Zobparvadu, siksnas parvadu, vītņatsperu remonts, Tipveida savienojumu bojajumu iemesli (vītņu, šlicu konusa)

Zobparvadu, siksnas parvadu, vītņatsperu remonts, Tipveida savienojumu bojajumu iemesli (vītņu, šlicu konusa)

Zobparvadu zobrati, ar plaisu zoba pamatnē, ar kaut vai viena zoba lūzumu, ar zobu galējo nodilumu, janomaina. Aizliegts zobu nodilumu vai plaisas zobos novērst ar uzkausēšanu vai metinašanu. Bez labošanas atļauts atstat zobratus :

ja iespiedumi, sīki dobumi (izsitumu veida) un citi defekti dziļuma neparsniedz 0.2 mm, bet atsevišķie – 0.5 mm un to kopēja platība neparsniedz 10 % no viena zoba virsmas;

ar daļēju zoba nošķēlumu, ja nošķelta daļa, mērījot no zoba gala, neparsniedz 10 % no zoba garuma. Bojata zoba asajam malam jabūt noapaļotam.

Cilindrisko zobratu zobu nodilums janoteic mērījot ar zobbīdmēru. Konisko zobratu zobu nodilums janoteic ņemot vēra parvada darbības raksturu. Koniska zobrata darbība atzīstama par normalu, ja samontētie zobrati griežas brīvi, bez grūdieniem un ravieniem, ja sanu un radiala sprauga starp zobiem ir normas robežas, bet zobu galu relatīva nobīde neparsniedz 2 mm.

Ķīļsiksnu parvada siksnas, zaudējušas elastību, izstiepušas, ar bojatam vai nodilušam darba virsmam, janomaina. Skriemeļu rievu izdilumu atļauts novērst ar uzkausēšanu un tai sekojošu mehanisko apstradi. Rievu profilam jaatbilst rasējumam, bet darba virsmu raupjumam jabūt ne zemakam par RZ ≤ 20 (5. Klase).

Vītņatsperēm japarbauda augstums brīva stavoklī, kapes vienmērīgums un vijumu veselums, balstplakņu perpendikularitate attiecība pret atsperes ģeometrisko asi un, vai nav plaisu. Atsperēm, kuras tiek uzstadītas svarīgakajas montažas vienības, bez tam japarbauda elastība (atsperes augstums zem statiskas slodzes). Atsperes, kuru augstums brīva stavoklī vai zem statiskas slodzes ir mazaks, salīdzinot ar rasējuma izmēru, par 8 % un vairak – jaatjauno, bet ar plaisam un vijumu lūzumiem – janomaina. Atsperes ass neperpendikularitati attiecība pret gala virsmu atļauts novērst slīpējot atsperes galus. Augstumu pēc rasējuma un atsperu elastību atļauts atjaunot ar termisko apstradi.

Tipveida savienojumu bojajumu iemesli (vītņu, šlicu konusa)

Vītņsavienojumi

Bojajumi- Izstiepšana; saspiešana, nodilums vai vītnes noraušana;

Šļicu savienojumi ( vertikalais parvads,sūkņu pievadi, reduktoros gaisa saspiešanas pievados un t.t.)

Bojajumi- Nodilums, šlicu saspiešana vai plaisas savienojumu vietas

Novērš- uzaudzējot ar elektroerozijas palīdzību,uzkausējot vai nomainot.

Koniskie savienojumi (vedošais zobrats un elektrodzinēja varpsta, flanci un varpstassadales reduktoros un t.t.)

Bojajums – uzsēdinašanas atslabums

Novērš- pie liela atslabuma atjauno ar vibroloka uzkausēšanu , metalizaciju.