tad uz katriem 10°C no faktiska densimetra radījuma atņem 0,007g/cm³; ja augstaka, - o vērtību pieskaita. Ta piemēram, ja elektrolīta blīvums 45°C temperatūra bija 1,25 g/cm³, tad 25° temperatūra

blīvums = 1,25 + (2 x 0,007 ) = 1,264 g/cm³.

Klasiskas teorijas piekritēji iesaka vismaz reizi divos mēneos, bet ziema pat ik mēnesi, akumulatoru uzladēt, lai kompensētu zudumus. Nedrīkst aizmirst, ka akumulatoru drīkst ladēt labi vēdinamas un ventilējamas telpas. Akumulatoru aizgrie˛ņi jaizskrūvē, lai netraucētu gazu izplūdi no trauka. Uzladēs laika nedrīkst pieslēgt vai atslēgt akumulatoru, ja ladēanas iekarta ieslēgta, ka arī pieslēgt akumulatoram slogdaku vai citus patērētajus.

Ja uzladēs laika akumulators atrodas uz automobiļa, tad tam ir jabūt atvienotam no sistēmas. Akumulatoru tūlīt pēc uzladēs nedrīkst uzstadīt automobilim. Akumulatoru uzstadot, vispirms pievieno startera '+' spaili un pēc tam masas '-' spaili; to noņemot, rīkojas otradi.

Akumulatora nepietiekamas ladēanas vai sistematiskas izlades iemesli ir adi:

nepietiekami nospriegota ģeneratora piedziņas siksna;

nepietiekams sprieguma regulatora uzturētais spriegums;

ģeneratora suku nodilums vai cits ierosmes ķēdes partraukums;

slikts kontakts akumulatora, ģeneratora, sprieguma regulatora un vadu savienojumu vietas;

stravas noplūdes;

palielinata paizlade;

kada patērētaja neizslēgana u.tml.

Iespējamo stravas noplūdi parbauda, izslēdzot visus patērētajus (neaizmirstot atslēgt signalizaciju, ja tada ir uzstadīta) un akumulatora ķēdē ieslēdzot miliampermetru: viegla automobiļa ķēdē pieļaujama stravas noplūde ir apmēram lmA.

Elektrolīta līmeņa atjaunoana

Uzladēanas beigas strava intensīvi sadala ūdeni skabeklī un ūdeņradī. Gazes izdalas, bet ūdens daudzums elektrolīta samazinas. Elektrolīta koncentracijas un līmeņa atjaunoanai akumulatora katra sekcija ir nepiecieams pieliet destilētu ūdeni tik daudz, lai elektrolīta līmenis būtu nedaudz virs aktīvo plau augējas malas (139. attēls), ievērojot atzīmes «MIN» un «MAX» uz tvertnes sienas.

139. att. Elektrolīta līmeņa uzturēana akumulatora

Da˛reiz ūdens pielieanai lieto specialas pudeles (140. attēls), kas uzpildītas ar akumulatoriem piemērotu ūdeni. Pudeles kakliņa ir varsts. Lai ielietu ūdeni, pudeles kakliņ līdz galam jaieliek sekcijas atverē un nedaudz jauzspie˛. Tad varsts atveras un ūdens sak izplūst līdz vajadzīga līmeņa sasnieganai, pēc tam ūdens padeve tiek automatiski partraukta. Ja iepildīanas laika pudeli nedaudz paceļ uz augu, tad varsts aizveras un ne pile ūdens neaizlīst garam sekcijas atverei. Lai nesabojatu aktīvo plau malas vai separatorus, iepildot ūdeni nedrīkst stipri spiest uz tam ar pudeles varstu.

140. att. Pudele destilēta ūdens ielieanai akumulatora

Lai akumulators kalpotu ilgak, jaievēro adi nosacījumi:

nedrīkst pieļaut, ka elektrolīta līmenis nenosedz akumulatora plates (tam ir jabūt vismaz 10 + 15 mm virs separatora augējas malas), jo tas izraisa plau neatgriezenisko sulfatizaciju;

lai akumulators prieklaicīgi nenolietotos, vismaz reizi mēnesī japarbauda un vajadzības gadījuma japielej līdz vajadzīgam līmenim nepiecieamais destilēta ūdens daudzums. Mazapkopes akumulatoriem elektrolīta līmeni, kam jabūt 5 -=- 10 mm virs aizsargsieta, parbauda pēc 12 - 18 mēneiem vai pēc 15000 km nobraukuma.

Uzladēs strava

Uzladējot akumulatoru automobilī, ģeneratora sprieguma regulators automatiski regulē uzladēanas stravu, kas ir atkarīga no slodzes, ka arī akumulatora lietoanas ilguma un stavokļa.

Uzladējot akumulatoru ar arējo uzladēanas iekartu, ir jaaprēķina un jaiestada uzladēs strava, kurai vajadzētu būt apmēram 0,1 līdz 0,3 no akumulatora ietilpības. Piemēram, pilnīgi izladētam 36Ah ietilpības akumulatoram

aprēķinata ietilpība = 36Ah xļ,3 = 46,8Ah;

uzladēs strava = 0,1 x 46,8 ~ 5 A.

Uzladēs stravu nevajadzīgi palielinot, samazinas akumulatora ietilpība. Ja elektrolīta temperatūra parsniedz 40°C, tad uzladēs strava jasamazina vai uzladē japartrauc, lai temperatūra pazeminatos līdz 30°C.

Temperatūrai paaugstinoties, uzladēs strava palielinas un siltums izdalas vēl intensīvak. Parak stipra strava veicina akumulatora plau re˛ģa koroziju un var izraisīt aktīvas masas noslīdēanu, bet zema elektrolīta temperatūra sekmē plau sulfatizaciju.

Bezapkopes akumulatoru (maintenance free) uzladē

ī tipa akumulatori attiecība uz parladēanu ir ļoti jutīgi. Veicot akumulatoru uzladēanu arpus automobiļa, uzladēanas iekartas spriegumam ideala varianta ir jabūt 14,4V. Uzladēanas laika akumulatora spriegums palielinas un uzladēanas process beigsies, kad spriegums uz akumulatora spailēm vairs nepalielinasies.

Uzladējot bezapkopes akumulatorus, ir jaievēro adi noteikumi:

nekad neizmantot atras uzladēs re˛īmu;

nekad neizmantot uzladēanas iekartas re˛īmu, kad tas izejas spriegums kļūst lielaks par 15,8V;

partraukt uzladi, ja akumulators sak izdalīt gazi.

Paizlade

Paizlade ir akumulatora izlade, kad visi patērētaji atslēgti. Palielinatu paizladi veicina

netīrs, ar elektrolītu noliets trauks (paizlade var sastadīt diennaktī pat līdz 8% no akumulatora kapacitates);

netīrs elektrolīts, seviķi ar dzelzs un vara piemaisījumiem, vai arī elektrolīts, kas pēc līmeņa vai blīvuma korekcijas nav sajaukts. Elektrolītam nedrīkst pievienot nedestilētu ūdeni, jo tas satur varamo sali, hloru, dzelzi, slapekli un citus piejaukumus, kas, nokļūstot elektrolīta, rada aktīvas masas sadrupanu;

akumulatora sagaana, ka rezultata nosēdumi iekļūst starp platēm un tas savieno. Normala paizlade diennaktī sastada no 0,2 līdz 1 % no akumulatora kapacitates, atkarība no

ekspluatacijas ilguma. Paizlades intensitate strauji samazinas, samazinoties elektrolīta blīvumam un temperatūrai .

Par akumulatora palielinatu paizladi var liecinat gazu pūslīu izdalīanas no elektrolīta plau vietējo stravu radītas elektrolīzes rezultata.

Akumulatora paizlade ne tikai samazina uzladēanas pakapi, bet arī ta ietilpību, jo vietējas stravas veicina plau sulfatizaciju.

Parastie paņēmieni pret paizladi ir periodiska un pastavīga akumulatora papilduzlade ar stravu, kas ir apmēram vienada ar paizlades stravu, kuru ir iespējams noteikt kļūdu un meklējumu ceļa. Pirmaja tuvinajuma var pieņemt pastavīgas papilduzlades stravu, vienadu ar 0,001 daļu no akumulatora ietilpības, piemēram, akumulatoram ar 50Ah ietilpību pastavīgas papilduzlades stravu aprēķina adi:

50x0,001 =0,05A = 50mA.

Pastavīgai papilduzladei var izmantot 12 V uzladēanas ierīci, kura virknē ar akumulatoru ieslēdz automobiļa 5W spuldzi, pat bez uzladēanas stravas regulēanas un kontroles līdzekļiem.

Sulfatizacija

Normalas izlades laika uz akumulatora platēm veidojas mikroskopiski svina sulfata kristaliņi. Akumulatoru uzladējot, tie parvēras svina un skabes atlikuma. Ja akumulatoru ilgu laiku atstaj neuzladētu, tad no iem kristaliņiem veidojas jau lielaki balti kristali, kas spējīgi aizsprostot poras un parklat plau virsmu. Līdz ar to elektrolīta saskare ar plau aktīvo masu pasliktinas, ka rezultata akumulatora ietilpība samazinas, iekēja pretestība palielinas, kas noved līdz paatrinatai elektrolīta sasilanai uzladēs laika.

Nelielu sulfatizaciju var novērst, veicot akumulatora ilgstou uzladi ar mazas uzladēs stravu, taču smagakos gadījumos process ir neatgriezenisks.

Sulfatizaciju veicina

akumulatora ilgstoa glabaana bez uzladēs;

liels elektrolīta blīvums;

liela paizlade;

plau saskare ar gaisu;

nepietiekama uzladē ekspluatacijas laika;

netīrs elektrolīts u.tml.

Sulfatizacijas pazīmes:

lielaks uzladēs spriegums un iekēja pretestība;

mazaks izlades spriegums un ietilpība;

uzladēs laika strauji paaugstinas temperatūra, intensīvi izdalas gazes, bet elektrolīta blīvums nepalielinas.

Īsslēgums

Sabojajoties separatoram un sadrūpot plau aktīvajai masai, vispirms samazinas akumulatora ietilpība, tad darbības procesa krasi samazinas spriegums, līdz pēc kada laika motoru nav iespējams iedarbinat bez papildu akumulatora pieslēganas.

īsslēgumu veicinoie faktori ir adi:

parak ilga uzladē pie sprieguma, lielaka par 15V, un par 30°C augstaka temperatūra;

elektrolīta sasalana;

regulara ilgstoa izlade ar maksimalo stravu;

asi triecieni, krasas vibracijas, parmērīgs sagazums.

Ja bojata kada akumulatora sekcija, tad taja var novērot mazaku elektrolīta blīvumu neka citas sekcijas un samazinatu kopējo akumulatora spriegumu, jo ar kopīgu vaku nosegtam sekcijam atseviķas sekcijas spriegumu nevar izmērīt. Akumulatoru uzladējot ar ģeneratora vai uzladēanas ierīces palīdzību, bojata sekcija parmērīgi karst. Ta ka parējam sekcijam ir jakompensē bojatas sekcijas darbs, tas atrak izladējas, progresējoi nolietojas, līdz ar to nepiecieami jauni izdevumi.

Lai neparslogotu akumulatoru, starteri nevajadzētu darbinat nepartraukti ilgak par 10 -=- 15 sekundēm, pēc vismaz 40 -=- 60 sekun˛u ilgas pauzes un ne vairak par 3 līdz 5 neveiksmīgiem mēģinajumiem.

Ļoti būtiski akumulatora kalpoanas ilgumu ietekmē stingrs ta nostiprinajums, jo akumulatori ir ļoti neizturīgi pret triecieniem un vibracijam, piemēram, atri var parlūzt starpsekciju savienojumi, kas ir samēra plani.

Startera parbaude

Ja startera darbība rodas traucējumi, tad, nenoņemot to no automobiļa, javeic vairakas parbaudes. Akumulatoram ir jabūt pilnīgi uzladētam. ī nosacījuma izpildi parbauda, ar areometru izmērot elektrolīta blīvumu vai ar slogdaku nosakot spriegumu starp akumulatora spailēm. Parbauda visu kontaktu stiprinajumus, īpau uzmanību veltot pulverveida oksīdu nosēdumiem uz akumulatora spailēm. Nepiecieamības gadījuma kontakti un spailes janotīra.

Ja, ieslēdzot starteri, dzirdams raksturīgs ievilcējreleja ieslēganas troksnis, bet starteris nedarbojas, tad ta releja un ievilcējreleja stravas ķēdes ir darba kartība un bojajuma iemesls ir jameklē startera stravas ķēdē. Japarbauda akumulatora un ta spaiļu stavoklis, akumulatora vada pievienojums starterim, ievilcējreleja jaudas kontaktu stavoklis, ka arī masas stiprinajuma droums starp automobiļa korpusu un motoru. Ja minēto bojajumu nav, tad var būt netīrs vai bojats startera kolektors, iesprūduas vai nodiluas sukas, parravums startera tinumos.

Ja, ieslēdzot starteri, motors grie˛as lēni, tas var noradīt uz bojajumiem akumulatora vai starterī, parmērīgiem sprieguma zudumiem vados vai savienojumos. Parbauda spriegumu un sprieguma zudumus startera jaudas kontaktos. Līdz startera ieslēganai spriegumam uz startera ir jabūt vienadam ar akumulatora spriegumu, t.i., apmēram 12 V, bet startera ieslēganas laika - 10 V robe˛as (elektrolīta temperatūra apmēram 20 °C). Spriegumu zudumiem savienojumos startera ieslēganas laika ideala varianta jakļūst vienadiem ar nulli, bet nekada gadījuma tie nedrīkst būt lielaki par 0,25 V. Par 0,25 V lielaki sprieguma zudumi norada uz kontaktu palielinatu pretestību, tapēc ads ievilcējrelejs netiek remontēts un to nomaina.

Ja nedarbojas ievilcējrelejs, tad parbauda spriegumu uz ta tinumu vadības pieslēgspailes 50, kas nevar būt mazaks par 8 V. Ja spriegums uz īs spailes ir mazaks, tad ir japarbauda startera ķēdē ietilpstoo vadu un savienojumu stavoklis.

Savieno startera jaudas kontaktu pieslēgspaili ar ievilcēlreleja tinumu pieslēgspaili. Startera ieslēganas aja gadījuma liecina, ka nedarbojas palīgrelejs; tam var būt bojati kontakti, parravumi vai īssavienojums tinuma ķēdē.

Ja, savienojot startera stravas un ievilcējreleja vadības pieslēgspailes, ievilcējrelejs neieslēdzas, tad ir bojata ievilcējtinuma ķēde. Ja parravums vai īsslēgums ir tikai noturētajtinuma, tad ievilcējrelejs gan periodiski ieslēdzas, gan izslēdzas, jo pēc ievilcējreleja ieslēganas strava caur ievilcējtinumu vairs neplūst. ada periodiska partraukta ievilcējreleja darbība ir novērojama arī, kad ir zems akumulatora spriegums, jo noturētajtinuma plūstoa strava nav pietiekama, lai ta elektromagnētiskais spēks noturētu ievilcējreleja enkuru ieslēgta stavoklī.

Ja starteris ieslēdzas un iedarbina motoru, bet neiziet no sazobes, radot ievērojamu troksni startera zona, tad par iemeslu tam var būt sakabes zobrata vai vadības sviras ieķīlēanas.

Bojajumi un to novērana

Startera ieķīlaanas

Da˛reiz startera zobrats var palikt sazobē ar spararata zobratu. Tam par iemeslu var būt ka startera, ta spararata zobratu nodilums. Ja tas ir noticis, tad ieslēdz 4. vai 5. parnesumu, neaizmirstot izslēgt aizdedzi, un mēģina pastumt automobili uz prieku un atpakaļ. Parasti ar to pilnīgi pietiek, lai sakabes zobrats atgrieztos sava vieta.

Var arī mēģinat izkustinat startera varpstu, pagrie˛ot to ar atslēgu aiz varpstas kvadratveida gala (ja tads ir izveidots un pieejams). Ja starterim nav izveidots varpstas kvadratveida gals, tad atlai˛ startera korpusa savilkanas skrūves un mēģina pabīdīt ta enkuru uz prieku un atpakaļ. Ja arī tas nepalīdz, tad noņem starteri un veic startera un spararata zobratu detalizētu parbaudi.

Sukas

Noņemot starteri no automobiļa, vispirms jaatslēdz akumulators. Pēc tam noņem vaku no startera kolektora un izņem sukas no to turētaja. Tad izmēra suku augstumu. Ja tas ir mazaks par noradīto, tad sukas ir janomaina.

Sakabes zobrata parvads

Netīrumi parvada palielina ieķīlēanas iespēju, un sakabes zobrats slikti ieies vai vispar neieies sazobē. Parvadu mazga ar benzīnu vai metilspirtu, lietojot suku, kamēr ta detaļas sak viegli parvietoties. Startera enkura varpstas galu viegli ieeļļo ar ķidru eļļu, slīdrievas atstajot sausas un tīras. Labu rezultatu dod darba virsmu ierīvēana ar svinu. ķidra vai konsistenta ziede uztvers ceļa putekļus, kas var izraisīt sajūga darbības traucējumus.

Gultņi

Gultņu izdilums rada enkura varpstas radialo brīvkustību. Lai nomainītu gultņus, nepiecieams izņemt enkuru un izpresēt vecos ieliktņus. Tos nomaina ar jauniem metalkeramiskiem vai bronzas ieliktņiem, kurus pirms ievietoanas ieeļļo ar motoreļļu.

Elektriskas ķēdes

Starterī statora un enkura tinumi ir savienoti virknē. Strava starterī plūst caur galveno spaili, pēc tam pa ierosmes tinumiem, tad caur suku un kolektoru ieplūst enkura un pa ta tinumiem, caur otro kolektora suku pari aizplūst uz masu.

Ierosmes tinumus izgatavo no alumīnija vai vara sloksnes. Parbauda ierosmes tinumu izolaciju attiecība pret startera korpusu. Pēc tam parbauda ar megommetru pretestību starp galveno spaili un startera korpusu. Pretestībai ir jabūt bezgalīgai vai, atseviķos gadījumos, ļoti lielai.

Firmas LUCAS starteros ar aksialo kolektoru ierosmes tinuma viens gals ir savienots ar masu, kas jaievēro, izdarot parbaudi.

Ja parbaudes laika konstatē ierosmes tinuma parravumu, tad nepiecieams noņemt galveno polu kurpes kopa ar tinumiem. Ta ka polu kurpju skrūves parasti ir ļoti stipri pievilktas, tas noņem ar triecienskrūvgriezi. Parasti bojajuma vietu ir viegli noteikt pēc apdeguas izolacijas. Nedaudzos gadījumos tinumu izdosies salabot, nomainot bojato sloksni. Pēc tam to nepiecieams aptīt ar izolacijas lentu un parklat ar laku.

Kolektors

Rūpīgi apskata kolektora plaksnītes. Lodalvas pilieni uz enkura virsmas norada uz to, ka enkurs ir bijis parkarsēts. Enkura tinumus pie kolektora plaksnītēm iespējams pielodēt no jauna, sekojot līdzi tam, lai ar lodalva nesaslēgtu īsi blakus esoas plaksnītes.

Mazus aksiala kolektora defektus var novērst, lietojot smalko smilpapīru, bet lielakus bojajumus var no virpot. Radiala tipa kolektoru var nomazgat ar metilspirtu, tam smilpapīrs nav nepiecieams.

Enkurs

Enkura bojajums var rasties, ja tiek parsniegta ta rotacijas frekvence. Pats nopietnakais tada veida bojajums notiek tad, ja centrbēdzes spēku ietekmē enkura tinums tiek izsviests ara no rievam. Remonts ados gadījumos nav iespējams, tapēc enkurs ir janomaina.

Nav remontējams arī enkurs, kuram ir bojata izolacija starp tinumiem un serdi.

Enkura tinuma īsslēgtos vijumus var atklat ar specialu ierīci Ja enkuru ievieto ierīces V veida magnētvada un ierīci ieslēdz, tad ta sak ģenerēt mainīgu magnētisko lauku, kas iedarbojas uz enkura tinumiem. Enkura tinumi sak darboties ka sekundarie transformatora tinumi, kuros inducējas sekundaras stravas, pie kam lielakas sekundaras stravas rodas tiei īsslēgtajos vijumos. To var samēra viegli atklat, uzliekot uz enkura virsmas auru tērauda plaksni, kas īssleguma vieta saks stipri vibrēt. īssleguma iemesls var būt metala uzklaanas vai grafīta pulvera nosēanas no sukam, tapēc var mēģinat nomazgat un notīrīt īssleguma vietu. Ja tas nepalīdz, tad naksies bojato enkuru nomainīt.

141. att. lence enkura īsslegto vijumu noteikanai

Ja nav ierīces enkura īsslegto vijumu noteikanai, tad noteikt īssleguma vietu enkura tinuma ir ļoti grūti tinuma nelielas pretestības dēļ. Da˛reiz bojajuma vietu ir iespējams noteikt, enkuru vienkari apskatot. Taču, ja acīmredzamu bojajumu nav, tad, lai izmērītu pretestību starp blakus esoam kolektora plaksnītēm, ir nepiecieams ļoti jutīgs ommetrs.

Enkura tinuma īsslēgtos vijumus ir iespējams noteikt ar apmēram 10A stipru stravu. Pie enkura sukam pievada 10A stravu un ar jutīgu voltmetru izmēra sprieguma zudumus uz atbilstoiem plaksnīu pariem. Izmērīto sprieguma lielumu atķirība noradīs īsslegto vijumu.

Izolaciju starp tinumu vijumiem un enkura serdi var parbaudīt, izmantojot 6W kontrolspuldzi, ko slēdz virknē ar 12V akumulatoru, vai ar multimetra palīdzību, kuru ieslēdz ommetra re˛īma (142. attēls).

142. att. Izolacijas pretestības parbaude starp kolektoru un enkura varpstu

Starp kolektora plaksnītēm un enkuru ir jabūt ļoti lielai pretestībai, tapēc ommetram ir jauzrada pretestība, kura ir tuvu bezgalībai, bet kontrolspuldzei nav jadeg.

Aizdedzes sistēmas diagnostika.

Viena no svarīgam motora darbību nodroinoam sistēmam spēkratu Otto

motoriem ir aizdedzes sistēma. Aizdedzes sistēma laika gaita pieredzējusi vairakas attīstības paaudzes sakot no kontaktu, elektroniskajam bezkontaktu, līdz pat sistēmam, kuras aizdedzes spoles paredzētas katram cilindram atseviķi. Katrai no īm sistēmam ir savi specifiskie diagnostikas paņēmieni un iekartas. Turpmak apskatīsim da˛us no tiem.

143. att. Bezkontaktu aizdedzes sistēmas atteikumi

Aizdedzes sistēmas galvenas sastavdaļas ir akumulatoru baterija, aizdedzes slēdzis, aizdedzes spole vai spoles, partraucēja ierīce, sveces un savienotajvadi. Katra no iem elementiem var rasties atteikums, kura noteikanai paredzētas specifiskas diagnostikas iekartas un da˛ada darbietilpība. Galvenie bezkontaktu aizdedzes sistēmas ar sadalītaja moduli atteikumi apkopoti 143. attēla.

adas aizdedzes sistēmas gadījuma iespējamie defekti var būt:

elektroniska vadības bloka defekts, aizdedzes vadības moduļa
atteikums vai ta vadu nekvalitatīvs kontakts, piemēram, masas vada
apravums;

bojajums elektroniska vadības bloka savienojuma ar aizdedzes
vadības moduli;

kloķvarpstas leņķa devēja atteikums vai ta savienojoo vadu
defekts;

aizdedzes spoļu bloka atteikums vai nepietiekams elektriskais
kontakts savienojumam ar aizdedzes vadības moduli;

aizdedzes sveču atteikums.

Sadalītajtipa aizdedzes sistēmam dzirksteles sadalīanas funkcijas pilda mehanisks sadalītajs. īs sistēmas galvenie defekti apkopoti 144. attēla.

8.2.att. Sadalītajtipa aizdedzes sistēmas galvenie defekti

Aizdedzes sistēmas primaraja parbaude ietilpst sistēmas vizuala apskate. ada apskatē var atklat aprautus vadus, apsūbējuus kontaktsavienojumus u. c. Primaro parbaudi var veikt arī izmantojot elektronisko parbaudes testeri vai motortesteri.

Viens no primaras parbaudes uzdevumiem ir noteikt bojato (vajak darbojoos vai nedarbojoos) cilindru. Praksē klasiskajam aizdedzes sistēmam ar sveču vadiem un mehanisko rotortipa aizdedzes sadalītaju bie˛i izmanto parbaudi ar izskrūvētam svecēm un, ar starteri grie˛ot motora kloķvarpstu, vizuali vērojot dzirksteles parlēkanu starp sveču elektrodiem. Veicot adu testu jabūt uzmanīgiem, jo iespējama no cilindra caur sveces urbumu izspiesta degmaisījuma aizdeganas no testējamas aizdedzes sveces. Tapēc no droības viedokļa o metodi izmantot nav ieteicams, bet pielietojami speciali aizdedzes sveces testeri, kurus lieto neizskrūvējot aizdedzes sveci (sk. 145. att. - a).

a) b)

145. att. Dzirksteles testeris un rokas osciloskops:

a) dzirksteles testera pieslēgums parbaudes brīdī; b) osciloskops

ada testa iespējams diagnosticēt aizdedzes spoli, atbilstoa cilindra aizdedzes svečvadus, atbilstoa cilindra sadalītaja kontaktu un rotora tehnisko stavokli. Aizdedzes sveces kontroli ada veida veikt nevar un defektīvas sveces

gadījuma, is atteikums netiks atklats. Aizdedzes momenta parlekuajai dzirkstelei jabūt gaiai un spo˛ai.

Par nedarbojoos cilindru liecina nepietiekama motora jauda, specifisks motora darbības troksnis, nestabila darbība brīvgaita. Bojato cilindru var noteikt pēc kartas atvienojot aizdedzes sveču vadus. Gadījuma, ja motora apgriezieni pēc svečvada atvienoanas nemainas, atbilstoais cilindrs ir ar bojajumu. Motora apgriezienu izmaiņu var noteikt audiali vai arī ar tahometra palīdzību. Defektīvo cilindru automatiski iespējams noteikt, pieslēdzot motoram motortesteri. Var tikt izmantots arī portatīvais sistēmtesteris jeb osciloskops (sk. 145. att. - b).

Pieslēdzot sistēmtesteri vai osciloskopu, iekartas ekrana iespējams iegūt katras sveces sprieguma radījumu. Gadījuma, ja kadai svecei pievadītais spriegums būtiski atķiras no citu cilindru svecēm, iespējamais defekts ir ī cilindra aizdedzes sistēma.

Pēc sveces elektrodu krasas var spriest gan par sveces tehnisko stavokli, gan daļēji, arī par degmaisījuma sastavu. Sveces elektrodiem jabūt tīriem, nedaudz brūni matētiem, bez būtiskiem apdegumu produktiem uz tiem. Sveces elektrodu atstarpei jabūt motora tehniskajos datos noteiktajas robe˛as, piemēram, 1.2 mm. Elektrodi nedrīkst būt parlieku nodegui. Ja sveces elektrodu atstarpe nav atbilstoa normatīviem, javeic tas korekcija.

Svečvadiem iespējams noteikt pretestību. o operaciju var veikt ar multimetru. Svečvadu pretestībai jabūt ne lielakai ka 50 kQ. Gadījuma, ja motors nav iedarbinams, nepiecieams parbaudīt aizdedzes devēja spolīti (hola devēju). Aizdedzes spolītei pieslēdz ommetru. Spolītes pretestība parasti ir robe˛as no 250 līdz 1500 Q. Ja tiek izmantots voltmetrs, motoru grie˛ ar starteri. Spriegumam uz spolītes kontaktiem jabūt robe˛as no 3 līdz 8 voltiem.

Viens no izplatītiem defektiem ir nepareizi ieregulēts aizdedzes moments. Pastav aizdedzes sistēmas, kuram iespējams regulēt aizdedzes momentu. Da˛am sistēmam aizdedzes momenta regulēana nav paredzēta. Gadījuma, ja aizdedzes moments ai sistēmai nav pieļaujamajas robe˛as, nepiecieams parbaudīt vakuumkorektora vai centrbēdzes korektoru darbību. Aizdedzes momenta noteikanai izmanto stroboskopu (sk. 146. att.).

146. att. Stroboskops aizdedzes momenta noteikanai Otto motoriem un dīzeļmotoriem:

a) stroboskops; b) stroboskopa pieslēgums, nosakot Otto motora aizdedzes apsteidzes leņķi

Gadījuma, ja stroboskopu izmanto dīzeļmotora iesmidzinaanas momenta noteikanai, jaizmanto speciali augstspiediena vadu devēji.

Stroboskopa baroanai parasti izmanto automobiļa akumulatora bateriju. Aizdedzes momenta noteikanai var izmantot arī motortesteri vai citas iekartas, bet stroboskops ir bie˛ak izmantojama iekarta. Ar stroboskopa palīdzību, motoram darbojoties, var diagnosticēt gan aizdedzes momentu brīvgaita, gan palielinot apgriezienus vērot aizdedzes momenta izmaiņu vakuuma korektora vai centrbēdzes korektora ietekmē. Stroboskopējot motoru, stroboskopa gaismu virza pret aizdedzes iestadījuma leņķa atzīmēm uz motora spararata vai priekēja siksnu skriemeļa. Da˛i aizdedzes atzīmju varianti paradīti 147. attēla.

147. att. Motora augēja maiņas punkta un aizdedzes momenta atzīmes:

a) atzīmes uz motora priekēja skriemeļa: 1 - magnētiska diagnostikas impulsu devēja ligzda; 2 - aizdedzes atzīmes; 3 - rotējoa atzīme uz skriemeļa; b) atzīmes uz spararata; c) aizdedzes momenta parbaude: 1 - pēc augēja maiņas punkta (AMP); 2 -nekustīga atzīme; 3 - atzīmes uz skriemeļa; 4 - pirms augēja maiņas punkta; 5 -atzīmes uz nekustīgas plaksnītes; 6 - atzīme uz skriemeļa

Aizdedzes momentu ieregulē pagrozot sadalītaja korpusu. Jaunako konstrukciju automobiļiem ar hola induktīvo aizdedzes devēju aizdedzes momenta regulēana nav paredzēta.

Lai novērstu dzirksteļoanu un radiotraucējumus aizdedzes sistēmas izmanto kondensatorus. Iespējama ir kondensatora caursite. Kondensatora diagnostiku var veikt ar ommetru, parbaudot ta pretestību.

Vecaku modeļu automobiļiem izmantotas kontaktu aizdedzes sistēmas. īm sistēmam defekti var būt apdegui aizdedzes kontakti, neatbilstoa kontaktu atstarpe, nepareizi ieregulēts aizdedzes moments. Gadījumos, kad kontaktu kustīgas daļas kulaciņ ir nodilis, būtiski var izmainīties aizdedzes moments. Tapēc adam sistēmam aizdedzes kontaktu stavokli un atstarpi ieteicams kontrolēt katra tehniskaja apkopē (ik pēc 10 - 15 tūkstoiem kilometru). Aizdedzes kontaktu atstarpi parbauda ar spraugmēru. Par kontaktu atstarpi var spriest pec kontaktu ciet- stavēanas leņķa lieluma, ko nosaka kontaktiem paralēli pieslēdzot elektronisku testeri. Kontaktu atstarpi parasti mēra 1. cilindra augēja maiņas punkta.

Aizdedzes korekcijai tiek izmantots vakuuma un centrbēdzes korektori. Tiem ir da˛adas korekcijas robe˛as. Korektoru korekcijas robe˛as paradītas 147. attēla.

147. att. Vakuuma un centrbēdzes korektoru aizdedzes leņķa korekcijas robe˛as:

1 - aizdedze tiei pēc atzīmēm; 2 - aizdedzes nobīde centrbēdzes regulatora ietekmē; 3 - kopēja aizdedzes momenta nobīde; 4 - centrbēdzes regulatora ietekmes zona; 5 - vakuuma regulatora ietekmes zona

Vakuuma korektoram var būt bojata membrana. Membranu parbauda ar specialu vakuuma sūkni un manometru (sk. 148. att.).

148.att. Vakumkorektora membranas parbaude:

1 - vakuumkorektors ar membranu; 2 - parbaudes iekartas manometrs; 3 - iekartas rokas sūknis

Gadījuma, ja korektora membrana netur spiedienu, ta ir janomaina.

Da˛kart nepiecieams diagnosticēt indukcijas spoli. Galvenie spoles defekti ir tinumu apravums. Ja tiek izmantotas spoļu paketes uz diviem cilindriem, abi ie cilindri var nedarboties. Parbaude ir saistīta ar primara un sekundara tinuma pretestības parbaudi. Visbie˛ak primara tinuma pretestība ir ap Q, bet sekundarajam tinumam ap 10000£2. Aizdedzes spoļu testa piemēri paradīti 149. attēla.

b) c)

149. att. Indukcijas spoļu testēana:

a) indukcijas spoles testēana: 1 - ommetra pieslēguma varianti; 2 - masas vads; 3 -spoles sekundarais augstsprieguma izvads; b) indukcijas spoļu paketes sekundara tinuma testēana; c) indukcijas spoļu paketes primara tinuma testēana

Monospoles primaro pretestību mēra starp tas spailēm. Parbauda vai nav pievadu caursite uz masu. Sekundaro tinumu pretestību mēra starp spoles pievadu un augstsprieguma vada izvadu. Ja adus mērījumus veic spoļu paketei, tad pretestības mērījumus veic starp atbilstoo cilindru paru augstsprieguma izvadiem, ta nosakot sekundaro pretestību. Primaro pretestību nosaka starp stravas pievada + klemmu un labas vai kreisas spoles zemsprieguma kontaktu (149. att. c).

Aizdedzes slēdzis parasti izvietots pie aizdedzes atslēgas. Gadījuma, ja tas nenodroina kvalitatīvu kontaktu, slēdzis janomaina.

Detonacijas devēja parbaudei, tam pieslēdz testa iekartu un motoru uzsilda līdz darba temperatūrai. Ļauj motoram darboties tukgaita un nedaudz uzsit pa dzinēja bloku vai galvu, lai imitētu detonaciju. aja brīdī jaizmainas spriegumam, kas nodroinatu aizdedzes pavēlinaanos.

Ja spēkratiem izmantota tieas aizdedzes sistēma ar spoļu bloku, kas novietots tiei virs svecēm, īs spoles atvieno un ta visus augstsprieguma izvadus savieno ar aizdedzes svecēm. ada veida var veikt cilindru atslēganu, aizdedzes dzirksteles vizualo testēanu un citus testus, līdzīgi ka klasiskas aizdedzes spoles gadījuma.

Da˛kart bojajums elektrosistēma var būt saistīts ar pretestības palielinaanos vadu kontaktos - spraudņos, piemēram, to apsūbēanas dēļ. Tada gadījuma attiecīgais elektrosistēmas elements, piemēram, M 150. attēla netiek apgadats ar pietiekoi augstu spriegumu.

Spraudnis laba stavokli Apsūbējui kontakti

150.att. Kontaktu sprieguma mērījums

Kontaktu parbaude un izmērītie spriegumi ar vienkaru testeri paradīta

Spēkratu Otto motoru baroanas sistēmas diagnostika

Viens no būtiskiem spēkratu atteikumiem ir atteikums baroanas sistēmas.

Ta ka spēkratus ar karburatora baroanas sistēmu ar katru gadu ra˛o arvien

mazak, izskatīsim tikai baroanas sistēmas diagnostiku da˛adam degvielas iesmidzinaanas sistēmam.

Baroanas sistēmas korekta darbības kontrole ir saistīta ar lielu skaitu devējiem. Defekts var būt katra no iem devējiem, vai arī vadu savienojumos ar vadības bloku, baroanas avotu utt. Devēji, kas nodroina baroanas sistēmas darbību un informē par tas parametriem, paradīti 151. attēla.

Devēju diagnostiku visvienkarak veikt ar sistemtesteri, pieslēdzoties pie spēkratu diagnostikas ligzdam. Ja zinami devēju elektriskie parametri, to mērīanai var izmantot arī vienkaru elektrotesteri, no devēja atvienojot pienakoos vadus. Ja parbaudamajam devējam nav parametriem atbilstoi mērījumi, tas ir janomaina.

151. att. Baroanas sistēmas parametru kontroles devēji:

1 - skabekļa devējs; 2 - ieplūdes gaisa temperatūras un masas mērītajs; 3 - gaisa kondicioniera ieslēganas devējs; 4 - detonacijas devējs; 5 - barometriska spiediena devējs; 6 - sistēmas patestēanas izeja; 7 - aizdedzes modulis pie sadalītaja; 8 -degvielas sūkņa relejs; 9 - degvielas in˛ektori; 10 - brīvgaitas gaisa varsts; 11 — izplūdes gazu recirkulacijas ieslēganas solenoīds; 12 - aizdedzes devējs sadalītaja; 13 - droseļvarsta stavokļa devējs; 14 - dzesēs ķidruma temperatūras devējs; 15 - vadības bloks

Galvenie diagnostikas soļi baroanas sistēmas diagnostika ir problēmas identificēana, vadītaja iztaujaana par defekta simptomiem un vizuala parbaude. Vizualaja parbaudē var kontrolēt degvielas vadus un vakuuma maģistrales, elektriskos vadus un to savienojumus, baroanas sistēmas detaļas un mezglus un da˛ada veida savienojumu noplūdes. Ja vizualaja apskatē defekti nav atklati, talakai parbaudei izmanto specialas iekartas.

Vizuali japarbauda visi vadu savienojumi, kas pievienoti akumulatoru baterijai, in˛ektoriem, sadalītajam un indukcijas spolei, auksta starta varstam un temperatūras devējiem. Japarbauda augstsprieguma vadu (ja tadi ir paredzēti konstrukcija) tehniskais stavoklis.

152. att. Baroanas sistēmas vizualas parbaudes galvenas bojajumu vietas:

1 - degvielas pievada bojajums; 2 - degvielas atplūdes vada parliekums vai noplūde; 3 - netīrs degvielas sūknis; 4 - uz degvielas vada montēta sūkņa defekts; 5 - aizsērējis degvielas tvertnes rupjais filtrs; 6 - atteikums degvielas tvertnē montētam sūknim; 7 -piloas vai aizsērējuas degvielas sprauslas; 8 - vakuuma vadu dehermetizacija; 9 -degvielas spiediena regulators neuztur vajadzīgo spiedienu; 10 - droseļvarsta troses apravums; 11 - aukstas palaianas varsts neatveras, vai gar to ir noplūdes; 12 -pievadu nekorekts regulējums vai neatbilstoa darbība; 13 - neatbilstos regulējums; 14 - īssavienojums vai parravums in˛ektora spolē

Daudzam elektroniskam degvielas iesmidzinaanas sistēmam ir padiagnostēanas iespējas. Spēkratu vadības modulis nosaka bojato mezglu un veido diagnostisko defekta kodu. Daudzfunkcionala indikatora lampiņa iedegas uz instrumentu paneļa un vadītajam norada, ka kada elementa ir bojajums. Tas nozīmē, ka jadodas uz servisa staciju, lai nolasītu bojajuma kodu un veiktu atbilstou remontu.

Kad spēkrati ar iedeguos bojajuma lampiņu nonak autoservisa, bojajuma koda nolasīanai izmanto skenēanas ierīci, kuru pieslēdz spēkratu diagnostikas ligzdam. Ierīce dod iespēju atpazīt bojajuma kodu un identificēt degvielas iesmidzinaanas sistēmas defektu. Skenēanas iekarta var kontrolēt arī da˛adu devēju elektriskas vērtības.

Parasti skenēanas iekartu izveido testera vaida ar vairakiem taustiņiem. Pēc īs iekartas pieslēganas pie automobiļa, automobilim darbojoties, iespējams noteikt degmaisījuma sastavu (trekns vai liess), degvielas nepietiekamu aizdeganos, da˛adu devēju neatbilstou darbību un tehniskas problēmas ģeneratora.

Degvielas iesmidzinaanas sistēmam degmaisījums tiek regulēts tuvu stehiometriskajam, tapēc degvielas - gaisa attiecības kontrole ir viens no pirmajiem diagnostikas soļiem. aja nolūka kontrolē skabekļa devēja (X zondes) atgriezeniskas saites signalus. ie signali tiek uzskatīti par primarajiem degmaisījuma indikatoriem.

Ja skabekļa zondes signals ir atbilstos vajam degmaisījumam, vadības bloks īslaicīgi ieregulē in˛ektora pulsaciju, lai sasniegtu korektu degmaisījumu (īstermiņa degvielas padoanas kartība). Ja nepiecieams pastavīgs darbības regulējums pulsacijas ir garakas (garaka perioda degvielas padoanas kartība). Veicot X zondes diagnostiku:

tiek kontrolēta primara un sekundara X sensora volta˛a un reaģēanas atrums;

skabekļa zonde tiek uzsildīta;

uzsildīanas parbaudē kontrolē devēja sildelementus.

Diagnostikai var izmantot osciloskopu, kur parvēr elektronisko ierīču, piemēram, in˛ektoru signalus vizuali novērojamos svarstību radījumos uz ekrana. Osciloskopu ērti izmantot in˛ektoru, da˛adu savienotajvadu, un vadības bloku diagnostikai.

Diagnostējot baroanas sistēmu, piemēram, nosakot izplūdes gazu komponentes, tiek konstatēts parak trekns vai liess maisījums. aja gadījuma iespējams degvielas spiediena regulatora defekts. Ja spiediens sistēma ieregulēts par augsts, degmaisījums ir trekns, ja - par zemu, degmaisījums ir liess.

Da˛am baroanas sistēmam pēc motora apturēanas degvielas vados tiek uzturēts spiediens, kuru sauc par atslogoanas spiedienu. aja gadījuma parlieku augsts degvielas spiediens var kļūt par iemeslu degvielas izsmidzinaanai ar lielu spēku vai arī iemeslu citiem bojajumiem. Atslogoanas spiediena kontrole 153. attēla.

Pie atslogoanas sistēmas spiedienu kontroles, no spiediena regulatora atvieno vakuumam ļūteni 1 un pieslēdz rokas vakuuma sūknim ar manometru. Ar sūkni radot vakuumu, var noteikt atslogoanas spiedienu.

153. att Atslogoanas sistēmas spiediena kontrole:

1 - vakuuma ļūtene; 2 - spiediena regulators; 3 - vakuuma rokas sūknis ar manometru

Lai parbaudītu degvielas spiedienu, diagnostikas manometru pievieno pie degvielas vada pirms in˛ektora. Pēc tam iedarbina motoru un pēc manometra nosaka degvielas spiedienu (sk. 154. att.). Spiedienam jabūt ra˛otaja noteiktajas parametra robe˛as.

154. att. Spiediena noteikana degvielas iesmidzinaanas sistēma:

1 - spiediena mērīanas iekarta (manometrs); 2 - testēanas parejas, manometra pievienoanai; 3 - degvielas vads no sūkņa

Gadījuma, ja degvielas spiediens par mazu, parbauda:

degvielas spiedienu pirms filtra;

maksimalo degvielas sūkņa spiedienu;

nobloķē sūkņa atplūdes kanalu, ar specialam knaiblēm aizspie˛ot
atplūdes vadu pie spiediena regulatora, un parbauda spiedienu, kam
jabūt ra˛otaja noradītajas robe˛as;

spiediena regulatora darbību.

Ja degvielas spiediens par lielu, kontrolē spiediena regulatoru, kas ados gadījumos parasti ir janomaina. Vēl iespējami gadījumi, kad aizsērējusi atplūdes maģistrale, vai aizspiesta atvadļūtene. Regulatora neatbilstos spiediens var būt par iemeslu nestabilai motora darbībai brīvgaita, grūtai ta iedarbinaanai, palielinatam degvielas patēriņam, un motora slapanai.

Bojajumi var būt arī in˛ektoros. In˛ektori var būt netīri un aizsērējui. Tapat iespējams arī in˛ektoru vadības spolītes tinuma parravums vai kontakts ar masu. Aizsērēanas gadījuma sekas var būt nekvalitatīva degvielas izsmidzinaana.

Izmantojot aizsargbrilles, kad noņemam gaisa filtru, iespējams vizuali kontrolēt monoin˛ektora darbību. o vizualo diagnostiku veic, motora kloķvarpstu grie˛ot ar starteri vai to darbinot brīvgaita. Ja nav vērojama in˛ektora iesmidzinaanas migliņa, ar 12 V testa spuldzīti iespējams parbaudīt in˛ektoram pienakoo stravu uz ra˛otaja noradītajiem vadu kontaktiem. Spuldzītes vieta var izmantot arī testeri un izmērīt in˛ektoram padoto spriegumu, kam jabūt ra˛otaja noteiktajas robe˛as.

Ja rodas aizdomas par in˛ektoram pienakoo vadu savienojumu kvalitati, pienakoo vadu spraudkontaktus atvieno no in˛ektora un pienakoos vadus savieno sava starpa. aja gadījuma vadu otra gala mēra abu vadu pretestību, kurai jabūt nelielai (ra˛otaja noradītajas robe˛as).

Ja visi pienakoas stravas testi ir devui apmierinou rezultatu, bet in˛ektors nesmidzina degvielu, tas ir janomaina. Pirms i˛ektora maiņas japarliecinas, vai spiediens sistēma ir pieļaujamajas robe˛as.

Tradicionalie monoin˛ektoru sistēmas defekti paradīti 153. attēla.

Daudzpunktu iesmidzinaanas sistēmas diagnostiku var sakt ar stetoskopu (ar izklausīanu), nosakot in˛ektora atveranos un aizveranos (atvēranas un aizvēranas troksnis dzirdams ka specifisks klikķis). Ja in˛ektora atvēranas vai aizvēranas troksnis nav dzirdams, jaizmēra ta spoles pretestība.

Nakoais diagnostikas solis ir vadības moduļa in˛ektoru vadības «pulsējoas masas' kontrole ar osciloskopu vai specialam indigatorlampiņam.

155. att. Monoinzektora sistēmas galvenie elektrības un degvielas vadu parbaudes punkti:

1 - degvielas pievada hermētiskums; 2 - in˛ektora monta˛as kvalitate (blīvējumu hermētiskums); 3 - droseļvarsta pozīcijas devēja elektriskie vadi; 4 - droseļvarsta pozīcijas devēja darbība un kontakta kvalitate; 5 - in˛ektora korpusa skrūvju pievilkanas kvalitate; 6 - degvielas atplūdes vada hermētiskums

In˛ektora diagnostikai var izmantot in˛ektoru testeri, kas paredzēts in˛ektora spoles bojajumu identificēanai. ī iekarta ir daudz precīzaka un vieglak lietojama neka voltmetrs vai ommetrs atseviķi. Diagnostikas testera pieslēgums apskatams 156. attēla.

156. att. In˛ektora testera pieslēgums

Piemēram, ja inzektora pretestība pec normatīviem ir robe˛as no 11.8 -12.6 Q, bet spriegums 5.7 - 6.6 V, iem parametriem visiem in˛ektoriem jabūt ajas robe˛as. Četrcilindru motora nolasījumu piemērs paradīts 8.1. tabula.

20. tabula In˛ektoru sprieguma mērījumu nolasījumi

Inzektora numurs	Nolasījums, V	Atbilstos (A), vai defektējams (D)
		A
		A
		A
		D

Tatad pec tabulas datiem secinam, ka 4. cilindra in˛ektors ir ar bojajumu.

Inzektora darbības kvalitati var kontrolēt ar specialam indikatorlampiņam. Specialas indikatorlampiņas pieslēdz in˛ektoru vieta pie elektriskajiem spraudkontaktiem. Pēc pieslēganas, iedarbina motoru vai arī grie˛ to ar starteri. Lampiņas gaismai ir japulsē. Pulsējoa indikatrolampiņa norada par stravas pienakanu indikatoram un ī ķēde ir bez bojajuma.

Nakamais diagnostikas solis ir in˛ektoru balansa tests, ko veic ar specialu testeri katram in˛ektoram (sk. 157. att.).

1 2

157. att. Inzektora balansa testeris (a) un ta pieslēgums mērījumu laika (b):

1 - manometra ļūtenes pieslēgums degvielas sijai; 2 - spiediena testera manometrs; 3 - spiediens, pēc inzektora atvēranas; 4 - nominalais spiediens; 5 - atgaisoanas ventilis; 6 - testera pieslēgums akumulatoru baterijai; 7 - testera vadības taustiņ inzektora atvēranai; 8 - testera spraudņa pievienojums vienam in˛ektoram

Lai veiktu balansa testu, pie degvielas padeves centralas in˛ektoru sijas pievieno spiediena manometru un atgaiso sistēmu caur indikatora ventili. Atvieno in˛ektoru elektriskos spraudņus. Pievieno in˛ektoru balansa testeri pie akumulatoru baterijas un in˛ektora kontaktligzdas (sk. 157. att. b). Testerim parslēdz parbaudes re˛īmu, in˛ektoriem tiek padoti vadības signali, izraisot in˛ektora pulsaciju, un nosaka spiediena noplūdi, nolasot manometra radījumus.

Balansa testa spiediena samazinaanai ir jabūt vienadai visiem cilindru in˛ektoriem. In˛ektors ar zemako spiediena samazinaanos var būt ar aizkavētu darbību. In˛ektors ar augstako spiediena samazinaanos var būt iestrēdzis vai iekoksējies. Ja in˛ektors netur spiedienu, tam ir noplūde un tas jamaina. Pēc balansa testa analizē rezultatus. Ja spiediena kritums kadam in˛ektoram ir par 10 kPa lielaks vai mazaks neka parējiem, tas ir jamaina. Uzskatami testa rezultatu manometru radījumi paradīti 158. attēla.

158. att. In˛ektoru balansa noteikanas manometru radījumi

Pēc 158. attēla redzama piemēra, 4. un 5. cilindra in˛ektori ir jamaina.

Da˛kart bojajums ir in˛ektora aizsērējums. Nekvalitatīva in˛ektora darbība un neatbilstoa izsmidzinajuma kvalitate var būt par iemeslu apgrūtinatai motora iedarbinaanai, palielinatam degvielas patēriņam, palielinatam atgazu toksiskumam un pazeminatai motora jaudai. Iespējamie in˛ektoru defekti apskatīti 159. attēla.

Gadījuma, ja identificēts in˛ektora izsmidzinaanas defekts, var mēģinat to iztīrīt. Viens no tīrīanas paņēmieniem ir pieslēgt specialu palīgierīci pie in˛ektoru sijas un ar saspiesta gaisa starpniecību tīrīt defektīvos in˛ektorus. Ja is vai kads cits paņēmiens neuzlabo in˛ektora izsmidzinaanas kvalitati, tas ir jamaina.

a) b) c) d)

159. att. In˛ektoru izsmidzinaanas defekti:

a) laba izsmidzinaanas kvalitate; b) izmidzinaana viena strūkla; c) vaj izsmidzinajums, aizsērējums; d) vaja, nevienmērīga strūkla

Motora baroanas sistēmas korektas darbības kontroli nodroina da˛adi devēji jeb sensori:

gaisa masas mērītajs;

droseļvarsta stavokļa devējs;

skabekļa devējs;

ieplūdes kolektora absolūta spiediena devējs;

motora dzesēs sistēmas temperatūras devējs;

ieplūstoa gaisa temperatūras devējs.

Droseļvarsta stavokļa devēju diagnosticē, nosakot sprieguma kritumu uz ta kontaktiem ar voltmetru. Janosaka arī devēja pretestību ar ommetru. Pretestību un spriegumu da˛iem o devēju modeļiem var ieregulēt atskrūvejot sensora stiprinajuma skrūves un pagrie˛ot sensoru atbilstoaja stavoklī.

Kolektora spiediena sensoru diagnosticē, pieslēdzot ta vakuuma vadu pie ierīces, ar kuru var mainīt spiedienu un pie tehniskaja dokumentacija noteikta spiediena mēra devēja spriegumu vai pretestību, kam jabūt atbilstoam normatīviem.

Skabekļa devējs var dot nepareizu signalu, ja tas parklajas ar kvēpiem, iztvaikojua antifrīza paliekam, svina benzīna atlikumiem vai sadeguas eļļas izmeiem.

Dzesēanas ķidruma devēju diagnosticē ar testeri mērot ta pretestību pie da˛adam dzesēanas ķidruma temperatūram. Ja nolasījumi nav atbilstoi specifikacijai, devējs jamaina. Līdzīgi diagnosticē gaisa temperatūras devēju. Ja devēja pretestība nav atbilstoa ra˛otaja specifikacijai, tas jamaina.

Gaisa masas mērītaju diagnosticē, mērot ta sprieguma kritumu un pretestību. iem parametriem jaatbilst specifikacijai.

Iespējams elektroniskais vadības bloka atteikums. Bojats modulis ir jamaina. Baroanas sistēmai var būt vairakas regulēanas skrūves: brīvgaitas regulējumam, droseļvarsta atdures skrūve, degmaisījuma kvalitates skrūve un akseleratora troses regulēanas skrūves, kuru regulējumam janodroina motora stabila darbība visos re˛īmos un normatīviem atbilstos atgazu sastavs.

Degvielas iesmidzinaanas sistēmai var būt droseļvarsta vadības soļu motora atteikums. Motoram var būt tinumu apravums vai bojats tinumu savienojums ar masu. Motoru diagnosticē tam pieslēdzot specialu soļu motora testeri, ar kuru iespējams uzdot parbaudes re˛īmu, parvietojot soļu motora bīdītaju no viena galēja stavokļa līdz otram.

ABS sistēmas diagnostika un remonts.

Kopējas testēanas procedūras.

Droības pasakumi

Nepieslēdziet un neizslēdziet elektronisko vadības moduli vai kadu citu antibloķēanas brem˛u sistēmas komponentu, kamēr ir ieslēgta aizdedze;

Obligati japarliecinas, ka visi elektrokontakti nav bojati un ir droi pieslēgti (it īpai pie elektroniska vadības moduļa savienotajiem un modulatora);

Nedrīkst pieslēgt baroanas avotu ar spriegumu 12 v tiei pie elektroniskajiem modulatora varpstiem uz vairak neka da˛am sekundēm viena piegajiena. Pretēja gadījuma varpsti saņems parak lielu stravu un tiks nelabojami sabojati;

Obligati japarliecinas, ka visi zemēanas kontakti ir tīri un ir droi pieslēgti;

Nedrīkst pieslēgt un atslēgt multimetrus, ampērmetrus, voltmetrus vai ommetrus pie ieslēgtas aizdedzes;

Pirms pretestības parbaudes ar ommetru, japarliecinas, ka mērierīces bulta atrodas uz nulles;

Pirms jebkuru testu veikanas ir japarliecinas, ka akumulatora spriegums ir 11,5 - 13,5v;

Pirms mēģinajuma iedarbinat dzinēju japarliecinas, vai akumulators ir pienacīgi pieslēgts;

Iedarbinot dzinēju nedrīkst izmantot baroanas avotu, kura spriegums parsniedz 12 v. Noteikti atvienojiet no akumulatora noliedzoo vadu pirms akumulatora uzladēanas;

Nedrīkst atslēgt noliedzoo vadu, kamēr dzinējs vēl darbojas;

Nepieslēdziet akumulatoru pretēja polaritatē;

Sargajiet elektroniskos komponentus no mehaniskiem sitieniem, apejaties artiem saudzīgi;

Neļaujiet temperatūrai motora nodalījuma vai blakus tam parsniegt 80°C, iepriek nenoņemot elektronisko vadības moduli;

Ja automobilis sasildīts vairak neka 80°C, tad necentieties testēt komponentus vai sistēmas, kamēr temperatūra nepazeminas;

Neveiciet metinaanas darbus, iekams nav atvienots elektroniskas vadības modulis;

Nenovietojiet antenas kabeli vai kadus citus vadus tuvu elektroniskajam vadības modulim, jo tas var izraisīt gan traucējumus radio darbība, gan traucējumus elektroniska moduļa darbība.

Testēanas procedūras.

Katru reizi, kad darbs norit pie brem˛u sistēmas, darba droībai ir ļoti liela nozīme. Nav vēlams veikt pagaidu remontu vai modificēt sistēmu. Visas antiblokēanas sistēmas ir ierīkotas pēc tada principa, ka, ja sistēma radīsies bojajumi, ta saks stradat parastaja funkcionēanas re˛īma (bez bloķēanas kontroles). Ta rezultata panelī iedegsies ABS kontrollampiņa, informējot vadītaju par bojajumiem.

Nav ieteicams demontēt vai remontēt hidraulisko modulatoru, jo parasti tas ir nedemontējams, tas ir, pardoana nav ta sastavdaļu.

Tapat nav ieteicams arī ekspluatēt automobili atslēdzot ABS elektronisko vadības moduli, jo nepareiza moduļa varpstu funkcionēana var izraisīt kada riteņa bloķēanos un tas savukart var izraisīt nopietnas sekas.

Daudzi no testiem prasa ierīču pieslēganu pie elektroniska vadības moduļa daudzkontaktu savienotaja. Tas prasa īpau piesardzību, jo var sabojat tievos savienotaja tekerus. Ja ir iespējams, tad ierīci labak pieslēgt pie savienotaja mugurpuses.

160.att. Alternatīvas gadījuma var pieslēgt specialu izvadoo bloku (2),kas manami atvieglos testēanu.

Brem˛u hidrosistēmas caursuknesana.

Nedrīkst pieļaut ķidruma iztecēanu no modulatora, jo, ja tur iekļūs gaiss, tad būs grūti, bet varbūt pat neiespējami, caursūknēt bloku bez speciala aprīkojuma.

Pardoana esoie jaunie modulatori parasti piepildīti ar ķidrumu un hermētiski noslēgti.

Testēanai nepiecieamie instrumenti un aprīkojums.

• Testeris, lai parbaudītu elektrobaroanas padevi savienotajiem un komponentiem.

Brīdinajums: nevar izmantot 12 v spuldzi, jo tas var izraisīt elektronisko komponentu bojajumus.

161.att.

Multimetrs ar lielu iekējo pretestību un sprieguma skalu 0 - 20 v, ka arī ar zema (0 -200 Q) un augsta (0-20 kO) diapazona pretestības skaļam. Netraucēs arī papildus skala stravas stipruma noteikanai

162.att. Mazi vadiņi savienoanai, kur tas nepiecieams;

Riteņa grieanas atruma raidītaja signala parbaudei var izmantot osciolografu

163.att. Sprieguma parbaude.

Jasavieno negatīvais ierīces vads ar zemēanu, vai arī japieliek pie negatīvas akumulatora klemmas;

Javeic testa prasības, piemēram, jaieslēdz vai jaieslēdz aizdedze;

Ja ierīce automatiski neizvēlas atbilstoo sprieguma diapazonu, japarliecinas, ka ir izvēlēta pareiza skala, piem, 0-12 v;

Jasavieno pozitīvais vads ar parbaudamo ķēdi.

Pretestības un elektrocaurlaides spēju parbaude.

Ja pretestības mērīanai izmanto ommetru, tad aizdedzei ir jabūt izslēgtai, bet testējamais komponents vai vads - atvienots. Ommetru loti efektīvi var izmantot parbaudot arī ķē˛u parravumus vai īssavienojumus. im nolūkam ommetru ir japieslēdz diviem parbaudama vada galiem.

Cits bie˛i veicamais tests ir zemēanas kontaktu efektivitates parbaude. is tests pieprasa, lai ierīce būtu pieslēgta pie komponenta klemmas un zemēanas.

aja gadījuma automobilim ir jabūt kartība esoa zemēanas iekarta, citadi nebūs veicams.

• Japarliecinas, ka uz testējamam klemmam netiek padots akumulatora spriegums;

Jaizvēlas atbilstoa pretestības skala;

Jasavieno ierīces vadus vienu ar otru un japarliecinas, ka ierīce rada nulli (to veic tikai analogam ierīcēm);

Piezīme: ja neizdodas ierīci nostadīt uz nulli, tas nozīme, ka iekējais baroanas avots ir janomaina.

Jasavieno ommetra vadi ar komponenta klemmam vai vada galiem, kuram nepiecieama testēana;

Ierīces radītaji jasalīdzina ar dotajiem radītajiem, kuri noradīti specifikacijas.

Padiagnostika.

Vairums antibloķaanas brem˛u sistēmu tiek vadītas ar elektronisko moduli, kur ir aprīkots ar specialo padiagnostikas atmiņu.

ie vadības moduli nosaka bojajumus sistēmas robe˛as pat tad, ja tie nav pastavīgi, un ievada tos atmiņa kodēta veida, lai specialisti to varētu izmantot turpmakaja sistēmas diagnostika.

Da˛as sistēmas pielagotas kodu izvadīanai ABS kontrollampiņas sērijveida iedeganas veida vai gaismas dioda iedeganas veida uz elektroniska vadības moduļa korpusa. Bojajuma kodu nolasīanai no vairuma sistēmu nepiecieamas specialas iekartas, parastakas no kuram nodod informaciju ar savu gaismas diodu mirgoanu, bet sare˛ģītakas iekartas uzrada ekrana bojajuma raksturu un nepiecieamos datus attiecīgo komponentu parbaudei.

ABS sistēmas norise da˛ados automobiļos norit da˛adi. Audi-80/100 ir pasdiagnostikas bloks. Vaka iekpusē ir izdrukati kontakti. Jaatrod ,,Tc-El'. Pirms o kontaktu īssavienoanas ir jaatrod kontakti ,,Wa-Wb', kuri ir savienoti ar īsu tiftu. o tiftu ABS sistēmas padiagnostikai ir jaizvelk, un tikai tagad var veikt kontaktu ,,Tc-El' īssavienoanu.

21. tabula. Bojajuma kodi

ABS kontrollampiņas mirgojumu skaits	Bojajuma koda apraksts
	Elektromagnētiska varpsta rele ķēdes parravums
	īssavienojums elektromagnētiska varpsta rele ķēdē
	Parravums elektrosūkna rele ķēdē
	īssavienojums elektrosūkna rele ķēdē
	īssavienojums ķēdē vai ķēdes TRAC solenoid reley parravums
	Parravums vai īssavienojums laba priekēja riteņa solenoida
	Parravums vai īssavienojums kreisa priekēja riteņa
	solenoida
	Parravums vai īssavienojums laba pakaļēja riteņa solenoida
	Parravums vai īssavienojums kreisa pakaļēja riteņa solenoida
	Kļūda priekēja laba riteņa atruma raidītaja signala
	Kļūda priekēja kreisa riteņa atruma raidītaja signala
	Kļūda laba pakaļēja riteņa atruma raidītaja signala
	Kļūda kreisa pakaļēja riteņa atruma raidītaja signala
	Parravums kreisa priekēja/laba pakaļēja riteņa atruma raidītaja
	Parravums laba priekēja/kreisa pakaļēja riteņa atruma raidītaja
	Pakaļēja tilta rumbu bojajumi
	Akumulatora spriegums mazaks par 9,5 V vai lielaks par 16,2 V
	Hidrauliska regulēanas bloka sūkņa motora nobloķēanas vai sūkņa motora ķēdes parravums
	Hidrauliska regulēanas bloka sūkņa motora nobloķēanas

Bojajuma koda likvidēana.

Pēc bojajuma novēranas janoņem negatīva akumulatora klemma uz 30-40 sekundēm, bet pēc tam atkal jauzliek. Ja tas da˛adu iemeslu dēļ neiznak, tad jamēģina citadi: -janospriego stavbremze;

parspraust kontaktus Tc-El ;

novērst bojajumu kodus pēc shēmas: nospiest brem˛u pedali ne mazak ka 8

reizes, katru reizi noturot pedalī ne mazak ka 3 sekundes;

parbaudīt, vai ABS kontrollampiņa rada kadu kodu vai nerada.

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 7697
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/243/Bremu-sistmas-diagnostika43597.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/243/Bremu-sistmas-diagnostika43597.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/243/Bremu-sistmas-diagnostika43597.php">Brem˛u sistēmas diagnostika</a>