Transmisijas tehniska stavokļa parbaude.

Spēkratu transmisiju diagnosticēšanai pielietojamas dažadas metodes. Piemēram, noteikt transmisijas mehanisko parvadu tehnisko stavokli var pēc jaudas, kas nepieciešama tas darbinašanai. Šo metodi galvenokart izmanto pie automobiļiem un ta veicama uz veltņu stendiem. Metode vienkarša, nav darbietilpīga, taču nepieciešami dargie stendi un to specials aprīkojums.

Vibroakustiska metode dod iespēju noteikt ka visparējo transmisijas tehnisko stavokli, ta arī vērtēt tas atsevišķos elementus; gultņus, zobratus, slīdrievu savienojumus u.c. Tomēr, šī metode pagaidam izmantojama tikai orientējošai bojatas vietas noteikšanai. Plašakai tas pielietošanai vēl nav pietiekoši precīzu pētījumu un atbilstošas rūpnieciski ražotas iekartas.

Pēc nodiluma produktu koncentracijas transmisijas eļļa nosakams salagojumu un to atsevišķu elementu nolietojums, tatad nodilums. Zinot detaļu materialu ķīmisko sastavu var izsekot šo detaļu nolietošanas intensitatei, un pie tas straujas palielinašanas var konstatēt avarijas nodiluma sakumu. Šeit tikai jaievēro, ka eļļas paraugi jaņem stradajošai mašīnai, vai tūlīt pēc tas apstadinašanas, kamēr nodilumu daļiņas vēl vienmērīgi izkliedētas eļļa. Precizētus rezultatus dod talaka eļļas paraugu spektrala analīze, kad ar vienu eļļas parauga porciju var vērtēt vairaku transmisijas detaļu tehnisko stavokli. Šīs metodes plašaku pielietojumu kavē datu trūkums par dilšanas materialu koncentracijas robežvertībam eļļa un spektralas analīzes iekartu dargums. Tapēc metodi pagaidam galvenokart pielieto tikai pie zinatniski pētnieciskiem darbiem.

Transmisijas visparējo tehnisko stavokli iespējams vērtēt, izmērot summaro spēli transmisijas parvadmehanismu kinematiskaja ķēdē. Spēles noteikšanai nobremzē transmisijas spēku parvada ieejošo vai izejošo varpstu, bet brīvo, nenobremzēto pagriež, un nosaka pagriešanas leņķi, izmantojot specialu brīvkustības leņķa mērītaju.

Transmisijas brīvkustības spēli, piemēram, automašīnai nosaka tam stavot, kad motors noslapēts. Spēles noteikšanu ir mērķtiecīgi sakt ar kardanu parbaudi. Lai to veiktu, tad novelk rokas bremzi, nobremzējot kardanparvada izejas varpstu, mērierīci nostiprina uz aizmugurējas kardana dakšas (pie galvena parvada). Pagriež kardanu ar dinamometra rokturi uz vienu pusi, līdz atdurei un nostada graduēto disku ta, lai gredzena šķidruma līmenis sakristu ar diska skalas nulles iedaļu. Pagriežot kardanu ar rokturi pretēja virziena ar 15 - 20N lielu spēku līdz atdurei un uz diska nolasa brīvkustības spēli grados. Kardanu brīvkustībai jabūt ne lielakai par 2°.

Turpmaka parbaudes operacija ir spēles noteikšana parnesumu karbas katram parnesumam. Lai to veiktu, tad atlaiž rokas bremzi un parbaudi veic līdzīgi ka iepriekš, pēc kartas ieslēdzot katru parnesumu. No iegūta rezultata atskaita kardanparvada spēli.

Lai noteiktu spēli galvena parvada, tad ieslēdz neitralo parnesumu, nobremzē automašīnas riteņus un līdzīgi ka iepriekš atkarto parbaudi.

Spēkratu transmisijam, leņķiskas brīvkustības pieļaujamas spēles robežvērtības atkarīgas no to konstruktīvam īpatnībam, un tas tehniskaja dokumentacija norada mašīnu ražotaji.

Ritošas daļas defektu raksturojums.

Slīkts ritošas daļas tehniskais stavoklis veicina apriepojuma un virsbūves nolietošanos, apgrūtina automobiļa vadamību un palielina degvielas izlietojumu.Priekšēja tilta slikts tehniskais stavoklis un nepareizs riteņu noregulējums stipri apgrūtina automobiļa vadamību, samazina kustības drošību, palielina riepu dilšanu un degvielas izlietojumu.

Par priekšēja tilta tehnisko stavokli var spriest pēc priekšējo riteņu riepu dilšanas intensitates un nevienmērīguma visa profila platuma, tapēc pastavīgi jaseko riepu tehniskajam stavoklim.

Grozamasu tapu un čaulu izdilums rada Šī savienojuma aksialo un radialo spēli. Kustības drošību vairak apdraud grozamasu radiala spēle to Čaulas. Grozamasu spēli Čaulas parbauda ar indikatoru.

Grozamass tehnisko stavokli parbauda pēc riteņa rumbas noņemšanas. Nedrīkst būt plaisas vai arī bojata ass eala vītne, Šie bojajumi var izraisīt avariju.

Automobiļa rami parbauda vizuali. Nedrīkst būt garensiju izlieces, plaisu sijas vai siju savienojumus. Kniežu un bultu savienojumiem jabūt tehniska kartība. Jūgkasim brīvi japarvietojas, ta noslēgšanas ierīcēm jabūt tehniska kanība.

Riteņu gultņu tehnisko stavokli parbauda pēc riteņu un rumbas noņemšanas. Gultņu gredzeniem un rullīšiem nedrīkst būt plaisu un izdilumu, nedrīkst būt bojati separatori,

Priekšējo riteņu regulējumu parbauda ar specialu ierīci. Ja nepieciešams, noregulē grozamass tapas garensagazi, šķērssagazi un riteņu savērsumu. Kravas automobiļiem regulē tikai riteņu savērsumu, parējie parametri iestadīti jau konstruktīvi ražošanas procesa.

Riepu galvenie defekti ir caurdūrum:. atslaņošanas, kordas bojajumi, borta stiegrojuma parrrūkšana. riepas sasprēgašana, uzbriešana, protektora nodilums