Motora cilindru spiediena noteikšana ar kompresometru.

Motora kompresiju, jeb spiedienu kompresijas gajiena beigas katra cilindra mēra ar kompresometru, griežot motora kloķvarpstu ar startera palīdzību. Lai iegūtu ticamus rezultatus, mērījumus veic līdz darba temperatūrai iesildītam motoram. Mērīšanas laika droseļvarstam jabūt pilnība atvērtam, lai nodrošinatu maksimalo cilindra iesūcama gaisa plūsmu. Mērīšanu veic pie motoram izskrūvētam visam svecēm vai sprauslam, to vieta pēc kartas ievietojot kompresometra uzgali. Kompresiju var izmērīt ar kompresometra manometru, kas fiksē maksimalo izmērīto vērtību vai arī ar kompresografu (sk.3. att.). Kompresografa tiek ieliktas specialas kartītes ar spiediena skalu. Mērījumu laika kompresografa grafetajs ievelk līniju līdz maksimali noteiktajam spiedienam. Kompresografu priekšrocība ir ērta spiedienu salīdzinašana cilindros un rezultatu kartītes prezentēšanas iespējas klientiem. Kompresografi un kompresometri var būt aprīkoti ar startera pogu. Šīs pogas izmantošanas gadījuma startera vadībai japieslēdz kompresometra vadi.

Otto motoriem kompresija var būt robežas no 900 līdz 1300 kPa, bet dīzeļmotoriem - 1700 - 2800 kPa. Straujš kompresijas samazinajums par 30 -40 % liecina par virzuļa gredzenu lūzumu vai iekoksēšanos. Izmērītas kompresijas atšķirībai starp cilindriem nevajadzētu būt lielakai ka 100 kPa.

a) b)

3.att. Kompresografs:

a - dīzeļmotora kompresografs ar parejas uzgaļiem; b - kompresografa uzbūve: 1- gumijas uzgalis; 2 - virzulītis; 3 - atspere; 4 - kompresijas pieraksta kartīte ar turētaju; 5 - kompresijas pieraksta mehanisms

Mērījumus ieteicams atkartot vismaz trīs reizes. Ja kada no cilindriem kompresija ir zema, cilindra ielej 30 - 40 ml motoreļļas un mērījumu atkarto. Gadījuma, ja kompresija uzlabojas, bojata ir cilindra grupa, bet ja neuzlabojas -noplūdes ir caur varstiem vai caur galvas blīvi.